Sveicināti!

Vēlos jau savlaicīgi gatavoties koka karkasa mājas celtniecībai, tādēļ jautājums par kokmateriālu:

1. Ja skujkoku kokmateriāls 50x200mm nesošajām latām tiek pirkts slapjšs, ar domu pēc tam to kaltēt, cik vajadzētu rēķināt zāģmateriāla biezumu / platumu pa virsu, lai pēc tam no ēvelēta kaltētā materiāla varētu iegūt vēlamos 50x200mm? Vai arī - praksē ņem 50x200 un tad apēvelē līdz 45x195mm? Vai ir vērts iespringt par izvēli starp priedes vai egles kokmateriālu?
2. Kāds no zāģmateriāla piegādātājiem teica, ka 200x200 brusas (kuras paredzētas izmantot daļēji ēkas konstrukcijā) kaltēt īpašas jēgas nav (lai gan ēvelēt, apstrādāt, tās vajadzēs). Vai tā ir?
3. Mājas fasādi vēlos nobeigt ar dēļu apšuvumu. Ļoti gribētos izmantot pēc iespējas platāku dēli. Kāds būtu rekomendējamais maksimālais apšuvuma dēļu biezums / platums (solis latām standarta - 600mm) un salaiduma veids, lai nebūtu jāsatraucas par to, ka pēc pāris gadiem apšuvuma dēļi laika apstākļu ietekmē būs saliekušies?

Paldies!

Ieteiktu padomāt vai tiešām visur vajag ēvelētu materiālu.
Daudz ko nosaka arī tas, kāds būs siltinājums starp statņiem.
Ja vate plāksnēs, tad kalibrētam, ēvelētam materiālam ir priekšrocība- starp propelleriem akmens vati kvalitatīvi ievietot būs grūti. Bet ar iepūšamo celulozes(eko) vati vai putām aizpildīt tukšumu starp diviem, pat ļoti greiziem statņiem var perfekti.

1) spundēti apšuvuma dēļi (ar pilnu vai pusspundi) no 2,5x15cm materiāla - tīrais izmērs sanāk ap 2x14,5cm. "Kreisajā"pusē ar divām gropītēm - pret samešanos.

Vēl platāki šķiet nav ieteicami, bet šaurāki ēkas apjoma un augstuma kontekstā neizskatās tik labi - pārāk smalks iesvītrojums pēc padomju gadu modes.

2) Par karkasa elementu ēvelēšanu kaut kad forumā ir lauzti šķēpi - mani secinājumi - tas nav tā vērts.

a) Jo, lai arī materiāli tad skaitās kalibrēti un ir arī mākslīgi kaltēti - turpinot žūt, vai drīzāk to mitrumam paaugstinoties montāžas procesa laikā - lietus, vai vienkārši liela gaisa mituma dēļ - tie vairāk vai mazāk "sametās" - atkarībā no šķiedru virziena.
b) Un arī monējot karkasu būvvietā (ne darbnīcas apstākļos) garantēt precizitāti uz milimetru arī nav iespējams.

LĪDZ AR TO riģipša, ārdēļu vai citu apšuvumu metāla vai koka karkasi IR JĀLĪMETŅO TĀ VAI TĀ!
Ja no šīs darba pozīcijas nevar izvairīties, tad cik liela starpība - kādā mērā tas jādara - cik bieži un cik biezas starplikas ( ķīlīši, metāla atduras vai kā viņas) ir jāliek.

CIK TAD IZMAKSĀ šī VIENA DARBA POZĪCIJA salīdzinot ar VISU KARKASA ELEMENTU Apēvelēšanas un Kaltēšanas IZDEVUMIEM !!!

3) Tad nu laikam visprātīgākais: pie pasūtīšanas varbūt īpaši piesakot nepieciešamību pēc vienādi precīziem izmēriem - ņemt 5x20cm plankas visam karkasam (nesen forumā čaļi bija ielikuši labus video par koka karkasa tēmu - es ieliktu norādi, bet īsti neprotu) - salikt solīdās krautnēs lai žūst - vēlams ne pārāk saulē un apsegt krautnes galus (no galiem žūst visspējāk).

Stūriem, aiļu ietvariem 5x20 plankas tiek dubultotas (vai pat pa trim liktas), sijām līdzīgi - kā prasa to laidums. Amerikānis pēc tāda principa būvē jau ļoti sen!

4) Cita izmēra ( un varbūt apēvelētus un kaltētus) elementus tikai:
a) ja kādās telpās paredzētas no apakšas atklātas sijas piem: 10-15x20(h),
b) kādā segtā terasē atklātas spāres piem: 7,5-10x15(h) vai koka stabus, spārturus utt.

Kaut kā tā...

Zodčij: ekselents padoms, paldies Tev!

Par kalibrētajiem varētu piekrist Zodčijam. Man pagājušajā ziemā palika pāri nepilns kubs ar sausām kalibrētām brusiņām - 40mm700mm 3,6m garumā. Sakrāmēju krautuvei pa virsu, nenospriegoju - domāju, kas sausam kaitēs. Pavasara beigās ņēmu ārā un bija tādas skrūves, astotnieki un banāni, ka prieks.

Pazvanījos pa ss.lv un sazvanīju vienu kungu, kurš piedāvā impregnētu egli. Cik saprotu- impregnēta vannā. Sausas viņam nav, neimpregnētas arī, bet cilvēks centās pārliecināt, ka šādu materiālu var droši uzreiz izmantot karkasa būvniecībai (vismaz tā darot visi viņa klienti), jo tā vai tā, pēc pāris mēnešiem karkass zem jumta un bez ievietotas siltumizolācijas tāpat dabiskā ceļā kļūs sausāks. Vai šādam scenārijam var ticēt? Vai tomēr meklēt lētāku priedi, bet vismaz sausu?

Paldies!

Es ņemtu egli. Ir daudz vieglāka, nav lielo zaru, kas kritiski samazina stiprību, mazāk vērpjās.

Paldies, jautājums vairāk par to, vai šādu te nesausu materiālu var uzreiz izmantot karkasa būvniecībā, proti būvēt karkasu, uzlikt jumtu, un tad pēc aptuveni 4-5mēnešiem tur likt iekšā siltinājumu utt?

Skaitās, ka koks žūst 1 cm nedēļā