Sveiki. Jautājums tāds. Vai ir vērts sākt vienstāvu mājas celtniecību 147 kv/m platībā, ja ir 100000 eur celtniecībai. Zeme jau ir.

Ja pats nekļūst par celtnieku, tad sākt var, bet pabeigt neizdosies.

Atkarigs kads projekts un kadus materialus plano lietot. Piemeram var ielikt koka vai aluminija logus pa aptuveni 50000 eur vai plastmasa pa 3500 . Atrodi isto projektu un kadu kas sprot no buvniecibas lai saprastu kur var ietaupit kur nevar. Padoma vai vajag dargas trinas vai vienkarsi labak kadu logu vairak. Vienkarsakos darbus ieteiktu veikt pašam jo cenu sastada reali 55 darbs 45 procentus materials.

Projekts jau ir noskatits. Principa taisnstura formas. Un nav planota nekāda šikošana uz visādiem izgājieniem. Un par celtniecību arī nedomāju kad esmu galīgi uz jūs. Doma ir pamatus un jumtu uzticēt celtniekiem. Pārējo paša rokām.

Ķeries droši klāt, funktieris ir pareizais. Ja pats darbosies, tad ar nosaukto summu vajadzētu pietikt un vēl pāri paliks.

Ja taisnstūra māja, tad jumtu ar varēsi mierīgi pats taisīt !!!

Pateikts bija tikai par zemi. Bet kā ar komunikācijām- ūdensvads, kanalizācija, elektrība? Šobrīd būviecībā ir sākusies cenu spirāle, cenas pieaug gan materiāliem gan, jo īpaši darbam.

Ja budžets ir tāds kāds ir, tad celtniecībā jākoncentrējas uz galveno, lai ēku varētu nodot ekspluatācijā- karkass, jumts, fasāde, logi, grīdas, apkure, ūdens, kanalizācija.

Ja kādās istabās paliks nenokrāsotas sienas vai uz guļamistabu nebūs durvis, gan jau piecietīsi.

Vēl pasākumu var sadārdzināt visādas būvvaldes prasības- piemēram, noteikta dizaina koka žogs ar pasētām apakšā, bruģis no pagalma līdz ielas brauktuvei.
Mans kolēģis māju pa kredītiem uzcēla, bet naudas, lai uzliku žogu un nobruģētu pagalmu nepietika, kādēļ nevar to nodot ekspluatācijā. Tagad banka elpo pakausī, jo nav izpildījis prasību nodot būvi ekspluatācijā.

Jā. Par jumtu domāju. Būtu vel divslīpu, bet man ir četrslīpu jumts. Tas liekas sarezgitak un man liekas prasa vairak atbildibas.

Es domāju, ka ir vērts sākt un pat iespējams pabeigt par nosaukto summu pie nosacījuma, ja lielāko daļu dara pats. Lai nesabeigtu veselību, labs palīgs gan būtu ieteicams uz "smagajiem darbiem".

Aldiss Wrote:
-------------------------------------------------------
> Pateikts bija tikai par zemi. Bet kā ar
> komunikācijām- ūdensvads, kanalizācija,
> elektrība? Šobrīd būviecībā ir sākusies
> cenu spirāle, cenas pieaug gan materiāliem gan,
> jo īpaši darbam.
>
> Ja budžets ir tāds kāds ir, tad celtniecībā
> jākoncentrējas uz galveno, lai ēku varētu
> nodot ekspluatācijā- karkass, jumts, fasāde,
> logi, grīdas, apkure, ūdens, kanalizācija.
>
> Ja kādās istabās paliks nenokrāsotas sienas
> vai uz guļamistabu nebūs durvis, gan jau
> piecietīsi.
>
> Vēl pasākumu var sadārdzināt visādas
> būvvaldes prasības- piemēram, noteikta dizaina
> koka žogs ar pasētām apakšā, bruģis no
> pagalma līdz ielas brauktuvei.
> Mans kolēģis māju pa kredītiem uzcēla, bet
> naudas, lai uzliku žogu un nobruģētu pagalmu
> nepietika, kādēļ nevar to nodot
> ekspluatācijā. Tagad banka elpo pakausī, jo nav
> izpildījis prasību nodot būvi ekspluatācijā.

