UZ SĀKUMU :: DISKUSIJAS :: SLUDINĀJUMI :: UZDOD JAUTĀJUMU
Privātmāju būvniecība :
Building.Lv Forums
Plaisas pamatos
Autors:
Arta
(85.10.211.---)
Datums: 31/10/2016 21:37
Esam nopirkuši dārzu ar 25 gadus veciem pamatiem. Radās doma par vasarnīcas/vecumdienu mājiņas būvniecību. Pieaicinājām arhitektu un nesen pamatus novērtēja arī konstruktore. Skatoties uz pamatiem sākumā teica, ka esot ok - vienstāvīgai karkasniecei būs labi. Bet velāk tomēr mieru tās 3 plaisas viņai nav devušas. Plaisas ir no cauri visam pamatam, bet shauras. Arhitekte saka, ka varam uz savu atbildibu būvēt. Bet reāli ir uztraukums - skaidrs, ka māja zemē neiekritīs un skaidrs ka neviens mums nepateiks kā būs ar tām plaisām.
Bet tieshām tik traki, vai ta tada konstruktora un arhitekta piesardzība? Mums ir vairaki būvnieki bijuši - visi teikuši ka vajadzētu būt ok (sakumā gan bija doma par gāzbetona māju).
Doma ir tos pamatus celt drusku uz augshu - un likt armatūras režği (krieviski stjažku) un talak vienstāvīgu koka karkasa/paneļu māju ar ranilla jumtu. Vai tada māja staigās dikti līdzi, vai veidosies plaisas? Varbūt labāk sūtīt moduļmāju un daļu pamatus izmantot, bet kur pamatu konfiguracija nesanak likt stabiņveida pamatus?
Arhitekte piedava taisīt urbumus lai redzētu kas tur notiek... bet vai vajag?
Bet tieshām tik traki, vai ta tada konstruktora un arhitekta piesardzība? Mums ir vairaki būvnieki bijuši - visi teikuši ka vajadzētu būt ok (sakumā gan bija doma par gāzbetona māju).
Doma ir tos pamatus celt drusku uz augshu - un likt armatūras režği (krieviski stjažku) un talak vienstāvīgu koka karkasa/paneļu māju ar ranilla jumtu. Vai tada māja staigās dikti līdzi, vai veidosies plaisas? Varbūt labāk sūtīt moduļmāju un daļu pamatus izmantot, bet kur pamatu konfiguracija nesanak likt stabiņveida pamatus?
Arhitekte piedava taisīt urbumus lai redzētu kas tur notiek... bet vai vajag?
Re: Plaisas pamatos
Autors:
khe
(85.10.211.---)
Datums: 31/10/2016 22:52
Karkasnieci esmu uzbūvējis arī uz stabiņiem, tā ka var uzskatīt trīsdaļīgus pamatus arī par tādiem:) Svarīgi ir cik dziļi tie pamati zem zemes, kāda grunts, kāds gruntsūdens līmenis... Ticamāk, ka tos pacilājis sals, kas vairs nedraud pamatus nosiltinot un uzceļot virsū māju. Par ''stjažku'' kalpot var arī apakšējā brusa...
Re: Plaisas pamatos
Autors:
Zodčijs
(85.10.211.---)
Datums: 01/11/2016 05:19
1) šādās situācijās urbumiem vienīgā jēga - tiek noteikta grunts nestspēja grunts slāņiem, kas atrodas zem melnzemes kārtas(svarīgi kāda tā ir pamatu pēdas līmenī), un ja pavasarī (plūdu laikā) tad daudzmaz ticami augstākais zemes gruntsūdens līmenis.
2) grunts nestspēja smalkām un rupjākām smiltīm ir aptuveni zināma un daudzmaz pieredzējis būvinženieris to var pateikt uz aci - bet aprēķinos pieņem 10t/m2 - kāda ir mitrai vissmalkākai smiltij.
Grunts sasaluma dziļums netiek rēķināts - bet pieņemts pēc tabulām katram Latvijas reģionam.
3) šādai ēkai aptuvenās slodzes uz pamatiem arī ir aptuveni zināmas - un parasti pat 30cm pamati nes vairāk kā vajag. Un nav īpaši būtiski no kāda materiāla ir sienas - vai koka karkasa, vai gāzbetona - jo parasti ārsienu, pārsegumu un jumta konstrukciju pašsvari kopā sastāda labi ja trešo daļu no visu aprēķinā ievērtējamās kopējās slodzes uz pamatu.
