Labdien. Kādus 40gadus veca māja, standarta baltais ķieģelis vienā kārtā pa āru, koka karkas iekšā un pa vidu šlaga un skaidas kas ar laiku jau ir sakritušas, un vietumis starp ķieģeli un koku ir tukšums.

Gribētu nosiltināt, no iekšas baigi maz vietas lai sienas siltinātu. Vai daudz dos ja siltinās no āras ar 100mm akmensvati. Vai vajag 150mm?

Mājai istabas apsildās ar krāsnīm.

Paldies!

Negribi paciesties, drusku piekrāt eur un nojaukt baltor ķieģelus un tad nosiltināt visu pec grāmatas?
patreiz jēgas būs pamaz, var teikt ka lieki izmesta nauda.

Par cik Jūsu aprakstītai ēkai apkure nenodrošina pastāvīgu siltuma padevi, es tomēr rosinātu domāt par siltinājumu vismaz 150mm biezumā. Akmens vate vislabāk, otrs variants minerālvate.

Ja es pareizi saprotu pīrāgu, tad tur visdrīzāk karkass un ķieģelis ir kļuvis viens vesels un par jaukšanu rūpīgi jāpadomā. 100mm no āras pietiktu, bet es liktu visus 150mm, bet iekšā karkasā skaidu pildījums jāpapildina ar putuplasta beramajām lodītēm vai citi piepūš ar ekovati sienā saurbtos caurumos. Ārsienai jāizpēta ķieģeļi, vai cements nav caurumos. Ja ir, tad jālīmē pilnā maisījuma klājienā, lai aizvērtu ciet caurumus. Ideāli būtu vispirms apmest, bet vai tas vajadzīgs? Jāizmēra pirms un pēc remonta vidējais mitruma stāvoklis visās telpās. Ja pēc remonta 1 mēneša laikā palielinās un nenokrīt, tad jāieliek katrā telpā ventilācija.

Kas bēniņos notiek? Ja tur arī izdedži un skaidas, tad jēga nav ārsienu siltināt.

"koka karkas iekšā un pa vidu šlaga un skaidas kas ar laiku jau ir sakritušas, un vietumis starp ķieģeli un koku ir tukšums." - tātad, ir doma siltināt ārējo apdares kārtu, kas stāv atstatu no sienas. rezultāts būs tāds pats kā nosiltinot žogu.
ja grib siltināt tieši sienu, tad apdare jāņem nost, un tad var sākt rēķināt cik biezu siltinājumu likt.

stila zieds, varētu domāt, ka akmens vate ir organiskas izcelsmes: " Akmens vate vislabāk, otrs variants minerālvate."

Jēdzīgāk no karkasa izvākt šlagu un skaidas un vietā ielikt vati. Visu to darīt no iekšpuses, lai ķieğelis nav jājauc. Un neaizmirst tvaika izolāciju uzlikt, lai no iekštelpas vatē mitrums netiek.

Par "žogu", siltinātu....
Ķieģelis caursalst "vienā rāvienā". Uzkrāj aukstumu. tālāk vienmērīgi to atdod tālāk blakus esošajai sienai, kas ir gan labāks siltinātājs par ķieģeli. Siltums ar aukstumu satiekas koka sienā. No iekšpuses kurina un uztur šo punktu. Ja nosiltinās ķieģeļa sienu no ārpuses, siltums tiks tālāk iekšsienā- koka sienā, pietuvosies ķieģeļu sienai, šķirbai, kas piepildīta, varbūt daļēji, kurās ir gaiss, gaisa kabatas. Būs siltums uz ķieģeli, tas nesasals...Gaiss, kas neapmainās ar apkārtējo vidi, netiek no citas puses dzesēts ( no bēniņu puses) ir arī labs izolators. Tātad šķirbas augšdaļai jābūt ciet. Māja noteikti kļūs siltāka. Un tas būs noteikti lētāk, kā visu jaukt nost un siltināt tikai koka daļu. Jo biezāka siltumizolācija ķieģeļa sienai, jo vairāk vecā siena kalpos kā siltuma akumulators, jo visu siltumizolāciju uzņemsies biezā siltumizolācija. Uzskatāmi siltinājuma materiālu biezumi pie ekvivalentas siltuma pretestības :