Jā, ar to jarēķinās ka lielu daļu naudas apedīs kanalizacija, ūdens, elektrība. Žogs dargi sanak...Vēl varbūt ceļš vajadzīgs. Tas vis salec laba ciparā.

agrais Wrote:
-------------------------------------------------------
> Aldiss Wrote:
> --------------------------------------------------
> -----
> > Pateikts bija tikai par zemi. Bet
> > Vēl pasākumu var sadārdzināt visādas
> > būvvaldes prasības- piemēram, noteikta
> dizaina
> > koka žogs ar pasētām apakšā, bruģis no
> > pagalma līdz ielas brauktuvei.
> > Mans kolēģis māju pa kredītiem uzcēla, bet
> > naudas, lai uzliku žogu un nobruģētu pagalmu
> > nepietika, kādēļ nevar to nodot
> > ekspluatācijā. Tagad banka elpo pakausī, jo
> nav
> > izpildījis prasību nodot būvi
> ekspluatācijā.
>


Piebildīšu ne visas būvvaldes prasa fasādi un žogu ja nodod ziemā.

A vispār bez žoga mūsdienās nevar celt mājas? Vismaz agrāk žogi neskaitijā mājas sastāvdaļa un mājas nodošanu ekspluatācijā nekādi neietekmēja. Drīz laikam ogulājus un ābeles vajadzēs būvvaldēs skaņot.

Ja žoga esamība un pagalma labiekārtošana (bruģis) ir paredzēts projektā, tad to pieprasīs pie nodošanas.

Ģimenes māju vai zemnieka sētu ir pieļaujams pieņemt ekspluatācijā, ja:

23.1. ir pilnīgi pabeigti vispārējie būvdarbi un inženierkomunikāciju izbūve, veikta fasādes apdare un ir labiekārtota teritorija ielas pusē;
....

23.2. ir iekārtota vismaz viena dzīvojamā telpa, virtuve un sanitārais mezgls, kā arī sanitārās iekārtas ir pievienotas inženiertīkliem.

Jā, un ja pieņem ziemā,tad var nebūt bruģa:

24. Ja būvi pieņem ekspluatācijā ziemā, teritorijas apzaļumošanu, piebrauktuvju, ietvju, saimniecības, rotaļu un sporta laukumu seguma virsslāņa uzklāšanu, kā arī fasādes fragmentu apdari var veikt minētajiem darbiem labvēlīgā sezonā, bet tie jāpabeidz līdz attiecīgā gada 1.jūnijam.

Bet, ja nepabeidz līdz jūnijam, būvvalde var likt adminisatratīvos sodus.

Viss ir tiešām atkarīgs no būvvaldes prasībām konkrētā lokācijā. Mums prasībās nav žogs. Tātad būvprojektā varu to neiekļaut. Vienīgi jārēķinās ar summu vēlāk, ja žogu nāksies celt un tur jau būs projekts vajadzīgs. Vispār žoga moments man nav līdz galam skaidrs. Izskatās vairāk pēc birokrātiska asinsūcēja, kuram nav pamata un ne mazākā iespaida uz kaut ko konkrēti. Manuprāt būtu jābūt tikai topogrāfijas pārzīmēšanai ar žoga joslas nospraušanu, ja nav noteikts kaut kāds speciāls dizains.
Par terasēm un bruģi arī tieši tāds pats moments. Bruģim jābūt tue kur es vēlos un kad vēlos to uzlikt vai noņemt tā pat kā terasei bez monolīta pamata un nesošām konsteukcijām. Šobrīd paši esam nolēmuši terases vietā likt bruģi. Citādi par dēļu klājienu maksāt NĪN ir apsurda līmenī.
Mums arī vēl priekšā visa būvniecība. Celsim gan noteikti tikai ne gāzbetonu. Pārāk daudz lietu, kur jābūt taisnām rokām. Šobrīd ejam Izodom piedāvājumam cauri. Izskatās daudzsološi. Izskatās, ka paši iesaistoties varētu tikt cauri ar visam komunikācijām un gaiss-ūdens siltumsūkni pie 100tk uz apbūvējamiem 140kv.m.