4) Nepieciešamība pamatus likt dziļi - 10cm zem sasaluma robežas - 110 vai 120cm dziļumā būtu tikai tad, ja grunts ir mitra smalka smilts un gruntsūdens līmenis sala periodā ir augstāks par sasaluma robežu. Bet ja pamati (vai bieza virskārta) būtu armēti divās kārtās, pietiktu ja tie ir 50-60cm zemē - tādas līdzīgas ēkas stāv gadiem.
5) Arta:
a) pirmkārt kaut vai tagad derētu ierakties pie pamata kaut lāpstas platumā, konstatētu cik dziļi zemē ir pamati
b) pavasarī izrakt līdzīgu bedrīti - lai redz gruntsūdens līmeni - tas būtu visprecīzāk. Bet var izpētīt kāds līmenis ir tuvākajā grāvī (tikai ne lietus periodā) - apmēram jau būs.
c) nu un kā pareizi pieminējāt - paredzēt armēta betona joslu pa pamatu perimetru min. 10cm biezumā, bet ja pamati pasekli - teiksim 30 - 40 cm ar armatūru varbūt pat divās kārtās - ievērtējot ka ap ēku zemes līmeni nedaudz pacels.
2) grunts nestspēja smalkām un rupjākām smiltīm ir aptuveni zināma un daudzmaz pieredzējis būvinženieris to var pateikt uz aci - bet aprēķinos pieņem 10t/m2 - kāda ir mitrai vissmalkākai smiltij.
Grunts sasaluma dziļums netiek rēķināts - bet pieņemts pēc tabulām katram Latvijas reģionam.
3) šādai ēkai aptuvenās slodzes uz pamatiem arī ir aptuveni zināmas - un parasti pat 30cm pamati nes vairāk kā vajag. Un nav īpaši būtiski no kāda materiāla ir sienas - vai koka karkasa, vai gāzbetona - jo parasti ārsienu, pārsegumu un jumta konstrukciju pašsvari kopā sastāda labi ja trešo daļu no visu aprēķinā ievērtējamās kopējās slodzes uz pamatu.
4) Nepieciešamība pamatus likt dziļi - 10cm zem sasaluma robežas - 110 vai 120cm dziļumā būtu tikai tad, ja grunts ir mitra smalka smilts un gruntsūdens līmenis sala periodā ir augstāks par sasaluma robežu. Bet ja pamati (vai bieza virskārta) būtu armēti divās kārtās, pietiktu ja tie ir 50-60cm zemē - tādas līdzīgas ēkas stāv gadiem.
5) Arta:
a) pirmkārt kaut vai tagad derētu ierakties pie pamata kaut lāpstas platumā, konstatētu cik dziļi zemē ir pamati
b) pavasarī izrakt līdzīgu bedrīti - lai redz gruntsūdens līmeni - tas būtu visprecīzāk. Bet var izpētīt kāds līmenis ir tuvākajā grāvī (tikai ne lietus periodā) - apmēram jau būs.
c) nu un kā pareizi pieminējāt - paredzēt armēta betona joslu pa pamatu perimetru min. 10cm biezumā, bet ja pamati pasekli - teiksim 30 - 40 cm ar armatūru varbūt pat divās kārtās - ievērtējot ka ap ēku zemes līmeni nedaudz pacels.
Re: Plaisas pamatos
Autors:
Arta
(85.10.211.---)
Datums: 01/11/2016 07:59
Vīrs vasarā pamatus atraka (bija doma jau tad viņus uzlabot/siltināt). Dziljāk par 90 cm īsti netiek - viss pildās ar ūdeni - bet pamati ir dziljāk... (nu ta pat kad sētai stabu iemurēt gribēja - bedri izraka, nākamajā dienā bedre pilna ar ūdeni, nesaprotu kaa citi kaiminji vel pagrabus uzbuvet pamanijushies)
Mums tā dārzu teritorija ir bijušajā purvā, kaut gan pats dārzs ir sauss, pat pavasarī, kad citur pludo.
Mums tā dārzu teritorija ir bijušajā purvā, kaut gan pats dārzs ir sauss, pat pavasarī, kad citur pludo.
Re: Plaisas pamatos
Autors:
Zodčijs
(85.10.211.---)
Datums: 01/11/2016 19:49
Pēdējo 20 gadu gaitā daudz nācies darboties ar dažādu privātēku rekostrukcijām kā būvprojekta AR un arī BK daļas izstrādātājam.
