Liekas, ka sen jau šāda tēma ir bijusi, bet nedaudz citā "plaknē"... Jautājums - vai kādam ir kāda pieredze ar skiedrbetonu, fibrobetonu, vai kā tik vēl to nesauc! Doma - betons ar tērauda skaidām. Ir ideja veidot plātnes pamatus un šur tur minēts, ka ņemot šito betona produktu, armatūra nav vajadzīga nemaz! Varbūt kādam ir šādi pamati lieti vai kāda cita saskare ar šo "kompozitu"? Strādā, nestrādā, dārgāk, lētāk, plaisā vai nē, utt...?

Labāk liec stieņu armatūru.
Teorētiski skaitās, ka ierastā stieņu armatūra nav nepieciešama, ja tiek izmantotas fibras.
Praktiski, pat lielākie fibru piekritēji apšauba šo fibru vienmērīgu izvietojumu pa betonu.

Es paniekojos ar polimēra šķiedrām slieksnim, pakāpieniem pie ieejas, betons sanāk reāli stiprs, pat urbis betonu neņem.
Ieurbties var ar lielām grūtībām.
[www.materiali-buvei.lv]

īsā škiedra jau pēc noklusējuma nevar vienmērīgi sadalīt slodzi. Tā būs tikai lokālā armēšana.
Grozi kā gribi, ja plātne plīsīs uz pusēm, tad arī māja plīsis uz pusēm. Nosacīti protams.

Bet prasts sieta armējums vienmēr noturēs plātni vienā gabalā + maksimāli sadalot slodzi.
Škiedrbetons ir efektīvs plānajā izlīdzinošajā "estrihā", kad nav iespejams/nepiciešams ielikt armatūru un biezu slāni likt arī nav nepieciešams.

Māja plānojas koka karkass... Pamatīgi siltināts, bet karkass. Attiecīgi, uzņemamā slodze nebūs itka tik milzīga. Gribas plātni, bet negribas to darbu/laiku/naudu, kas jāvelta armatūrai...
Galvā sekojošs pīrāgs - blieteta grunts/pamatslānis, putjiks, plātne, siltās grīdas izolācijas/cauruļu ievietošanas plātne un estrichs...
Zem melnzemes apakšā balta smilts, bet gruntsūdeņi visai augsti.

Var palasīties šeit.
[www.abc.lv]

Latvijā ne visai pieņem inovācijas. Vienkāršāk ir strādāt tā kā ir strādāts pēdējos 30 gadus

Aldiss Wrote:
-------------------------------------------------------
> Var palasīties šeit.
> [www.abc.lv]
>
> Latvijā ne visai pieņem inovācijas.
> Vienkāršāk ir strādāt tā kā ir strādāts
> pēdējos 30 gadus


Nu, inovācijas mums ir lēns process mūsu valstī, bet tieši tādēļ arī nedaudz biedē - ja reiz to profesionāļu tik maz un zināšanu/prakses arī 'sākuma' posmā, ka nesanāk pēc dažiem gadiem nožēlot... Tāpēc arī interesējos, vai kādam nav kāda pieredze vai zināšanas, kā tad tur ar to pasākumu mūsu valstī... Protams, varbūt nav ko uztraukties, ja jau uz papīra viss ir un dzīvē tāda plāksne nav uz pusēm pārlūzusi!?

to Fibras: Stieņu armatūru salikt plātnei vienas līdz divu dienu darbs vienam cilvēkam. Metāla fibras arī maksā naudu. Sarēķini cik maksā armatūra un cik fibras uz tavu apjomu. Pieļauju, ka tur jautājums par pārsimts eiro. Tālāk jāapsver vai ir vŗts taupīt tos dažus simtus uz armatūru, jo galu galā pamati nav tapetes, ko var tā vienkārši nomainīt.

Par lēno inovāciju ieviešanu: Ātrums, lētums un sākotnēji šķietamais labums, lielākoties neatmaksājas, it īpaši tas attiecas uz fundamentālām lietām, ne tikai būvniecībā.
Labāk pagaidīt, kamēr jaunā tehnoloģija nostabilizējas citviet pasaulē, pamācīties no citu kļūdām un tikai tad sākt plaši izmantot šo tehnoloģiju.

Grūti iztēloties, kam jānotiek, lai pārlūztu koka karkasnieces mājas plāksne. Mūsu senči cēla uz stūros saliktiem laukakmeņiem... Esmu 90gadu vidū Somijā aiz polārā loka kā palīgstrādnieks padod-pieness lomā piedalījies plātņu pamatu izveidē daudzām mājām. Pamatne- kūdra, pa virsu mazliet nošķūrē sūnas nost, pielīdzina virsu ar smilti, uzliek putuplastu, saliek siltā ūdens caurules, elektrības vadus un lej betonu virsū...

