UZ SĀKUMU :: DISKUSIJAS :: SLUDINĀJUMI :: UZDOD JAUTĀJUMU
Privātmāju būvniecība :
Building.Lv Forums
Vecas koka ēkas iekšpuses siltināšana (kokšķiedra, ir pape/ruberoīds)
Autors:
o-jaa-rs
(62.84.10.---)
Datums: 24/10/2017 09:52
Labdien, pārlasīju esošos foruma ierakstus, dažādi viedokļi par tēmu iekštelpu siltināšanu. Vēlējos komentāru par manu situāciju.
2.st.apmesta koka māja, vecums virs 90 gadiem.
sienas pīrāgs no āras uz iekšu:
- stingrs apmetums uz krusteniskiem skaliņiem (nav zināms uzklāšanas gads);
- ruberoīds (piķveidīgi pārklāts materiāls, līdzīgs tādam ko kausē uz jumtiem, tikai visticamāk pagājušā gadsimta izstrādājums);
- koka stāvbaļķi (20cm biezumā viens blakus otram, kā guļbaļķi, tikai stāvus);
- iekšējais apmetums uz krusteniskiem skaliņiem.
Cik saprotu, tad pape ir ļoti slikti.
Tomēr, mans minējums par faktoriem, kādēļ māja līdz šim ir daudzmaz veiksmīgi saglabājusies ir koka logi, krāsns apkure, dabiskā ventilācija. Tātad gaisa apmaiņa jeb mitrums no iekštelpām ir veiksmīgi izvadīts uz āru (cerams).
Protams, siltuma noturība mājai nav mūsdienīga. Tā kā iekštelpās kosmētiskais neskādētu, tad gribētu uz ārsienām piestiprināt kokšķiedras plāksnes 25-50mm biezumā. virs viņām stiklašķiedra sietu un vieglā kārtā apmest, beigās nokrāsot/vai tapeti uzlīmēt.
Kas no šī visa var iznākt? Un ko darīt savādāk...
pagaidām no variantiem, atmetam reģipša siltinātu konstrukcija.
variants nokalt āra apmetumu un noraut ruberoīdu pašlaik nav finansiāli paceļams, tomēr, varbūt jebkurā gadījumā ar to ir jāsāk (citu gadu) un tam ir jāsakrāj, pašlaik neko nedaro ar kokšķiedru iekšpusē.
2.st.apmesta koka māja, vecums virs 90 gadiem.
sienas pīrāgs no āras uz iekšu:
- stingrs apmetums uz krusteniskiem skaliņiem (nav zināms uzklāšanas gads);
- ruberoīds (piķveidīgi pārklāts materiāls, līdzīgs tādam ko kausē uz jumtiem, tikai visticamāk pagājušā gadsimta izstrādājums);
- koka stāvbaļķi (20cm biezumā viens blakus otram, kā guļbaļķi, tikai stāvus);
- iekšējais apmetums uz krusteniskiem skaliņiem.
Cik saprotu, tad pape ir ļoti slikti.
Tomēr, mans minējums par faktoriem, kādēļ māja līdz šim ir daudzmaz veiksmīgi saglabājusies ir koka logi, krāsns apkure, dabiskā ventilācija. Tātad gaisa apmaiņa jeb mitrums no iekštelpām ir veiksmīgi izvadīts uz āru (cerams).
Protams, siltuma noturība mājai nav mūsdienīga. Tā kā iekštelpās kosmētiskais neskādētu, tad gribētu uz ārsienām piestiprināt kokšķiedras plāksnes 25-50mm biezumā. virs viņām stiklašķiedra sietu un vieglā kārtā apmest, beigās nokrāsot/vai tapeti uzlīmēt.
Kas no šī visa var iznākt? Un ko darīt savādāk...
pagaidām no variantiem, atmetam reģipša siltinātu konstrukcija.
variants nokalt āra apmetumu un noraut ruberoīdu pašlaik nav finansiāli paceļams, tomēr, varbūt jebkurā gadījumā ar to ir jāsāk (citu gadu) un tam ir jāsakrāj, pašlaik neko nedaro ar kokšķiedru iekšpusē.
Re: Vecas koka ēkas iekšpuses siltināšana (kokšķiedra, ir pape/ruberoīds)
Autors:
GG
(80.232.240.---)
Datums: 24/10/2017 10:23
Ruberoīds ir slikti. Iesaku pakrāt naudu, un tikt no tā vaļā. Shēma ar apmestu kokšķiedras plāksni ir iespējama, bet padārga. Līdzīgā situācija (bez ruberoīda gan), paziņa no iekšpuses lika poliuretāna putu plāksnes. Tas ar ir dārgi, bet dabūja siltumu bez fasādes pārbūves.
