Kādi ir apsvērumi, pēc kuriem projektēt mājas pamatu augstumu? Attiecīgi, augstums ēkām lauksaimniecības zemēs ir līdz 8m, kas ir diezgan ierobežojošs attiecībā uz maksimāli lietderīgu mansarda platības pielietojumu un griestu augstumu arī pirmajā stāvā, ja ir vēlme veidot pēc iespējas slīpāku jumtu. Tādēļ, rēķinot visas opcijas, radās jautājums, izņemot plūdu iespējas, kas vēl nosaka pirmā stāva grīdas/pamatu augstumu? Vieniem grīda gandrīz "līdz ar zemi", citiem 50cm un vēl vairāk gaisā! Pieļauju, ka varbūt tas ir tīri individuāls gaumes jautājums, bet droši vien ir kādi faktori, kas jau pavisam praktiski nosaka zināmu līmeni?

Lai lietus un sniega kušanas ūdeņi nenāk pa durvīm iekšā un nemērcē sienas virs hidroizolācijas līmeņa. Kā arī vai zem mājas ir pagrabs un kāds ir tā augstums.

Galvenais apsvērums - cokola augstums vismaz 30cm, lai lietus piles pēc atsišanās pret zemi neapšļaksta fasādi.

Pagraba nav... Un, ja ap māju ir drenāžas josla ar oļu virskārtu, kas ne tikai novada lietu un sniega ūdeņus, bet arī novērš "šļakstīšanos", tad būtībā var likt "cik grib"? Vēlos to saprast, jo pamatā plānu veidoju pats un tālāk inženieris/arhitekts tīri uzliks uz papīra un gribas izvairīties no pilnīgām tehniskām muļķībām, kas nemaina visu pašos pamatos, šajā gadījumā burtiski...

Oļi un drenāža šļakstīšanos nenovērš. Arī sniega kušanas ūdeņus. Diez vai tik cītīgi vusu laiku tīrīs perimetru ap māju, lai drenāža un oļu spraugas neaizietu ciet ziemā ar sniegu un ledu.

Vienīgais var pa perimetru grāvi izrakt. Bet arī jāskatās, lai ziemā nav aizbērts ar sniegu, un lai ir notece.

Sniega kušanas ūdeņi? Nopietni? Tad jau māja atrodas pilnīgi bļodā. Planējot apkārt mājai zemi, tas tiek darīts vienmēr ar nelielu slīpumu no mājas prom uz leju. Nu, ja otrādi, tad jāceļ uz pāļiem :) Sniegs, siltuma atstarošanās dēļ no sienām, pirmais nokūst gar pašu māju. To pašu var novērot ap kokiem.

Sniegs, siltuma
> atstarošanās dēļ no sienām, pirmais nokūst
> gar pašu māju. To pašu var novērot ap kokiem.
------------
10-15 cm attālumā. Tālāk ir sniega kupenas, kas traucē notecei.

Man, vēsturisku apsvērumu dēļ, pamati ir 10cm virs zemes, un nekad nekādu problēmu nav bijis. Jā, kupenas ir pie fasādes, bet ūdens taču nekad nav virs zemes līmeņa! No lietus fasāde nav vairāk slapja kā citur 2m augstumā, kad ir vējš ar lietu. Ja būvētu no jauna, tad gan jau savus 30cm liktu, bet ne augstāk.

Augstums Wrote:
-------------------------------------------------------
> lauksaimniecības zemēs ir līdz 8m, kas ir
> diezgan ierobežojošs attiecībā uz maksimāli
> lietderīgu mansarda platības pielietojumu un
> griestu augstumu arī pirmajā stāvā, ja ir
> vēlme veidot pēc iespējas slīpāku jumtu.



Taisi detālplānojumu un varēsi būvēt kaut piecstāveni vai ko citu torņveidīgu.

Jā, esmu domājis, vai nav labāk tikt galā ar papīriem un būvēt "ko gribu", bet tie plānojumi, transformācijas, utt., šķiet, ka paņems vairāk laika, nekā ieguvums, pie tam, cik esmu dzirdējis, nebūt nav lēts prieks...!? 30cm no zemes varētu būt ok, ja šis augstums "der", kā izklausās pēc diskusijas.
Varbūt kāda arī var padalīties, cik Rīgas rajonā varētu izmaksāt tas prieks ar transformāciju? Cik saprotu, tikai tā dos iespēju būvēt augstāk. Zemes gabals ir hektāros, bet esot iespēja transformēt tikai daļu, ja pareizi saprotu...

Mazliet sabiedēji ar tiem 8m. Sāku meklēt - manā pusē (Baldone) lauksaimniecības teritorijā maksimālais ēku augstums tomēr ir 9m.

Pēc projekta grīda 30cm virs zemes, cokols 60cm virs zemes, jumts 7.83m virs zemes. Jumts sākas otrā stāva grīdas līmenī. Jumts "parastais" - divslīpu, 42°. Mājas platums 9.55m.

binary Wrote:
-------------------------------------------------------
> Mazliet sabiedēji ar tiem 8m. Sāku meklēt -
> manā pusē (Baldone) lauksaimniecības
> teritorijā maksimālais ēku augstums tomēr ir
> 9m.
>
> Pēc projekta grīda 30cm virs zemes, cokols 60cm
> virs zemes, jumts 7.83m virs zemes. Jumts sākas
> otrā stāva grīdas līmenī. Jumts "parastais" -
> divslīpu, 42°. Mājas platums 9.55m.

