Uzbērti laikam kādi 1.2, 1.3 metri. Ar 500kg mazliet bail tur līst - tur tak ir visādas caurules, sākot ar kanalizāciju un beidzot ar ventilāciju.

ja tā smilts blietēsies, tad protams, ka ar visu esošo saturu - caurulēm un gofrām.
smiltis neaptecēs apkārt caurulēm.
atliek tikai minēt kas notiks ar kanalizācijas cauruļu līmeņiem, uz kuru pusi pēc tam tecēs šķidrumi.

Man arī atbrauca traktors, salādēja smiltis ar kaudzi un aizbrauca. Pēc tam es smiltis izlīdzināju un uz ziemu atstāju. Pēc sienu un jumta būvniecības beigàm nogāju pa virsu ar 100kg blieti. Kā jau nu tas 1m smilšu sablietējās, tā sablietējās. Pēc tam pa virsu blietēju 0-45 frakcijas šķembas, pēc tam putaplasts un sausā klona grīda. Nu jau 3 gadus stāv. Nekādu plaisu vai sēšanās pazīmju nav. Nesaku, ka tā ir pareizi darīt, bet tā ir mana pieredze.

Rupjais aprēķins - uz 1cm slāni 10kg blietes smaguma
Ja ar celtniekiem ir līgums, vai nesamaksāta nauda, iesaku pieprasīt nomērīt blietējumu. [instrukcijas.ramirent.lv]

v_t, nu tas tā kā būtu skaidrs, ka blietēsies ar visu saturu. Jautājums ir, ko var sagaidīt, ja tagad neko neblietēs - sēdīsies vai nesēdīsies.

binary Wrote:
-------------------------------------------------------

>
> Par jumtu ir zināmas bažas. Tur nu lieku
> cerību, ka būvkonstruktors ir gana lielu rezervi
> projektā iestrādājis un ka arī praksē tiks
> sakarīgi realizēts - spāres 7.5m garas (droši
> vien jāstiķē, bet nu par to būvkonstruktors
> mēmi klusē), balstās tikai uz ārsienām.
>


Man tāds pats stāsts bija ar spārēm.
Projektā bija mansards saprojektēts ar statiem pa vidu un malās tā, ka mansards tur būtu neizmantojams.
Beigās izgāju no situācijas šādi kā bildē, spāres stiķētas uz krēsla + augšā savilce.
Rezultātā plaša telpa nākotnei.

[imgur.com]

Kludzins, man bez krēsla.
Spāres 50x200, ~7.5m garas, slīpums 42°. Atbalsta punkts kādu pusotru metru no spāres gala, veidojot ~90cm pārkari.
Savilce ~1.5m zem no kores, ~3.5m gara.
Segums - bezazbesta šīferis.

Kludzins Wrote:
-------------------------------------------------------
>
> Man tāds pats stāsts bija ar spārēm.
> Projektā bija mansards saprojektēts ar statiem
> pa vidu un malās tā, ka mansards tur būtu
> neizmantojams.
> Beigās izgāju no situācijas šādi kā bildē,
> spāres stiķētas uz krēsla + augšā savilce.
> Rezultātā plaša telpa nākotnei.
>
> [imgur.com]

Lai bēniņu telpas neieskaitītu ēkas platībā (kas var atsaukties sāpīgi uz nodokļiem visu turmpmāko mūžu), projektā un izpildījumā starp spārēm ieliek šķērseniskas bruses 1.6 m augstumā.
Pēc nodošanas ekspluatācijā tās aizvāc.

man arī sanāca bieza kārta smilšu, ko neblietēju bet lēju ar ūdeni.
cik intensīvi un daudz, vairs nav prātā. bet blietēju šķembu kārtu, šķiet, kādi 10 cm bija. ar mazu blieti, drīzāk 80 kg. nekur nekas nav sēdies, un no kā gan tas sēstos - no dažiem krēsliem un pāris galdiem izkliedētiem pa visu platību?
esmu novērojis, ka ar blietēšanu mēdz pārspīlēt.

v_t, štrunts par krēsliem un galdiem, vēl jau ir skapji, kamīns, kur būs koncentrēti "mazliet" vairāk par dažiem desmitiem kg. Bet nu izskatās, ka gana daudzi ar rūpīgu blietēšanu neaizraujas un pēcāk dzīvo bez bēdām. Tad jau vajadzētu būt OK. Paldies visiem par dalīšanos pieredzē :)

Nu tad vēl kaudzīte jautājumu par tālākajiem darbiem:

1) Kaut kāda blietēšana tur noteikti notika - rokot vaļā stūri metra dziļumā, smiltis neiebruka. Tad jau laistīt laikam nav lielas jēgas?

