Sveiki visiem, jautājums par ūdens apsildāmajām grīdām, istabā tājās vietās, kur būs dīvāns un iebūvējamais skapis, vai var likt cauruli apakšā, kādi plusi un kādi mīnusi paldies.

Tad kad jaunā sieva pārkārtos telpas, tad dīvāns atradīsies citur. :P Caurules liek visā platībā un nekādi tehniski mīnusi no tā nav.

Cik es zinu, zem virtuves iekārtām neliek!

Zem ledusskapja gan varētu nelikt

Zem atejas poda citi neiesaka likt- tip nah kakas silīt.

Cik tad tie metri ietaupīsies un kāds no tā ir mega ieguvums? Varētu padomāt, ka vienotam betona klucim varētu atsevišķi izdalīt aukstu bloku neieliekot caurules. Manā skatījumā maznozīmīgs jautājums.
Viscaur nomrāli silta grīda, viss sauss un izžuvis un nav pelējuma perēkļi, vienkārša simetriska montāža.

Piebilde pie Viņa teiktā: Cik lielu laukumu neievelk ar caurulēm, par tik % japalielina siltums, jeb temperatūra grīdai Un jūtami silta grīda nav tas pats labākais. Telpai jābūt siltai, nevis lokāli jākarsē pēdas...... Iziet ārā, ziemā un .....saaukstēšanās vabūtība palielinās.

RX… Ja telpā kādu laukumu izlaiž, tad tas ir jākompensē nevis jāietaupa. temperatūras palielināšana atiecīgi palielina ikmēneša patērēto energoresursu apjomu. Silto grīdu apkurei grīda nav jāuzkarsē, bet tikai jāuzsilda.
Tehnoloģiski pareizi ieklātu silto grīdu virsmas temperatūra ir tikai divus grādus siltāka par vēlamo gaisa temperatūru telpā, bet cirkulējošā šķidruma temperatūra ir tikai divi līdz trīs grādi siltāka par grīdas virsmas temperatūru. Tātad rezumē ir sekojošs, ka silto grīdu apkures siltumnesēja šķidruma temperatūra ir tikai četri līdz pieci grādi siltāka nekā vēlamā gaisa temperatūra telpā!

Ja jūsu apkures sistēmā esošā siltā grīda vai tā daļa pārsniedz šos kritērijus tad tā vairs nav siltās grīdas apkure, bet gan parasta siltā vai karstā grīda, vai tās daļa, kā dārgs energoresursu komforts lai izbaudītu siltumu pieskāriena sajūtās ejot, rāpojot vai sēžot uz tās.

Ja šāda paaugstināta komforta telpas vai zonas ir nepieciešamas tad tās ir apzināti jāizbūvē, nevis jāsadārdzina visas mājas vai dzīvokļa ikmēneša apkures izmaksas.

Blumental, ej pamacies videnes fiziku

Padalies…!

šobrīd tā arī ir - telpās 20*C, grīdu turpgaita un arī atpakaļgaita ir 24*C, pieņemsim, ka grīdas virsma ap 22. tātad tas pie 0* grādiem ārā.
bet, kad ārā būs -20, tad turpgaita būs kādi 30 un atpakaļgaita tāpat, grīdas virsma ap 25-26 (un tad sāk just, ka grīda ir drusciņ silta) un telpā tie paši 20*.

interesanti būtu zināt kādi cipari uzlektu pie -40, bet labāk teorētiski kā praktiski.

Nav man videnes izglītības, ir tikai pamatskola, 9 klases trijnieku ielenkumā. Adresēts: jajaja

Jā es neminēju āra temperatūru, jo manis kontrolētajās un paša ieklātajās grīdās sistumnesēja temperatūru nepalielina pat pie -20 grādiem. Bet tikpat liels uzsvars ir jāliek uz ēkas siltumnoturību, jo abi faktori ir svarīgi un saistoši.
Kā teikt tādiem sārtvaidžiem kā nif-nif un nuf-nuf es silto grīdu nebūvētu, bet naf-naf tiktu pie siltās grīdas tikai ar nosacījumu ka ēkai ir/vai būs siltumnoturība ne mazāka kā 75-80 %.

Siltuma temperas palielināšana siltimnesējam vai gaisam par vienu grādu ir aptuveni +5% Jūsu ikmēneša rēķinam par energo resursiem.

Piekrītu ka telpas temperatūras nepietiekamību pie - 20 grādiem var ietekmēt pati siltā grīda ar jaudu nepietiekamību, ja caurule ir ielikta mazāk nekā minimuma aprēķinos. Jo daudzi tak uzskata to par vienkāršu caurules ielocīšanu un viss, kur putuplastu ieklāj palīgstrādnieks un tā tālāk.

Diemžēl varu droši teikt ka ikmēneša rēķini par energoresursiem ir kā spogulis par visām celtniecības darbu nolaidībām, muļķībām, kļūdām un neizdarībām apkures jomā!

Kas tas ir siltumnoturība? Kādās mērvienībās to mēra, kādā sistēmā. Es zinu siltumietilpību, pretestību, vadības koefic. U.t.t.

Izslēdz muļķi, tev jau ir daudz terminu, bet tiem pieliec klāt vēl dažus izlasītos un tad to kopums būs tas par ko interesējies!

Atgriežoties pie topika jautājuma, es siltās grīdas montēju zem skapjiem, zem virtuves, poda un dušas. Arī zem trepēm atsevišķos gadījumos.

Lūdzu pastāstiet, pēc cik ilga laika var slēgt apsildāmo grīdu, pēc grīdas iebetonešanas. Grīdas biezums 8cm, maisījums pussausais ar fibrām. Paldies

Viss kā betonam klājas mitrums un cietēšana 28 dienas nosegts, tad vari sākt žāvēt ar viena grāda palielinājumu dienā no virsmas t’

Slēgt apkuri var tūlīt, tik jānosedz ar plēvi un nevar pieļaut žūšanu. ar apkuri ātrāk sacietēs.

Sveiki visiem, esmu ieslēdzis silto grīdu, pēc viena mēneša, kopš iebetonēšanas, un esmu ticis līdz 25grādiem ūdens temperatūra, telpa iesilst tikai līdz 15grādiem, grīdas temperatūra 16grādi, jautājums kāpēc? Jo cik lasīju tad grīdas temperatūrai, ir jābūt tikai pāris grādus mazāk nekā ūdens temperatūrai, vai tas varētu būt saistīts, ka betons joprojām ir mitrs un īsti nesilda, kā vajadzētu. Lūdzu padalieties ar izsmeļošām atbildēm. Paldies

Gaidi!