Sveicināti,

Jautājums konkrēti par mūžseno tēmu un būvniecības materiāla izvēli. Nevēlos ieslīgt nebeidzamajās diskusijās par to, kāds ir viens bloks vai cits, kurš ekoloģiskās vai vēl kāds. Mani interesē tīri jautājums par mājas siltumnoturību un kā tas ietekmējas no ārsienu izbūves. Kā reālajā dzīvē un domājot par mājas būvniecību novērtēt, ko tas konkrētais skaitlis nozīmē? Protams, visi zinām, ka, jo mazāks, jo labāk, zinām arī kādas ir maksimāli pieļaujamās vērtības pēc LBN. Bet vairāk interesētu zinošāku cilvēku domas par to, kas ir maz, kas ir daudz un kāda ir starpība.

Piemēram, skatāmies biezos blokus 375 vai 500 - pēc ražotāja cipariem jau ielien LBN un nav vajadzīgs pat atsevišķš siltinājums (citi gan saka, ka dabā tā vērtība tomēr ir lielāka un tie ražotāja cipari ir tādi optimistiski drusku). Dažos labos blogos ir arī izskanējušas tēzes, ka finansiāli izdevīgāk ir uzlikt plānāku bloku un likt kārtīgu siltinājumu - ļoti iespējams, jo blokiem ar lielāku biezumu ātri aug patērētie kubi.

Turpretī guļbūvēm ir maigāki LBN (astētisku iemeslu pēc laikam jau). Piemēram, tajās pašās Dores mājās bez siltinājuma viņi norāda 0.496 biezākajai sienai (http://www.dores.lv/lv/arhitektura/tehniskas-specifikacijas/). Protams, ka tas ir daudz augstāks rādītājs, kā biezajiem 375/500 blokiem vai teiksim parastiem blokiem ar kārtīgu vates kārtu. Bet vai tas obligāti ir ļoti slikts rādītājs? Analoģijai sāku mazliet domāt vai nav nosacīti kāda līdzība ar auto degvielas patēriņu, ja jau tas kā tāds ir zems, tad tas papildus guvums tāpat nav nekas milzīgs (ņemties par to vai ir 4 vai 5 litri), bet, ja brauc ar vecu auto un tērē 10 litrus (vecāka māja), tad jau pavisam cita lieta.

Tad nu lūk - kāda tad varētu būt starpība praksē starp 0.1, 0.2, 0.4, 0.6? Cik šāda vērtība varētu būt vecākām mājām tā tīri intereses pēc?

U parāda siltuma daudzumu, cik ies ārā caur vienu m2 konstrukcijas pie 1 grāda starpības ārā un iekšā. Starpība praksē starp 0.1 un 0.2 tieši tāda arī ir - 2 reizes, respektīvi pie vienādiem apstākļiem caur vienu sienu zudīs 2x vairāk siltuma nekā caur otru. Savukārt kāds tam būs rezultāts absolūtos skaitļos un izmaksās, ir atkarīgs no konstrukcijas platības. Mūsdienās projektējot visas šīs lietas tiek ierēķinātas ēkas energoefektivitātes aprēķinā un tur nav nekādas problēmas ar EEA speciālistu iemest tabulās vienu vai otru skaitli un paskatīties kas notiek - kā izmainās nepieciešamā siltuma jauda piemēram, pie 40 grādu starpības. Un vai tas ir daudz vai maz - tas jau ir individuāls jautājums. Var rēķināt ārsienas (un vispār jebkuras konstrukcijas) atmaksāšanās laiku - cik ilgā laikā atmaksāsies jebkurš uzlabojums virs LBN. Bet tas ir atkarīgs no konkrēta projekta, konkrētiem materiāliem, konkrētām siltuma izmaksām, utt - universālu formulu neviens nepateiks.

Pliku sienu vien nav liela jēga apskatīt, vismaz saliekot kopā visus U sienas, griesti, logi, grīda un vēl neblīvumi veidojas siltumzudumi apkurei.
Vecam pamatīgam caurumam, kur vējš zēģelē pa visiem stūriem, apkure gadā uz m2 varētu būt pat 300kWh, renovācijai prasības, ja nemaldos, šobrīd ir 100kWh, jaunbūvei <70kWh, rūpīgi ceļot var sasniegt zem 60kWh uzbūvēt, pasīvajām zem 15kWh uz m2 gadā.
Rēķinam tālāk, mājiņa 100m2, attiecīgi 30000kWh, 10000kWh, 7000kWh, 6000kWh, 1500kWh.
Nosiltinot vecu, cauru māju, enerģijas patēriņš var samazināties pat 3x, salīdzinot jaunai būs reizes 5 mazāks. Ja par apkuri gadā būtu maksāti tūkstoši un komforta nekāda, tad nosiltinot ietaupījums pamatīgs arī naudas izteiksmē un atmaksāšanās ir skaitāmu gadu jautājums.
Protams, jo mazāks patēriņš jo paliek neinteresantāk, maksāt, piemēram 500 vai 2x mazāk - 250 gadā par apkuri, ir diezgan vienalga un par ietaupītajiem 250 palielināt ēkas siltumnoturību 2x ar pārskatāmu atmaksāšanās periodu var neizdoties.
Ņemam gan vērā, ka energoresursu cenas visticamāk turpinās augt.
Pavisam pasīvajam pluss, ka apkures sistēma nav vajadzīga un var "ietaupīt" uz to izbūvi.

Tā ir kā te jau minēts. Apkures izmaksas, komforts, būvniecības cena un U vērtības ir parasta kwh matemātika.
Tā kā jautājums ir ļoti nekonkrētai būvei, tad jādomā, ka patiesais stāsts ir par jaunbūves konstrukciju - lielais bloks bez izolācijas, vai mazāks ar izolāciju. Ja tā, tad šeit atkal vietā ir matemātika, tikai šoreiz no tāmes. Cik maksā uzbūvēt tādu un cik tādu un to diez vai kāds tagad notāmēs, jo pamatu risinājumi var atšķirties utt. Man intuīcija saka, ka saprātīgs ir kompromiss starp pilno bloku un kaut ko nedabiski plānu. :)