Labdien,

esmu ticis līdz grīdas darbiem, vēlētos saprast pareizāko un ekonomiski pamatotāko risinājumu. Grīdas kopējais laukums aptuveni 120m2. Lielākā daļa no tās paredzēta kā siltā grīda (viesistaba,virtuve, koridors,vannas istabas), guļamistabās pa radiatoram. Apkure - gāze.

Pīrāgs sekojošs:

1. Rudenī sabērtā smilts līdz cokolam ( kopā 1600mm), kuru tagad sāku laistīt ar ūdeni un smuki nosēdās savus 10cm. Drīzumā tiks blietēta
2. 200mikronu plēve
3. Putuplasts 150mm EPS100
4. Pepi reflekt poly 3mm
5. 4mm 150x150 armatūras siets, pie kura ar plastmasas savilcējiem stiprināmas silto grīdu caurules
6. Estrich betons 60mm

Jautājumi sekojoši:

1. Vai ir pamatojums virs smiltīm likt šķembu kārtu?
2. Vai nepieciešams grīdas plāksnes noizolēt no pamatiem, pa perimetru no iekšpuses izvietojot vertikāli izvietotas putuplasta plāksnes?
3. Vai no tā Pepi reflekt ir jūtamas jēgas, vai tomēr to aizvietot ar parastu plēvi vai kādu analogu?
4. Vai ir jēgas silto grīdu gadījumā Estrich aizvietot ar transportbetonu (vismaz pēc lambda rādījumiem u-wer stāsta , ka parastajam betonam lambda ir švakāka, rezultātā - labāka siltuma atdeve, kas šajā gadījumā ir bonus)?
5. Varbūt ir vēl kāda anomālija saskatāma manis minētajā pīrāgā? :)

Un vispār par siltajām grīdām: 16mm caurulīte , skatos, ir izteikts industrijas standarts. Kāds ir pamatojums caurules diametru palielināt?

Paldies!

1. appludini visu laukumu (bus kadi 100m3 jaizgazh) lai tiešām nosēstos. Ja 1,6m nosēdušies par 10cm, tad blietēšana sitīs cauri augšējos 40cm
4. nav jēgas - tas pats porolons vien ir , bet alumīnija kārtu betons saēdīs.
6. starpību stap estrich un transportbetonu no siltumspejam nejutisi, bet gridu lidzenums bus pavisam cits - estrich ta ir gatava grida. un estrich jalej vismaz 45mm virs caurules, kas nozīmē 4+16+45=65mm - tātad kātra vismaz 70mm.

1. var likt var nelikt, bet liek pamatā lai kapilāro mitrumu nodalītu
2. vajag.
3. aizvieto ar plēvi, tev analogus nevajag
4. nav jēgas, jo transportbetonu neiestrādāsi tik labi kā estrich

par caurlēm - jo lielāks D jo garāku līniju var taisīt. Man grīdās D17.

------------------------------------
Ceļu savu māju - [gimenesmaja.wordpress.com]

Paldies par info!
Vai ir kāds jēdzīgs softs, ar kuru varētu atvieglot cauruļu u.c. silto grīdu elementu raksturlielumus, kaut vai to pašu -garumu ? :)

Paldies!

rbm Wrote:
-------------------------------------------------------
> 1. appludini visu laukumu (bus kadi 100m3
> jaizgazh) lai tiešām nosēstos. Ja 1,6m
> nosēdušies par 10cm, tad blietēšana sitīs
> cauri augšējos 40cm
> 4. nav jēgas - tas pats porolons vien ir , bet
> alumīnija kārtu betons saēdīs.
> 6. starpību stap estrich un transportbetonu no
> siltumspejam nejutisi, bet gridu lidzenums bus
> pavisam cits - estrich ta ir gatava grida. un
> estrich jalej vismaz 45mm virs caurules, kas
> nozīmē 4+16+45=65mm - tātad kātra vismaz
> 70mm.
>
> 1. var likt var nelikt, bet liek pamatā lai
> kapilāro mitrumu nodalītu
> 2. vajag.
> 3. aizvieto ar plēvi, tev analogus nevajag
> 4. nav jēgas, jo transportbetonu neiestrādāsi
> tik labi kā estrich
>
> par caurlēm - jo lielāks D jo garāku līniju
> var taisīt. Man grīdās D17.

1. appludināšana nelīdzēs, jo ūdens pietiekamā daudzumā neizsūksies cauri pirmajiem 30cm. dārza šļūtenes galā pieliec 140cm garu pp caurules gabalu ar korķi galā, sacaurumotu pēdējos 50cm. tad to ar palaistu ūdeni bāz zemē, tā tiksi klāt dziļākajiem slāņiem. blietēšana diemžēl vairs neko nedos.
ja caurule sprūst iekšā, tad arī dažus caurumiņus tās augšējā daļā.

EPS100 ir tāds pašvaks putuplasts, kur viedokļi dalās vajag vai nevajag likt plēves augšā un apakšā.

Tādēļ sev liku ekstrudēto Tehnonicol Carbon Xps 300 ar pusspundi divās kārtās. XPS tvaiku cauri nelaiž.

