Gribu jautāt, cik šobrīd ir "standarts" siltinājuma biezumam? Skaidrs, ka kamēr teorētiski normatīvi ir izpildīti, liec, cik gribi, bet nu versijas svārstās no 20cm līdz 35cm, ka ne vairāk! Plānojot būvniecību siltinājums ir liela izmaksu daļa, un uz vidēji lielas mājas apjomu arī 5cm savācas kopā labā ciparā. Tādēļ arī gribas saprast, kas Latvijas apstākļos ir "pierādījies", kā labākais vidusceļš starp sākuma izmaksām un apkures ekonomiju nākotnē. Attiecīgi, nav grūti ielikt 15cm un jau pēc dažiem gadiem būt mīnusos ar apkures rēķiniem, bet būvēt pasīvo māju ar 60cm sienām, kas nekad neatmaksājas, arī nav liela vēlme...
Runa ir par karkasa ēku un šobrīd plānā ir dubultā karkasa sistēma, un versija būtu 15cm starp ārējiem statņiem+5cm šķirkārtā+5cm "iekšējā" karkasā. Varbūt ir vērts likt 10cm šķirkārtu, bet vai tam būs reāli jūtama atšķirība?

Kāpēc negribi būvēt no blokiem un nečakarēties ar piecdesmit kārtām vates?

30cm bloks (da vienalga kāds) + max 15cm vate. Dzīvosi kā kings.

a te tu piedāvā gemaroju kautkādu.

Apsvērumi ir vairāki! Uzreiz vēlos atzīt, ka tie ir varbūt subjektīvi, bet šo uztveru kā gaumes jautājumu. Pirmkārt, pašā pamatā nepatīk "slapjā" bloku celtniecība, visi betoni, līmes utt... otrkārt, negribas čakarēties ar apmešanu, bet būvēt blokus un tad rāmi vatei un tik un tā apšūt ar koku nešķiet loģiski, jo sanāk principā puse karkasa tik un tā uzbūvēta pa virsu blokiem. Lielākais bonuss blokiem manās acīs ir monolītie pārsegumi, bet tam nāk klāt tehnika, arī izmaksas par paneļiem nav mazas! Protams, arī pamati vajadzīgi masīvāki. Jebkādas komunikācijas un tml. ir vieglāk realizēt statnim! Beigu beigās, tiešām neesmu sajūsmā par to putekļu daudzumu līdzinot un strādājot ikdienā, kā arī paiet kāds laiks, kamēr nejūtu to specifisko gāzbetona aromātu jaunās mājās! Arī būvējot nav visādu drazu un kas paliek pāri, varu nodedzināt, nevis dzīvot ar konteineru. Kā arī, manās acīs karkasu būvēt ir patīkamāk, nekā cilāt tos tūkstošus blokus un konstanti maisīt kādu bļodu ar līmi.
Ja pieņem, ka āra apdare koks, iekšā vienalga reģipsis un pārsegumi koka, tad pilnībā neredzu vairs bloku ieguvumu, izņemot potenciāli lielākas izmaksas, netīrāku procesu un iespējami lielāku čakaru atsevišķu mezglu izveidošanā, lai varētu sist pie krūtīm, ka "mūra māja".. tai pat laikā, statnis ir pateicīgāks, ja nu pēc nez cik gadiem kaut kur pamati nokustas, būvēt var lēnāk, nav stresa pār ūdeņiem un temperatūrām. Arvienvārdsakot, nesaskatu bloku priekšrocības, ja neskaita potenciāli muļķu drošāku celtniecības sistēmu, bet nu pazīstu karkasa tehnoloģiju gana labi un pāris papildus soļi procesā galīgi nebiedē...
P.S. Skaņas izolācija vispār nav faktors attiecīgajā zemes gabalā, apkurei plānots siltumsūknis ar dzēšanas iespēju, līdz ar to arī prioritāte nav termomasa, bet hermētiskums un izolācija.

Sev uz 375mm gāzbetona plānoju likt 150mm vati. Pēc teorētiskajiem aprēķiniem apkures sezonā (200 dienas?) vajadzēs vidēji <2kW siltuma jaudas. Pati vate ap €2000 (~170m²), darbs vēl ap €1000, līme ap €500.

