Dajebko nodot izgāztuvē var tikai par naudu, arī būvgružus, tāpēc vismaz teorētiski par velti atvesti būvgruži to īpašniekam jau ir sagādājuši peļņu, bet dunduks, kas vēl piemaksā, vispār debesu dāvana.

Jā, nu tā ar tiem būvgružiem ir... Bet ja tuvumā tāds objekts neatrodas, tad nav tik viegli atrast kādu kas ved par velti 20+km rādiusā, jo šobrīd daudziem tas ir universāls risinājums...

Ir vēl viens variants, kā ar ceļu rīkoties. Pa tādu ceļu jau esmu n reizes braucis- sev tādu izbūvēt nobijos, bet viņiem funkcionē. Respektīvi- divi čomi dzīvīvo katrs savas pļavas galā kādu 300m attālumā. 4 gadu laikā, braukājot pa šo pļavu, ir iebraukuši nu jau braucamu ceļu arī sliktā laikā. Nekas nav bērts, līdzināts vai labots- naturāla pļava, pa kuru sāka braukt ar traktoriem, pēc tam jau ar busiņiem- tagad brīvi ar vieglo pat pēc pēdējo dienu lietiem.
Var mēģināt noriskēt un ar profilēto kausu izrakt grāvīšus ceļa malās un atstāt melnzemi uz ceļa. Rakt grāvjus tā, lai ceļa melnzemes daļa būtu kādi 4,5-5metri, lai neizspiež uz sāniem zemi. Bet pa virsu 3-3,5m platumā uz ģeotekstila uzbērt šķembu 0-50 frakcijā. Traktors krāvju rakšanai ~500m 3 dienas x2( 2 grāvji) = 6 dienas x 8h x 25,- = 1200,- plus piegāde 100,-
Tad pieņem, ka kāds traktors to pašu blakām izlīdzinās tās pašas 6 dienas = 6 x 8 x 20,- = 960,- plus piegāde 100,-
Tad ģeotekstils 0.40m2 = 500 x 4 x 0.40 = 800,-
Šķembas~pieņemu 300,- par 18m3 = 500 x 3.5 x 0.2 (grants biezums) = 350m3 = 350 / 18 = 20 x 300 = 6000,-
Tad traktoru, kurš to visu izlīdzinās 3 dienas = 3 x 8 x 25,- = 600,-
Vēlams to ceļu būtu arī noblietēt pēc tam, kad lietus ir nolijis, efekts pamatīgs 3 dienas sava darba un ~300,- par blieti no nomas un degvielu.
Te nu Tev bija cipariņš = 10 060,-
Un ja kaut kas nesanāk tā, lai būt ideāls ceļš(tā tas varētu arī būt), tad gadā rēķini ceļa labošanai/piebēršanai visā garumā ~5cm biezumā un 3m platumā = 4-5 kravas, kas ir gadā papildus ~1500,- ...un šo jau vajadzētu ierēķināt uzreiz pēc ceļa izbūves, iespējams, pat tajā pašā gadā.
Un tie jau ir 12 000,-, ja zvaigznes ir Tavā pusē.

Bet ja jau ir pavisam taisns ceļš, tad varbūt var darīt tā, ka grāvjus izrok noteikti. Bet braucamajā daļā uzlej monolīto betonu divās joslās vai samontē ar rūpnieciski ražotajām ceļa plātnēm.
Vai, piemēram, [cemex.lv] piedāvātie ceļa segu risinājumi.
Vai arī [www.osukalns.lv] viņu piedāvātais "lētais" asfalta segas aizvietotājs.
Te ir jāzvanās un jāprasa, kas , kur cik maksā un cik maksā jau uzklāts virsū.
Kolosāla tehnoloģija ir, kad visu darbu paveic viena tehnika- brauc tāds transports, kurš pats izrullē ģeotekstilu, vienlaicīgi to izrullējot, virsū pa visu virsmu izsmidzina šķidro bitumenu kā saistvielu un uzreiz virsū ber akmentiņus, veidojot nosacīti monolītu, savstarpēji sasaistītu ceļa segu. Tik pie mums šo aparātu neesmu redzējis.

Kaut kā tie cipari tomēr sanāk diezgan lieli... Cik esmu runājis, nostumt virskārtu, izlīdzinot pa malām, var ap 0,50 eiro m3... Tad uz 500m pat ar 6m platumu un 50cm kārtu 1500m3, kas sastāda 750 eiro... Dīķis/smilts ieguve ap 0,80 eiro kubā. Ja 1500 noņemu, vismaz 2000 atpakaļ! Ok, pat 2500m3 atpakaļ paceļot līmeni. Nu jau cipars 2750 un tas pats stūmējs izlīdzina pa ceļa plātni... Nu virs 3500 nesanāk nekādi un atliek virskārta... Lai tiktu līdz virs 10 000, katrs m2 sanāk virs 5 eiro, kas nozīmētu gandrīz kubu virsū! Ok, tekstils un puskubs, kas minimums... Jā, nav ielikta tehnikas cena virskārtas blietēšanai, bet nu pat ceļa rullis sanāk, ja iekļaujas uz 4 eiro uz m2, kas būtu tekstils un 0,3/0,4 kubi uz m2...!? Kā iepriekš minēju, 4m no ceļa ir lielais meliorācijas grāvis un zemākajā posmā otrā pusē praktiski blakus būs dīķis, līdz ar to mazajiem grāvjiem liela loma diez vai būs...
Arī izmaksas - ja līdz janvārim ieliek 2500, redz, kas notiek līdz vasarai, palēnām var sākt bērt pa kravai un 4x4, kā minimums, cauri izies...!?

