Sveicināti!

Vēlos lūgt padomu, kā pareizi sagatavot jumta konstrukciju click-tipa klasiskā metāla jumta seguma uzklāšanai.
Pagaidām ir spāres 50x200 ar soli 600mm. Starp tām - isover minerālvate. Plānots uz spārēm izvietot difūzijas membrānu, pēc tam garenlatojums 30x50mm pa virsu plēvei, pēc tam 25x100 šķērslatojums ar soli 400mm, pēc tam metāla jumts.

Pirmais jautājums - vai ir kādas rekomendācijas difūzijas membrānas izvēlē?

Otrais jautājums - cik pareizi ir izvēlēta augstāk aprakstītā konstrukcija?

Trešais jautājums par 25x100 šķērslatojumu - cik svarīgi, lai tas būtu kalibrēts (ēvelēts) no abām pusēm? Veselais saprāts liek domāt, ka jēgas noēvel't ir tikai no vienas puses (kas vērsta pret metāla segumu), jo otru pusi tāpat būs jālīmeņo pret garenlatām (spārēm), kuras nebūs ideāli taisnas. Teorētiski tad 25x100 populāros dēļus var noēvelēt no vienas puses (2mm), iegūstot 23x100mm, kas iekļaujas vismaz Ruukki klasiskā jumta instrukcijās norādītajos minimālajos 22x100mm. Ja ēvelēs abas puses, tad jau tās ir 21x100mm latas, kas laikam īsti pareizi nebūtu. Kāpt uz biezāku zāģmateriālu - papildus izmaksas, jo starp 25x100 un 50x100 nekas baigi standartizēts pa vidu nav!. Kā būtu pareizāk?

Jau iepriekš pateicos par nozagto laiku atbilžu sagatavošanā!

Andris

ir arī 28*95 mm, ir 32*100 mm
un neko nevajag ēvelēt, antispetizēt gan

50x200 ar soli 600mm ok

var kalibrēt ja atšķiras biezumā par 5 mm. Kalibrē no vienas puses. Ja atšķirība 1mm var nekalibrēt. Pirms likšanas sašķiro pa biezumiem, lai blakus atrodas vienāda biezuma un pārejas būtu vienmērīgākas. Galvenais antiseptēt.

malā un pie kores lieku 3 dēļus ar 2-3 cm sparugu, pa vidu ar soli - dēli tad vienu izlaižu. Plēvi nevajag iestiept, tai jāielīkst nazliet uz vidu, lai kondensāts var tecēt no latām uz vidu. Vēlāk kondensāta plēve nedaudz pati sarausies un nostiepsies.

[www.youtube.com]

neredzu jēgu "plēvei" zem latojuma ... tur nekas naff jāliek

Ar bez plēves man jumts. Bet man nav valcprofils. Antiseptizēt ar neredzu jēgu, jo ja tur ir daudz mitrums, viņš ar mitrumu visu izskalos un tāpat pūs. Labāk kārtīgu ventilāciju. Man ir zem šķērslatojuma 100 mm vēdsprauga, tad 25mm kokšķiedras plāksnes, pēc tam būs ekovate 250 mm, un atkal kokšķiedras plāksne

Fantastika! Plēvi nevajag, bet tajā pašā laikā mitrums var būt tik liels, ka antiseptiķi izskalos...???
Autoram iesaku pievērst uzmanību, lai valcprofils tiek labi nospriegots, jo pretējā gadījumā vējš to labi grabina. Protams, plēvi ir jāliek un kaut kas starp plēvi un vati arī - kas nezinu, jo pašam ir aukstie bēniņi. Kokmateriāli attiecīgi jāapstrādā.

Baigais mēsls jau tas valcprofils ir, bet ja dikti gribās aizliegt nevar.
Latojumu labāk likt pēc iespējas biežak, jo ja staigāsi pa to jumtu tad tie retie dēļi izspiedīsies. Tas bleķis ir ļoti plāns. Grabēs vējā arī viņš riktīgi tāpēc vajag biežāk nostiprināt loksnes pie latojuma.

Garenlatas ņem 50x25, jo tas ir standarta sortiments. Var arī ņemt visas 100x25 un ar cirkuļarku pats sataisīt garenlatas, bet tad jārēķina kas ir izdevīgāk.
Bleķa jumtam kondensāts būs. Protams jo veiksmīgāka ventilācija, jo tas būs mazāks.

Kungi, vēlreiz precizēšu:

valprofils tas ir tikai pēc izskata , kā jau minēju - doma ir par tā saucamo Classic tipa metāla jumtu, kurš tiek stiprināts ar skrūvēm. Līdz ar to, kas tur teorētiski var grabēt vairāk par metāldakstiņu, jo stiprināšanas tehnikas ir analoģiskas?

Paldies tiem, kas sniedza ieteikumus latojumiem!

Jautājums maris.builds.house : cik saprotu, tad runa ir tieši par jumta seguma tiešā latojuma kalibrēšanu? Tad sanāk, ka man vajadzētu nočekot pirms materiāla piegādes, vai materiāls ir +/- taisns? Ja tā tas ir, tad varētu arī nekalibrēt, bet objektā sašķirot latas tā, lai no koras līdz apakšai tā biezuma atšķirība izlīdzinātos, pareizi?