Manā gadījumā +/- atpelnījies būs jau būvniecības laikā, jo bez siltināšanas (vai ar plānāku siltinājumu) vajadzētu jaudīgāku siltumsūkni, kas nozīmētu 2gab 60m urbumu vietā 3gab vai 4gab 60m urbumus.

Karkasa mīnuss ir tāds, ka kļūda būvniecībā, vai mehāniskie bojājumi ekspluatācijā var sapūdēt/sabojāt/mazināt efektivitāti tai mājai. Bloku būvē tādas problēmas praktiski izslēgtas. Bloku būve tādā ziņā ir ilgtspējīgāka.
Dabā arī to var redzēt - statņu ēkas ar pildījumu mūsdienās kā likums ir sliktākā ja ne katastrofālā stāvoklī. Ķieģeļu vai bloku, vai masīvkoka ēkas ir labākā stāvoklī, dažreiz pat ļoti labā.
Celtiecības ātrumā, arī izmaksās, energoefektivitātes/izmaksu jautājumā karkass ir pārāks.
Cik daudz? Būvniecības standartā sanāktu sienās 25cm ir minimums siltinājuma. Viss pārējais plusā ir gara formula, kurā ir daudz minējumi, prognozes par nākotni un subjektīvisms.
Es liktu ap 30 un miers.
Apšūšanā ir dažādas alternatīvas karkasenē, regipss un kok apšuvums nav vienīgās ekonomiski/tehniski pārākās alternatīvas. Ir dažādas iespējas, piemēram kokšķiedras plāksnes.

Nevarētu teikt, ka siltumsūkņa ekonomiskai darbībai ar termomasu nebūtu nekāda sakara... nu vismaz grīdu sakarā.

Grīda, protams, ir betona klucis, bez tā nekur. Vairāk ar termomasa domāju, ka nav vajadzības/vēlmes rādīt masīvas sienas, kuras akumulē siltumu, ņemot vērā, ka vasarās kā tagad nemaz tik ātri arī neatdziest un ir vēl trakāk jādzesē, un tml.
Par māju stāvokli nākotnē - ja būvē firma vai idioti, ir redzēti brīnumi ar plēvi, ka tiešām nesaproti, kā tas ir iespējams un tad priekš kam vispār kāds to dara!? Bet, ja pats sev normāli visu izdari, pie reizes plēvi atstājot vismaz 5cm dziļumā aiz komunikācijām, nu nedaudz jāpacenšas, lai to sabojātu! Ir arī galu galā mūsdienās pārbaudes, kas noteiks, vai ir caurumi vai nē. Arī grauzējiem ir sieti un metāla profili, lai mazinātu iespēju, ka tie sabojās izolāciju. Ja paskatās un pareizi būvētām ēkām, tām ir lielisks stāvoklis arī pēc daudziem gadiem, tikai jāievēro tehnoloģija, nevis ar veseriem janaglo rimi maisiņi virs vates!
Par apdari, jā, versijas ir dažādas, bet pēdējais slānis ārpusē tomēr koks, savukārt iekšā reģipsis aiz praktiskiem apsvērumiem. Man koks subjektīvi izskatās labāk kā vecs apmetums, savukārt iekšsienas līdzenas ar reģipsi visvieglāk dabūt...

Par tēmu - jā, laikam sāk likties, ka 30 ir minimums, varbūt tiešām jāapsver 35... Skaidrs, ka lētāks nekas nepaliks un ja nonākam līdz 30, tad līdz 35 vairs tā cena nav tik liela atšķirība, kā 25 pret 35.

Skalu būda ir skalu būda, siltini kaut vai ar 600mm, bet siltumakumulācija sienām nav. Ļoti labi to šajās dienās var just. Bloku māja līdz vēlai pusdienai saglabā patīkamu vēsumu bez kondiškas.
Un vispār tāda dīvaina tendence pie mums, ka lielais vairums fano pa tām vatēm.
Visa eiropa mauc ar putiku, kurš ir trīs reizes lētāks par vienāda biezuma vati un ne pa kapeiku sliktāks gala pīrāgs izveidojas.

Ja ar puķiku tad toč termosā dzīvo :D

Bet jācenšās vairāk kokšķiedru izmantot, papētiet RBB mājas.

