Beidzamajā laikā tiešām daudz rakstu par tēmu, bet tā arī pareizi risinājumu neesmu sapratis/atradis.
Tātad:
- dēļu apdare,
- latojums/ventilācijas sprauga (30mm),
- isoplat vēja barjera (12mm),
- statņi ~200mm + ekovate,
- stāvbūve (150mm).

Ko īsti darīt iekšpusē, un kāds no variantiem būtu labāks. Gala variantā gribētu krāsotas sienas.
Skrūvēt koka latas ~30mm, un uz tām reģipša plātnes? Vai stiprināt pie profiliem?
Varbūt kokšķiedras plātnes + apmetums?
Ir vai nav nepieciešama kaut kāda tvaika izolācija (būvkartons)?
Vai nepieciešams kaut kāds pildījums/vate starp stāvbūvi un reģipsi/plātni?

Paldies.

Bez tvaika izolācijas varētu iztikt, ja stāvbūves dēļi ir blīvi, bez spraugām, bet es tomēr visur liktu būvkartonu, slapjajās telpās (vannas/dušas) plēvi - drošāk un var labāku mitruma režīmu telpās ziemā dabūt. Es taisītu karkasu un ģipškartonu - lai ir kur komunikācijas izvilkt un būvniecības process stipri sausāks nekā apmetums. Ja domāji kokšķiedru uz tā papildu karkasa, tad tā ir vispār naudas izmešana, varētu vēl saprast kokšķiedru pa tiešo uz stāvbūves. Starp ģipškartonu un stāvbūvi - minerālvate. Nebūs lieka gaisa kustība un kāda nekāda siltumizolācija vēl klāt.

kkk, pareizi sapratu?
- karkass (no metāla profiliem) + minerālvate + komunikācijas;
- būvkartons
- reģipsis

Es arī esmu drošs, ka šajā gadījumā tvaikizolācija no iekšpuses pilnīgi nav aktuāla, jo ir 150mm koks, kas ir ļoti nopietna tvaika barjera. Vienīgais, ja tomēr ir šķirbaina tā stāvbūve, tad no iekšpuses pa spraugām varētu ar putām izstaigāt.
Attiecīgi iekšpusē ir pilnīgi brīva improvizācija par tēmu lētums, funkcionalitāte, izturīgums.
Regipss uz karkasa nav diez ko izturīga versija tomēr, bet ja akurāti dzīvo, tad arī ar to nav problēmu. Var regispi divās kārtās salikt. Iekšējai apdarei ir daudz varianti kā realizēt.
Un piekrītu arī par to, ka sanmezglā būtu labi ielikt tvaikizolāciju tomēr, mitrums tur ir bieži un daudz. It kā jau tam kokam nekas nenotiek no tāda mitruma, bet var gadīties kaut kādas nelāgas vietas pie pamatiem, vai arī ķirmis sāk dzīvot, jo tam patīk mitrums un siltums.

Vilnis_Radio:
visas spraugas ar putām jau aizpūstas, pirms ekovates pūšanas.
Par sanmezglu nav runa, tur, protams, tvaika izolācija.
Runa tikai par tikai par dzīvojamām telpām. Negribas visu ietīt plēvē.
Nu, par ķirmjiem ir cits stāsts.. ceru, ka ekovate un centrālā apkure neradīs tiem ideālus uzturēšanās apstākļus :)

Jebkura tvaika izolācija pa tiešo uz stāvbūves. Liekot tieši zem ģipškartona ir nereāli viņu saglabāt kautcik kvalitatīvu komunikāciju izvadu vietās.

Ja baigi nespiestu finanses, es tomēr to būvkartonu uzliktu - gan apkures sezonā varbūt nebūs tik sauss gaiss ēkā, gan drošāk, ja nu kautkādas plaisas gadu gaitā tomēr paverās koku sienā. Tas kartons pat varētu bišķi nobremzēt koku staigāšanu mitruma izmaiņas ietekmē.