2) Uzdevums bija piebērt smiltis līdz -200, šķembas līdz -100 (attiecībā pret lentas augšējo malu). Reāli smilšu līmeni nezinu, bet šķembu līmenis staigā no kādiem -60 līdz -120. Tur, kur raku vaļā, šķembu slānis bija kādi 6-7cm. Šķembas rupjas. Šie teica, ka šķembas līmenī dabūt neesot reāli, viņi parasti to visu līdzinot ar smilšu kārtu. Līdzināt varētu līdz -50, bet ar ko būtu pareizāk - ar smiltīm, granti vai kaut kādu smalko šķembu?

3) Lejot pamatu pēdu, tika uzlieta pēda arī skurstenim. Lejot pašu lentu, skurstenis tika "aizmirsts". Pirms pamatu aizbēršanas tika uzmūrēts pamats skurstenim no 5 MPa FIBO un aizbērts. Vai ir jēga to FIBO atrakt un ar kaut ko nozieķēt? Grunts - mālaina, gruntsūdeņi zemi, pavasari dubļaini.

4) Pamatu lentas virsma nav gluži līdzena - ir nelīdzenumi no veidņiem, kaut kur pa kādam akmenim "pielipis", kaut kur manīju arī atlūzušu gabalu. To visu pirms hidroizolācijas vajag ar kaut kādu javu nolīdzināt?

5) Kā veic horizontālo hidroizolēšanu? Cik no pašdarbnieku aprakstiem sapratu, tad viens variants ir ar bituma mastiku pielīmēt vienu ruberoīda slāni, pēc tam ar to pašu mastiku vēl vienu slāni. Tas ir tas pareizais hidroizolēšanas veids?



Labots 1 reizes. Pēdējo reizi labots 18/06/2018 12:21, labojis binary.

2) smiltis ir ļoti ērts materiāls izlīdzināšanai.
ja es būvētu vēlreiz, tad atkal ierīkotu siltās grīdas. tas nozīmē, ka šķembas ir līmenī -180 līdz - 200, kurā ir vietas 100 mm puķika, 60 - 80 mm betona un 15 - 20 mm grīdas segumam.
3) nozieķēsi - labāk gulēsi turpmākos gadus.
4) smuku vajag to, ko redz.
5) 2 kārtas ruberoīda ir OK.

1) Es vairs nelaistītu.
2) Ar dolomīta šķembu frakciju 0-45 var diezgan labi izlīdzināt +/- 2cm robežās man sanāca
3)ja viss ir noblietēts, es vaļā neraktu. Es pieņemu, ka skursteņa pamats ir mājas iekšpusē, kur nekad nekas nesasals un fibo tur stāvēs mūžīgi.
4) smukumam var.
5)Jā, es arī tā darīju. Birša kungs to neatzīst, saka ka pēc pāris gadiem tas viss tur vairs nestrādā. Viņš uzskata, ka pareizi ir likt pirmo bloku ri du uz ļoti treknas cementa javas. Gribi tici, gribi nē.

2) v_t, kas tās smiltis atturēs no sabiršanas starp šķembām? Būvnieki izteicās, ka šķembu funkcija esot kapilārā mitruma aizturēšana. Ja šķirbas piebērs ar smiltīm, tad jau mitrums tāpat turpinās kāpt.
3) Skurstenis būs mājas ārpusē. Tā ir gala siena, iekšpusē tai vietā pirmajam stāvam griestu nav (griesti sanāk teju 6 metru augstumā) - skurstenis mājas iekšpusē izskatītos tizli. Ar ko labāk zieķēt? Cemets+smiltis? Bituma masa (mājās ir kaut kāda piecgadīga, bet nezinu, vai ir vēl lietojama)? Cits kaut kas?
4) Te nu smukums īsti neuztrauc. Vairāk uztrauc, kā bloki jutīsies uz nelīdzena pamata.
5) Var jau apvienot ruberoīdu ar treknu cementa javu, jautājums tikai, ko nozīmē "trekna" :)

Nolēmām mēģināt būvēt pašu spēkiem - ja sanāks, tad labi, ja ne, tad domāsim tālāk, ko darīt. Jāsāk meklēt materiālus un instrumentus.

Diez vai smiltis sabirs līdz šķembu slāņa apakšai. Lai darbotos kapilāri, smiltīm diezgan blīvi jāaizpilda visas spraugas starp šķembām līdz pašai apakšai.

