Tik dedzīgi aizstāvēt SIP tehnoloģiju var vienīgi tas kuram tas ir izdevīgi, respektīvi - tas kurš iesaistīts pārdošanā. Kā zināms, 90% cilvēku var pārdot gandrīz visu, jāmāk tikai tirgot, tad nu lūk SIP tirgoņi šo izmanto un dod pa ausīm nezinošajiem būvgribētājiem, kuri vēlas uzcelt māju ekonomiski izdevīgākā veidā. Tautas valodā to sauc par 'iesmērēšanu'. Tik pievilkti visādi argumenti un salīdzinājumi, lai parādītu cik šādi celta māja ir laba utt. Turklāt to dara censonis zem nika 'hvz' (jeb 'huiviņzin', pilnā vārdā) , kuram, lasot forumu, ir kopumā stipri viduvējas zināšanas par būvniecību. Tādi lūk mums ir tie agresīvie mārketinga speciālisti... Vai jūs, cienījamie foruma lasītāji, iegādātos SIP paneļus no, atvainojos, huiviņzin, kā?

No SIP paneļiem var uzcelt tikai divas lietas:

1. Noliktavu/garāžu;
2. Āra ateju;

specs Wrote:
-------------------------------------------------------
> Vai tiešām nav svarīgi, ka karkasniece ir ar
> zemu likviditāti??? Manuprāt, tas ir galvenais
> negatīvais aspekts + liecība par to, ko
> vairākums cilvēku domā par šādas
> konstrukcijas mājām.
-----------
Nav svarīgi, jo te pamatā diskutē, kas ceļ sev un dzīvošanai, nevis pārdošanai.

3. Suņubūdu!!

Tinis Wrote:
-------------------------------------------------------
> specs Wrote:
> --------------------------------------------------
> -----
> > Vai tiešām nav svarīgi, ka karkasniece ir ar
> > zemu likviditāti??? Manuprāt, tas ir
> galvenais
> > negatīvais aspekts + liecība par to, ko
> > vairākums cilvēku domā par šādas
> > konstrukcijas mājām.
> -----------
> Nav svarīgi, jo te pamatā diskutē, kas ceļ sev
> un dzīvošanai, nevis pārdošanai.

Dumjākais, ko var pateikt!

Vai Latvijā kvalitatīvas karkasnieces maz būvē. Citviet ar karkasiem tāpat kā SIP paneļiem - gatavus karkasus gatavo rūpnīcā. Būvlaukumā tik samontē...
[www.youtube.com]

Zinošais
:)))) Es gan varētu izteikties par tava vārda iespējamiem tulkojumiem, bet nenolaidīšos līdz tavam bērnudārza līmenim.
Vispirms kaut nedaudz izpēti tehnoloģijas, pirms apgalvo cik visi citi ir neizglītoti.
Tava pārliecība ir identiska šeit pat forumā sveces tipa katla no*irsējiem. Viens no visekomomiskākajiem koksnes kurināšanas veidiem tiek nolikts 9 stāvu vārdiem, jo tupi kā auni. Arī tavā tekstā var redzēt, ka esi tāds pats tipisks delfists, kuram nav vispār nekādas pieredzes, tikai viedoklis.

Normāls cilvēks apsver visas iespējas, nevis noliek. Ar to arī viss ir pateikts par prāta spējām. Laikam tie visi cilvēki, kuri gadiem dzīvo laimīgi šādās 90 gadu vecas tehnoloģijas mājās ir idioti. Bet nu lai. Šis forums sevi ir izsmēlis dēļ šādiem delfistiem un nav jēgas diskutēt.

Interesanti, ka jau nez cik reizēs šīs diskusijas koks/bloki tiek aprunāti, bet ienāca prātā cits faktors - karkass ir absolūti populārākā izvēle pasīvajām ekam... Varbūt, ka tas ir tikai eko vadīts apsvērums, bet varbūt tomēr tur tomēr ir arī citi faktori? No loģikas, pasīvajai ēkai ļoti noderētu mūra siltuma akumulācija, bet tomēr pārsvarā tiek būvēti karkasi...

Manuprāt pasīvās ir pārsvarā karkasnieces, jo lietderīgāk izmantojas sienas biezums - mūrim vajag vai nu neadekvātu biezumu vai tik biezu siltumizolāciju, kurai vēl nav atstrādāta pietiekami ekonomiska tehnoloģija - attiecīgi siltumizolāciju tāpat būtu jāliek karkasā. Nu un kāda jēga tad iekšā iebūvēt to mūri? Siltumakumulācijai tad jau daudz jēdzīgāk ieliet biezāku betona grīdu.