Pēc zhuka ieteikuma, uzzināju par to "grunts stabilizāciju ar cementu"... Ir kādam kas reāli zināms vai pat pieredze ar ko tādu? Teorētiski uz papīra izskatās gandrīz izcils risinājums...!?

Jtdesign - dunduks var izrādītes tas, kurš par velti dabon būvgružus, kuros ir regipši, vateņi, stikli, koka durvis, ķieģeļu veidojumi lielos izmēros. Ar tādiem s..diem nevar ne normāli izlīdzināt ne strādāt.
Būvgruzi smalcina ar drupinātāju, kura stundas takse ir 100eur. Tikai īpašos gadījumos, kāds drupinātu betona gruzi atdos pa velti. Pārsvarā drupinātāji atrodas lielās pilsētās, kur mazām straumītēm pieved atkritumus. Šo tehniku pārvieto tikai lielo objektu gadījumā. Tāpēc, ja Salaspils tuvumā netiek jaukta kāda veca ēka un atvests drupinātājs, tad normālas kvalitātes materiālu nedabūt. Pie Rumbulas protams ir stacionārie drupinātāji, bet tas jau ir 15km vienā virzienā un 80 centi pa km. Varbūt kaut kas varētu būt Ogrē, bet tas man šķiet ir vēl tālāk. Kaut kāda darbība ar kaudzēm notiek arī Sauriešos un Ulbrokā.

Purvs- tu vari manipulēt ar cipariem cik gribi, bet pieredze tev nulle. Kā sāksi strādāt tā tev stundas sāks tikšķēt un ātri vien tev cipari nostāsies savās vietās. Tev ir jāsaprot kā strādā buldozers, kādi viņi ir, cik kurš maksā, kādi racēji un ko viņi var. Ja tu naivi ceri, ka tev tur kaut ko kubos rēķinās, tad atslābsti - pa stundām ies darbs nevis teorētisku kubikmetru mētāšana pa gaisu. Lai vienu kubikmetru nostumtu un tā vietā ieliktu citu tā vienkārši ar buldozeru un racēju nepietiks.
Un mūsu tehnikas brigādes ir slavenas ar to, ka ar viņām neko konkrētu sarunāt nevar, kā darbi ies tā arī būs. Es jau arī būtu priecīgs, ja man čotka notāmētu (nu vispār ja čotka notāmē, tad man iegrieza 40k), bet nevar. Kaut kur iet ilgāk, kaut kādi čakari, dīkstāvītes, kaut kur pa biezu uzber, kaut kur pa plānu. Un man kā pasūtītājam nekas cits neatliek kā turpināt maksāt, lai ir pabeigts kā vajag. Nemaz nerunājot, ka nav iespējams normāli izsekot cik reāli kubi tiek bērti tajās piekabēs. To varētu izkontrolēt tikai pieredzes bagāts vīrs ar stingru stāju, kurš var šitos biedrus nolikt pie vietas. Tā kā pieredze man bija jau, tad pirms sākt norezervēju salīdzinoši reālu summu, nevis teorētisku aprēķinu, kuram ar dzīvi nav nekāda sakara.

es šogad vēl sliktākā gruntī uztaisīju bik virs 200m ceļa no ķieģeļiem platums apm 5-6m, aizgāja 40 20kubīgās kravas un 3 dienas 25t frontālā darba, izmaksās tas vienam maksās tūkstošus, citam 700eur. ir baigi jāmeklē un jādomā, tehniku vienmēr jāņem no vienas vietas, ja mēģināsi savest kopā 3 tehnikas vienības no dažādiem avotiem, tad varu pateikt priekšā nekas nesanāks. un vasaras sezonā neviena tehnika nestrādā dienā 8h, bet gan 10 un vairāk ja ir iespēja un vajadzība

Savedu kārtībā 50 m brauktuves, saliekot lodes ķieģeļus tikai risu vietā. Liku uz sāna un pēc tam situ ar kuvaldu. Bija ieteikums likt plakaniski un nesist un piebērt ar smilti gar malām , bet nezinu, kā kalpotu. Liku pa gabaliņam, kur mīkstāks, tur uzlieku 2 ķieģeļu platumā attiecīgo garumu, pa vasaru pat pļaujot zālāju netraucēja nevien ķieģelis. Varu piedāvāt pa brīvu, aptuveni 10 padonus. Koka paletes gan sapuvušas, bet pašizgāzēja ar rokām var ātri samest, patālu gan 100km.

es negribu neko piesaukt, bet ja runa ir par kārtīgu purva dirseni, tad viens ķieģelis ir pilnīgi nekas, man frontālā operators teica, ka vienā posmā ķieģeļu bg sagāja ~2.5m dziļumā :)