Labdien!

Saprotu, ka to dara cilvēki ar attiecīgo profesiju utt. , bet tomēr - lūdzu palīdzību paskaidrot, kā lai tieku līdz pilnīgi aptuvenam, provizoriskam mājas energoefektivitātes kwh/m2 gadā aprēķinam, lai saprastu, vai izvēlētā siltumizolācija iekļaujas dzīvojamās mājas prasībās.

Izejas dati (ņemts no u-wert.net, pie tam ierēķinot LBN labojumus izmantotajiem siltumizolācijas un nesošo konstrukciju materiāliem):

Sienas = 160m² x 0,139 W/m²K (normatīvs 0.18, maksimums 0.23 )
Jumts = 138m² x 0,119 W/m²K (normatīvs 0.15, maksimums 0.20 )
Grīdas = 128m² x 0,190 W/m²K (normatīvs 0.15, maksimums 0.20 )
Logi = 350m² x 0,84 W/m²K (normatīvs 1.30, maksimums 1.80 )
Durvis = 2m² x 1.5 W/m²K (normatīvs 1.80, maksimums 2.30 )

Temperatūrs K faktors attiecīgajā vietā = 0.95

Apkure - gāze ( pieļauju, ka priekš teorētiskā aprēķina šis neko būtiksu nemaina)

Pielikums MK 10.11.2015. noteikumu Nr. 643 redakcijā (viendzīvokļa mājas pēc 2017.gada 1.janvāra:

≤ 70 kWh/m2 gadā.

Paldies jau iepriekš!

Ja norobežojošo kontrukciju (sienas, grīdas, logi, pārsegums) siltuma carlaidība ir rēķināta atbilstoši LBN 002-15 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"
[likumi.lv]-
un katra elementa siltuma caurlaidība atbilst normatīva prasībām, tad arī kopējie siltuma zudumi būs normatīva robežās, kura prasības ir pietiekoši augstas ....
vairāk nav vērts kombinēt un iespringt ...

Paldies, PikkO, bet tas man tā kā ir skaidrs. Vairāk vēlējos apzināties provizoriskos apkures izdevumus: saprast, kā no šiem skaitļiem nonāk līdz KWh/m2 gadā.

Logi 350m2 priekš 128m2 mājas? Tev visos stūros viscaur terases log-durvis?

tīri matemātiski jau nesanāk, ja vien nav augstie super griesti vai daudzstāvene ar vismaz 3m augstiem griestiem? (jo redzu, ka jumts ir bez iebūvētiem logiem)

Nu ja vēlme tik sīki aprēķināt, tad

[www.engineeringtoolbox.com]

Ar visiem paskaidrojumiem.

Ja ir vēlme rēķināt un salīdzināt apkures izmaksas pa apkures veidiem ... meklē forumā ... bija tēma, kur cilvēks ekseļa tabulā visu bija apkopojis un sakārtojis, ieskaitot izbūvi un ekspluatāciju 10 gadu garumā ar visām ēkas būvniecības izmaksām un īpašuma nodokļiem ...

Argh - nebūtu ātrāk uzrakstīt, ka skaitlis "350"m2 acīmredzot ir kļūdains? :)))

Logi ir 35m2.


nokijs - paldies par linku, iečekošu!

Es gan ļoti cerēju kādu, kas pateiks, ka šādu provizorisku aprēķinu var veikt, saskaitot summāri šos wm2k lielumus, sadalīt to ar temperatūras faktoru, sareizināt ar stundām diennaktī un apkures dienām gadā. Žēl, laikam tas ir pārāk sarežģīts jautājums šī foruma biedriem, vai arī visi šājā forumā sēdošie energoauditori nevēlas lietas padarīt par vienkāršām :)

neesmu iedziļinājies tājā lietā, bet orientējošs priekštats ir ...
jāņem vērā diezgan faktori:
- siltuma ieguvumi no saules
- siltuma zudumi caur konstrukcijām (dafiga variantu) atkarībā no orientācijas apkārtnē
- siltuma zudumi caur ventilāciju
- siltuma ieguvumi no elektroaprīkojuma
u.t.t.
to visu saskaita un iegūst nepieciešamos skaitļus

kādreiz ekonomikas ministrijas mājas lapā bija izlikta ekseļa tabula, lai to visu varētu veikt ... vēlāk kaut kas mainījās tajos aprēķinos, bet vai to tabulu pārstrādāja vai nē nezinu .... gan jau internetā to varētu sameklēt

