Sapratu, paskatīšos līdzi vai komunikācijas būs attēlotas plānu griezumos!
Cik dziļi tika ierēķināts ūdens ievads un kanalizācijas izvads. Saprotu, ka Tev kanalizācija pēc projekta
ir BIO, kādā augstumā / dziļumā zem zemes ir caurule liekama?

Ūdeni un elektrību likām pie pašas pēdas, kanalizāciju mazliet augstāk. Kanalizācijas cauruļu augstumus nācās piekoriģēt atkarībā no horizontālās armatūras augstuma - ārsienā zem armatūras, iekšsienās virs armatūras. Svarīgi ir dabūt kritumus pareizajā virzienā, kā arī piemērotu leņķi tam posmam, kas ir no poda. Kanalizācijai konkrētu dziļumu tagad nevarēšu pateikt (gandrīz metrs), ūdenim - mazliet virs metra (lenta 125cm, grunts kādus 10cm zem lentas augšējās malas).

Gadījās laža ar ūdens caurulēm no manas puses - caurules grīdā gribējās mājas stūrī, caurumi pamatos arī tika izveidoti stūrī. Lai to varētu realizēt, būtu jāstiķē kopā caurules ar 90 grādu savienojumu. Gribējās tomēr zem grīdas atstāt veselu cauruli, bez liekiem savienojumiem, tāpēc caurumus grīdā pārbīdījām kāda metra-pusotra attālumā no stūra. Rezultātā grīdā ir nevis 3 izvadi stūrī, bet 2 izvadi pie vienas sienas, 1 izvads pie citas sienas.

Nezinu, kādi tev tur apstākļi, bet es elektrības kabeļus liku sarkanajās gofrās, cerībā, ka tas palielinās kabeļu mūžu. Pirms būvniecības izraku veco elektrības kabeli, lai uz būvniecības laiku nepaliktu bez elektrības - kabelim kādi 7 gadi un pāris vietās bija pārgrauzta izolācija (lauku teritorija, daudz dzīvnieku). Cerams, ka gofra grauzējus kaut nedaudz aizkavēs. Izmantoju D40 gofru (mazākas nebija), resnākais kabelis 5x6 CYKY. Katram kabelim sava gofra. Kad velk kabeli gofrā, vēlams uzreiz ievilkt arī "rezerves buksieri", lai nākotnē var nomainīt bojātu kabeli vai ievilkt kādu papildus kabeli. Starp elektrībai un internetam paredzētajām gofrām vēlams atstāt kaut kādu atstarpi…

Pavels.O Wrote:
-------------------------------------------------------
> Sapratu, paskatīšos līdzi vai komunikācijas
> būs attēlotas plānu griezumos!
> Cik dziļi tika ierēķināts ūdens ievads un
> kanalizācijas izvads. Saprotu, ka Tev
> kanalizācija pēc projekta
> ir BIO, kādā augstumā / dziļumā zem zemes
> ir caurule liekama?

Jā šis punkts svarīgs. Ja BIO tad nevajag likt pārāk dziļi kanalizācijas izvadu.
Tas sadārdzinās BIO izmaksas, jo būs jārok dziļāk un jāpagarina lielais BIO bundulis.

Man tā caurule pa zemi ies kāda metra dziļumā, varbūt dziļāk. Nav jau daudz variantu - vai nu jārok gana dziļi, vai varbūt var izlīdzēties horizontālo izolāciju virs caurules. Izolācija gan arī kaut ko maksā, turklāt varētu piesaistīt grauzējus - nemācēšu teikt, kas no viņas būs palicis pāri pēc dažiem gadiem.

No ģeotehniskās izpētes pārskata:
[citāts]
Smilšaino grunšu normatīvais caursalšanas dziļums, iespējams 1 reizi 10 gados, ir 138cm, mālaino - 115cm.
[/citāts]

Skatoties [likumi.lv]-, man sanāk 115-120cm reizi 10 gados, 90-95cm reizi 2 gados. Pavirzoties uz austrumiem, caursalšanas dziļums palielinās.

Manā gadījumā no mājas līdz bio iekārtai ir kādi 40 metri - gana garš posms, kuru neribētos sasaldēt.

