Sveicināti interesē jautājums kas ir saistīts ar starpstāvu pārsegumiem. Ir doma celt 1.5st. māju no Aeroc 375mm, kaa starpstāvu pārsegumu izmantot dzelzbetonu, bet cik palasiiju aeroc majas lapaa, tad sanaak ka bezmaz vai visu maaju ir jaacel no aeroc firmas materiaaliem! Kā īsti ir? Varbūt esmu nepareizi sapratis( kā nekā jauns un zaļš vēl :) ). Varbūt varat ieteikt kādu web adresi kur ir pārsegumu paneļu izmēri?

Paldies par atsaucību!

Kriss^

[www.baltijasbetons.lv]

bet vai var shos paarsegumus likt uz Aeroc, vai varbuut labaak vispaar atteikties no aeroc un likt gaazbetonu vai ko citu? ko labaak lietot nesosajaam aarsienaam, ja liek dzelzbetona paarsegumus?

es taa pa vidu,- vai dzelzbetons ir labaaks (leetaaks) kaa koka paarsegums??

Kriss - vai aeroc nav gāzbetons???

taapeec jau es prasu ka iisti neiebraucu sajaa pasaakumaa! mani interesee kas labaak turees dzelzbetona paarsegumu?
no kaa iesakat celt aarsienas?

Kriss, ja gribi likt dzelbetona pārsedzes tad labāk mūrē no Fibo.
Bet tā kā tā mājiņa ir domāta 1.5 stāvu un no aeroc (kas ir gāzbetona bloki) tad vari likt arī koka brusas, būs jauki mājīgi, lēti un silti, bet tikai būs jāsamierinās ar koka čīkstēšanu :)

Vai tad koka bruses pārsegumam sāk čīkstēt uzreiz pēc mājas uzcelšanas, vai tikai pēc kāda laika (vairākiem gadiem)?

Dz.bet. labaks. Ir dargaks, bet viennozimigi labaks. uz to var 2.stava muret normalas sienas no blokiem, nevis taisit barabanu no regipsa.
Likt vajag uz dz.betona joslu, bet joslu jaustaisa ne uz visa bloku platuma a tikai uz 200mm, jo ja tu uztaisisi uz visu bloka platumu, tad caur dz.b. dabusi salu tiltu.

cik saprotu tad uz dz.bet. var mieriigi muureet teiksim 200 aeroc vai ko citu un neuztraukties?
kaa ir ar nesoso sienu muresanu, jumta konstrukciju balstiisanai, kas nesakriit ar 1.st nesosajaam sienaam???

Nu jau jāraksta kā td - vai tiešām Jūs visi būvējat bez arhitektūras un būvkonstrukciju sadaļām?????????????

nitro!
ja perimetru muuree no 400mm blokiem no aarpuses netiek siltinaats-tad joslu taisiit 300 mm un 100mm putoplastu!!??

Par pārsegumiem.
Tēze..katrs būvmateriālu ražotājs ieinteresāts pēc iespējas vairāk pārdot savu produkciju un tapēc veido saviem materiāliem šos izmantošanas iespēju katalogus. Pieņemt vai nepieņemt ir katra pircēja iespēja, kas atkarīga no būves funkcionālām vajadzībām.
Katram pārsegumam - koka vai dz/betona, arī mūrētām velvēm ir kā savas priekšrocības, tā trūkumi. To izvēli nosaka vairāku apstākļu kopums, piemēram daudzīvokļu namos koka pārsegumus pakāpeniski 'izspiež' dažādi nedegošu materiālu pārseguma tipi ugunsdrošības apsvērumu iespaidā. Taču tiem bez ugunsdrošības ir arī mitrumizturība, ēkas palielināta stabilitāte, iespēja izmantot saliekampārsegumu veidu, kas paātrina būvniecību. Taču to izbūve prasa lielāku zināšanu bagāžu tiem, kas to vēlas darīt pats.
Principā dz/betona pārsegumus balsta uz mūra sienām vai metāla karkasa konstrukcijām, jo to iestrāde saistīta ar slapjo procesu izmantošanu, tas pretdabīgs kokam. Ja mūrim izmanto vieglbetona materiālus -gāzbetons (Aeroc), keramzītbetons, kuru tilpumsvars zem 1000 kg/m3, tad tiem nepatīk, ja slodzes nav pārdalītas. Piemēram lielu aiļu gadījumos tiek pārslogotas aiļu malas un te var veidoties plaisas. Tapēc balstījuma risinājumos uz sienām iekļauj speciālu dz/betona pārdalošo joslu izbūvi.
Koka pārsegumi ir vienkāršāki. Jā, ja būvējot ēku to grib pabeigt ļoti ātri -7 diennaktīs, tad nepieciešami kvalitatīvi, žāvēti un speciāli sagatavoti materiāli. Ja 'laika' kurpe nespiež, tad būvē var izmantot arī nežāvētu materiālu, bet ar nosacījumu, ka pārseguma sijas iespējams izžāvēt pārbalstītā stāvoklī bez pildījuma.

un kā būtu, ja koka pārsegumu liktu virs pagrabstāva?

Tā, ka pats personīgi saistīts ar veco ēku projektēšanu un apsekošanu, tad manā praksē, tās gan lielākoties ir ēkas kurās cilvēki patstāvīgi nav dzīvojuši, visi redzētie koka pārsegumi ir ar trupes defektiem.
Teorētiski tas ir izdarāms, bet ja ēka izbūvējama vismaz 50 vai vairāk gadu mūžam, tad pagrabā nodrošināt aukstumu un mitrumu būs problemātiski. Šobrīd praksē gan peejamas visādas polietilēna plēves un folliju materiāli, kas spētu nodalīt kondensātmitrumu no koka, bet ilgtermiņā diezin vai koks būtu pareizākais risinājums.