Re: Vecas koka ēkas iekšpuses siltināšana (kokšķiedra, ir pape/ruberoīds)
Autors:
o-jaa-rs
(62.84.10.---)
Datums: 24/10/2017 10:45
GG Wrote:
-------------------------------------------------------
> Ruberoīds ir slikti. Iesaku pakrāt naudu, un
> tikt no tā vaļā. Shēma ar apmestu
> kokšķiedras plāksni ir iespējama, bet
> padārga.
> ....
Kādēļ es skatos uz kokšķiedras plāksni:
- āra perimetrs vienam stāvam ~30m x augstums zem 3m = sanāk ap 90m2
- izmaksas par kokšķiedru 7 vai 11 eur/m, attiecīgi 700-1000eur
- ērti strādāt, jo plāksnes likt un armēt varu viens pats
- izmaksas stiklašķiedras siets (valmieras) 2x50m2 = 60eur
- izmaksas plātņu stiprināšanai - ar dībeļiem dārgāk, ar skavām laikam lētāk, nezinu vai tā var stiprināt.
- apmetumu/špakteli nemācēšu sarēķināt...
... ja neskaita darbu, tad ar 1.5tk šķiet varu iekļauties vienam stāvam.
Ārsienas apmetumu kalt būs pilnīgi citas izmaksas, pie tam viņš vēl ir labs un stingrs... iespējams, man ir bail ieraudzīt, ka apakšā viss ir slikti, lai gan jebkurā gadījumā nov/aprīlis nebūs labākais laiks šai nodarbei... tādēļ, pagaidām ar šo iepauzēju.
-------------------------------------------------------
> Ruberoīds ir slikti. Iesaku pakrāt naudu, un
> tikt no tā vaļā. Shēma ar apmestu
> kokšķiedras plāksni ir iespējama, bet
> padārga.
> ....
Kādēļ es skatos uz kokšķiedras plāksni:
- āra perimetrs vienam stāvam ~30m x augstums zem 3m = sanāk ap 90m2
- izmaksas par kokšķiedru 7 vai 11 eur/m, attiecīgi 700-1000eur
- ērti strādāt, jo plāksnes likt un armēt varu viens pats
- izmaksas stiklašķiedras siets (valmieras) 2x50m2 = 60eur
- izmaksas plātņu stiprināšanai - ar dībeļiem dārgāk, ar skavām laikam lētāk, nezinu vai tā var stiprināt.
- apmetumu/špakteli nemācēšu sarēķināt...
... ja neskaita darbu, tad ar 1.5tk šķiet varu iekļauties vienam stāvam.
Ārsienas apmetumu kalt būs pilnīgi citas izmaksas, pie tam viņš vēl ir labs un stingrs... iespējams, man ir bail ieraudzīt, ka apakšā viss ir slikti, lai gan jebkurā gadījumā nov/aprīlis nebūs labākais laiks šai nodarbei... tādēļ, pagaidām ar šo iepauzēju.
Re: Vecas koka ēkas iekšpuses siltināšana (kokšķiedra, ir pape/ruberoīds)
Autors:
Vilnis_Radio
(81.198.190.---)
Datums: 24/10/2017 11:19
Ar kokšķiedras plāksnēm var likt no iekšpuses, tas šajā situācijā katastrofu neradīs. Plāksnes var likt teiksim to pašu 50mm ar spundi un līmēt pie sienas ar sakret baku (nevajadzēs dībeļus). Var stiprināt arī ar skrūvēm un speciālo 50mm metāla paplāksni un finišēt ar apmetumu un sietu.
Ja par nākotni tad to pašu var veikt no ārpuses - noņemt apmetumu un ruberoīdu, uzlikt vertikālus statņus cik vēlies siltinājumu (ekovati) un tad atkarībā no fasādes vēlmes vari likt to pašu spundēto 50mm kokšķiedru un apmest ar sietu un viss. Vai arī likt plānāku pretvēja kokšķiedru, distanceri un ventilējamo koka fasādi. Ja ēka ir tagad apmesta, tad man šķiet ātrāks un racionālāks veids finišēt ar ekovati, 50mm kokšķiedru un apmetumu bez vēdināmās fasādes.
