Sveicināti!
Jautājums sekojošs : Vai starp 250mm platu lentveida pamatu cokolu un 200mm platu karkasu ar dakstiņa jumtu varētu izvietot ekstrūdēto putuplastu 50-100mm? Mērķis - novērst aukstuma pārvietošanos uz karkasu. Forumā atradu tikai vienu postu par šo tēmu, kur ekstrūdētais putaplasts stāv zem apaļkoka guļbūves un pilda savu funkciju jau vairākus gadus.

Arhitekts iesaka cokolu pabeigt ar 1 rindu Aeroc blokiem, kas, manuprāt, ir gana dārgs un vismaz pašlaik- nepamatots solis.

Paldies!

xps300 ilgtermiņa nestspēja ir 130kPa, kas ir 130.000N/m*m=1,3kg/kv.cm= tikai 130kg uz vienu staba 200x50 galu.

putuplasts izturēs, ja zem karkasa stabiem būs pietiekami stingra vainagsija (mūrlata?), kas vienmērīgi sadalītu spiedienu uz visu laukumu. Parēķini gaidāmo svaru uz vienu karkasa stabu un attiecīgi rīkojies

biezumam pietiks ar 20-50mm. Galvenais ir nodrošināt, lai vēlāk to putuplastu nesacaurumo celtnieki un nesagrauž peles vai skudras. tātad - droši nosegt no abām pusēm
Un vēl - jautājums, kā māja tiks enkurota pie pamatiem

Darīt jau var, apakšējā vainagsija slodzi izlīdzina. Tomēr mezgls rādās būt pašizgudrots un būvniecības literatūra nesastopams.

Bija pieminēts šāds variants kautkādā literatūrā, tikai ar 20-30 mm . Tas ir ai neveidojās kondensāts
starp vainagsiju un betonu. Vai tas ir pareizi nezinu !

Un nepūdē vainagsiju.

Cik sapratu no rakstītā:
-koka karkasa ēkai ir izbūvēti lentvaida pamati;
-lai lietus šļakatas nebojātu koka konstrukcijas cokols ir vismaz 50cm;
-pieņemu, ka pagrīdes daļa ir aizbērta ar smilti un noblietēta.
Tālāk ... būvējot koka karkasu ir vēlme starp apakšējo vaignagu un betona pamatu ielikt 5cm putuplastu ???

KĀDA MĀRRUTKA PĒC !!!!

Izbūvē siltinātu grīdu ar tīrās virsmas atzīmi +0.200 virs pamatu horizontālās hidroizolācijas un NEBŪS NEKĀDA AUKSTUMA TILTA pamatu-sienas-grīdas mezglā

Ekstrudēto putuplastu zem vainagsijas lieto, lai pavasarī un arī vasarā, (kad ārā ir silts un mitrs) starp auksto pamatu (+7) un no gaisa uzsilušo vainagsiju (+20-25) neveidotos kondensāts VIRS hidroizolācijas. Tam nav īpašas nozīmes ēkas siltināšanā no iekštelpu puses un siltuma zudumu viedokļa.
Diemžēl mūsu senčiem nebija šādas iespējas, tādēļ gandrīz visām vecajām koka mājām pirmais baļķis ir ietrupējis. Trupes iespēju, protams, var mazināt izmatojot mūsdienīgus antiseptiķus.

Jauna fizika? Kaut kā līdz šim biju pieņēmis, ka betona siltumvadītspēja ir ievērojami augstāka kā kokam (kas nosacīti darbojas pat kā siltumizolācija).

Aldim ir taisnība ... pie attiecīgiem klimatiskiem apstākļiem kondensāts uz betona (ķieģelis) un koka saskares virsmas veidojas ... bet sastībā ar koka karkasa apakšējo vainagsiju tas viss ir tikai muldēšana ... pietiek ar labu hidroizolāciju un vairāk neko nevajag ....

Koka jtdesign Wrote:
-------------------------------------------------------
> Jauna fizika? Kaut kā līdz šim biju pieņēmis,
> ka betona siltumvadītspēja ir ievērojami
> augstāka kā kokam (kas nosacīti darbojas pat
> kā siltumizolācija).


Fizika tā pati vecā. Pavasarī, kad zeme tikko atkususi un ir auksta, gaiss un koks iesilst pirmais. Betona pamats joprojām ir auksts, tik pat auksts kā grunts tam apkārt. Tieši pateicoties savai labajai siltumvadītspējai.
Tādēļ uz tā veidojas kondensāts. Atklātā virsmā to īsti pamanīt nevar, jo ātri vējš un saule nožāvē.
Hidroizolācija pasargā vainagsiju no kapitālā mitruma, kas virzās no apakšas uz augšu, bet nepasargā, pat vēl sliktāk-veicina kondensāta mitruma uzkrāšanos VIRS tās- starp hidroizolāciju un vainagsiju.
Tas ir galvenais iemesls, kāpēc vecajām koka mājām ir sapuvis pirmais baļķis.
Ziemā līdzīgi procesi notiek arī telpas siltajam gaisam virzoties uz auksto pamatu, tomēr ziemā koka sēnēm lielākoties ir pārāk auksts un tad trupēšana tik pat kā nenotiek.
Turklāt tagad no iekšpuses lieto tvaika izolāciju. Vasarā procesi ir otrādi- siltais, mitrais gaiss ir ārpusē,bet no ārpuses, kā zināms, tvaika izolāciju nelieto.

Jau agrāk te tika rakstīts (I.B.?), ka kondensāts veidojas vainagsijas iekšpusē, tādēļ hidroizolācijai ne nav nekādas nozīmes. Aukstais pamats dzesē siju, un tajā rodas rasas punkts.

Pietiek ar 30mm, lai nekondensētos. Apakšējo brusu jāliek biezāku.

Kāds sakars siltai vainagsijai ar kondensātu...? fantazētāji..... Kondensāts uz aukstā mūra veidojas ikreiz pie straujākām āra gaisa temperatūras svārstībām,jo betons nepaspēj uzsilt. Hidroizolācija nav glābējs,jo tradicionālā izpildījumā tā praktiski neveic siltumizolācijas funkciju un tā ir +/- betona temperatūrā. Pamata virsa nav tik gluda,lai starp ruberoīdu un vainagsiju neveidotos mikrospraugas. Putuplasts šajā ziņā nošauj abus zaķus-gan veido siltumizolāciju,gan kompensē pamatu virsmas nelīdzenumus. Senču būvētajām ēkām problēmu pastiprināja tvaika spiediens no telpas.
Tas,ka šī putuplasta izolācijas izmantošana vēl nav ierakstīta normatīvos ir tikai kārtējā neizdarība,kura ar laiku,cerams tiks novērsta.