Būtu labi apkopot kādu informāciju un pieredzi saistībā ar guļbūvju celtniecību.Kopumā par procesu,izmaksām,gan arī kādiem faktoriem,kuri būtu jānem vērā veicot ārdarbus un iekšdarbus.

Par izmaksām:
Līdz spārēm, neskaitot pamatus un citus papilddarbus uz doto brīdi ap 12000 Ls.Izbūvi veica NORDENAMI.

Iesaku pievērst uzmanību jautājumam par guļbūves nogādi un salikšanu celtniecības vietā,painteresējoties vai transporta un tehnikas izdevumi ir iekļauti cenā - tas var izmaksāt vēl kādus 1000 latus - platforma,krāns.Tas nebija iekļauts cenā.

Pirms iekšdarbu sākšanas iesaku atļaut būvei nosēsties un nosēšanās būs tā kā tā, neatkarībā no tā cik sausi ir bijuši baļķi un nekādā gadījumā nebūvēt starpsienas pirms būve nav kārtīgi nosēdusies.
Nosēšanās procesu var paātrinat arī jumta smagums.
Tāt arī der jau padomāt būvniecības procesa laikā,kur būs elektroinstalācijas,lai varētu izveidot nepieciešamos kanālos sienās un ievietot vadus.

Guļbūvei klāšu betona dakstiņus - LAFARGE.Kopumā vajag 220 m2 un tas viss izmaksas sekojoši:
- jumta materiāls - dakstiņi LUKSS SARKANS LAFARGE,malas,plēve,stiprinājumi utt. - 1900,- Ls
- jumta uzklāšana,ieskaitot latojumu - 2700 Ls

Jumta svars - LAFARGE dakstiņi,220 m2 - 10 tonnas.

Nevar īsti saprast,kāda tad tā situācija arto guļbūvju cletniecību LR terotorijā ir.Itkā atsauksmes ir,bet tā neviena konkrēta cilvēka,kurš pats dzīvo guļbūvē.Un kaut kā neticās,ka viss tik sūdīgi izskatās attiecībā uz guļbūvēm - ziemā auksts, sēzas bez jēgas un vispār kopumā nekas labs.
Ko tad tie paši skandināvi pie mums guļbūves pērk un liek uzstādīt.Itkā Skandināvijā siltāks jau nav.Un nekvalitatīvas lietas jau neviens nepirks.

Ja guļbūvēs būtu bijis auksti, tad mēs neviens nesēdētu šai forumā, jo mūsu senči visi būtu izsaluši. Tais laikos neviens pat nevarēja iedomāties, ka guļbūve vēl papildus jāsilda ar akmens vati vai ko citu. Vajag vienkārši normāli kurināt un ja var atļauties uzcelt guļbūvi, tad kādu lieku malkas steru gadā arī var nopirkt. Man liekas, ka ar to siltināšanu visi galīgi apstulbuši un siltina vai vajag vai nevajag, jo visi tā dara. Es vēl saprastu, ka blokmājas dzīvokli vajag nosiltināt, bet kapēc čakarēt guļbūvi?

LBN 002-01(Norobežojošo konstrukciju siltumtehnika) ir spēkā ar 01.03.2003., savietojot šā LBN prasības ar pārējo Latvijas būvniecības likumdošanu, visi projektētāji, kas projektē guļbūves no baļķiem tievākiem par 32 cm bez siltināšanas vissezonu izmantošanai ir noziedznieki bez diskusijām...Eiropa rūpējas par globālo sasilšanu- "liekais malkas sters" arī ir noziegums- polu ledāju kušanas rezultātā Rīgu zem ūdens ir iespējas pieredzēt jau tagad dzimušiem ļaudīm- ir iemesls par to padomāt arī kādam ar cietāku pauri...

Es gan domāju, ka viens džips ar padsmit litru degvielas patēriņu sagandē vairāk dabu nekā lieks sters malkas, bet vai tādēļ visi lielo autiņu braucēji pārkāps uz golfiņiem. Eiropas normu izstrādātājiem taču arī patīk pabraukt ar šiku autiņu, bet vācieši ir gatavi izstāties no Eiropas savienības, ja tiks ierobežots ātrums uz autobāņiem. Lieks malkas sters kā reizi dabai nodara vismazāko kaitējumu. Mūsu senčiem kaut kā nav izdevies to zemīti sasildīt un Rīgu noslīcināt, bet viņi kā reiz sildīja mājas, kuras neatbilda nekādām LBN prasībām. Bet tādi jau tie latvieši ar "mīkstajiem pauriem" ir. Labāk dzīvos vates-plēves būdās,ēdīs desas bez gaļas un sviestu no Āfrikas palmu eļļas, dzers pienu ar konservantiem, jo dabīgs taču kaitīgs veselībai un ēdīs maizi no kuras pat kārtīgs pirdiens nenāk, toties visas Eiropas normas būs ievērotas.

precīzi.

