Labdien!

Ir doma būvēt koka māju no frēzbaļķiem. Piemēram, Dores, Finnlog
Labāk patīk variants būvēt no apm. 25cm bieziem baļķiem un nesiltināt.

Nesiltinot:
+vizuālais
+vienkārša konstrukcija bez daudzām kārtām
+elpo labāk
+nevajag piespiedu ventelāciju

Siltinot:
+mazāki siltumzudumi
+apdare pasargā baļķi

Jūsu viedoklis par siltināšanu un šādu būvniecības tehnoloģiju kopumā?

Ja malka par brīvu, var mēģināt.
Lai saprastu cik garām, mūsdienu būvnormatīvi atbilstu apmēram 60cm bieza koka siena.
Lai saglabātu vizuālo liec pa virsu "imitāciju".
Ja nepatīk piespiedu ventilācija, taisi dabīgo ..

Runājot ar ražotājiem, viņi saka, ka lielākā daļa izvēlas nesiltinātas. Vai tiešām šo cilvēku mājās ir auksts vai milzīgi apkures rēķini?
Ražotāji to pamato ar to, ka lielākie siltuma zudumi ir caur jumtu, logiem, bet sienas ir tikai 4. vietā, respektīvi nosiltinot jumtu, pamatus, liekot labus logus, durvis, kopējie siltuma zudumi nav lieli.
Pašam jau arī reāli domājot, liekas, ka vajadzētu siltināt, bet negribas

Kādas atsauksmes par pašu frēzbaļķu konstrukciju?

Nekas nevar būt foršāks par guļbaļķu māju;)
Dores mājas izskatās kvalitatīvas, biju pie vienas pēc kādiem diviem gadiem minimāli bija nostaigājuši baļķi. Siltuma zudumi nevarētu būt lieli jo mājai visi mezgli ir precīzi veidoti rūpnīcā, un līmētie frēzbaļķi minimāli staigā. Siltināt šādu skaistumu būtu grēks.
Pats jau 10 gadus dzīvoju parastajā guļbaļķu mājā ar apzaģētiem baļķiem, sienas biezums 21-22 cm, baļķi augstums 30-35cm. Sākumā pūta pa visiem stūriem, tagad jau sasēdušies un ir o.k. Griestu siltinājums 20cm, logi koka ar parasto paketi. Vienstāva māja 100 m2 ar silto grīdu. Sezonā apmēram 15 m3 malka.
Visi kas atbrauc pie manis ir vienkārši sajūsmā. Un vai atbrauc pirmo vai 20 reizi, vai jauns vai vecs visiem patīk.

Man, pēc tikai sienu nosiltināšanas, kurināmā patēriņš samazinājās par 40%. Dati precīzi, jo vienu sazonu nodzīvoju tikai ar siltinātu pārsegumu.
Jāatzīst gan, ka pat pie 40% ietaupījuma, fasādes atmaksāšanās periods ir virs 20 gadiem...

Siltināt vai nesiltināt sienas kuru siltumcaurlaidība neatbilst LBN prasībām ???
Te ir koks ar diviem galiem ... visa atbildība rezultātā gulsies uz būvprojekta vadītāju, kurš ar zvērestu apliecina, ka viss atbilst normatīvu prasībām. Es kā projektētājs neparakstītu tādu būvprojektu, jo jebkurā brīdī ar to var vērsties pret mani ... pasūtītājs, kontrolējošās iestādes, nākošais ēkas īpašnieks, apdrošinātāji u.t.t. ... respektīvi ēku ar nepietiekamu siltuma pretestību legāli uzbūvēt LR nevar ... cita runa, ka cilvēki ar juristu un ģeogrāfu izglītībām būvvladēs to nepamanīs un palaidīs cauri ....

būvē dubulto siltināto sienu no frēzbaļkiem ....

[www.youtube.com]
[www.youtube.com]

Īsteno to, ko esi iecerējis!

Nesiltināta koka māja ir lieliska - nedzīvo ķīmijā, svaigs gaiss, lielisks vizuālais. Ja tevi uztrauc siltuma zudumi- obligāti ir jāsiltina grīda un griesti. Siltinājumam jābūt ievērojami biezam 25-30cm. Labi logi un durvis un siltuma zudumi nebūs problēmas. Pie tam, kādā istabā, lai visur nebūtu vienāds dizains, var iztaisīt apmetumu pirms tam ieliekot kokšķiedras plāksni. Tas mainīs vizuālo un papildus siltumu dos.

Noskaties video, par mājām Somijas laukos. Viņi tā arī dari kā rakstīts iepriekš. Ļoti interesanti un pamācoši.
[www.youtube.com]

Bet pārmērīgā sienu siltināšana ir tāds mūsdienu ārprāts. Atmaksas termiņš 20 gadi ir kaut kas nejēdzīgs. Latvijā kurināmais mežos pūst. Nedz vairāk pakurināt ir tieši labāk nekā dzīvot vatē ar visiem rasas punktiem un pelējumiem. Tie mūsdienu siltuma zudumu būvnormatīvi ir kaut kāds pisnesmeņu ielobēts murgs.

Koka mājas neatbilstību LBN var apiet būvējot "pirti", "klēti" vai kāda cita nosaukuma saimniecības ēku.

Nav patiesība, ka neatbilst LBN.
MK 339. Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-15 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"
2. tabulā Sienas tradicionālajās guļbūvēs bez siltumizolācijas slāņa iebūvēšanas sienā - 0,65k

Būtu labi, ja varētu saprast siltuma zudumu atšķirību visai mājai kopā nevis tikai atseišķam sienas gabalam. Tas būtībā iespējams vienīgi, kad ir gatavs projekts un energoaprēķins. Jo jāņem vērā jau visas mājas daļas kopumā, to kostrukcija un kvalitāte.

Siltināšana arī maksā. Gan materiāli, gan darbs. Līdz ar to jāizvērtē kāda atšķirība ieguldot naudu uzreiz, vai maksājot katru gadu vairāk par apkuri.

Ja būvēsi gatavu projektu no minētajiem, tad vajadzētu būt pieejamiem energosertifikātiem.
Ja nē, pasēdi pie u-wert.net un ekseļa un parēķini.

Te minētais "Vienstāva māja 100 m2 ar silto grīdu. Sezonā apmēram 15 m3 malka." divdomīgs cipars, malku parasti steros mēra, ja tiešām kubi, tad māja ir caura, ja steri, tad vēl ciešami. Priekš mazas mājas un malkas apkures diezgan vienalga vai sezonā 5 vai 20 steri, un ja vēl pats pieliec roku sagatavošanai, praktiski par brīvu jebkurā varianta.
Ja māja lielāka un apkure gāze vai kas cits, tad var sākt redzēt taustāmāku ietaupījumu.