Nav nekādu "pierādījies", ir būvnormatīvs, ko šodien vēl var neievērot, jo kontroles nosacīti nav, bet tas var jebkurā mirklī mainīties (sāksies "skrūvju piegriešana"), īpaši kādas jaunas Eiropas regulas sakarā, kad tāda parādīsies.

jtdesign, būvnormatīvs nosaka minimālās prasības, nevis racionālās / ekonomiski izdevīgās. Par to arī ir jautājums - vai sekot būvnormatīvā noteiktajām minimālajām prasībām, vai tomēr taisīt "siltāku" māju (t.i., nevis "vai taisīt siltāku", bet "cik siltāku taisīt"), rēķinoties, ka sākotnējās izmaksas būs augstākas, taču samazinātās ekspluatācijas izmaksas varētu pārskatāmā nākotnē to sākotnējo sadārdzinājumu nosegt.

Autoram - ja vien siltumsūknis netiks ņemts ar pārlieku lielu rezervi, tad iesaku arī parēķināt, kā tās siltinājuma izmaksas maina nepieciešamā siltumsūkņa jaudu. Kā jau rakstīju - man uz 375mm blokiem plānāks siltinājums (vai vispār bez siltinājuma) nozīmētu jaudīgāku siltumsūkni un līdz ar to arī garāku āra kontūru.

Paldies par "siltumsūkņa faktora" ieteikumu... Nudien nebiju to apsvēris un pieļauju, ka tiešām tas vēl vairāk liks domāt par 35cm vati. 40 gan psiholoģiski liekas jau par daudz visās iespējamās nozīmēs...
Par putiku - nu, katrs dara kā grib, bet ir inženieri, kuri joprojām neliek galvu ķīlā par izgarojumiem gadu gaitā, par ugunsdrošību nemaz nerunājot, utt. Mērķim, manuprāt, ir jābūt ar skatu uz labāko racionālo vidusceļu starp izmaksām un kvalitāti, nevis tikai maksimāli lēti, panākot efektu jebkādiem līdzekļiem. Gāzbetonam ārpusē ok, ja neņem vērā ugunsdrošību, bet karkasam gan neliktu ne par ko.
Savukārt, par pieminēto "skalu būdu" - var jau atrast visādus apzīmējumus, bet kā iepriekš minēju, ja pieņemam, ka izpildījums ir korekts, nudien neredzu to milzīgo bloku labumu! Termomasa šajā karstajā laikā - jā, lēnāk uzsilst, bet arī lēnāk atdziest!!! Pie tam, esmu padzīvojis šādos laika apstākļos mansardā mājai ar dakstiņu jumtu un, kad tās tonnas uzkarst, naktī ir pirts. Liekas, ka daudzi nepamana, ka šobrīd jādomā ne tikai par siltumu ziemā, bet arī par vēsumu vasarā un, lai arī siltums ir ekonomijas jautājums un vēsums ir komfortam, manā uztverē tas ir nozīmīgi!
Visā pasaulē karkasa ēkas kļūst arvien populārākas un tiek celtas pat daudzstāvu ēkas, tikai Latvijā liekas, ka trīs siventiņu stāsts ir atstājis pamatīgas sekas... Ja skatāmies uz māju pēc 200 gadiem, uzskatu, ka tas ir bezjēdzīgi. Ja pēc 100, ieguldījumi būs nepieciešami jebkurai ēkai. 50 gadu laikā, kas ir, manuprāt, racionāls laika nogrieznis, nesabruks neviena karkasa ēka, ja būs pareizi uzbūvēta un uzturēta! Kas ir sliktākais, kas var teorētiski notikt? Mitrums iekļūst konstrukcijās, bojājot vati un vietām koksni. To ir iespējams konstatēt un labot arī no ārpuses un iekštelpās pie pareizas ventilācijas nekas nepelē! Nepamet sajūta, ka šie karkasa aizspriedumi nāk no sliktas tvaika izolācijas piemēriem un visi ir pieņēmuši kā faktu, ka tas ir neizbēgami, lai gan tieši ar dubulto karkasu tvaika izolācijas iestrāde ir relatīvi vienkāršāka un drošāka un jābūt tiešām gudram, lai urbtu vai skrūvētu "netīšām" 5cm par dziļu!!! Arī ierastā prakse, ka speciālās līmlentes ir dārgas un makgaiverene ir gana laba, kalpo par problēmu iemeslu, bet nu tā ir cita tēma...
Logi tādi paši, durvis tādas pašas, pārsegumi potenciāli tādi paši un arī jumts tāds pats. Nu kur tas neizmērojamais bloku pārspēks, ja pieņemam, ka karkass uzbūvēts pareizi!?