Tā arī nesagaidīju atbildi uz jautājumu par difūzijas membrānām - ieteicamie modeļi, ražotāji u.c. - tirgū tāds bardaks ar visiem Elkatek / Tyvek / Jutadach piedāvājumiem, ka var nojukt prātā!


Nekautrējas arī izplatītāji , gribu saprast, ko var un ko nevar likt, no kā labāk izvairīties. Jebšu - vismaz parametrus, pēc kuriem vadīties? Jumtiem slīpums 12 grādi un 18 grādi.

Paldies vēlreiz!

Kalibrēt nav vajadzības, jo izlīmeņot vajag plakni virs laktas. Ja spārei būs vēders tad vienalga dabūsi savu kalibrēto laktu līmeņot. Ja arī kāda lakta izleks nedaudz biezāka- 28mm, tad uz jumta plakni 3mm nejutīsi.

Es savam jumtam ieliku Tyvek pro plus. Man ir velvju tipa jumts ar lēzenām plaknēm( 18 grād). Tāpēc aprēķins bija ņemt difūzijas membrānu ar iestrādātu lentu. Pēc izjūtam laba manta, bet nu cena gan nav smuka šitam pasākumam.. ;(

Te vienu instrukciju uz ātro atradu:
Te teikts, ka pie šķērslatojuma solis ir 200mm un 300mm, atkarībā no metāla biezuma. 0,5 vai 0,6 mm. Tas nozīmē, ka šķērslatojuma dēļi, kuri ir kontaktā ar metālu atrodas diezgan tuvu blakus. Ja tie atšķiras biezumā tie pievelkot ar skrūvēm var sākt kopēt ieliekumu vai nedaudz ielocīt metālu. Ja solis pārāk rets- ir redzēts, ka jumts dēļu vietās ir piepacelts, bet brīvajās vietās iegrimis. Īpaši pēc sniegotām ziemām.
Raksta jau 400, bet domāju, ka ir par daudz lēzeman jumtam.

Jācenšas, lai blakus esošie dēļi praktiski neatšķirtos. Piemēram, ja ir nekalibrēti 7 dēļi ar 26mm biezumā, tad ar tiem sākam, tad liekam 10 dēļus- 25mm un pie kores 6 dēļus 24 mm. Lai nebūtu ka blakus atrodas dēļi ar lielu biezuma starpību. Plūstoša pāreja.

[www.google.lv]

Es gan uz antiseptiķi neliktu lielas cerības, labāk protams būs par kādi 100 grami, bet ka antiseptiķis novērsīs kokmateriālu bojāšanos pie mitruma - es gan tā neteiktu. Impregnēti kokmateriāli jā pacieš diezgan ilgstošu mitrumu, bet antiseptiķis palīdz īslaicīgam, nelielam mitrumam, kas ātri izvējojas.

antiseptiķis pret grauzējiem. mitruums tur pats pazūd (gan ventilācija, gan karstums no saulītes) Šķērslatas - neko tur nevajag ēvelēt- lieka naudas izmešana. Tam skārdam dziļi pie dibena vai viņu pie ēvelētas, vai skabargainas skrūvē, galvenais, lai nav galīgi līkas, kaut gan kad liku sev jumtu, tad kliks ir piedodošāks pret neprecizitātēm konstrukcijā kā metāldakstiņš. Šķērslatas skrūvē katru otro, ti laikam 200 mm starp centriem. Garenlatas - labāk ņem platākas, neplīsīs pie montāžas. Man ir kliks. Nekāda vaina. vieg, kad skrūvēsi pie spārēm. Nekas tur negrab un prom arī nelido. Jā, lietus kad līst, ārā dzrdēt var, ka bungo skārdu, bet lietus laikā parasti sēž mājā un vate, vienalag vai starp spārēm, vai uz pērseguma visu skaņu nodzēš.
par plēvi man komentāru nav - pašam aukstie bēniņi, līdz ar to pretkondensāta plēve.

--------------------------------
paķimerējos ap savu vasarnīcu.
[vasarnica.blogspot.com]
tagad snaikstos ap nākamo objektu:
[mezamaja.wordpress.com]

Šādam jumta slīpumam (12-18 grādi) nav vajadzības kalibrēt latojumu. Tas var radīt tikai un vienīgi vizuālus defektus,kas nekādā mērā neietekmē jumta funkcionalitāti. Ja valcprofila (klasika) plakne ir vizuāli redzama,tad dēļi šķirošana ir bezjēdzīga laika izniekošana-pirmkārt tapēc,ka vienā dēļa galā 24mm,pa vidu 26mm,bet otrā galā 25mm. Otrkārt,tāpēc,ka tur vajadzīga precizitāte uz milimetru-jākalibrē!!! Jāņem vērā,ka arī ideāls materiāls vēl nav garants,ka latojuma plakne izdosies tik pat nevainojama. Tur ir vajadzīgas iemaņas un zināšanas,kas bez 5 sačakarētiem (nosacīti) jumtiem nav iegūstamas. Antiseptēšana jumta latojuma nav nepieciešama! Lēzenam jumtam vēdsprauga 5cm!!!
Difūzās membrānas pa lielam atšķiras tikai cenā un attiecīgi ar to saistītā mehāniskā izturībā. Ja rūpīgi strādā var iztikt arī ar lētā gala plēvēm. Pirkt plēvi ar iestrādātu pašlīmējošo joslu neiesaku-tā ir nekvalitatīva plēvēm līdz 180-200 eur par rulli. Labāk dārga līmlenta plus parasta jumta plēve
Kā tad gudrinieki to valcprofilu nospriego???? Kaut kas nedzirdēts :):):)



