Šīs tēmas autoram ir paredzēts koka karkas. Koka karkasam viss izdevīgākie jebkurā gadījumā būs stabiņveida pamati un stingumu ar apakšējo vaiņagu var panākt.
Varbūt vajag skrūvpāļus ieskrūvēt un aizmirst pa grunts ūdeņiem. Nav jau purvs vai dūņas, normāla grunts tikai ar savu īpatnību. Tas ir jārēķina pašam.

Jā, par stabveidu arī esmu domājis, bet rodas pāris jautājumi/problēmas -
1. Komunikācijas faktiski "iet pa gaisu" no apakšas, un tērēt elektrību, lai sildītu ūdens un kanalizācijas trubas īsti negribas.
2. Patīk ideja, ka vajadzības gadījumā var tikt zem mājas, bet tādā gadījumā tas attiecās arī uz dzīvniekiem, ūdeņiem, utt., kad vairs nešķiet tik pievilcīgi!
3. Nedaudz biedē siltā grīda "gaisā", ņemot vērā betona svaru un cik ir būts šādās mājās, viena brīdī šķiet kaitinoši, ka kaut minimāli, bet pie zināmiem apstākļiem tomēr tā grīda tīri sajūtu līmenī "lokās"...

Ja nebūtu šo sīkumu, noteikti gribētu stabveida pamatus... :)

diez cik ir minimālais pieļaujamaais iedziļinājums stabveida pamatiem, siltās grīdas var arī bez betona kluča tak uztaisīt, atrunāts tak

Jā, varianti ir, galu galā arī otrā stāva grīdai var ielikt! Bet - dažos parametros nedaudz zūd efektivitāte, citos palielinās darbu apjoms, vēl kādā variantā pieaug izmaksas, utt... Attiecīgi, lai arī var, cik man zināms, neviens no variantiem nebūs tikpat līdzvērtīgs, kā betona klucis... Nerunājot par izolāciju, jo tomēr apakšā ziemā pūtīs tos mīnus padsmit grādus, konstantas plusu temperatūras vietā... Līdz ar to ir jautājums - cik tad sanāk relatīvi dārgāk jau sākumā ieliet plātni, ja citas lietas tiek atrisinātas!? OK, neesmu inženieris, noteikti daudz ko nezinu, bet pēc esošās informācijas liekas, ka ir vērts tomēr visu izsvērt kopumā. Jo skrūvpāļi tomēr nav lēts prieks, un arī betona stabiem vajadzīga jebkāda lenta un tad vienalga sākas veidņošana, betona liešana, utt... Un plātnes gadījumā varētu taču rēķināt arī siltuma ieguvumus, ņemot vērā, ka pasīvās mājas liek uz plātnēm un izolācija noteikti ir labāka, nekā lentei... Protams, visu būtu jārēķina atmaksāšanās periodā, bet reizēm liekas vienkāršāk vienreiz nolikt nedaudz lielāku summu (saprāta robežās), nekā pēc 10 gadiem pie nez kādiem apstākļiem (dzīvojam tomēr LV) turpināt kurināt dārgāk, bet sevi lielīt, ka vēl vismaz 3 gadus joprojām esmu ieguvējs...
P.S. Atzīstu, pašam sajūta, ka par daudz mainīgo un laikam ar šādu pieeju nekad neatradīšu labāko risinājumu... :D

No pieredzes stabiņus neiesaku. Pirmkārt, ka lai nosiltina tā,lai aukstums netiek klāt. Otrkārt ūdens ienākošais aizejošais. Treškārt grauzēji. Ceturtkārt kaķi kas vēl piečuras. Ja uz to visu ir labas, lētas un ērtas atbildes, tad var domāt. Tikai jasarēķina vai tas nebūs beigās dārgāk. Cik zinu koks kubā ir sākot no 150, kas ir viens no dārgākajiem materiāliem.

Lai neveidotu jaunu tēmu paturpināšu tepat. 30-tos gados celtai ķieģeļu mājai uz akmens pamatiem ir doma ievilkt modernu apkuri(zeme-ūdens siltumsūknis+ siltās grīdas),šobrīd izmestas veco,pilnīgi sapuvušo grīdu atliekas,izrakts izdzedžu un smilšu slānis zem tām,ierokoties arī jauktā mālu un melnzemes(liekas tas radies vienkārši rokot pamatiem vietu un metot lieko zemi uz mājas vidus daļu)slānī,nedaudz atrokot pamatus.Ir doma tos ,iespēju robežās dabūt līdzenākus nelīdzenumus starp akmeņiem aizbetonējot,iespējams pievienojot javai te reklamēto Penetron Admix.Par silto grīdu pīrāgu apmēram skaidrs,bet,tā kā mājas apkārtnē visur ir ļoti augsti gruntsūdeņi(apm.80 cm)atraktais māla klons mājas iekšpusē visur bija mitrs,mitri arī pamati līdz vecajai horizontālajai hidroizolācijai(nojaušama kaut kāda pape vai ruberoīds).Atraktie pamatu akmeņi gan strauji sāka žūt.Tagad jautājums speciem:Varbūt zem siltās grīdas pīrāga jāveic kāda nopietnāka hidroizolācija?Vai ieliekot to mitrums vienalga nemēģinās gar pamatiem un caur tiem kāpt uz augšu?Varbūt zem pīrāga jāieliek drenāža pa kuru mitrumam būtu iespējams sūkties ārpus mājas?Teiksim tāda mini mājas meliorācija smilšu/grants slāni.Varbūt šķembu slānis?