Par tēmu - vai ir kāds ar 35cm izolāciju vai tuvu tai, un varētu padalīties pieredzē par apkures rēķiniem un vai vēlreiz būvējot liktu vairāk vai mazāk?

binary Wrote:
-------------------------------------------------------
> jtdesign, būvnormatīvs nosaka minimālās
> prasības, nevis racionālās / ekonomiski
> izdevīgās. Par to arī ir jautājums - vai sekot
> būvnormatīvā noteiktajām minimālajām
> prasībām, vai tomēr taisīt "siltāku" māju
> (t.i., nevis "vai taisīt siltāku", bet "cik
> siltāku taisīt"), rēķinoties, ka sākotnējās
> izmaksas būs augstākas, taču samazinātās
> ekspluatācijas izmaksas varētu pārskatāmā
> nākotnē to sākotnējo sadārdzinājumu nosegt.



Vien šobrīd tās minimālās prasības jau ir tik augstas, ka parasti būvētāji vēlas nevis vēl vairāk vates, bet gluži otrādi, mazāk.

Vate Wrote:
-------------------------------------------------------
> Paldies par "siltumsūkņa faktora" ieteikumu...

Es jau nezinu, varbūt tev tāpat būs 12 kW, neatkarīgi no vates biezuma. Ja tā, tad neko jau tu tur neietaupīsi.


Vate Wrote:
-------------------------------------------------------
> Par putiku - (..) Gāzbetonam ārpusē ok, ja neņem
> vērā ugunsdrošību, bet karkasam gan neliktu ne
> par ko.

Parasti gan saka, ka gāzbetonu nevajadzētu siltināt ar putuplastu.


Vate Wrote:
-------------------------------------------------------
> 50 gadu laikā,
> kas ir, manuprāt, racionāls laika nogrieznis,
> nesabruks neviena karkasa ēka, ja būs pareizi
> uzbūvēta un uzturēta!

50 gadi, manuprāt, ir tāds diezgan neveiksmīgs termiņš - no vienas puses pietiekami garš, lai "normālas veselības gados" vēl nevajadzētu domāt par kapitālo remontu vai mājokļa nomaiņu, no otras puses pārāk īss, lai paspētu mierīgi nomirt normālā stāvoklī esošā mājoklī. Faktiski ar to 50 gadu termiņu sanāk tā, ka vienlaicīgi sāk brukt gan veselība, gan spēja uzturēt mājokli (ar darbiem), gan arī pats mājoklis.


Vate Wrote:
-------------------------------------------------------
> Par tēmu - vai ir kāds ar 35cm izolāciju vai
> tuvu tai, un varētu padalīties pieredzē par
> apkures rēķiniem un vai vēlreiz būvējot liktu
> vairāk vai mazāk?

Ko tev par to saka energoefektivitātes vērtētājs? Kad taisīju projektu, man energoefektivitātes novērtējumam kādus 9 variantus sagatavoja - ar 3 dažādiem sienu pīrāgiem (t.i., bloku un vates biezumi) un 3 dažādiem logu veidiem.
Protams, tas vērtējums ir "teorētisks", bet nu gribas ticēt, ka ir kaut cik pietuvināts realitātei…

Par beztēmu.
Putuplasta ugunsNEdrošība ir pārspīlēta. Ir redzēts, kur bosiki mēģina aizdedzināt ar putuplastu siltinātu fasādi, nedeg un viss. Otrs gadījums, pagrabs ar neapmestu putuplastu pie griestiem un apakšā ugunskurs - arī nedega. Ja tev nebūs malkas apkure, tad aizdegšanās praktiski var būt īssavienojums vai neuzmanīga rīcība ar uguni. Nedod Dievs sintētiski apdares materiāli vai mēbeles, atslēgsies pēc pāris ieelpām turpat istabā... Vēl stāts no pieredzes, bojāts teflons PPR cauruļu lodāmuram, jālodē pie griestiem, pāris reizes ieelpoju dūmus un viss jūtu, ka rubos ārā un atslēdzas elpošana.
Izgarojumi putuplastam jā ir, ir kam mazāk ir kam vairāk, cerams, ka esi informēts par visu pārējo celtniecības, apdares materiālu un mēbeļu izgarojumiem, un lepni izvairoties no minimālas izgarojumu nokļūšanas telpā no hermētiskas sienas, "piekrāmē"visu pārējo smirduļiem un dzen ģimeni dzīvot pirmajā dienā pēc pabeigšanas.
Inerce, mājā kurā dzīvo pastāvīgi, manuprāt, ir tikai pluss. Ja nedzīvo pastāvīgi, tad jā ļoti labi, uztaisam gaisā pakārtu siltinājuma kastīti un sildām, kad esam mājā un nesildam kad neesam.
Visādi citādi pilnīga taisnība un redzu, ka saproti gan par tvaika izolāciju gan par grauzējiem, tā kā cerams izdodies atrast rūpīgus celtniekus kas to izpilda un māja stāvēs ilgi.