Siltumīcai, starp citu, arī vajadzīga saskaņošana :) Pat tad, ja pierādi, ka tā ir sezonas būve, pēc likuma katru gadu būtu jāprasa saskaņojums, jo sezonas būvei jānorāda cik ilgi tā tur būs..Par laimi uz daudz ko būvvalde "piever acis"..Ja nebūvē Rīgā, tad nav tik traki ar to nodošanu.

Esi pārliecināts, ka vajadzīga? Tas gadījumā atkal nav kāds izvirtušās Jūrmalas vai Rīgas domes pieņemts lēmums tikai savā pagastā? Cik es zinu, tad siltumnīcai, ja paredzēts lietot līdz vienam gadam, nav nepieciešama saskaņošana, bet tas fakts, kurā brīdī es nojaucu un uzbūvēju jaunu, neviens nevar nokonteolēt. Tātad uz jebkuru jautājumu ir arī atbilstoša atbilde. Siltumnīcai tikai tad ir jābūt dokumentiem, kad tiek likti pamati. Cik saprotu arī jebkurai pārvietojamai nojumei vai šķūnītim, bet tikai tāpēc, ka, ja šķūnītis ir pārvietojams un kontrolei to var pierādīt, tad viņai nav jēgas skriet un pārbaudīt visu, kas būvēts un bezjēdzīgi tērēt laiku, jo likums nebūs viņu pusē.

Nu klasiskā izpratnē tā nebūs būvatļauja, bet saskaņošana, gadījumā, ja būs pārvilkta ar plēvi..

Ēku būvnoteikumi:
"29.1 Ierosinot otrās vai trešās grupas vienstāva ēkas (piemēram, siltumnīcas, nojumes, paviljona, kafejnīcas) jaunu būvniecību vai novietošanu, kuras ekspluatācijas laiks nav ilgāks par vienu gadu un kuru nojauc līdz minētā termiņa beigām (ietverot nojaukšanas laiku) (turpmāk – sezonas ēka), izņemot šo noteikumu 7.6. apakšpunktā minēto gadījumu, institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedz:"

No tā izriet, ka gadījumā, ja to nenojauc, ir nepieciešams "paskaidrojuma raksts", kas ir tāds pats "projekts" kā, piem., šķūnim.. Vispārīgi runājot, būvei var arī nebūt pamatu, tā var būt arī pārvietojama, ja tai ir noteiktas funkcijas.
Arī suņubūda, kas būs iekļauta kopējā arhitektūras projektā, skaitīsies kā būve. :)
Protams, ņemot vērā, ka patreizējie būvnormatīvi ir interpretējami, neviens negrib čakarēties. Pie tam, ņemot vērā kādas ir problēmas valstī, neviens to nespēj izkontrolēt, taču pēc būtības tas nenozīmē, ka var celt ko grib bez saskaņošanas.

Nav jau runa par celšanu, kas ienāk prātā. Ir runa par celšanu pēc likumdošanas. Nav aprunāts, ka jāpieaicina nojaukšanai vai pārvietošanai kontrole, tātad likums pamatā ir nepilnīgs un neviens nevar pateikt, kurā brīdī siltumnīca, nojume ir refrešota, pārvietota, kas nozīmē - vēl uz nākošo gadu.
Protams likums pēc fakta nav tikai nepilnīgs, bet apsurds. Mums drīz arī tualetes papīram uzliks akcīzes nodokli, ja lietosi bez maksas savas privātmājas tualetē. Un kamēr valsti vadīs zagļi, būs tikai sliktāk. Tā kā domāju, pašam ir jāizlemj, kurš likums ir adekvāts un kurš apsurds. Vienmēr ir arī daudz civilizētākas valstis, kurās savus nodokļus un pēcpusi pārcelt.

Lielākais Baltkrievijas republikas tērauda durvju ražošanas uzņēmums piedāvā iegādāties ieejas durvis mājai [www.m-lux.lv]

Pievienošos ar jautājumu. Uz rokas ir 40000. Projekts vienstava mājai 112m2 no fibo blokiem, lentveida pamati, betona dakstiņi. Cik tālu ar šo summu varētu tikt?