Cena pagājušajā rudenī uz atlaidēm bija EPS100+plēves cenas līmenis, toties siltumizolācija par 10% labāka, stiprināšana ar takerskavām, bez armatūras režģa.

4. Pepi reflekt poly 3mm - tas nav nekāds porolons, bet putu polietilēns. šie materiāli atšķiras tāpat kā pirksts un zināmā ķermeņa daļa.
un atstarojošo virsmu betons nesaēdis pirmkārt tāpēc jau, ka tā ir aizsargāta ar polimēra kārtiņu, otrkārt - to klāj ar spīdīgo pusi uz leju. tas ir siltajām grīdām piemērots materiāls.

Pamatojums palielināt caurules diametru ir tas, ka var izmantot garākas cilpas, kas savukārt saīsina kolektoru un var uz to ietaupīt. Taču lielāka diametra caurules prasa lielāku liekuma rādiusu un biezāku betona pīrāgu. Dzīvojamā mājā tomēr ieteiktu labāk mazāka diametra, standarts ir d16, un likt ar mainīgu soli atkarībā no logiem ārsienām, ārdurvīm. Vēlams cilpas līdzīga garuma, īsākas mitrajās telpās. Neredzu nekādu pamatojumu guļamistabās likt radiatorus. Ja būsi pareizi, vienmērīgi izbūvējis grīdu tā guļamistabā netraucēs. Varēs izvairīties no dažiem liekiem mezgliem un tad, kad gāze beigsies vai paliks dārga pāriet uz siltumsūkni, un grīdas apkure kalpos arī ar to...

v_t,
par to kas notiek ar pepireflekt betonā.

[www.mastergrad.com]

------------------------------------
Ceļu savu māju - [gimenesmaja.wordpress.com]

apskatījos. iznākums likumsakarīgs.
šķidrs betons alumīniju saēd lupatās, tāpēc tie viens no otra jātur pa gabalu.
bet droši var izmantot PEPI REFLEKT POLY materiālus 3 un 8 mm biezus, jo tiem alumīnija slānis uz PET plēves ir aizsargāts arī no virspuses ar polimēra kārtiņu.

PEPI REFLEKT PLUS 5 mm, kuram ir pulēta, tīra alumīnija folija, uz grīdas likt nav paredzēts. to lieto jumtiem, karkasa būvēm, pirtīm, liek aiz radiatora, auto saulessargus, var taisīt glītas cepurītes u.t.t.


principā, jālasa instrukcijas.

Turpinot tematu par siltajām grīdām:

Pa perimetru lentveida pamatu iekšpusē esmu izlīmējis EPS120 zilo 50mm, sagriežot plāksnes uz pusēm, proti - sagatavojot silto grīdu betona plāksnes perimetra izolāciju 30cm dziļumā.

Jautājums - vai starp konkrēto 50mm putuplastu un betona plātni ir nepieciešams izvietot tā saucamo amortizācijas lentu, vai arī var paļauties uz 50mm putuplastu, ka tas pieļaus betona plātnes "staigāšanu" temperatūras ietekmē ?
Betonēts tiks drīz (siltajā laikā), tā kā, pēc fizikas likuma, plātnei vajadzētu tikai saurauties (kad paliek aukstāks) , nevis izplesties :)


Paldies par atbildēm!

kāda bija doma, no iekšpuses izolējot pamatu lentu - lai tie turētos vēsi un nebojātos?
ar pamatu parasti siltināšanu saprot to izolēšanu no ārpuses.

protams, ka te vairs nevajag nekādas kompensācijas lentas. kaut gan būtu pieticis tikai ar tām un 50 mm puķika varētu līmēt ārpusē.

Doma bija, lai noizolētu silto grīdu plātni no lentveida pamatiem. Cik esmu lasījis krustām šķērsām (protams -teorija), tad lielākie siltuma zudumi ūdens apsildes grīdām ir tieši plātnes malās, nevis vidū. Līdz ar to arī šāds risinājums.
Vienīgais, ka varbūt tas 50mm biezums ir par šerpu (?), bet nu - objektā tādi bija kaudzītē palikuši no pagājušā gada un sievas tēvs jau paspēja salīmēt.

1. Nav jēgas;
2. Nav jēgas izolēt putupolistirola plātnes pa perimetru ar putupolistirolu no pamatiem. Ir jēga izolēt silto grīdu betonu no pamatiem, ja kaut kadu iemeslu dēļ tas atrodas zem cokola līmeņa;
3. Es teiktu īpašas jēgas nav, jo temperatūra ļoti zema - efekts apšaubāms.

J :
jā, grīda sanāk zem cokola līmeņa, respektīvi - cokola līmenis būs grīdas seguma 0 atzīme. Līdz ar to arī putuplasts pa perimetru. Apakšējā brusa (kas sanāk virs grīdas līmeņa) gan tiks noizolēta gan no ārpuses , gan no iekšpuses, tādā veidā tur aukstuma tiltam nevajadzētu būt.