Kanalizācija nav jācenšas izbūvēt kosmiskā dziļumā zem sasalšanas robežas un nav jāsiltina - nesasalst, jo caurule stāv tukša, tad kad tek, tas ir silts ūdens, nu un plus vēl no bio nāk siltums, ja stāvvadam ir ventilācija.

kkk Wrote:
-------------------------------------------------------
> tad kad tek, tas ir silts ūdens, (..)

Katram savs…

Man pie tās kanalizācijas būs pieslēgtas (vismaz) divas ēkas. Vienā no tām siltais ūdens varbūt būs, varbūt nebūs - nezinu. Podā noteikti nebūs. Jebkurā gadījumā pat ja tur kaut kur būs siltais ūdens - necik daudz tas pa to cauruli netecēs. Kamēr lēnām tiks līdz bio iekārtai, būs jau no +5 grādu temperatūras atdzisis līdz grunts temperatūrai.

Ja nemaldos, kaimiņš pagājušziem vai aizpagājušziem saldēja vaļā savējo kanalizāciju.

Ieteiktu parunāt ar kādu jēdzīgu santehniķi vai UKT projektētāju, nevis balstīties uz saviem pesimistiskajiem priekšstatiem, mērfija likumiem vai citu negatīvajām pieredzēm, nezinot kādas kļūdas pieļautas izbūvē. Varbūt kaimiņam kautkas nav kārtībā ar kritumu (par lielu/mazu), varbūt caurulē nav pastāvīga krituma un kautkur veidojas peļķe? Pat ielu kanalizācijas tīklus projektē ar ideju, ka pieslēguma caurules gulda kādu 70cm dziļumā, nekur netiek iespringts uz sasalšanas dziļumu un kur nu vēl siltināšanu - vēl pirms pus gada runāju ar pilsētas ielu tīklu projektētāju.

Ar siltu ūdeni te es nedomāju "mākslīgi" sildītu - to kas tek pa silto krānu. Un no poda arī nenāk 5 grādu ūdens, tas bačokā jau ir uzsilis parasti līdz telpas temp.

Tikko paskatījos vienā projektā, kur ir izstrādāts UKT pieslēgums - caurules gultne ~80cm no planējuma, trases garums 25m. Man laukos seklākajā vietā caurule ir ~50cm no zemes virsmas (nu tātad gultne kādi ~65cm), nekas nekur nav aizsalis n-to gadu laikā un tā ir Vidzemes augstiene, smilšmāls.

Tev žēl ielikt paralēlu cauruli filtru ūdeņu novadei, kas maksā kādi 2.5eur/m, tātad uz 40m 100eur un darba tik vien kā tajā pašā tranšejā blakām ieguldīt, bet rakt caurules/bio bunduli 2 reizes dziļāk kā nepieciešams, izmatot pagarinātās lūkas žēl nav. Kautkāds jocīgs taupīgums.

Nu… Man pēc projekta vienai ēkai izvads ir 0.81m dziļumā, otrai 1.01m dziļumā. Pieslēgums iekārtai abām ir 1.32m dziļumā. Kas tur beigās sanāks - nav ne jausmas, jāskatās dabā, cik dziļi sanāks rakt un kā veidosies reljefs. Kritums uz >25m posmu - 0.0038m (jebšu mazāk kā centimetrs) - grozies kā gribi, pie tāda "krituma" tur būs peļķes. Un ja tajos 30-40 metros sāk veidoties kaut kādi mēsli, kas tiek sasaldēti, jo caurule pusmetra dziļumā netiek regulāri sildīta ar siltu/karstu ūdeni, tad man grūti iedomāties, kā viņa var neaizsalt kādā bargākā kailsalā.

Par to telpas temperatūras ūdeni - ja regulāri lieto, tad var arī nepaspēt sasildīties. Turklāt es pat nevaru garantēt, ka man te telpā būs kaut vai tie paši +5 grādi. Saimniecības ēka / darbnīca, kurā netiks uzturēti +22°C.

Bet nu … katram savs - gan viedoklis, gan apstākļi.

