Labdien!

Vai kādam ir pieredze, kā un ko darīt ar gan ar pamatiem, gan arī šobrīd pat vēl aktuālāk ar piebraucamo ceļu, ja grunts ir zemais purvs? Gluži akači gan nav, bebri gan ir palīdzējuši, un teorētiski šķiet kā vienkārši mitra melnzeme, kas pēc pamatīgiem lietiem lēni žūst... pirms pēdējās nedēļas lietiem ar 4x4 tīri viegli pat gāja cauri! Kas dara bažīgu - lēkājot, ar cilvēka svaru jau pietiek, lai gana lielā rādiusā zeme "līgotos"! Melnzeme ap 50cm, tālāk smiltis ar mālu, kas nelaiž to ūdeni prom un, lai arī ir meliorācija, domājams, ka tajā nestrādā vairs nekas!
P.S. Ieteikumi atrast citu zemes gabalu nevietā, jo īpašums ir plašs, ar brīnišķīgu ainavu, tuvu Rīgai utt., līdz ar to tā nav spītība, bet gatavība risināt problēmas! Ir meklētas alternatīvas, un nekas labāks nav, protams, ja atskaita 500m piebraucamo ceļu un šo grunts problēmu... :)

Nīderlandē esot peldošas mājas, tā kā viss ir iespējams :)

Protams, ka iespējams ir viss! Jautājums, kā to izdarīt optimāli...
Piemēram, par ceļu - ja zem tās melnzemes tā mālsmilts vai kas nu skaitās, nav īpaši nestspējīga un jāliek geotekstils, vai ir jēga ņemt nost visu melnzemes slāni!? Vai arī zem melnzemes jebkurā gadījumā grunts mašīnu noturēs, līdz ar to tikpat labi var nošķūrēt augsni pilnībā, uzbērt to pašu no blakus rokama dīķa un pa virsu šķembas un Grants? Jeb tikai šķembas lielākai drenāžai!? Šie "sīkumi" uz 500m ceļu ar tūkstošos m2 lielu laukumu ir lielas naudas vērti, lai nepieļautu kļūdas, tai pat laikā nemaksājot par lidostas būvniecību...

Kurā apkaimē ir īpašums?

Daudz būvgružu+grants, tūkstoši par ekskavatoru un tehniku. Pēc tam siltinātie zviedru plākšņveida pamati un būvē.

nu uz 200m ceļa tādā gruntī patēriņš būs ap 800 kubiem tīru ķieģeļu:)

Zeme atrodas Salaspils lauku teritorijā, dienvidaustrumu galā. Lauksaimniecības zeme, diezgan zemā vietā pēc apkārtnes līmeņa...

Jā, ir bijusi doma arī par būvgružiem, bet nevar saprast, vai tiešām ievērojami lētāk kā šķembas un ar tām tomēr "tīrāka bilde"? Jeb visu šajā gadījumā izšķir frakcija?
Kā arī iepriekš forumā minētās idejas, ka faktiski jebkas ar laiku nogrimst šādā vietā, plūst pa malām prom, līdz ar to pa taisno mest iekšā būvgružus liekas pamatīga laimes spēle vai arī īstermiņa ieguldījums par lieliem līdzekļiem! Tādēļ radās doma par geotekstilu. Bet atkal - ja ņem nost visu virskārtu, vai ir jēga izmest naudu par to "plēvi"...!? Bet ja noņem tikai pašu virskārtu, ap 10cm, un klāj tekstilu, atpakaļ 20cm tā paša smilts māla+šķembas un vajadzības gadījumā pa virsu granti 5/10cm vai noturēs...!?

Pirms kaut kas ir sākts - iesaku padomāt arī par 1)ūdeni - kur to ņemt 2)kanalizāciju - kur to likt 3)elektrību
Protams, nav jau nekā neiepējama,bet pirms saistīt dzīvi ar tādu purviņu, iesaku visu rūpīgi parēķināt. Iespējams - lētākais variants ir uztaisīt kārklu plantāciju, un mājai vietu meklēt citur.