AinarsK Wrote:
-------------------------------------------------------
> Argh - nebūtu ātrāk uzrakstīt, ka skaitlis
> "350"m2 acīmredzot ir kļūdains? :)))
>
> Logi ir 35m2.
>
>
> nokijs - paldies par linku, iečekošu!
>
> Es gan ļoti cerēju kādu, kas pateiks, ka šādu
> provizorisku aprēķinu var veikt, saskaitot
> summāri šos wm2k lielumus, sadalīt to ar
> temperatūras faktoru, sareizināt ar stundām
> diennaktī un apkures dienām gadā. Žēl, laikam
> tas ir pārāk sarežģīts jautājums šī foruma
> biedriem, vai arī visi šājā forumā sēdošie
> energoauditori nevēlas lietas padarīt par
> vienkāršām :)

Nu faktiskos siltuma zudumus tev neviens neaprēķinās. Viss jau tikai uz teorētisko bāzi. Tāpat siltumvadības koeficienti-tie jau ņemti no testu rezultātiem, taču materiāla faktiskais mitrums koeficientu jebkurā gadījumā izmaina.
Otrs. Siltuma zudumus rēķina pie temperatūru starpības starp ārējo un iekšējo temperatūru. Tā kā katru dienu temperatūra mainās, tad mainās arī siltuma zudumi un nepieciešamā apkures jauda. Un tādus aprēķinus tev neiedos neviena laboratorija :)
Visi aprēķini balstīti uz maksimālo iespējamo temperatūras starpību, lai noteiktu, kāda apkures sistēmas jauda tev nepieciešama.

nokijs,

viss ko Tu saki ir pašsaprotami, un neviens energoauditors Tev nedos faktisko aprēķinu par katru dienu pēdējo 365 dienu laikā :))

Kā jau teicu, runa ir par vidējo siltumefektivitāti gada laikā, proti:

vidējā ārgaisa temperatūra: 0
iekštelpās: 20
Apkures dienu skaits: ???? Vai tas ir kāds normatīvs, vai tiek noteikts katru gadu?
K faktors: 0.95
+ visi manis iepriekš minētie dati par izmantotajiem materiāliem.

Tad kā lai primitīvā veidā nonāk līdz provizoriskam rādītājam KWh/m2 gadā?

Nu tak izrēķini :)
kvadratūra reiz siltumpretestība* t starpība katram elementam. Jumtam jāpierēķina 15% klāt, grīdai būs mazāka t starpība, ok, pieņemt var tādu pašu. Tad visu sasummē un izdali uz grīdas kvadratūru. Iegūsi w uz kv.m un pareizini ar dienu skaitu. Būs tev nepieciešamie kW uz kvadrātmetru apkures sezonā.
Tik iegūsi ciparu, kas tev neko neizteiks :)

Apkures dienu skaits: ???? Vai tas ir kāds normatīvs, vai tiek noteikts katru gadu? Vismaz agrāk bija LBN 003-01 "Būvklimatoloģija" atrodama tabula ar datiem, piemēram Rīgā 203 dienas ar vidējo temperatūru 0,0C

AinarsK,sev no vienstāva nameļa uzbliezu divstāvu un ir pilnībā divi atsevišķi norobežoti stāvi,kurā katrā ir savs gāzes katls.Ja gribi zināt provizoriskas apkures izmaksas,tad otrs stāvs ir ~105m2.Sienas ir 240 Aeroc ( classic tipa ) + 100mm siltinajums,jumta ir 300mm vate,stiklojums ir dubultapakete U=1.0 ( stiklojuma laukums 20% no kopējās grīdas m2 jeb 20m2 ),grīdu nerēķinu,jo apakšā ir pirmais stāvs,bet no tā siltums šaubos vai īpaši tiek saņemts,jo ir baigais pīrāgs ar vati+skaņas izolācija,utt. Kopējais gāzes patēriņš apkurei kopā ar silto ūdeni ir 600m3 gadā jeb ~ 250 euro jeb ~20 euro mēnesī izlīdzinātais ...

