Sveiki, pirmkart atvainojos, ka bez garumzimem un mikstinajuma zimem, ta sobrid ir.

Planojot savu jauno un pirmo privatmaju, uzgaju uz zemesgabalu, dikti izdevigs un normala izmera, bet, potenciala problema, dzelzcela sliedes ir teju 100 m attaluma (Posms Riga- Daugavpils), un es zinu, ka vilcieni pa so sliezu celu kurse biezi, un biezi kurse ari kravinieki pilni.

Tatad, vai ir jega iegadaties sadu zemi, privatmajas (~100kv. m, 1 stavs + mansards, no keramzita blokiem un platnes tipa pamati).

Jautajums zinosiem cilvekiem- vai ir jega iegadaties zemi par "kapeikam" blakus dzelzcelam un vai nesanaks ta, ka pec gadiem 10-15 izmaksas bus lielakas del vibraciju bojajumu noversanas, vai ari nav ko lieki uztraukties uz tik mazu maju?

Es domāju, ka vibrācijas būs tikai uz vienīgi atkarīgas no pamatu veida un plātne nebūs tas labākais šajā gadījumā... Nu tīri filozofiskā līmenī, jo atkarībā no grunts vibrācijas var arī nebūt! Cita lieta - tā skaņa gan pieriebsies ļoti ātri! Man zemes gabals apmēram 500m no šosejas, ja ne pat vairāk un vēl daļēji aizsegts ar meža joslu, bet tik un tā gribētos mašīnu "vēju" samazināt un vēl kaut ko stādīt gar robežu... Citā dzīvesvietā dzelzceļš ir vairākus kilometrus tālu, bet pie "pareizā" vēja virziena klusā naktī ārā tāpat dzird, kad sastāvs iet garām. 100m no gana noslogotas līnijas, vismaz manā redzējumā, ir ļoti liels mīnuss, lai neteiktu vairāk! Skaņas piesārņojuma līmenis būs daudz sliktāks par jebkādām vibrācijām... Ja nu tomēr tieši tur vajag un patīk tā skaņa un gulēt negribas, tad labāk taisīt karkasu uz skrūvpāļiem - gan konstrukcija amortizē labāk, gan pamati būs dziļāk, gan skaņas izolācija būs nedaudz labāka, ja pareizi uzbūvēsi un arī nedaudz lētāk un ātrāk, jo paturi prātā domu, ka, ļoti iespējams, pēc gada jau gribēsies pārdot dēļ tā "ritma" visu diennakti aiz logiem. Rīgā 100m liekas varbūt daudz, bet "laukos" 100m ir nekas! Nedod Dievs, lai tev tur būtu tuvumā arī iemesls taurēt tām lokomotīvēm - ar sirdi kādā naktī aiziesi...

Neuztraucies par vibrācijas radīto postu mājai, uztraucies par troksni. Jau pēc gada uz jautājumu, vai jums netraucē dzelzceļa tuvums, atbildēsi ar frāzi: ne,ne....ne,ne.....ne,ne.....

Nekustamā īpašuma vērtību nosaka trīs faktori: vieta, vieta un vieta. Šajā gadījumā vieta ir sūds. Būs nelikvīds īpašums, kurš maksās mazāk, nekā būsi tajā ieguldījis. Šāds īpašums pa brīvu nav ņemams, jo dārgākais būs būvniecība un ietaupījums uz zemi būs nekas uz kopējo izmaksu fona.

Man maja atrodas 160 m no dzelzceļa.Pusgada laikā pierasts ta ka nedzird vairs tos sastavus, pareizak sakot-netraucē. Arī nekādas vibrācijas nav. Blakus kaimiņi tur dzivo gadus 30. Tie arī esot atri pieradusi, netrauce ne nakti ne dienā. Maja tik tuvu ka dzird to sastavu tikai tad kad ir tiesi blakus. Bet ja maja kaut paris km .attalumā, tad dzird no lielakiem attalumiem un ilgaku laiku. Man gan Liepaja-Rīga blakus, nekada dižā satisme nav....

Un jā-maja celta 95 gadā, keramzita bloki, paneļi, ķiegeli, lieti pamati. Neviena plaisa vel joprojām nav paradijusies. Logus gan nomainiju uz labakiem, skaņa vispār cauri neiet. Arī nopirku to nameli pa kapeikām....

Pie skaņas pierod. Protams ieteikums ir normālus pakešniekus ņemt, jo ne tikai siltumu tie notur,bet arī skaņu.
Pukstēt var tikai tie, kas nedzīvo Rīgā. Padomā pats - sākot no Mārupes līdz Vecaķiem - gar visu dzelzceļa malu ir nosēts ar mājām un dzīvo cilvēki. Par tādām ielām kā brīvības, Čaka, Valdemāra nerunāsim. Nē tur simti ne desmiti metru...
Jautājums ir cits - vai ir tā vērts? Vai tas ir labākais variants? Un tur jau jāatbild pašam. Lai arī tuvojas kārtējais burbulis, vēl jau var atrast par labu cenu labā vietā. Nevajag atmest pusgatavas krīzē sāktas mājas.