Ne visa zeme ir tik zema... Kopā ir vairāk kā 5ha un mājai vieta ir pie meža salīdzinoši sausā vietā, līdz ar to ceru, ka normāli noekurojot septiķim tur vajadzētu dzīvot... Ok, max ar pavisam nelielu sūkņa palīdzību slapjajos periodos. Par ūdeni - vai tad no dziļurbuma nebūs faktiski tāds pats ūdens kā jebkuram blakus uzkalnā?
Savukārt, elektrība ir ap 12 000, bet pastāv iespēja kooperēties un tā būtu tad tīri "privātā" līnija no lielā skapja. Ja ņem vērā, ka jebkur, izņemot ciematus, zem 5/6 000 tāpat neiztiek, tad lūk, ja neviens blakus ne oar ko nemetas kopā, 5000 esmu ar mieru "papildus" izdot uz visa kopējā mājas rēķina, lai varētu nemainīt zemesgabalu... Ja gribas skaistumu, kaut kur esmu gatavs piekāpties, bet attiecībā uz ceļu un pamatiem tomēr lieki gribas netērēt vairāk kā tiešām vajag...

Vai ir kāds arī racionāls arguments par labu būvniecībai tik nejādzīgā vietā? Vai ir būts tur atkušņa laikā? Ja mēs runājam par Salaspils lauku teritoriju, tad ir skaidrs, ka īpašuma pašizmaksa būs krietni virs tā tirgus vērtības. Prātīgi cilvēki šādi neizpildās. Tālāk, manuprāt, diskusijas ir liekas.

Cik ir budžets un kāds ir vēlamais rezultāts?

Ir būts visos laikos... Plānotās mājas teritorijā nekas nekad nav bijis slapjš, jo reljefs iet vienmērīgi uz leju līdz zemākajam punktam, kur arī plānots visai liels dīķis ar pārplūdi tieši meliorācijā, tā kā slapjuma problēmai vismaz zināmā mērā ir cerami uzlabojumi!
Par racionalitāti - ja nu ne par ko negribas līst ciematā, klausīties kaimiņu radio vasarās, pie ceļa ar mašīnām visu dienu un dzīvot vietā ar savām priedēm un dažu tūkstošu m2 dīķi, kur nekad neviens nebūvēs tuvāk par 100m un ir skaisti saulrieti, bet tai pat laikā būt 25km rādiusā ap Rīgu, nevis pārvākties uz Zosēniem...!? Esmu atvērts idejām! :)

varbūt neko no tā (būvgruži, šķembas) nevajadzēs, ja būs kārtīgs grāvis, kas visu lieko aizvada prom. ja ir uz kurieni novadīt.
grāvja rakšanu man laukos piedāvāja un arī izraka par pāris eur metrā. ar speciālo kausu un profu pie kloķiem tas gāja mērkaķa ātrumā. tas, uz ko es skatījos kā katorgu izstieptu laikā vairākos mēnešos, tika pabeigts nepilnas dienas laikā.
lai es vēl kādreiz ar lāpstu raktu kaut ko vairāk par pusmetru!

Par budžetu un mērķi - mērķis ir spēja iebraukt ar parastu mašīnu jebkurā gadalaikā un kaut reizi gadā, sausā laikā arī bumbieri tur iedzīt, jo kaut kā jau mājai jātop! Budžets atkarīgs no risinājuma, jo bez ceļa nekas nevar notikt un tur neko nepadarīs...

Par grāvi - nu, faktiski tieši blakus ir meliorācijas grāvis, ne mazs... Protams, bebri to ir diezgan sabojājuši un tas jātīra, bet arī pēc šiem lietiem grāvī līmenis ap 1m zem virmas, bet melnzeme kā plastalīns...

Vēl viens jautājums autoram - kāda ir pašreizējā dzīvesvieta? Dzīvoklis?

Interesanti, ka pašreizējā dzīves vieta ietekmē ceļa izbūves īpatnības, bet ja reiz ir interese, nav žēl - jā, Rīgā ir dzīvoklis un vēl gan Jelgavas, gan Baldones virzienā ir ģimenes mājas, kur tiek pavadīts visai daudz laika un nē, ne tikai pie TV, un jā, arī šie īpašumi nav ciematos, lai neteiktu vairāk un jā, ir skaidrs gan darba apjoms, gan ikdiena šādā īpašumā un nē, nav sapņu, ka bērnu bērnu sešās paaudzēs dzīvos zem viena jumta... ;)

Savukārt, pieņemot, ka tomēr kaut dēļ pārdošanas, bet ceļam tur jābūt, cik slikti varētu būt melnzemi aizvietot ar to pašu smilšu māla grunti? Attiecīgi, vai pie pirmajiem lietiem uzreiz būs tāda masa, ka ne ar kājām paiet, jeb kā balsta slānis varētu būt gana labs?