Didzim žetons!
Tūdaļ diskusijā iesaistīsies Sencis un "populārzinātniski" mums visiem paskaidros kāpēc jāliek vate, jo vairāk, jo labāk, kā arī siltuminerces radīšanai piedāvās mājā izvietot veselu bibliotēku:)
Viņu mērķis ir LBN korekcija līdz Lietuvas līmenim, kur privātmājai sienām normatīvais R = 5,0, jumtiem R=6,25...
Pēc šāda normatīva pieņemšanas iznāk, ka Jakutijā ir siltāks, tur prasība sienām ir nedaudz zem 5,0:)

ak jā td:
vai tomēr pareizāk nebūtu runāt par katras projektājamās ēkas kopējo siltumpretestību, saliekot kopā ne tikai guļbaļķu sienu, bet arī logus, durvis, jumtus un visus pārējos siltuma zuduma punktus, tad arī varētu pateikt precīzi cik biezam tam baļķim jābut, lai sasniegut normatīvu?
savādāk jau ejam vieglākās pretestības ceļu - viss pēc maksimuma un pasūtītāja gala tāmē max cipars garantēts (arhitekta atalgojums taču tiek noteikts % no tāmes?)
Nekā personīga, tikai pārdomas
G

...visādi var debatēt- pareizāk jeb aplam, bet normu grāmatā rakstīts šādi:
-"Atsevīšķu norobežojošo konstrukciju siltuma caurlaidības koeficenti nedrīkst pārsniegt LBN 002-01 2.tabulā norādītās siltuma caurlaidības koeficentu vērtības";
Gūļbūves 1m2 masa=> 100kg, tātad sienas normatīvam siltuma caurlaidības koeficentam dzīvojamām mājām jābūt mazākam par 0,3k un viss. Cik resns baļķis to nodrošina- rēķiniet paši...

Par būvnormatīviem ujn siltināšanu kopumā viss skaidrs.Bet tā arī konkrētu atbildi vai pieredzi no kāda puses par guļbūvēm neesmu lasījis un redzējis.Diemžļe manu paziņu lokā tādu nav un vai tad tiešām visā forumā arī tādu nevar atrast.

ne mazums informācijas par dzīvošanu guļbūvēs ir bijis dažādos žurnālos. nevienā rakstā neviens nav sūdzējies, ka guļbūvē būtu auksta dzīvošana. draudzenes kolēģis dzīvo guļbūvē. ir apmierināts ar siltumu, ar klimatu.
nākošpavasar pašam būs pieredze ar dzīvošanu guļbūvē. tad, arī būs ar ko padalīties. pagaidām strādāju pie G pieminētās kopējās siltumpretestības un siltuminerces palielināšanas - logi un durvis ar 3 stikliem, pamatīgi nosiltināšu jumtu, grīdas - siltās.
āra temperatūra ziemas mēnešos, gan, paliek dieva rokās.

Gribu pārdot.---------------------------------------------------
arī man ir ko teikt!
dabūsiet visaadus labumus,
izmantojot mājas interjerā
apdares dēļus, kas ir visaada garuma.
varu pārdot uzreiz no priedes sienām, griestiem.
Rakstiet uz
priv.carpentry@#$%&promedia.lv
vai zvaniet:
26596 816
vai Līgatnē telefons: 7149207

Viss ir ļoti vienkārši. Viss, kas saistīts ar siltuma pazušanu, vai aukstuma iekļūšanu ēkā ir tikai un vienīgi baļķu sasiešanas kvalitātē. Ir vasaras nams, kvalitatīvi celts no 18cm baļķiem diametrā, kur normālā ziemā normāli kurinot ir silti. Piemēram Norvēģijā standarts visām guļbūvēm ir 22cm biezas sienas. Ņemot vērā mūsu klimatiskos apstākļus ieteicamais, kā arī optimālais sienu biezums panākams ceļot dzīvojamo māju no 28-32cm diametra baļķiem. Pārējais tiešām atkarīgs no jumta, grīdām, logiem u.t.t.

Piekurināt jau var gandrīz jebko, jautājums cik tas maksā. Principā dzīvijamām mājām neiesaka mazāk par 32-35cm, pirtīm 25cm.

Joprojām visi balstās uz kaut kādiem teorētiskiem rādītājiem un informāciju par baļķu biezumu utt.
Tā arī neviena,kam ir reāla pieredze nav šajā forumā.
Uzbūvēšu un tad jau padalīšoš ar informāciju.

Var likt gan tievus gan resnus baļķus, daudz tas neiespaidos siltumu gavenais ir precīzi savienojumi un vienmērīga sēšanās, ja tas netiek ievērots kā piemēram daudzās vietās. Tad nau brīnums ka guļbūvē aizsalst ūdens sistēma. Ja būvē no 18 diametra bālķiem būs vairāk vainagi, un ja būvē no 30 diametra baļķiem būs mazāk vainagu.

Uzliku jumtu,būve sāka riktīgi sēsties.Nav jau joka lieta 10 tonnas uzkrāmēt uz spārēm.