Par to paralēlo cauruli runājot - šobrīd domāju taisīt atsevišķu infiltrācijas lauku kaut kur mājas tuvumā priekš filtru ūdeņiem. Tai topikā kaut kas izteicās, ka no tiem filtriem nāk visāda draza - mazliet bail viņu laist "galvenajā" laukā. Pamatos tika izveidots caurums un ielikta D50 caurule. Kā rezerves variants ir pievilkta arī kopējās kanalizācijas caurule. Bet nu te viedoklis vēl var mainīties, ja ienāksies vēl kāda info…

Kritums uz 25m mazāks par 1cm??? Tu gadījumā neko nejauc? Varētu saprast 38cm, bet pie 3.8mm krituma tu vari bioloģisko AI vispār netaisīt - uz turieni vienkārši nekas neaiztecēs, kapitāli ietaupīsi. Pat maģistrālajiem vadiem ar krietni lielākiem diametriem kritumi ir lielāki.

Tfu... Paldies :)
Kritums tam 26.60m posmam ir nevis 0.0038m uz visu posmu, bet uz katru metru. Tātad kopējais kritums uz to posmu ir ~10cm. Izklausās labāk?
Otrai mājai ir 8mm uz metru, 18.3m posms.

3.8mm uz metru tāpat ir par maz pat 160-ajai caurulei. 110-ajai caurulei parasti pieņem 2cm uz metru.

Pašteces kanalizāciju parasti netaisa pret kalnu. Ja izvads no mājas ir 1,01 m dziļumā un ievads bioiekārtā 1,32 m dziļumā, tad pie līdzena virszemes reljefa, starpība ir 0,31 m. Ja virszemes reljevs ir ar kritumu uz bioiekārtas pusi, tad vēl lielāka. Pie attāluma 26 m kritums ir lielāks par 1 cm.

Nu ar 2cm uz metru man tur vēl par pusmetru dziļāk būs jāliek to bio. Caurule D160.

"Lai vienkāršotu minimālā slīpuma izvēli apaļa šķērsgriezuma sadzīves notekūdeņu pašteces cauruļvadiem, nodrošinot to pašattīrīšanos, var izmantot šādu formulu:
I = 1/di, kur
I – cauruļvadu slīpums (m/m);
di – cauruļvada iekšējais diametrs (mm)."
Kas sanāktu 1/140 = 0.007
Piplife raksta 6mm 160niecei.

Super, paldies.

Projektā man ir ierakstīta D160x4.7 SN8, iekšējais diametrs ir tuvāk 150mm, sanāk ap 7mm/m minimālais kritums. Zem caurules ierīkojama 20cm blietētu smilšu pamatne, ar to tad var to slīpumu piekoriģēt…

Par dziļumu tajos pašos normatīvos (https://likumi.lv/ta/id/274990-noteikumi-par-latvijas-buvnormativu-lbn-223-15-kanalizacijas-buves-):

Quote

67. Pašteces cauruļvadu ierīkošanas dziļums līdz cauruļvada ārējai virsmai cauruļvadiem ar iekšējo diametru līdz 500 mm ir par 0,3 m mazāks un cauruļvadiem ar lielāku iekšējo diametru – par 0,5 m mazāks nekā grunts iespējamais normatīvais sasalums reizi 100 gados saskaņā ar normatīvajiem aktiem par būvklimatoloģiskiem rādītājiem, bet ne mazāks par 0,7 m.

Manā pusē mālainas grunts normatīvais sasaluma dziļums, kas iespējams reizi 100 gados, ir ap 130cm, attiecīgi līdz ārējai virsmai pēc normatīviem jābūt vismaz metram.

Man kanalizācijas,šķiet d160 dziļums ir sākot no 40 cm pie mājas un 60cm pie ceļa. 30 gadu laikā nav aizsalusi,drīzāk pretēji- nokausējusi sniegu uz bruģa.

Gribēju šodien nopirkt materiālus horizontālajai hidroizolācijai, bet veikalā mazliet apjuku - nesapratu, kas tad īsti ir jāpērk.

Ruberoīds - būs īstais? []
Viņu vajag tik platu, cik plata ir pamatu lenta? Jebšu jālaiž pāri pamatu malai un/vai jānoloka uz leju?