Pats nupat izbūvēju ceļu līdzīgā situācijā pāris simtu metru garumā- 50cm melnzemes un māls. Lēkājot pa melnzemi, šādā laikā patiešām ir sajūta, ka zem kājām līgojas. Ja naudas daudz, tad var darīties visādi. Bet:
- būvgruži ir kolosāla lieta, jo tos var dabūt par velti, ja esi tuvu Rīgai vai kādiem tādiem objektiem;
- arī Salaspils apkaimē ir reljefaini lauki- ja ir vieta grāvīšiem ceļa malās, tad nekādu problēmu. Svarīgākais ir to ūdeni aizvadīt prom;
- ģeotekstils ir laba lieta- pats ekperimentēju uz sava ceļa- citviet nav uzlikts, vienā vietā ir neaustais un vēl pāris vietās ir austais ģeotekstils. Laiks rādīs, kura izvēle bija pareizē.
Šobrīd ceļš ir tāds, ka pa to, braucot vieglajam auto, vispār nepaliek rises- kā pa asfaltu. Grants, blietēta ~20-30 cm biezumā ar nelielu māla piejaukumu.
- jā, labam traktortehnikas operatoram un profilētā kausa esamībai ir liela nozīme laika un naudas ekonomijai.
Un ir arī risinājumi, ko darīt ar pamatiem pie šādas situācijas.
"Garām" braucot, var apskatīt uz vietas un paspriedelēt par iespējamo rīcības plānu.

Pieļauju, būtu grūti "pārklāt" laikus, kad esam tuvumā, bet ideja laba! :)
Vienīgi biedē tā grants slāņa izmērs... 30cm man nozīmētu ap 500 m3... Par būvgružiem nav pretenziju, bet pagaidām nav atrasts "tas" objekts, kurš ir tuvu un ved par transporta cenu, bet nu jātur vaļā acis un ausis...
Lai gan protams, ja varētu bāzei uzmest to, kas izrakts no dīķa, būtu ideāla ekonomija! Varbūt jāskatās uz nauda/ieguvums proporciju - iespējams, kādam ir sanācis braukt pa tādu mālsmilts ceļu slapjā laikā?

500m ir padaudz un tā rupji un uz aci - 10-15k var sanākt, drīzāk arī vēl vairāk. Man tīra un legāla tāme uz 800m bija ap 40k, čakarējoties ar būvgružiem un pa tumšo šobrīd velk uz 10-13k. Tikai man atšķirība, ka nekas nav jārok un tiek remontēts jau esošais ceļš. Sanāca 400m3 smilts + tagad iet būvgruzis un tas šķeit būs ap 800m3 kā likts. Plus vēl finiša šķemba būs nākamgad arī jādomā, bet to gan pa velti dabūšu uno ceļiniekiem, tik cik darbs tik maksās. Smilts nāca 4 km un gruzis 15km.

Es darītu tā, ka melnzemi noraktu un atmestu biški tālāk uz lauka pēc ieskatiem, tad daļēji aizbērtu reni ar ko nu tu tur uzzvejo no dīķa, tad izraktu grāvjus abās pusēs un no dibena paceltu uz ceļa vēl materiālu kas nav melnzeme. Tad ģeotextils un tad rupjāku frakciju (20-30 cm), ja var dabūt betona būvgruzi un finišēt ar šķembu (10-15 cm), lai var nogreiderēt. Grāvja malas apsēt ar grāvju zālienu, lai nenotek tie māli, izrakto melnzemi ar buldozeru izlīdzina reljefā.

Slikti ir tas, ka man šķiet ka Salaspilī varētu būt bišķi problēma ar būvgruzi un šķembu. Domāju, ka 10-15km vienā virzienā būs kā likts. Lai šito visu ekonomiski paveiktu ir jāsamenedžē visa tehnika. Izlīdzinātājs vai tas būs buldozers vai frontālais ies 30eur/h un ja vedējs būs viens, tad var sanākt dīkstāve. Ja ved lielā laiva, tad nāksies ar frontālo ņemties no kaudzēm. Īsāk sakot ir ko menedžēt.

Plus tev obligāti ceļš būvvaldē jāskaņo, savādāk būs lielas problēmas.