Labots 1 reizes. Pēdējo reizi labots 18/01/2017 21:12, labojis Praktiķis.

Neliels spriedelējums kā es izvēlos jumta membrānas - skaidrs, ka nav pareizi ;)
Membrānām ir vairāki parametri:
1) ūdens necaurlaidība
2) tvaika caurlaidība
3) mehāniskā izturība
4) ilgmūzība un laikapstākļu izturība
5) poļu mē**i un citi meļi.

Ūdens necaurlaidība un tvaika caurlaidība viens otru izslēdz. Nedabūsi plēvi ar labu tvaika caurlaidību un labu ūdens necaurlaidību. Šī parametra izvēle ir atkarīga no jumta konstrukcijas, ko izvēlies. Ja tas ir metāls, tad kondensāta iespējamība ir augsta un attiecīgi jāizvēlas difūzijas membrāna ar augstu ūdens necaurlaidību. Prasības var samazināt, ja jumta slīpums ir lielāks (apmēram virs 30 grādiem) vai ventilācijas garenlatojums ir tie 5cm vai atrodies kautkur labi apvējotās vietās (Jūrmalā vai lauka vidū).

Mehāniskā izturība - nav būtiska, ja plēve tiek ieklāta akurāti. Bet realitātē lielais zābaks tāpat paslīd. Ja membrāna tiek sastiepta - tās struktūra tiek sačakarēta un tā nedarbojas atbilstoši (vai nu tek ūdens iekšā vai nu neelpo).

ilgmūžība un laikapstākļu izturība - skaties kādās temperatūrās tā plēve ir paredzēta un uz cik gadiem.

Poļu mē**i un citi meļi. šos grūti atkost, bet pārsvarā mūsu tirgus ir pārpildīts ar šādu preci. Iedos tev augstākminētos parametrus, bet kā tad tu pateiksi vai tie atbilst precei? Tām plēvēm, kurām vispār nav parametri, uz tām automātiski neskaties. Citādi melošanas % tāpat pastāv, tapēc neatkarīgi no plēves izvēles, liec garenlatojumā 5cm, starp garenlatojumu un membrānu gumijas lenta, kori un pārkares sataisi tā, lai tiešām var notikt vēdināšanās (tās rūpīgi aiznaglotās vējakastes labi izskatās, bet nekas tur neventilējas). un pati membrāna - tas pats Tyvek supro vai pro plus - tas ir tas ar ko var sākt skatīties un salīdzināt parametrus ar citiem ražotājiem un līdzīgām cenām.

Neko sakarīgu neieteicu, bet lai veicas!

+ par metāla segumu skaļumu. Jāskatās pareizās instrukcijas (ne tās, kuras domātas latviešiem). Zem metāla seguma normāli ir klāt gumijas lentas. Tās latviešu komplektos lielākoties neparādās vai tiek uzrādīts kā ieteicamais blakusprodukts ar maziem burtiņiem, kuru vari arī neizvēlēties. Tās mums pārsvarā netiek uzrādītas, jo cena kļūst nepievilcīga attiecībā pret citiem jumta segumiem.

+ skaļumu arī nodrošina skārda biezums - jo plānāks, jo skaļāks. Mums latviešu bāleliņiem tirgū tiek piedāvāts 0.45 vai 0.5mm biezs skārds. Bet pieņemams skārda biezums ir 0.6mm. cena, cena, cena.

Augstāk minētais samazina komfortu, kas mūsu tirgum pagaidām nav aktuāli.

Būtībā jebkura jumtam paredzētā difūzā membrāna nodrošina ūdens necaurlaidību no vienas puses un tvaika caurlaidību no otras puses. Ūdens tvaiku caurlaidība vairumam izstrādājumu svārstās no 300 līdz 400 g uz m/2 diennaktī (pie 20 C),kam būtībā nav kardinālas atšķirības. Ūdens necaurlaidība 95% plēvju 2m ūdens stabs- par kondensāta noturību šaubām arī nevajadzētu rasties neatkarīgi no tā vai uz jumta metāls vai kas cits. Cita lieta ja jumta slīpums rada risku "ūdens maisu" vietām,vai uz jumta dakstiņš,tad nepieciešams padomāt par nopietnāku (dārgāku) jumta membrānu. Visa pamatā-VENTILĀCIJA!!! Pārējais ir sekundārs.