Par traucējošiem trokšņiem ir tā, ka tas atkarīgs no katra atsevišķa indivīda psihes īpatnībām un spējām pielāgoties. Piemēram, man ir dzīvoklis tālajā Imantā - tur labi dzirdams lidmašīnu pacelšanās un nolaišanās troksnis. Es to troksni vispār nedzirdu un neuztveru kā troksni. Reiz pa nakti palika ciemiņi - šie nevar gulēt dēļ lidmašīnām. Tas pats ar satiksmes trokšņiem. Pa netālo ceļu monotoni braucošās mašīnas man pat palīdz aizmigt, cits atkal mokās. Es savukārt, nevaru pielāgoties zemās frekvences skaņām - pat vāji izteikti basi no tālumā skanoša sabūfera mani dzen izmisumā, tāpat kā jaudīga krosa motocikla skaņa. Vilciena troksnis man personiski netraucētu. Bet tev jāsaprot vai pilnīgi visiem ģimenes locekļi ar to troksni spēs sadzīvot. Ja kaut vienam ir problēmas, tad labāk nē. Tāpat jāsaprot, ka mājas celtniecība ir liels ieguldījums jebkurā gadījumā. Dzelzceļa tuvums mājas vērtību nepalielinās, ja kādreiz nāksies to pārdot.

Šķiet pamazām sāk kustēties valsts dzelzceļa elektrifikācijas projekts un Rīga - Daugavpils tajā noteikti ietilpst. Kā rezultātā nākotnē varētu samazināties trokšņu līmenis.

Kaut kādu ekrānu nolikt derētu - augstu blīvu dzīvžogu vai prettrokšņa ekrānu. Ar laiku troksni pats nedzirdēsi (pie Viktorijas ūdenskrituma dzīvo kāda cilts, krītošā ūdens troksnis mežonīgs, iebraucēji var sarunāties tikai kliedzot, kamēr vietējie runājas normāli, jo ūdenskritumu nemaz nedzird), kā te jau augstāk norāda. Pret iespējamām vibrācijām der padomāt par pamatu risinājumu.

Par vietavietavieta nezinot konkrēto situāciju nevaru izteikties. Manā praksē ir māja Siguldā pie dzc, kas ir gandrīz pilsētas centrā (atkāpe normatīvos minētie 50 m no tuvākās sliedes). Dzc posms Siguldā ir vairākus km garš un blīvi apdzīvots no abām pusēm.

IMHO troksni rada padomju sliedes un padomju riteņi, R-Eiropā troksnis pie dzc vairāk ir paklusa švīkstoņa, ne klabēšana un džinkstēšana.

Nu nav Siguldā blīvi apdzīvots dzelzceļš :) Tur ir tikai daži izņēmumi

Latvijā ir tik daudz skaitu vietu, kapēc pirkt zemi tiešā dzelzceļa tuvumā? Labi, ja vēl stacija tuvu, bet citādāk, tas ir pilnīgi garām. Man līzz sliedēm kāds kilometrs, vēl mežš priekšā un vienalga ir dienas, kad liekas, tūlīt prečinieks pagalmā iebrauks. Nevar pie tā pierast un nafig vajag.

ETT Wrote:
-------------------------------------------------------
> Nu nav Siguldā blīvi apdzīvots dzelzceļš :)
> Tur ir tikai daži izņēmumi



Kalns iela, Šveices iela, Stacijas iela, Dārza iela, Rožu iela ... vismaz kartē neizskatās pēc dažiem izņēmumiem.

jtdesingn
No Kalna ielas dzelzceļam pietuvojas tikai pēdējais līkums, uz kura manuprāt kaut kādas darbnīcas izvietotas. Šveices iela jau pati par sevi atdala un attālina nodzelzceļa, jo starp dzelzceļu un ielu apbūves nav. Ja nu kāds aktieris tur tuvāk pēdējā laikā ko iecēlis, bet vēsturiski tur mājas dziļāk uz gravas pusi, vismaz 100m no ielas. Izņēmums bobsleja trase. Tālāk uz centru Šveices iela attālinās no dzelzceļa. Tuvāk dzelzceļam tikai veikali , stacija un dažāda vecuma un sastāva skvēriņi . Stacijas ielā salīdzinoši tuvu dzelzceļam ir 2 daudzdzīvokļu mājas (viena no tām, tieši preŗ stacijai vēsturiski piederējusi pašiem dzelzceļniekiem) un pāris privātās. Dārza iela, tāpat kā kā Rožu iela ir krietnu gabaliņu nostāk no dzelzceļa, pie kam, kādu gabalu aiz tā saucamās 2.pārbrauktuves abās pusēs dzelzceļam ir vaļņi, kas diezgan labi norobežo no nu jau panīkušās dzelzceļa satiksmes. Pāris māju ir salīdzinoši tuvu abās pusēs 2. pārbrauktuvei, tad vēl kreisā pusē (skatoties no Rīgas) ir pavisam vēsturiski veidojušās dzelzceļnieku mājas, kas vēlāk privatizētas. Vēl viena jaunāka dzelzceļnieku būvētā māja ir 2stāvu daudzdzīvokļu mājas Rožui ielas sākumā. Tad vēl katrā pusē dzelzceļam tuvāk atrodas pa pārim 90. gados celtās un pāris lielākas pirmā ulmaņlaika. Tad vēl dažas dzīvojamās mājas tuvāk dzelzceļam ir kreisajā pusē aiz tā saucamās Trubas (tunelis zem dzelzceļa). Ja ņem kopumā apkārt dzelzceļam cauri Siguldai dzīvojamās apbūves zemes gabali aizņem mazāk nekā ceturto daļu perimetra, bet ja ņem teritorijas, kas nav atdalītas ar ielām, bet piekļaujas pa tiešo dzelzceļa infrastruktūrai, tad salasīsies labi ja desmitā daļa...

Labas un kvalitatīvas guļbūves iesaku no [www.filwud.com]