Ja par nākotni tad to pašu var veikt no ārpuses - noņemt apmetumu un ruberoīdu, uzlikt vertikālus statņus cik vēlies siltinājumu (ekovati) un tad atkarībā no fasādes vēlmes vari likt to pašu spundēto 50mm kokšķiedru un apmest ar sietu un viss. Vai arī likt plānāku pretvēja kokšķiedru, distanceri un ventilējamo koka fasādi. Ja ēka ir tagad apmesta, tad man šķiet ātrāks un racionālāks veids finišēt ar ekovati, 50mm kokšķiedru un apmetumu bez vēdināmās fasādes.
Re: Vecas koka ēkas iekšpuses siltināšana (kokšķiedra, ir pape/ruberoīds)
Autors:
Vilnis_Radio
(81.198.190.---)
Datums: 24/10/2017 11:21
Bet vispār ja tu paskaties uz tehnoloģiju, tad racionālāk ir visu darīt no ārpuses r to pašu kokšķiedru un iekšā tad paliktu tikai esošā apmetuma pielabošana un krāsošana vai nu kas tur ir. Jo likt vienreiz kokšķiedru no iekšpuses un pēc tam no ārpuses nav diez ko praktiski no izmaksu un telpas platības ekonomijas viedokļa.
Re: Vecas koka ēkas iekšpuses siltināšana (kokšķiedra, ir pape/ruberoīds)
Autors:
Vilnis_Radio
(81.198.190.---)
Datums: 24/10/2017 11:22
Es laikam izvēlētos tagad pabeigt kosmētisko ierastā veidā, mazliet paciest salu un nākamjā gadā sākt savlaicīgi pavasarī un nodarīt to lietu pareizi no ārpuses. :)
Re: Vecas koka ēkas iekšpuses siltināšana (kokšķiedra, ir pape/ruberoīds)
Autors:
Vilnis_Radio
(81.198.190.---)
Datums: 24/10/2017 11:23
Vai vēl labāk netaisīt komsētisko vispār, jo ja tur gadījumā jāmaina kāds baļķis, tad sačakarēsi svaigo remontu.
Re: Vecas koka ēkas iekšpuses siltināšana (kokšķiedra, ir pape/ruberoīds)
Autors:
GG
(80.232.240.---)
Datums: 24/10/2017 11:54
25mm kokšķiedra siltumam neko nedos. Tikai ļaus tikt vaļā no ruberoīda. 50+mm jau kautko nozīmēs, bet arī maksā. Budžetam draudzīgāk būs noņemt ārējo apmetumu, latojums, ekovate/mīkstā minerālā vate vismaz 10 cm un apmesta kokšķiedra pa virsu, ja gribās palikt pie apmesta fasādes. Par minerālo vēl jāskatās, vai var bez ventilējamās fasādes likt, uz fikso liekas ka pēc 20cm koka var.
Re: Vecas koka ēkas iekšpuses siltināšana (kokšķiedra, ir pape/ruberoīds)
Autors:
martell
(159.148.5.---)
Datums: 24/10/2017 12:59
Jautājums bija par siltināšanu no IEKŠPUSES.
Es darīju tā no iekšpuses.
1. Nokalu iekšējo apmetumu līdz stāvbaļķiem. Manā gadījumā bija 2x75mm plankas.
2. Nokalu griestu apmetumu līdz melnajiem griestiem.
3. Pieskrūvēju fibrolītu, izlīdzinot to. Ārsienām 50mm, starpsienām un griestiem 25mm.
3. Savilku komunikācijas. Iet labā tempā, jo fibrolīts ir ļoti pateicīgs.
4. Kaļķa-cementa (Caparol interior) mašīnapmetums, līdzināšana. To ir iespējams izdarīt 10...15mm biezumā un tāpēc armējums nav vajadzīgs. Pie fibrolīta tas labi pieķeras.
5. Žuva kaut kādas 2 nedēļas, plaisāja pa fibrolīta plākšņu perimetru, bet ne kritiski.
6. Pa virsu līmēju stiklašķiedras tapeti, lai finišam nebūtu redzamas plaisiņas.
7. Tapeti pa virsu špaktelēju ar vieglo apmetumu, vidēji kādi 2...3mm uzvilkās.
8. Slīpēšana.
9. Krāsošana ar kaļķa krāsu, kas neveido plēvi.
Risinājums nav pārāk lēts, bet iegūstam labu klimatu telpās.