Grīda 30, cokols 60? Hmm... Kā šajā gadījumā ar siltumizolāciju tiem apakšējiem 30cm, kas sanāk betona siena?
Un jā, liekot jumtu līdz ar otrā stāva grīdu slīpums ir gana arī līdz 8m, bet tas tomēr pamatīgi ierobežo otrā stāva platību...
P.S. Acīmredzot, noteikumi atšķiras, jo Salaspils pusē vismaz pēdējo reizi, kad skatījos, bija 8m...

Ar kurējiem 30cm? Betona siena man beidzas 10cm virs zemes. Tālāk ir viena rinda gāzbetona. Līdz ar šīs rindas augšu sākas grīda. Cokols pēc projekta beidzas trešās rindas vidū.

Siltinājums - vispirms betona daļai kādi 3-4cm, lai dabūtu vienu plakni ar gāzbetonu, pēc tam pāri šiem 3-4 cm un gāzbetonam (cokola daļai) vēl 10cm.

Ja liksi grīdu vienā līmenī ar betonu, tad gaidi aukstus istabas stūrus.

Jā, noteikumi atšķiras. Iz Salaspils noteikumiem:

Quote

69.3. maksimālais apbūves augstums – 8 metri;
69.4. vertikāla arhitektoniska akcenta augstums 12 metri, ja tas nepārsniedz 20% no ēkas apbūves platības;

Būvē ar plakanu jumtu. Tagad materiāli labu labie, ne tecēs ne pilēs un lētāk arī būs. Mansards ir viena dārga padarīšana. Protams, lauku ainavā slīpais jumts labi izskatās pa gabalu, bet savā pagalmā to pats tā īsti nemaz neredz.
Bet, ja ir plaša teritorija, tad kādēļ vispār būvēt divos stāvos? Paliksi vecāks, trepes uz otro stāvu kļūs par izaicinājumu. Aukstajos bēniņos izritināt pusmetru vates vari divu stundu laikā, bet cik dienas un naudas vajadzēs vatei starp spārēm?

Par plakanajiem jumtiem - tomēr lauku ainavā kategoriski nē, lai vai kādi ieguvumi, pie tam arī pašam mājās braucot vai pa gabalu pie ugunskura vērojot, gribas smuku bildi, nevis tīri kā bija ērtāk/lētāk/vienkāršāk... un nu lai kādi materiāli, agrāk vai vēlāk problēmu būs vairāk, nekā ar slīpo variantu.

Jā, mūžīgais stāsts ar mansardu pret vienstāvu ir zināms... Pagaidām gan jāsaka, ka tomēr m2 izmaksas ir mazākas ar visu jumta siltināšanu. Kā arī, tomēr sliecos pie idejas, ka bieži kāpņu problēma ir pašās kāpnēs un to uzbūvē, nevis vecumā! Jā, pēc gadiem 25iem varbūt par to domāšu, bet, paredzot telpu arī pirmajā stāvā, kas pielāgojama guļamistabai vajadzības gadījumā, vai rēķinoties, ka kaut kur arī bērni kaut vai brīvdienās gribēs dzīvoties, nešķiet tik traki... Un šobrīd tos 25 gadus gribas tomēr smukāku bildi pa logu, nevis tīri "līdz ar zemi", ja reiz zemes gabalam ir tāda iespēja...

Ex-kolēģim, šķiet, bija sākumā plakanais jumts. Protams, ne bez problēmām :)

Man visas funkcionālās telpas būs pirmajā stāvā. Mansarda stāvs - izbūvēts, bet bez konkrēta pielietojuma. Plaša telpa, kurā gan kādas viesības varēs sarīkot, gan bērni varēs spēlēties. Mansarda stāva izbūves izmaksas kaut kā nešķita tik nesamērīgas, lai būtu vērts atstāt milzīgu neizmantojamu telpu.

Mansarda stāvu var izbūvēt arī bez slīpajiem griestiem. Ja krēsla augstums ir ap 2.50, tad krēsla kāju starpās veido sienas un nebūs ne slīpo sienu, ne jumta logu. Būtībā koka karkasa ēkas konstrukcija zem jumta

ints45 Wrote:
-------------------------------------------------------
> Mansarda stāvu var izbūvēt arī bez slīpajiem
> griestiem. Ja krēsla augstums ir ap 2.50, tad
> krēsla kāju starpās veido sienas un nebūs ne
> slīpo sienu, ne jumta logu. Būtībā koka
> karkasa ēkas konstrukcija zem jumta


Viennozīmīgi vajag pacelt sienas un taisīt bez slimajiem griestiem. Tas vakars ar slimajiem griestiem, samazināta izolācija utt nav vērts. Cik tad sadārdzinasies to 1m pacelt? 300€? Varbūt pat mazāk.

Pt Wrote:
-------------------------------------------------------
> Cik tad sadārdzinasies to 1m pacelt? 300€?
> Varbūt pat mazāk.

Ja tev ir dēļu šķūnis, tad jā, varētu €300 iekļauties.

Mājai ar grīdas platību ~110m² no 375mm gāzbetona metrs ārsienu varētu būt ap 17 kubiem, bloki ar darbu maksā ap €2000, neskaitot armatūru un līmi. Tam visam klāt siltinājums - 150mm vate tiem ~45m² varētu izmaksāt vēl ap €600, darbs vēl kādi €300, neskaitot gruntēšanu, dekoratīvo apdari utt.

Atkarībā no plānojuma, varētu būt nepieciešama vēl iekšsienu celšana.

Grozies kā gribi, metrs dzīvojamās mājas sienas nu nekādi nemaksā €300. Tie ir nevis simti, bet tūkstoši.