Ruberoīda līmēšanai Depo noskatīju kaut kādu Izolex Askowil. Uz etiķetes rakstīts, ka "Elastīga hidroizolācijas mastika/līme ruberoīdam uz bituma un organiskā šķīdinātāja bāzes ar kaučuku". Viens no minētajiem pielietojumiem - "kokmateriālu, ruberoīda lokšņu un cita veida polimērus nesaturošu minerālo materiālu pielīmēšanai". Būs īstais?

Patēriņš tai mastikai norādīts 0.8-1.5 kg/m², vienā spainī 10kg. Kopā vajag kādiem 38 m² (pēc projekta - kaut kas zem 19 m² vienai kārtai). Cik reālistiski ir bez iepriekšējām iemaņām dabūt to 0.8 kg/m² patēriņu?

To betona virsmu pirms tam ir kaut kā jāsagatavo? Vienā vietā (Y veida "stūris") izlūzis gabals - to droši vien vajadzētu aizlāpīt (aizbēršanai atvestās smiltis + cements?). Citās vietās ir 1-2 cm augsti nelīdzenumi no veidņiem - tos droši vien ir vērts kaut kā nodauzīt?

Šeit mana pieredze ar horizontālo hidroizolāciju:
[ekomaja.wordpress.com]

Iesaku ņemt labu mastiku - nenožēlosi. Un pirms pirkšanas pārbaudi cik sen tā ir ražota. Parasti ražotāja ieteiktais glabāšanas laiks ir līdz 1g. Šobrīd gan man gan kaimiņam ir ļoti laba pieredze TECHNONICOL mastikām.

Par derīguma termiņa pārbaudi - paldies, ņemšu vērā.

Skatos, tev tur rokas zāģis uz galda. Ruberoīds viegli ar tādu zāģējās?
Biju ieskrējis ABC, lasīju, ka tur esot 33cm (vai 35cm?) plati ruļļi, bet nu ieraugot cenu, … Nē, negribas maksāt €11 par 8m strēmeli. Ja salīdzina ar to RKP-350, ko mēģināju ielinkot - izmaksas 200+ par tām strēmelēm vs ~25 par 3 ruļļiem RKP-350.

Vairākās vietās lasīju, ka mastikas lietošanas mērķis šajā gadījumā ir pieķert to ruberoīdu pie pamatiem, lai vējš neaizpūš un lai būvniecības laikā nejauši nenogrūztu. Kaut kādā blogā lasīju pieredzi ar ūdens bāzes mastiku - atbrauc uz stroiku, vējš visu nopūtis. Pēc tā bloga ieraksta izlasīšanas sapratu, ka jāņem uz šķīdinātāja bāzes. Kas vēl viņai var būt labs/nelabs?

Tam Askowil minēts, ka "satur organisko šķīdinātāju" un "Instrumentu tīrīšana: ar organisko šķīdinātāju". Nezinu gan, vai tīrīšu to instrumentu… Klāt domāju ar kaut kādu paralona rullīti, lasīju, ka esot OK variants.

Skatos, ka tu tur vēl gruntēji. Cik noprotu, bez tā var arī iztikt?

Par šķīdinātāju izmantojas lakbenzīns (vaitspirts) vai benzīns vulgaris - to ko lej bākā. Ja nekādi nevar dabūt, ka klājās, tad var nogruntēt ar stipri atšķaidītu mastiku, bet uz normāla betona to nevajag, noslauka vai nopūš un viss. Pirms pāris nedēļām lipināju ruberoīdu uz betona izmantojot pirms 2.5gadiem pirktas (derīguma termiņš vispār hvz kāds) technonicol 21 atliekas - atšķaidīju un izmaisīju līdz pieņemamai konsistencei, klāju ar maklavicu, deklarēto patēriņu pat necentos panākt. Turas zvērā. Ar pagājušā mēneša sauli tur vispār abas kārtas ir sacepušās viendabīgā masā un difundējušas betonā :).

Ja necenšās tai mastikai piešķirt vēl kautkādu lomu bez rubčika pielīmēšanas, tad uz tiem derīguma termiņiem, klāšanas normām var neiespringt. Galvenais neatšķaidīt par daudz - tā lai netek, bet veidojās kautkāda kārta.