Manā gadījumā gan ēkai bija koka apdare, bet tas laikam nemaina būtību iekš tā, ka sendienās piesūcināto papi izmantoja kā vēja barjeru. Kamēr mitrums netiek AIZ papes, tikmēr kokam nekas nekaiš. Ja kaut kur konstruktīva bojājuma rezultātā stāvbaļķi ir sākuši uzsūkt slapjumu, tad tas ir pāris gadu jautājums lai baļķis satrupētu.
Esmu redzējis ~1930.g. izbūvētu koka starpsienu vannasistabai (ar palielinātu mitruma avotu telpā). Zem veco laiku krāsas un oriģinālā rīģipša loksnēm bija piesūcinātā pape un priedes plankas bija tā izkaltušas, ka naglu nevarēja iedzīt. Savukārt vietā, kur no kanalizācijas caurules bija noplūde (desmitgadēm ilga), tur no starpsienas bija palikuši tikai putekļi.
Es darīju tā no iekšpuses.
1. Nokalu iekšējo apmetumu līdz stāvbaļķiem. Manā gadījumā bija 2x75mm plankas.
2. Nokalu griestu apmetumu līdz melnajiem griestiem.
3. Pieskrūvēju fibrolītu, izlīdzinot to. Ārsienām 50mm, starpsienām un griestiem 25mm.
3. Savilku komunikācijas. Iet labā tempā, jo fibrolīts ir ļoti pateicīgs.
4. Kaļķa-cementa (Caparol interior) mašīnapmetums, līdzināšana. To ir iespējams izdarīt 10...15mm biezumā un tāpēc armējums nav vajadzīgs. Pie fibrolīta tas labi pieķeras.
5. Žuva kaut kādas 2 nedēļas, plaisāja pa fibrolīta plākšņu perimetru, bet ne kritiski.
6. Pa virsu līmēju stiklašķiedras tapeti, lai finišam nebūtu redzamas plaisiņas.
7. Tapeti pa virsu špaktelēju ar vieglo apmetumu, vidēji kādi 2...3mm uzvilkās.
8. Slīpēšana.
9. Krāsošana ar kaļķa krāsu, kas neveido plēvi.
Risinājums nav pārāk lēts, bet iegūstam labu klimatu telpās.
Manā gadījumā gan ēkai bija koka apdare, bet tas laikam nemaina būtību iekš tā, ka sendienās piesūcināto papi izmantoja kā vēja barjeru. Kamēr mitrums netiek AIZ papes, tikmēr kokam nekas nekaiš. Ja kaut kur konstruktīva bojājuma rezultātā stāvbaļķi ir sākuši uzsūkt slapjumu, tad tas ir pāris gadu jautājums lai baļķis satrupētu.
Esmu redzējis ~1930.g. izbūvētu koka starpsienu vannasistabai (ar palielinātu mitruma avotu telpā). Zem veco laiku krāsas un oriģinālā rīģipša loksnēm bija piesūcinātā pape un priedes plankas bija tā izkaltušas, ka naglu nevarēja iedzīt. Savukārt vietā, kur no kanalizācijas caurules bija noplūde (desmitgadēm ilga), tur no starpsienas bija palikuši tikai putekļi.
Re: Vecas koka ēkas iekšpuses siltināšana (kokšķiedra, ir pape/ruberoīds)
Autors:
Hmm
(213.180.113.---)
Datums: 24/10/2017 13:04
Fibrolīts par kapeiku švakāks izolators par kokšķiedru un arī ķēpa lielāka ar apmešanu jo poras lielākas. Uz kokšķiedras pat pa taisno var laist tapeti virsū.