Nu, kā jau ierasts celtniecībā, diametrāli pretēji viedokļi... :)
Somijas stāsts, protams, iedvesmo, bet cik zināms, daudzi teiks, ka ar visu kūdru tur tik un tā grunts savādāka... Skaidrs gan, ka pliku betonu noteikti nē, bet ja salīdzina tās fibras un armatūru - gribas domāt, ka armatūrai lieliski redzu, ka var veidoties plaisas, lai gan pati konstrukcija, protams, šķiet pamatīgāka! Savukārt ar fibrām - tur tad jāpaņem visu plāksni uz pusēm uz reiz, jo jebkāda taisna plaisa liekas maz ticama, ņemot vērā to struktūru!?
Protams, ne man maģistrs fizikā, ne arī noliedzu, ka zināmā mērā varbūt mēģinu pats sevi pārliecināt un nomierināt, bet nevar nepiekrist, ka jebkādas kļūdas gadījumā šis ir dārgs risks, kas arī liek būt uzmanīgam...
P.S. Bet kas patiešām priecē - pagaidām neviens nesauc par idiotu dēļ plāksnes izvēlas kā tādas! Ierasts, ka diskusijās ir vai nu "lente" vai "pilnīgas muļķības", jo nekas cits neesot tik labs... Acīmredzot, kaut kas mainās!

A, kurš teica, ka somi dara pareizi? Un, ka nākotnē nav paredzamas problēmas?

Un, ja par plātnes apjomu - plānojas apmēram 10-12m x 16-17m, tātad apmēram 160-200m2...

Nu, liktos loģiski, ka ja somiem būtu vērā ņemamas problēmas, vai nu kaimiņi līdz šim brīdim attīstītu savu švedplati? Ja tā ir patiesība par 90. gadu vidu, tad 20+ gadi ir OK rādītājs, ja visiem vēl nav tās plātnes uz pusēm...!? Protams, manā uztverē mājai vispār būtu jāstāv, kamēr nojauc, kaut simtiem gadu, ja labi uzbūvēta! Bet pēc 25 gadiem arī lente var taisīt brīnumus un vēl nevienus būvniekus nezinu, kas dod mūža garantiju pamatiem pret jebkādām problēmām... Savukārt, par senču mājām uz akmeņiem - nu, tur gan laikam liela loma varētu būt vietas izvēlē. Mūsdienās būvē, kur var atļauties, kur jau ir zeme vai vnk kur grib, bet agrāk droši vien pamatīgāk piegāja pašai vietas piemeklēšanai... Bet neesmu arī vēsturnieks! :)

Rakaris Wrote:
-------------------------------------------------------
> A, kurš teica, ka somi dara pareizi? Un, ka
> nākotnē nav paredzamas problēmas?

Somi (tie paši igauņi vien ir) nav nekādi karstasinīgie latvieši, vispirms kārtīgi apadomās un sarēķinās.
Pirms 20+ gadiem celtie viesu nami Levi kalna slēpotājiem 180km aiz polārā loka vēl stāv savās vietās.

ir bijusi darīšana ar igauņu fibrbetona izplatītāju, šķiet saucas betotrade, kas darbojas ar korodur fibru un ar vietējo - primeksu.
galvenā problēma šādam betonam ir to salauzt, demontēt.

ALDIS kur Somijā ir kūdra un kur ir smilts? Nosauc lūdzu kurā rajonā tas ir? Tāpat ka runa par Sweden, tur vienkārši nav smilts, maļ tik akmeņus un viss.

Gan jau tās fibras ir vairāk domātas, lai betona virsmā pēc iespējas mazāk veidotos plaisas. Piemēram, augstas korozijas prasības. Stāvietu grīdās ir redzēts šitas pasākums. Visi kas ir kaut ko jēdzīgu betonējuši zin, ka tās pašas armatūras teiksim d10 ir jāpārsien apm. 0.5m, lai pārvadītu stiepes spēkus betonā. Ar fibrām to nekad mūžā nenodrošināsi.
Ja tev plātni vajag kā plātni, kura var strādāt arī liecē, tad tikai armatūra.

Lenta - tradicionāla, atstrādāta tehnoloģija, labi strādā Latvijas apstākļos, zemas, prognozējamas izmaksas, skaidri aprēķini, plašs speciālistu loks, kas var veikt. rezultātā augsta konkurence un zema cena.

plātne - inovatīvi, salīdzinoša jauna tehnoloģija Latvijā, ierobežots speciālistu loks, lielāka iespēja salaist dēlī dārbus būvmateriālus, maza konkurence un augsta cena, "bet Skandināvijā tikai tā vien būvē".

izvērtē un izvēlies pats

p.s. Skandināvija stāv uz klints, kur ierakt lentu ir salīdzinoši dārgāk. Tāpēc tur plaši izmanto plātnes. Latvijas apstākļos varbūt plātne nesanāk dārgāk, bet lenta ir skaidrāk, prognozējamāk un vienkāršāk..