Kapilāro mitrumu aiztur plēves. Šķembu slānis 10 cm arī ievērojami samazina mitruma sūkšanos kapilāro spēku ietekmē.
Jānovērtē horizontālā pamatu hidroizolācija, iespējams vecā iet uz beigām un pie reizes vēlams to atjaunot ar injekcijām.



Gruntsūdeņu problēma un pamatu mitrums jārisina no ārpuses ar drenāžas palīdzību, lai gruntsūdeņi tek uz zemāku vietu.
Pamatiem no ārpuses vēlams ierīkot vertikālo drenāžu, tos atrokot un noklāt vertikāli ar telpisko ģeomembrānu, lai pa gaisa spraugu tie žūtu.

Ekstrudētais grīdas putuplasts (xps) pats par sevi lieliski aiztur kapilāro mitrumu. Arī parastais Eps mitrumu aizturēs labāk nekā šķembu slānis

Vecā vēdināmā grīda tev ventilēja pamatus no iekšpuses. Ventilēja, kamēr sapuva. Uzliekot hidroizolāciju un betona plāceni uz grīdas, mitrums spiedīsies pastiprināti pamatos un kāps uz augšu. Vismaz tādu sakarību es ieraudzīju savā renovācijas projektā. Labā ziņa, ka tev tur ir vismaz kaut kāda horizontālā hidroizolācija. Vispār ieklausies - Vecteevs lietu runā. Vienīgais esi gatavs, izdzirdot ieteikto darbu laika un naudas izmaksas.

Paldies visiem kas komentēja!Pamatus no ārpuses ir doma pa fragmentiem atrakt,padarīt līdzenākus aizbetonējot tukšumus starp akmeņiem, telpisko ģeomembrānu arī doma bija izmantot.Māja ir liela,mērot pa ārsienu tā ir gandrīz 10x20 metri,garenvirzienā to sadala ķieģeļu siena ar cukām krāsnīm uz skursteņiem tās aukšdaļā,interesanti ka vidussienai nav pamatu,uz māla grunts vienkārši salikti ķieģeļi uz kuriem sākts mūrīt sienu.Vairāk interesēja viedoklis ,vai nepastāv kāda iespēja (vai tam ir jēga)zem siltās grīdas pīrāga veidot kādu sistēmu mitruma novadīšanai istabu garen vai šķērvirzienā,teiksim drenāžas cauruļu sistēmu smilts(šķembu?) slāni,virs tā plēve,betonējums(cik biezs?),tālāk jau siltās grīdas pīrāgs,drenāžu novadīt kaut vai vecajā kanalizācijā.Varbūt rakstu pilnīgas muļķības,taču vienīgais resurss kas pagaidām ir pietiekami ir laiks(māja ir tāds kā pensijas projekts,vienu nelielu tās daļu apdzīvo vecvecāki)galīgi negribētos kaut ko sasteigt un atklāt ,ka viss jāpārtaisa!
arre,vecā grīda bija vēdināma stipri nosacīti,kolhozu laikos māju apdzīvoja vairākas ģimenes un katrs bija darbojies pēc savas saprašanas(haltūriski sabērta smilts,šlaga,vietām grīda gulēja vienkārši uz māla klona).Par injekcijām.Ārsienā ir paplata gaisa sprauga,ap 10 cm,cik nu netā pētiju slīpie urbumi tiek veikti nosacīti monolītā sienā,kā ir šādā gadījumā?Varbūt urbumi jāveic retāk un tieši līdz gaisa spraugas pašai apakšai,un piemēram Ceresit CO81 jātecina tieši uz to,pa spraugu tam sākumā būs vieglāk izplūst vismaz garenvirzienā,pēc tam iesūcoties tieši virs vecās horizontālās hidroizolācijas?Šķidrumi gan tie visi padārgi,varbūt izņemot vienīgi Hidrofobs.
Par to gaisa spraugu ar ļoti ilgi lauzīju galvu,laikam atstāšu kā ir,tikai siltināšu vēl māju no ārpuses(varbūt minimāli no iekšas).

Grunts mitrumam, kas pārvietojas kapilāri(materiālos ar ļoti mazu daļiņas izmēru) vajag kādu barjeru piem, plēvi, xps, vai materiālu ar lielu daļiņu izmēru(šķembas).
To drenāžu zem grīdas diez vai ir vērts ierīkot, ja gruntsūdeņi tiešām ir tik augsti,tad tas jādara ārpusē ap māju, lai tie ūdeņi nemaz līdz mājas grīdai neaizsniegtos un ja nu tiešām ir nopietni ūdeņi tad jāierīko grīdai pamatiem nopietna izolācija, kas iztur hidrostatisko spiedienu.