Sveiki visiem, lūdzu padalieties pieredzē, vai kāds ir licis tvaika plēvi no iekšpuses, vecā koka mājā celta 1930. Gados. Vai ir jēga likt, un kā māja elpos pēc tam, nesāks māja pelēt, paredzēta siltā grīda, bez radiatoriem. Lūdzu padalieties ar info, kādi plusi un kādi mīnusi. Paldies visiem

Sveiki!
Viss ir atkarīgs no tā ar kādu vati siltināsiet māju,elpojošu vai neelpojošu,
ekovati vai akmens vati?

www.eurolatspluss.lv

Uz doto brīdi ir 100mm mīkstā akmens vate-iekšpusē, un nākotnē uz fasādes ārpusē, cietā un apmetums. Paldies

Tur jau tā lieta, ka akmens vate( ne cietā) ko liek starp statņiem ir pat pārāk "elpojoša' un tvaiku caurlaidoša. Tāpēc vates pīrāgs tiek ievīstīts plēvēs- no ārpuses elpojošā membrānā un no iekšpuses parasta plēve-tvaikizolācija.
Ja vatē notiek gaisa kustība tad tās siltumpretestība strauji samazinās.
Krāsots reģipsis arī ir tvaikizolācija ja kas. Protams, netik efektīvs kā plēve ar maksimāli aizlīmētām šuvēm.
Dir..sā koka konstrukcijām būs ja ievīstīsi no abām pusēm neelpojošās plēvēs. Tā mēdz bēdu meistariem gadīties, kuri membrānu apliek otrādi, vai vispār ieliek hidreni.

Tāpēc es par to tvaika plēvi uztraucos, jo man no otras puses-ārpuses ir pape, un bail ka abas puses ir plēvēs, un sapūdēs visu koka konstrukciju.

Teikts (pašdarbnieks) ka :"...Tā mēdz bēdu meistariem gadīties, kuri membrānu apliek otrādi". Nu tas gan ir supertruper jauns materiāls, kuršs tvaiku laiž no vienas puses, bet no otras nelaiž.Tā sakot "tvaiku diode. " ( Runa taču te ir par iekšienas tvaika izolāciju, lai tvaiks netiek sienā. ) Plēves ir ļoti plašs jēdziens, un to tipu ir ļoti daudz, galvenokārt to "gudrība" ir jumtu konstrukcijās, ārsienu konstrukcijās. Tvaika izolācija ir tvaika izolācija, kas nevienā virzienā nelaiž tvaiku! Liec kā gribi. Un tā nav membrāna, bet tvaiku necaurlaidoša plēve.
Man ir zināms piemērs pašam savai mājai: Celta 1945.. gadā, tūlīt pēc kara. kā jau te rakstīja: četrstūrainas balkas, vertikāli, šķirba, kas piepildīta ar skaidām, dēļi, ruberoīds, skali, kaļķa apmetums. No iekšpuses finieris kā vieta kur uzlīmēt tapetes. Pēc 50 gadiem bija puvušas vietas nosacīti lielos apmēros zem logiem. Viena telpa, kurā virtuve, bija vārītas pusdienas pašiem un dzīvniekiem...mitrums "baigais". Bet arī dzīvojamā telpā zem logiem sapuvis. Sienu biezums kopā ap 22-24cm. Tādās konstrukcijās, ja mitrums liels, tas iekšā sienā ielien...bet ārā netiek, jo arī vasarā mitrs, neizžūst. Mūsdienās tādu mitrumu praktiski nav, centrālās apkures, lopus jābaro nav, nosūcēji, ventilācijas. Nebūs problēmu! Bet protams labāk palielināt no iekšpuses tvaika pretestību uz ārpusi. To arī saka būvniecības likums un loģika. Ja liek tvaiku necaurlaidošu plēvi no iekšpuses, tad jānodrošina, ka tā uzlikta perfekti, citādi iekšā iet...ārā netiek. Ja neliek, cik ieiet sienā, tik arī vasarā iziet. Tas pats notiek no ārpuses.

Dzīvoju tieši tādā, 20-to gadu koka mājā.
Pagājuši 12 gadi kopš kapitālas atjaunošanas.
Sākotnējais pīrāgs - precīzi, kā Rx aprakstīja, tikai bez finiera iekšā, un ar ruberoīdu ārpusē (!!!)
Mans viedoklis pilnībā sakrīt ar teoriju, ka tieši neelpojoša ārpuse un tvaikam atvērta iekšpuse bija iemesls, ka bija sapuvis gandrīz viss apakšējais vainags un statņu apakšas. Nebija sapuvis viens mājas gals, kur bija neapdzīvots koridors un kāpnes uz 2. stāvu (salīdzinoši aukstas telpas). Iemesli, manuprāt - 1.)koridorā nebija liela mitruma avota, jo tur neviens nedzīvoja, 2.)vēso telpu ārsienā neveidojās rasas punkts. Siltajās telpās, kur dzīvo celvēki, izdalās pietiekami daudz mitruma un rasas punkts, visticamāk, veidojās tieši sienā, tāpēc nesošās konstrukcijas saņēma pietiekamu mitruma daudzumu, lai tur attīstītos baktērijas un viss pūtu.
Viss puvušais tika mainīts, vai protezēts.
Tagad ir tā - reģipsis, polietilēna plēve 0,2mm (tvaika barjera), akmens vate (vidēji 25cm), OSB, gaisa šķirkārta, koka apšuvuma dēļi.
Teorija saka, ka, lai ārsiena spētu ātri un efektīgi izžūt un vienmēr būt pietiekami sausa, ārpusei jābūt vismaz 5x tvaika caurlaidīgākai (manā gadījumā OSB Sd~10m), nekā iekšpusei (manā gadījumā plēve Sd~50-75m).
Mājas ventilācija notiek caur ventilācijas atverēm skurstenī un logiem ventilācijas režīmā, pēc vajadzības.