Hmm Wrote:
-------------------------------------------------------
> Visādi citādi pilnīga taisnība un redzu, ka
> saproti gan par tvaika izolāciju gan par
> grauzējiem, tā kā cerams izdodies atrast
> rūpīgus celtniekus kas to izpilda un māja
> stāvēs ilgi.

Manas cerības atrast rūpīgus celtniekus izgaisa līdz ar pamatu pabeigšanu - darbiņš, ko veica celtnieki, kuri sākotnēji šķita ļoti OK… Paklausoties, kas notiek apkārt, rodas iespaids, ka labi ja 5% celtnieku ir ar pareizo attieksmi pret veicamo darbu, ar prasmēm un kaut kādu nebūt pieredzi.

Un pašam, bez jebkadām prasmēm, neiznāks visu to pasakumu sačakaret vairak kā tas ne tik loti prasmīgais celtnieks to izdarītu?Domaju ka auzās iebrauksi pilnīgi drosi. Tas tā, šo topiku palasot par to pat nesaubos. Un tik nevajag stastīt ka nevar labus celtniekus atrast...Ja, grūti ir, bet var.Bet ja grib kapieku ie...ist tad jāmurē pašam.Bet lai nu veicas! Vispar jau jautri te palasīties tos brinumus ko raksta. Tas tapēc ka pats esmu celtnieks un pats ari sev būveju maju...Visa ta drēbe zinama, un visadi saimnieku pasu sastradatie brinumi arī redzeti. Nu nestrīdesos pret, ka ari celtnieki visadi gadās...

agrais, varbūt vari arī precīzāk pastāstīt tos brīnumus, ko šeit esi izlasījis un kas liek domāt, ka viss ir slikti un visi muļķi...? Nepretendēju uz inženiera grādu, bet māju uzcelt spēju labāk kā liela daļa "celtnieku". Ko dod prakse, ja vienmēr dara nepareizi vai arī ir vienkārši vienalga...!? Un ir forši, kā jau 30 gadus dara kā vajag, bet reizēm kaut kas attīstās. Jā, ir iespējams atrast normālus, bet ne par normālu atalgojumu un nē, es šeit nerunāju par kapeiku ņemšanu priekšā, bet saprātīgu mēru. Tie retie labie var uzskrūvēt cenas, jo vairums slikto tāpat prasa gana. Nerunājot par to, ka sliktajiem pašiem būtu jāpiemaksā, ka ļauj viņiem trenēties par svešu naudu materiālos! Arī sev plānoju būvēt pats, palīgus ņemot tikai darbiem, kur nepietiek ar divām rokām vai vienu muguru. Pilnībā pieņemu, ka neesmu eksperts, utt., bet ja reiz ir redzamas kļūdas vai aplami pieņēmumi, būtu prieks dzirdēt reālus padomus/norādes!?

Putiks smird, saulē izdeg utt.., bet zem pusotra cm apmetuma un sintētiskā krāsojuma viņš vairs nesmird, ultrovioletā neizdeg un arī ir nedegošs pie atklātas liesmas-fakts. Vate arī pie atklātas liesmas svilst tāpat kā metāla skaidas. Kādi tajā procesā ir izgarojumi, gan jau nekas eko..
Rasas punkts ja ir siltumizolācijā, tad putiks savas īpašības nezaudē, vate paliek par mitru švami. Un tas ,manuprāt, arī ir iemesls nopelējušām fasādēm..
Zviedri, friči siltina ar putiki, kas viņiem naudas nav tai villai? Dikti šaubos..

nu gan tu samuldējies janis