1) Kādā funktierī par koka karkasa pirts telpu iekš.apdari ienāca prātā - vai nevarētu uz latu (vai pa tiešo uz sienu) karkasa (nehigroskopiskās minvates aizpildījuma variantā, kad no iekšpuses noteikti vajag tvaika izolāciju visām ārsienām) likt OSB plātnes kā karkasa noturību pastiprinošas - arī kā tvaika barjeru - šuves nostrādājot ar kādām izolējošām lentēm pec riģipša šuvju aizdares principa.

2) OSB atpūtas telpā varētu nošpahtelēt un krāsot, vai aplīmēt ar tapetēm, mazgātuvē ar platmasas dēļu apdari utm.

3) Bet laikam jau šuvju vietas - kur apakš krāsojuma, vai plānām tapetēm lai kā pūlētos - nesanāks gludas kā riģipša sienām. Un pa virsu būs jāliek kāda līte vai dēlis.

4) Pirts telpās tā varētu - vēl piedomājot kādus slīpos un šķērselementus no dēļiem - izveidojot fahtverķa imitācijas interjeru.

5) Bet mājā - varbūt tā arī var darīt kādām atsevišķu telpu ārsienām - tur kur pa virsu nāk kāda pabiezāka apdare.

P.S.Statņu karkass ir 150mm biezumā - nevis blīva koka tvaika barjera...nu tas tā - Vilnis R. kaut kā pārteicās.

Vilni ...
koks nafff nopietna tvaika barjera .... :DDDD
ja akmens vaitei tvaika caurlaidības koeficients "mī" pieņemts par 1 tad kokam tas ir 50 reizes lielāks,
EPS 60 tas arī ir aptuveni 50 reizes lielāks ... respektīvi koks un sienu putuplasts tvaiku laiž cauri vienādi ... pat polietilēna plēve laiž cauri tvaiku tikai 1000 reižu sliktāk kā akmens vate .... absolūti tvaika necaurlaidīgi ir metāli ....

Zodčijs.
Nopietni, neko nesapratu :)
ps.
Ir veca 150mm stāvbūve, kas statņu karkasā nosiltināta ar ~200 ekovati.

Jāpiesienās ir arī kautkam...Polietilēns ir daudz labāks mitruma izolācijas materiāls, nekā 1000 reizes...
Bet skatiet paši:

1) Jamiroquai un Vilnim R. - so sorry! Izrādās ka Vilnim R.pieleca, bet man nē - nu gadās...

Ātri izlasot nodomāju, ka stāvbūves biezumā ir karkasa statņi - zinu no vecām grāmatām, ka tādas arī būvēja - bet ļoti reti nācies dzirdēt, ka tāda ir pie dzīvības.

2) Protams plēve ir vislabākā - par to neviens nešaubās, droši vien autors mitrajās telpās liks neko citu kā tikai plēvi pa karkasu, kā ieteica kkk. Un zem OSB apdares arī var palikt plēvi.

Skavotai 0,15 plēvei 4 reizes mazāks tvaiku pretestības cipars Sd - to no citas tabulas sev pierakstīju.
Plāns materiāls - iznāk ka nejauši caurumiņi var daudz ko sabojāt.

3) Bet autoram nu galīgi nav jāaizraujas ar plēvēm kā tvaika izolācijām - tur piekrītu Vilnim R.- pie higroskopiska ekovates pildījuma - tad tas iekšpusē esošais stāvbūves koka slānis vasarā dabūs paelpot arī uz iekšpusi!

4) Tā apmēram ir kā Pikko raksta - puķiks un koks līdzīgi (no kādas tabulas M=60 un M=40),
bet parasta iekštelpa tiek vēdināta - manuprāt tikai kāda maza daļa no telpas mitruma paspēs iesūkties kokā un vēl mazāka puķikā (ja tāds būtu iekšpusē).

Baigais cepiens te. Jautājuma autoram iesaku likt vai nu 50mm fibrolītu un apmetumu vai arī kokšķiedras plātnes un apmetumu. Nebūs nepieciešamas nekādas plēves utt. Vienīgi sanmezglā protams vajadzētu padomāt par kādu tvaika izolējošo materiālu. Bet arī tur fibrolītam nebūs nekādas vainas.