Aizmirsu piebilst, ka mani šobrīd viss apmierina (sienu pīrāga izvēles ziņā).
Nekas nekur nepelē. Māja ir, silta un sausa. Nejūtu arī svaiga gaisa trūkumu.
Gāzes apkurei par saviem 185m2 šobrīd maksāju EUR 47,-/mēnesī (izlīdzinātais).

Savu dzīvojamo platību ietīt plēvē būtu pēdējais ko darīt. Es uzticētu kokšķiedras plāksnēm visu to pasākumu.

Līdzīga situācija. Veca māja, guļbūve - gaisa sprauga - siliktāta ķiegelis. Ir vēlme izlīdzināt sienas ar reģipsi vai arī tām kokšķiedras plāksnēm par ko šeit iet runa (liekas skarīgs variants). Ko darīt ar tukšumu kas paliks starp jauno un veco sienu? Palasot forumu rodas sajūta, ka labāk atstāt tukšu nekā ielikt vati bez nekādam plēvēm? Vai ir tik traki?

Ja runa par tvaikizolāciju tad vislabākais efektu, manuprāt, dod tieši plēve ar noteikumu, ka visas šuvju vietas ir hermētiski aizlīmētas.
Kokšķiedras plāksnes tvaiku cauri laidīs gan pa materiālu, gan pa šuvēm-bezjēdzīgi izgrūsts piķis. Tās parasti ja nemaldos liek otrā pusē, respektīvi, kalpo kā pretvēja izolācija.
Var paskatīties paroc, rockwool, isover utt.. principiālos mezglus- tur visur ir plēves- tvaika barjera.

Ja tas rubiķis ir baigi rūpīgi pieklapēts pie fasādes, tad parasti tās mājas ir nopujušas, ja tikai ar vertikālām reikām un abi gali vaļā, tad starpā tiek gaiss un ir OK.

Ja pareizi saprotu, tad šāds pīrāgs der koka grīdai.
Betona grīda uz grunts, plēve, lāgas 50/100 mm, putupolistirols (tieši starp lāgām, šķirbas aizpūstas ar putām), tvaika izolācija, dēļi 50 mm.
Tā grīda nesapūs? Tvaika izolācija šinī gadījumā ir nepieciešama?
p.s.
Atvainojos par "čaiņika" jautājumu, bet nespēju loģiski izspriest, vai tas ir reāls risinājums.

Papildināšu. Putupolistirolu nevaru iebetonēt, nav tik daudz vietas.

Viens no variantiem :
un otrs

Abiem starp betonu un grīdas sendviču ventilācijas šķirba. tas izlīdzina no grīdas nākošo mitrumu lielā laukumā, kā man liekas. Pie grīdas dēļiem šķirba...arī izlīdzinošā ventilācija. Kā pareizi?????

Un kompromisa-vienkāršības variants:

. Visi lāgu varianti,kad koks ir tuvu aukstam betonam ir riskanti,tāpēc risinājumi ir tik komplicēti ar n-tajām kārtām.
Ir vienkāršs un pārbaudīts risinājums. Uz noblietētām smiltīm ielej izlīdzinošu betona slāni (ja nav taisnas betona pamatnes). Uz betona plēve un jebkura biezuma putuplasts, Virsū divas kārtas osb,finieris vai grīdas riģipsis atkarībā no plānotās nobeiguma apdares, Jāsaka ,ka pat eps 60 cietības putuplasts ir pietiekošs,bet sirdsmieram tomēr labāk ielikt cietāku.
OSB biezums jāizvēlas vadoties no dēļu biezuma. Abu kārtu kopējais biezums nedrīkst būt mazāks par dēļu biezumu,kas plānoti grīdai.
Šādā pīrāgā nav kam pūt ,grīda ir silta un klusa.
P,s, Peldošo grīdu variantā (lamināts,trīsslāņu parkets) apakšklāju NELIEK !!!! Tas tikai visu sačakarē, būtībā atdala plāno materiālu no kopējās grīdas masas ar visām no tā izrietošajām sekām- galvenais skaņas izolācija. Vislabākais apkšklājs ir RIĢIPSIS!!!! It īpaši,koka starpstāvu pārsegumos,



Labots 1 reizes. Pēdējo reizi labots 28/10/2017 01:10, labojis Praktiķis.

Praktiķi, kā šāds pīrāgs (puķiks+osb+dēļi) darbojas epizodiski apkurināmās ēkās/telpās?

Labs jautājums. Pārbaudījis neesmu,bet pēc loģikas siltums/aukstums problēmas nerada. Problēmas varētu veidoties sezonālā mitruma svārstību dēļ. Parasti dēļu problēma ir sažūšana (regulāri apkurināmās telpās),neapkurināmās telpās spraugu problēma nav. Pērkot dēļus placī vai veikalā ,manuprāt, nav jāsatraucas ,ka tie varētu uzbriest.

Lai nu kā, bet mainīgos apstākļos OSB rekomendē skrūvēt ar vismaz 3..mm atstarpi, lai ir kur izplesties. Arī koks, jāatgādina, mitruma iespaidā staigā pat līdz 10%.... Tas ir tad, kad mitrums liels. Bet tā, parasti, ap- līdz 3..%

Ja ir šaubas,dēļ "īpašajiem" ekspluatācijas apstākļiem ,tad dēļi papildus jālīmē pie osb veidojot daudzslāņu segumu, kur viena kārta kompensē otru.