Tātad, nonākam pie slēdziena, ka proporcionāli energoefektivitāte ir labāka karkasam, kas nozīmē, ka ekspluatācija ir lētāka! Arī uzbūvēšana ir lētāka, nerunājot par mūsdienās populāro eko faktoru un nē, es nerunāju, ka aiz plēves ir eko klimats, bet vnk galvenais materiāls ir atjaunojams... Rezultātā apgalvojumi, ka bloku mājas ir ar augstāku otrreizējā tirgus vērtību, ir nedaudz "pievilkti", jo šie faktori nav mazsvarīgi. Atmetam domu, ka bloki kalpo ilgāk, jo pareizi uzbūvēts karkass stāvēs 100+ gadus. Tas, ka šobrīd ir sliktas kvalitātes paraugi, nenozīmē, ka pērkot māju nevar pārbaudīt ļoti daudzus mezglus, hermētiskumu, utt., un korekti uzceļot vērtība var tikpat labi būt pat augstāka, nekā bloki ar netīru un saplaisājušu apmetumu un tml. Otrreizējā vērtība, manuprāt, šobrīd spēlē lomu lielākajai daļai vecumā 40+, kuri blokus uzskata kā "drošo" variantu, bet tie, kas māju pirks pēc 20 gadiem, noteikti nesmīkņās par karkasu tehnoloģiju.
Tikai mans subjektīvais viedoklis, balstoties uz norisēm, kas notiek pasaulē, jau ceļot karkasa daudzstāvu mājas, zinot, ka ir iespējams uzcelt karkasu pareizi un neaizmirstot, ka daudz svarīgāk ir lokācija, plānojums un energoefektivitāte, nevis tikai sienu materiāla izvēle...

Pāļu pamati, protams, ir paši lētākie pamati, bet koka mājas trūkums ir siltuminerce, tāpēc vislabākais variants būtu siltā zviedru plāksne, kas to atrisina, savukārt tās galvenais trūkums ir sajēdzošu speciālistu iztrūkums un L putupolistirola pamatu bloku nepieejamība LV (par tiem pat daudzi nav dzirdējuši), tos var dabūt Igaunijā, vai vēl labāk Zviedrijā, kur tie jau ir aplīmēti ar dekoratīvo minerītu un neprasa tālāku apstrādi... bet ja to izdodas atrisināt, tad tie strādā ideāli. Cena būs vismaz 2 reizes lielāka nekā pāļu(stabiņu) pamati ar grīdas konstrukciju un siltinājumu, toties tos ierīkot var dažās dienās.

Un vēl.... ja gadījumā kādam ir zināms kur Latvijā var dabūt L pamatu blokus, lūdzu padalieties ar informāciju. Apstaigāju visus lielākos būvmateriālu tirgotājus- neviens par tiem pat dzirdējis nebija, solīja sameklēt un pasūtīt, bet tā arī bez rezultātiem.

Jā, skandināvijā praktiski gandrīz visām ir plātņu pamati ar L-elementiem pa perimetru.
Mister, meklē internetā te, tas ir tenapor jaunums:
[tenapors.lv]

Man būvkonstruktors pateica, ka nekādu plātni te neatbalstīs (pat ne ar nosacītām "sienām" dziļumā) - sak', nevarot ar aprēķiniem pamatot, ka manā gruntī tā plātne neaizpeldēs.
Grūti teikt, būvkonstruktora nekompetence vai tomēr vietējās (ne zemes gabala, bet Latvijas) grunts īpatnības.

Skandināvijā it īpaši zviedrijas augša ir konkrēta klints. Tāpēc viņi taisa seklos, plātņveida pamatus. Tur gribēdams tranšeju bez dinamīta neizraksi.. viņu gadījumā tas ir visracionālāk. Pie mums, pārsvarā cilvēcis parastais dzīvo upju grīvās uz dūņas, uz māla uttt.. Tāpēc tās būvniecības tradīcijas pie mums ir savādākas, bet tas nenozīmē, ka aplamas..

binary Wrote:
-------------------------------------------------------
> Man būvkonstruktors pateica, ka nekādu plātni
> te neatbalstīs (pat ne ar nosacītām "sienām"
> dziļumā) - sak', nevarot ar aprēķiniem
> pamatot, ka manā gruntī tā plātne
> neaizpeldēs.
> Grūti teikt, būvkonstruktora nekompetence vai
> tomēr vietējās (ne zemes gabala, bet Latvijas)
> grunts īpatnības.


