Sveiki,

Mani uzrunā tādas pēc izskata vienkāršas, šķūņveidīgas mājas bez milzīgām jumta pārkarēm (faktiski vispār bez pārkarēm). Vai kādam ir bijusi saskare ar šādu māju celšanu, projektēšanu, ekspluatāciju?

[s-media-cache-ak0.pinimg.com]

[s-media-cache-ak0.pinimg.com]

[i2.wp.com]

[s-media-cache-ak0.pinimg.com]

[s-media-cache-ak0.pinimg.com]



Jautājums tieši par praktisko pusi. Cik šads projekts ir ijgmūžīgs mūsu klimata apstākļos?
Un pie reizes arī par izmaksām - vai jumta izmaksas šādam projektam sanāk lielākas, salīdzinot ar jumtu kuram ir tipiska izmēra pārkares (izmantojot, piemēram, valcprofilu)?

Mūsu senči nemaz stulbi nebija un būvēja mājas ar lielu jumta pārkari. Koka mājai jumta pārkare jo lielāka, jo labāk. Cita lieta bleķa angārs, tam tiešām pfig par pārkari. Manā miestā ir divas celtnes, kur nav pārkare. Tad nu pa pieciem gadiem uberkrutie un dārgie, ja nemaldos, ciedru dēļi ir aplupuši un palikuši melni. Skaitijās nez kā tur piesūcināti. Otrā ēkā , vēl vakar noskatījs, dēļu gali pie apakšas faktisi jau sākuši pūt. Vārdu sakot, koka ēku taisīt bez pārkares ir pilnīgi garām. Varbūt kautkur Itālijā vai Spānijā, bet ne mūsu Latvijas klimatā, kad nu jau arī ziemā dēļi gandrīz visu laiku stāv slapji.

Piekrītu Didzisp, mūsu klimats ir specifisks koka ēkām.

koka mājām cokolu ne zemāku kā 50 cm ... slīpā lietus šļakatas tiek līdz 45cm ... tapāc arī sienu apakšas ir slapjas un melnas ... psrs normās tas bija noteikts ... mūsējie bliež koka mājas līdz ar zemi un brīnās kapēc koks trupē ...

p.s.
uzrādītais dzegas mezgls katastrofāli tizls ... būs liela caursalšana .... vispār notekas iekš sienas ir nelaba lieta

Kaut sīkāk neesmu pētījis, tomēr ir interesanti vērot, ka šādas mājas būvē par Latviju krietni slapjākās zemēs (tiesa, ziemas tur galvenokārt bez sniega, kur nu vēl puteņiem, citādāk temperatūras režīms būtiski neatšķiras). Savukārt karstajās zemēs ir cits funktieris - ēna no platām pažobelēm.

Nokrišņiem pakļautā siena nav pamatkonstrukcija, bet tikai tās apšuvums (parasti ventilējamā fasāde vai arī slapjumizturīga apdare).

Tas tiešām ir pilnīgi garām. Jo lielāka pārkare, jo labāk. Mežparkā arī šādu vienu uzcēla pēc Didrihsona projekta. Vēl žurnāla vākus rotāja. Pagaidām vēl tikai 3 gads viņai. It kā koks vēl turās un viss OK. Tur tāpat būs "čau". Fiziku un sentēvu tradīcijas neapmānīsi. Brīvdabas muzejā ēkas 100 gadus stāv bez visām notekas caurulēm.