Re: Vecas koka ēkas iekšpuses siltināšana (kokšķiedra, ir pape/ruberoīds)
Autors:
Vilnis_Radio
(185.65.163.---)
Datums: 24/10/2017 13:30
Pielieku tikai pāris replikas kas var noderēt lēmuma pieņemšanā (neesmu kokšķiedru izplatītājs, sanāca ar tām (dažādām) strādāt renovējot savu māju):
1) Spundētās kokšķiedras, ir baigi efektīvas, jo veido superblīvu barjeru no gaisa staigāšanas viedokļa,
2) spunētās kokšķiedras kā ķieģeļus liek ar nobīdi un tāpēc vēl mazāka ir iespēja ir atsevišķu plāksnēm nokustēties, resp, tas attiecas uz plaisiņām apmetumā,
3) veidojas diezgan maz atgriezumi un ja vēl ir mājās kāds galda formātzāģis tad ir iespējas vēl vairāk minimēt atgriezumu jautājumu, jo īpaši, ja jāapiet dažādi šķēršļi interjerā (spāres, krēsli utt),
4) apejot šķēršļus ar teiksim 50mm biezu plāksni var baigi eleganti noblīvēt tās pielaiduma vietas, ko nevarētu normāli atrisināt piemēram ar kaut kādiem plānākiem risnājumiem,
5) Kokšķiedra manā izpratnē nav jāuztver kā siltumizolācijas materiāls, bet gan kā apstrādē un pēcapstrādē ērts un blīvs konstruktīvs sienu materiāls ar elpojošu strukūru un labām akustiskām īpašībām. Siltumizolācijas spēju ziņā tas protams atpaliek no vatēm un putuplastiem. Resp. neizskatīt to par siltumizolatoru, tikai izņēmuma situācijās.
6) cenas ziņā ir salīdzinoši dārgs, lai gan pieļauju, ka fibrolīts ir kaut kur turpat cenā. Tagad gan tirgū pie mums ir parādījušies baltkrievu izstrādājumi, ir arī igauņu, kuri ir bišķi lētāki nekā vācu ar kurām es strādāju. Es piepirku vienam stūrim baltkrievu 5mm plāksni un viņa ir trauslāka un mīkstāka par Steico protectu ar kuru biju pieradis strādāt, bet iekštelpām akurāti strādājot ir labu labās.
7) ja tu apsver ēkas siltināšanu no ārpuses tad statņi+ekovate+apmesta kokšķiedra ir baigi labs risinājums, jo pirmkārt iepūsot ekovati pa caurumiem viss baigi smuki noblīvēsies pa to negludo koka virsmu, otrkārt nebūs atgriezumu čupas un ātrs nobeigums apmetuma formā, kurš noteikti būs lētāk un ātrāk par ventilējamām fasādēm. Kā bonuss - kaut kādu iemslu dēļ ir iespējams to vati papildināt, ja nu tur nezinu kas nosēžas vai citādāk uzrādās ar teromkameru. To pat var mierīgi izdarīt pēc apmetuma - izurbj caurumu, iepūš, aiztaisa ciet un pielabo ar apmetumu to mazo aplīti.
Kā var noprast, tad man ir ļoti iepaticies šis materiāls.
1) Spundētās kokšķiedras, ir baigi efektīvas, jo veido superblīvu barjeru no gaisa staigāšanas viedokļa,
2) spunētās kokšķiedras kā ķieģeļus liek ar nobīdi un tāpēc vēl mazāka ir iespēja ir atsevišķu plāksnēm nokustēties, resp, tas attiecas uz plaisiņām apmetumā,
3) veidojas diezgan maz atgriezumi un ja vēl ir mājās kāds galda formātzāģis tad ir iespējas vēl vairāk minimēt atgriezumu jautājumu, jo īpaši, ja jāapiet dažādi šķēršļi interjerā (spāres, krēsli utt),
4) apejot šķēršļus ar teiksim 50mm biezu plāksni var baigi eleganti noblīvēt tās pielaiduma vietas, ko nevarētu normāli atrisināt piemēram ar kaut kādiem plānākiem risnājumiem,
5) Kokšķiedra manā izpratnē nav jāuztver kā siltumizolācijas materiāls, bet gan kā apstrādē un pēcapstrādē ērts un blīvs konstruktīvs sienu materiāls ar elpojošu strukūru un labām akustiskām īpašībām. Siltumizolācijas spēju ziņā tas protams atpaliek no vatēm un putuplastiem. Resp. neizskatīt to par siltumizolatoru, tikai izņēmuma situācijās.
6) cenas ziņā ir salīdzinoši dārgs, lai gan pieļauju, ka fibrolīts ir kaut kur turpat cenā. Tagad gan tirgū pie mums ir parādījušies baltkrievu izstrādājumi, ir arī igauņu, kuri ir bišķi lētāki nekā vācu ar kurām es strādāju. Es piepirku vienam stūrim baltkrievu 5mm plāksni un viņa ir trauslāka un mīkstāka par Steico protectu ar kuru biju pieradis strādāt, bet iekštelpām akurāti strādājot ir labu labās.