Šai situācijā domāju ka varētu rīkoties apmēram sekojoši :
Lai ko tur gudri stāsta Jūsu projektētājdāmas - uzstādiet savas prasības (vēlmes) :
1) Droši vien pamati virs zemes nav ļoti augstu - labi ja 25-30cm. Un dziļums zemē vairāk kā vajag. Plaisas - dievs ar viņām (izlasiet pēdējo piebildi)
2) Prasiet projektā paredzēt 20cm biezu armētu betona kārtu pa pamatu perimetru (konstruktori parasti paredz armēt ar 3 - 4gb. d=12 vai10mm stiegrām apakškārtā , sasietas stūros (ne sietu - jo tas nav racionāli) un attiecīgu zemes virsmas pacēlumu vismaz tiešā pamatu tuvumā (ja vēlaties)
3) Ja nepieciešams droši var paredzēt ārpus esošiem pamatiem kādas segtas terases u.c. - uz stabiņiem.
P.S. ap 10gadu atpakaļ draugi bija paredzējuši būvēt krietni plašāku divstāvu Fibo bloku mūra māju esošās - Ulmaņlaiku karkasnieces vietā, kas tika nojaukta līdz pamatiem. Vecos ne pārāk dziļos pamatus negribējās likvidēt - cieši tiem pieslēdzoties ielēja jaunos - un pa virsu visiem 20-25cm (neatceros precīzi - bet tas nav būtiski) armēto betona joslu.
It kā tas bija zināms risks - jo pēc priekšrakstiem - vecai ( tā ir nosēdusies) ēkai veidojot piebūvi starp vecajiem un jaunajiem pamatiem un ārsienām jābūt deformācijas šuvei (3-5cm) utt. bet acīmredzot pabieza armētā bet.josta glābj situāciju...
Konkrēti Jūsu gadījumā ( nesen tikām funktierējuši par līdzīgiem pamatiem) šķiet nav īpaši ko satraukties - plaisas visticamāk un diez vai savādāk) radušās tāpēc, ka sals gadu gaitā izcilājis (salauzījis) ar ēku nenoslogotu pamatu sienu, kuras pašsvara slodze uz grunti (ja 30cm bieza) ir ap 1000kg/tekošā metrā - un kura acīmredzot nav armēta (kad būs ēka virsū būs ap 200-3000kg metrā).
Tā šur tur un sevišķi mitrās gruntīs ir noticies - lai cik dziļi ir pamati - pieguļošā grunts no sāniem sasalstot un atlaižoties ar berzes spēku...
Apmēram tā - varbūt ko piemirsu....
Šai situācijā domāju ka varētu rīkoties apmēram sekojoši :
Lai ko tur gudri stāsta Jūsu projektētājdāmas - uzstādiet savas prasības (vēlmes) :
1) Droši vien pamati virs zemes nav ļoti augstu - labi ja 25-30cm. Un dziļums zemē vairāk kā vajag. Plaisas - dievs ar viņām (izlasiet pēdējo piebildi)
2) Prasiet projektā paredzēt 20cm biezu armētu betona kārtu pa pamatu perimetru (konstruktori parasti paredz armēt ar 3 - 4gb. d=12 vai10mm stiegrām apakškārtā , sasietas stūros (ne sietu - jo tas nav racionāli) un attiecīgu zemes virsmas pacēlumu vismaz tiešā pamatu tuvumā (ja vēlaties)
3) Ja nepieciešams droši var paredzēt ārpus esošiem pamatiem kādas segtas terases u.c. - uz stabiņiem.
P.S. ap 10gadu atpakaļ draugi bija paredzējuši būvēt krietni plašāku divstāvu Fibo bloku mūra māju esošās - Ulmaņlaiku karkasnieces vietā, kas tika nojaukta līdz pamatiem. Vecos ne pārāk dziļos pamatus negribējās likvidēt - cieši tiem pieslēdzoties ielēja jaunos - un pa virsu visiem 20-25cm (neatceros precīzi - bet tas nav būtiski) armēto betona joslu.
It kā tas bija zināms risks - jo pēc priekšrakstiem - vecai ( tā ir nosēdusies) ēkai veidojot piebūvi starp vecajiem un jaunajiem pamatiem un ārsienām jābūt deformācijas šuvei (3-5cm) utt. bet acīmredzot pabieza armētā bet.josta glābj situāciju...
Konkrēti Jūsu gadījumā ( nesen tikām funktierējuši par līdzīgiem pamatiem) šķiet nav īpaši ko satraukties - plaisas visticamāk un diez vai savādāk) radušās tāpēc, ka sals gadu gaitā izcilājis (salauzījis) ar ēku nenoslogotu pamatu sienu, kuras pašsvara slodze uz grunti (ja 30cm bieza) ir ap 1000kg/tekošā metrā - un kura acīmredzot nav armēta (kad būs ēka virsū būs ap 200-3000kg metrā).
Tā šur tur un sevišķi mitrās gruntīs ir noticies - lai cik dziļi ir pamati - pieguļošā grunts no sāniem sasalstot un atlaižoties ar berzes spēku...
Apmēram tā - varbūt ko piemirsu....