Meklē citu, gudrāku būvkonstrukoru.
Ja vien puse mājas nebūs uz klints, bet otra puse uz kūdras, plātne nekur neaizpeldēs.
Zinātņu akadēmijas augstceltne jau "peld" 60 gadus un nekur nav aizpeldējusi, bet mēs te diskutējam par koka karkasa māju ar max diviem stāviem, kur pirmajā stāvā tāpat būs betona siltā grīda.

Pamazām var redzēt ceļam arī privātmājas uz plātnes pamatiem,piemēram Tīrainē ar būvgružiem aizbērtā purva vietā.

Paldies sq par informāciju, L bloki Tenaporam tiešām ir pavisam svaigs jaunums, tikai nezinu kā būs ar stūra elementiem, kā arī jāsalīdzina cena, jo atradu Igauņu ražotāja pārstāvniecību Palangā... ir pamatotas aizdomas, ka Tenapors būs dārgāks :)
Būvkonstruktori plātni neatbalsta, jo, kā izskatās, nemāk to atbalstīt :D Apmeklēju kādus piecus, neviens gan tiešā tekstā neteica, ka nesaprot par ko ir runa, kāds vēl kaut ko mēģināja stāstīt par milzīgas būvbedres rakšanu 1,5 metru dziļumā un pildīšanu ar šķembām utt. :D Lai gan plātne pēc konstrukcijas skaitās kā peldošie pamati, bet būtībā nekas tur nepeld, jo atbalsta laukums uz grunti ir 10 reizes lielāks nekā lentveida pamatiem, bet svars ir mazāks nekā lentai ar betona klonu, galvenais pa perimetru jāieliek drenāža un horizontālā siltumizolācija ap pamatiem. Vēl būvinženieri negrib neko dzirdēt par šķiedrbetonu, bet tas jau ir cits stāsts.

Misters Wrote:
-------------------------------------------------------
> Lai gan plātne
> pēc konstrukcijas skaitās kā peldošie pamati,
> bet būtībā nekas tur nepeld, jo atbalsta
> laukums uz grunti ir 10 reizes lielāks nekā
> lentveida pamatiem, (..)

Patīk pārspīlēt, ja?
Pēdas atbalsta laukums manā gadījumā - 42m².
Ja būtu plātne, tad būtu 126m².
Grozies kā gribi, 10x nu nekādi nesanāk.

Misters Wrote:
-------------------------------------------------------
> Paldies sq par informāciju, L bloki Tenaporam
> tiešām ir pavisam svaigs jaunums, tikai nezinu
> kā būs ar stūra elementiem, kā arī
> jāsalīdzina cena, jo atradu Igauņu ražotāja
> pārstāvniecību Palangā... ir pamatotas
> aizdomas, ka Tenapors būs dārgāks :)
> Būvkonstruktori plātni neatbalsta, jo, kā
> izskatās, nemāk to atbalstīt :D Apmeklēju
> kādus piecus, neviens gan tiešā tekstā
> neteica, ka nesaprot par ko ir runa, kāds vēl
> kaut ko mēģināja stāstīt par milzīgas
> būvbedres rakšanu 1,5 metru dziļumā un
> pildīšanu ar šķembām utt. :D Lai gan plātne
> pēc konstrukcijas skaitās kā peldošie pamati,
> bet būtībā nekas tur nepeld, jo atbalsta
> laukums uz grunti ir 10 reizes lielāks nekā
> lentveida pamatiem, bet svars ir mazāks nekā
> lentai ar betona klonu, galvenais pa perimetru
> jāieliek drenāža un horizontālā
> siltumizolācija ap pamatiem. Vēl būvinženieri
> negrib neko dzirdēt par šķiedrbetonu, bet tas
> jau ir cits stāsts.


Paskaties termoplokk igauņu. Ir L veida plātne stūriem un gatavi mezglu rasējumi.

[www.termoplokk.eu]

Gan igauņiem, gan Tena ir EPS. Bet vai tad tur nevajag ekstrudeto? Cik esmu pētījis EPS var būt pa vidu, bet visur apakšā un pa perimetru rasējumos ir xps. Ilgmūžības, ūdens uzsuces un izturības dēļ.