7) ja tu apsver ēkas siltināšanu no ārpuses tad statņi+ekovate+apmesta kokšķiedra ir baigi labs risinājums, jo pirmkārt iepūsot ekovati pa caurumiem viss baigi smuki noblīvēsies pa to negludo koka virsmu, otrkārt nebūs atgriezumu čupas un ātrs nobeigums apmetuma formā, kurš noteikti būs lētāk un ātrāk par ventilējamām fasādēm. Kā bonuss - kaut kādu iemslu dēļ ir iespējams to vati papildināt, ja nu tur nezinu kas nosēžas vai citādāk uzrādās ar teromkameru. To pat var mierīgi izdarīt pēc apmetuma - izurbj caurumu, iepūš, aiztaisa ciet un pielabo ar apmetumu to mazo aplīti.
Kā var noprast, tad man ir ļoti iepaticies šis materiāls.
Re: Vecas koka ēkas iekšpuses siltināšana (kokšķiedra, ir pape/ruberoīds)
Autors:
martell
(159.148.5.---)
Datums: 24/10/2017 17:33
=> Hmm, => Vilnim
Ja iekšpusi apdarina ar SteicoTherm kokšķiedras plātni, spundēto (teiksim 40mm) - vai šajā situācijā var izvairīties no masīvā apmetuma? T.i. vai var uzlīmēt stiklašķiedras tapeti virsū, vieglo apmetumu pāris mm, noslīpēt un likt gala apdari?
Ja iekšpusi apdarina ar SteicoTherm kokšķiedras plātni, spundēto (teiksim 40mm) - vai šajā situācijā var izvairīties no masīvā apmetuma? T.i. vai var uzlīmēt stiklašķiedras tapeti virsū, vieglo apmetumu pāris mm, noslīpēt un likt gala apdari?
Re: Vecas koka ēkas iekšpuses siltināšana (kokšķiedra, ir pape/ruberoīds)
Autors:
Hmm
(213.180.113.---)
Datums: 25/10/2017 09:49
martell, es liku bez spundes, ~20mm biezu kokšķiedru, nošpaktelēju tikai šuves un stiprinājumu vietas un pa taisno virsū fināla tapeti. Logu ailēs nobeiguma špaktele un krāsa, pagaidām viss smuki jau gadus piecus. Man gan pamata siena stabila.
Re: Vecas koka ēkas iekšpuses siltināšana (kokšķiedra, ir pape/ruberoīds)
Autors:
o-jaa-rs
(81.198.243.---)
Datums: 09/11/2017 10:38
Sveiki, vēlreiz ar jau iesākto tēmu...
Esošais sienas pīrāgs aprakstīts pirmajā ierakstā. (īsumā no āras: skaliņapmetums, ruberoids, koks 200, skaliņapmetums).
Iekšpusē plānoju stiprināt kokšķiedru (RBB massiv vai Steico Internal) plāksnes.
Ieāli laikam ir šādi [i.ss.com] tomēr ko es varētu zaudēt, ja iekšējo skaliņapmetumu neaiztieku? Apmetums ir stingrs.
Ietaupītu darba stundas (ziema nāk :-D), zaudētu nedaudz telpu. Vai vēl kas nāk prātā?
Galvenās bažas - vai šis apmetums nebūs vieta, kurš vislabprātāk uzkrās iekštelpu mitrumu, neatdodot to atpakaļ uz iekštelpām caur kokšķiedru? Rasas punkts tiks pārcelts tuvāk iekšpusei, ja trāpa uz iekšējā apmetumā, tad rezultāts varētu būt pavisam slikts.
Jūsu domas, pieredze?
Esošais sienas pīrāgs aprakstīts pirmajā ierakstā. (īsumā no āras: skaliņapmetums, ruberoids, koks 200, skaliņapmetums).
Iekšpusē plānoju stiprināt kokšķiedru (RBB massiv vai Steico Internal) plāksnes.
Ieāli laikam ir šādi [i.ss.com] tomēr ko es varētu zaudēt, ja iekšējo skaliņapmetumu neaiztieku? Apmetums ir stingrs.
Ietaupītu darba stundas (ziema nāk :-D), zaudētu nedaudz telpu. Vai vēl kas nāk prātā?
Galvenās bažas - vai šis apmetums nebūs vieta, kurš vislabprātāk uzkrās iekštelpu mitrumu, neatdodot to atpakaļ uz iekštelpām caur kokšķiedru? Rasas punkts tiks pārcelts tuvāk iekšpusei, ja trāpa uz iekšējā apmetumā, tad rezultāts varētu būt pavisam slikts.
Jūsu domas, pieredze?