Nesarežģi visu pasākumu - sienas 250 bloks + 150 siltinājums,grīdai 150 , griestiem 400 , 3nieks stikls ( ar vēl var pafunktierēt vai vispār jel kad atmaksāsies ) un neaiziet galejībās ar stiklojumu m2 ... un kondensācijas katls ( cik saprotu konvencionālā tehnika vairs netiek izpaltīta ) ... un bliež ātri augšā,kamēr vēl nav pieņēmuši likumu par piespiedu ventilāciju pie nodošanas :)

Nu jau bilde kļūst gaišāka!
Paldies nokij, par formuliņu.
Paldies Hmm par norādi uz dienu skaitu
Paldies DsKs par praktiskajiem padomiem, bet pieļauju, ka tādā garā es nenodošu māju ekspluatācijā, j kwh/m2 neiekļausies noteiktajos rādītājos, vai ne?

Tātad, pēc nokija formulas sanāk (U * K fakt * platība * temp starpība):
Sienas 0.139*0.95*160*20=422.56
Logi 0.84*0.95*35*20 = 558.6
Jumts 0.119*0.95*138*20 = 312.018
Grīdas 0.20*0.95*128*20=486.40

1779.58 / 128 * 203 = 2822.30 (kaut kā nesanāk nekas loģisks)
Vai tik nav vēl jāpareizina ar 24h?


sareizinot ar 24h sanāk 67.735.20W = 67KWh
Kas ir ≤ 70 kWh/m2 gadā.

Bet nu tad sanāk, ka knapi, knapi iekļaujas tajos 70kWh/m2. īsti gan nesapratu par to jumta 15%. Pieļauju, ka tas visu bildi sabojātu???

2822.30 * 24h *203 normativas dienas = cik gada patere = 13750kWh

13750/ grida laukums = XXX kwh/m2*gadā
(maģiskais cipars kas tiek rakstīts pagaidu energosertifikātā).
tad vēl nāk klāt ventilācijas zudumi un dabīgais siltuma ieguvums.

------------------------------------
Ceļu savu māju - [gimenesmaja.wordpress.com]

varbūt šitais noder:
[www.modlab.lv]

he,tur kaut kas nav galīgās mencās ar to tavu tabulu ? ... saliekot datus,ēka atbilst likumam,ja sienas ir no 300tā gāzbetona ar vismaz 200mm siltinājumu ... grīdā vismaz 200mm siltinājums ... griestos vismaz 500mm siltinājums ... un 3nieks stikls ...

Paldies rbm, bet, 2822.30 - tas ir skaitlis jau izdalīts ar grīdas platību un sareizināts ar 203 dienām.
Tad pareizi būtu 1779.58 / 128 * 24 * 203 = 67 735 Wh/m2 = 67 KWh/m2 gadā ?

Kā tad aprēķina ventilācijas zudumus un dabīgo siltuma ieguvumu, ja pieļaujam, ka tā būtu dabīgā ventilācija?

Vai tik nav tā, ka provizoriski tas 67KWh/m2 izaugs par vērtību, kas krietni pārsniedz normatīvos atrunātos 70 KWh/m2 un faktiski māja jau sākotnēji nav gatava nodošanai ekspluatācijā??? Jebšu - šis normatīvais skaitlis, kas parādā pagaidu energosertifikātā, tiek rēķināts, ņemot vērā tikai konstrukcijas siltuma zudumus?

DsKs Wrote:
-------------------------------------------------------
> he,tur kaut kas nav galīgās mencās ar to tavu
> tabulu ? ... saliekot datus,ēka atbilst
> likumam,ja sienas ir no 300tā gāzbetona ar
> vismaz 200mm siltinājumu ... grīdā vismaz 200mm
> siltinājums ... griestos vismaz 500mm
> siltinājums ... un 3nieks stikls ...

Domāju šie rādītāji drīzāk tuvojas 40-50KWh/m2, jeb zema enerģijas patēriņa ēkai.
Protams ja vēl bonusā rekurperācija.

Nevarētu būt nepareiza sienas platība? Vai arī ļoti augsti griesti? No sienu kvadratūras gadījumā logi nav atskaitīti?
Kaut kā neiet kopā man sienu kvadratūra pret mājas kopējo.
Pie tādiem siltuma rādītājiem vajadzētu būt skaistākam teorētiskajam rezultātam.