1) totāli nav skaidrs kas tad tur ir noticis - smiltis ir sablīvējušās vai nē. No laistīšanas sliktāk nepaliks, bet ja ēka vēl ilgi bez jumta, tad kautcik jau arī lietus palaistīs.
2) Kāda tur ir to šķembu funkcija? Katrā ziņā kapilārā mitruma apturēšanai ir vajadzīga vismaz 200mm kārta, līdz ar to pagaidām tā ir zemē ierakta nauda. Šķembās iekšā noteikti nelīstu smalkā frakcija, ar ko izlīdzina bruģētāji, bet manā skatījumā tas būtu bezjēdzīgi. Izlīdzini ar smilti un miers.
3) Es fibo5 pamatus no ārpuses tomēr "nošpaktelēju" ar bituma mastiku. Laukos pirtij fibo3 pamatiem uzvilku cementa bāzes hidreni, tā ka variantu daudz.
4) nolīdzināt vajag tik daudz, lai netraucē mūrēt un nesadursta hidreni, ja izmanto rubčiku.
5) Rubčiks 2 kārtās ir žanra klasika, "konstruktīvas" jēgas ruberoīdu līmēt nav, bet tas noder, lai mūrējot hidrene nešļūkā pa pamatu, lai vējš nepūš nost, utt. Es liku pirmo rindu uz treknas cementa javas - konstruktors bija norādījis 1:2 (1 daļa cements, 2 smiltis), 2cm biezumā, un vēl proof piešāvu, bet manuprāt tā droši to var darīt, ja dari pats vai arī pastāvīgi skaties uz nagiem, ar džamšutiem nekad nevar zināt vai pareizi uztaisīs, uzliks uz pilnu šuvi, utt.

Varbūt tev izdevīgāk paņemt kautkādu brigādi, bet tieši uz mūrēšanas laiku pašam pastāvīgi būt klāt un blenzt uz nagiem, skraidīt ar līmeņrādi pakaļ, čekot mērus, utt. Nebūs vismaz pašam tās tonnas jāstaipa un arī laiks ietaupīsies.

kkk, kaut kas jau ir sablīvējies. Rokot vaļā vienu stūri, smiltis no mana svara neiebruka. Raizes radīja tas, ka, berot ciet un stampājot ar "rokas blieti", dabūju par ~7cm zemāku līmeni (t.i., sastampāju vairāk nekā viņi bija sablietējuši).

Vot ar "kaut kādu brigādi" var sanākt tāpat kā jau sanāca - nauda iztērēta, kasjaku daudz. Nestādos priekšā, kā izskraidīt pakaļ tai brigādei. Es jau te pamatu aizbēršanas laikā pusi dienas paskraidīju, pablenzu uz nagiem, palaboju kļūdas, pastāstīju, kas un kā. Tāpat pilns ar kasjakiem tieši aizbēršanas procesā / komunikāciju ierīkošanā.

Tās tonnas pagaidām īsti nebiedē - blokam nevajadzētu būt diži smagākam par dēlu vai Venden bunduli, vienīgi paņemšana varētu būt neērtāka. Tālāk jau redzēs, kā būs, kad sākšu staipīt…

blietētā šķembu slānī nekas iekšā vairs nebirst.
manā gadījumā, pie zemiem gruntsūdeņiem, šķembu slānis bija lieks un puķiku varēju mierīgi klāt uz smilts. šķembas tika liktas, lai būtu pareizi.

Kā parasti rīkojas, ja loga aile pēc projekta sākas 10cm virs bloku rindas? Zāģē blokus? Jebšu pārvieto aili augstāk/zemāk?
Ja zāģē, tad kas ir ar stiegrošanu - stiegrojumu liek zem tās "zāģētās" rindas? Vai rindu zemāk, zem veselajiem blokiem?

Es nečakarējos, bet "pārvietoju" aili augstāk/zemāk. Nav jau nemaz tik viegli to bloku ar rokas zāģi taisni pārzāģēt tajā 375mm platumā.

Niks (neīstais) Wrote:
-------------------------------------------------------
> Es nečakarējos, bet "pārvietoju" aili
> augstāk/zemāk. Nav jau nemaz tik viegli to bloku
> ar rokas zāģi taisni pārzāģēt tajā 375mm
> platumā.

Muļķības, pārzāģēt ir viegli un uzreiz sanāk divi gabali. Vienīgi no sākuma vajag iezāģēt no vienas puses un pēc tam zāģēt no pretējās, tādā veidā beigās nenolūzīs stūris. Es nemainītu projektēto aukstumu. Tos apakšējās rindas blokus,kas jau ir ārsienā, atstāj garākus un robu izzāģē pēc tam.