Šķembas, kā te rakstītājs domā, liek lai pastiprinātu atbalstu pēdai. Nē! (saka ka zeme cieta jo būvgruži, stieni nevar iedzīt...Stieni nevar iedzīt arī tad, kad tas atduras pret mazu akmeni!
Šķembas ber, lai palielinātu atbalsta laukumu, uz smiltīm, pie esošā ģeometriskā atbalsta laukuma. Tā iegūst to, ka spiediens uz laukuma vienību samazinās uz tā rēķina, ka katrs šķembu akmentiņš ir ar daudz lielāku saskarsmes laukumu kā tīra plakne, jeb betons bez šķembu kārtas. Biezums šķembām var būt pat ļoti mazs- ka tik apakšu noklāj. Un tas praktiski gandrīz nepalielina izmaksas. Protams jāblietē. Bet jāblietē vienmēr. Tāpēc arī šķembas ber zem asfalta, bruģakmens seguma, lai spiediena rezultātā negrimtu.

Režģžogs virs pāļu pamata ir normāls pasākums, ja tiek ievēroti LBN noteikums:


155. Projektējot un būvējot pāļu pamatus kūkumojošās gruntīs, paredz pasākumus, kas nepieļauj vai samazina grunts sala kūkumošanās spēku ietekmi uz pāļiem un režģogu.


Vienkāršākais ir nepieļaut sala ietekmi kādā no veidiem:
1)režģžogu veidojot zemāk par sasalumu
2)režģžogu veidojot virs grunts kā pārseguma paneli
3)nomainot gruntī pret tādu kas nekūkumojas (lielākoties visas vairāk vai mazāk kūkumojas)
4)nepieļaujot sasalšanu.

Pie jau uzbūvētiem pamatiem esošā izpildījumā vienīgais ko var darīt ir 4) nepieļaut to sasalšanu.

Pie jau uzbūvētiem pamatiem vēl var pacelt pamatu virsmu un teritoriju tā lai režģoga apakša Rīgā būtu 1.2m no zemes virsmas, grunts 1 reizi 10 gados sasalst 1.15m dziļumā

Teritorijas pacelšana ar esošo pamatu apbēršanu arī ir risinājums. Terētiskis, jo visdrīzāk apkātējo māju iedzīvotājiem radīsies pamatoti iebildumi par šādu kaimiņu teritorijas pacelšanu. Visdrīzāk arī būvvaldei šāds izpildījums nepatiktu, jo projektā ir esošā augstuma atzīmes un tā tālāk.

Te arī risinājums:

Visiem laba diena.

Tātad biju prasījis par pamatu siltināšanu, tūlīt uzrakstīšu par zemi.

1. Tātad zemi iepriekšējais saimnieks bija pacēlis zemi aptuveni 30cm. Zemes gabals ir nedaudz ar slīpumu uz ceļa pusi. Tātad tagad lentveida režģogs sākas aptuveni 20 - 30cm zem zemes līmeņa, to var redzēt fotogrāfijās rakstā pAMATU SAGATAVOŠANAS DARBI 3 DAĻA.

2. Gruntsūdeņi tajā apvidū ir tiešām augsti un slapja grunts jau sākas no 1 metra dziļuma rudenī līdz pavasarim.

3. Ja visi atcerās kāds bija 2017 gads tad tas bija ļoti lietains visu gadu un tajā gadā grunts ūdeņi pacēlās līdz 40cm aptuveni no zemes līmeņa. Bet 2018 g Maijā jau bija ok lai sāktu rakšanas darbus.

4. Komentētājam par tām šķembām - Tad šķembas tika pasūtītas dubultā daudzumā, pirms rakšanas, kad mēs uzsākām rakšanu mes pat iedomāties nevarējām kas daras apakšā. Foto var redzēt kāda ir grunts, jā tā nav skalota šķeba, bet gan ar smiltīm nedaudz sajaukta tāpēc arī nevar pateikt ka tur tās šķembas ir vairāk kā vajag. Nedomaju ka vispār kāds gribētu nopist kapeiku un ieekonomēt uz šķembu rēķina :)

5. Un tagd vipār par to marazmu par betona režģoga noraušanu no pāļiem. Kur jjūs to ņēmāt???
Vēlreiz saku apkārtējās mājas visas stāv uz lentveida pamatiem kuri nebūt nav ieraktiu 2 metru dziļumā jo tas nav iepējams tajā apvidū. Mājas ir gan lielākas , gan mazākas nekā mūsējās un tās stāv jau gadu desmitiem. Jā ir dažam plaisas fasādē bet tas ir dažām. Un tagad te dažs labs grib iestāstīt ka iedzīti 26 pāļi ar lentveida 1m augstu režģogu kam armējums ir kātiltam var kaut ko noraut?????

5. Komentārā par stūru pacelšanos - Tad lai kāds stūris paceltos attiecīgi pretējam jānosēžas pareizi, lai pretējais nosēstos tad kā minimums jānosēžas 6 pāļiem kas balstās uz cietas grunts 12m dziļumā. Var jau gudri runāt par visiem tiem zemes spēkiem un globālo sasilšanu, bet ja mums tos pamatus sakustinās tad tām apkārtējām mājām jau sen vajadzēja pārvērsties par gruvušiem :)
Beidziet dramatizēt par režģoga noraušanu no pāļiem.

6. Pamatu 0 līmenis pēc projekta mums ir diezgan augsts un sakrīt ar 0 līmeni dabā. Mums ir reizi 100 gado aplūšanas iespēja un tā arī bija 2007 gadā ja nemaldos kad Juglas kanāls izgāja no krastiem un dažām apkārtējām mājām ar zemiem pamatiem ūdens bija 20cm pirmajā stāvā. Mums pamati beidzas līdz ar palodzi kaimiņa mājām kas stāv blakus.

Visiem jauku dienu :)

Rx Wrote:
-------------------------------------------------------
> Te arī risinājums:
>


Paldies par foto, cik saprotu armēt vajag tikai to daļu kas ir virs zemes? Nu varbūt nedaudz zemāk bet ne visu 1 metra augstumā?

>> 5. Un tagd vipār par to marazmu par betona režģoga noraušanu no pāļiem. Kur jjūs to ņēmāt???
Vēlreiz saku apkārtējās mājas visas stāv uz lentveida pamatiem kuri nebūt nav ieraktiu 2 metru dziļumā jo tas nav iepējams tajā apvidū. Mājas ir gan lielākas , gan mazākas nekā mūsējās un tās stāv jau gadu desmitiem. Jā ir dažam plaisas fasādē bet tas ir dažām. Un tagad te dažs labs grib iestāstīt ka iedzīti 26 pāļi ar lentveida 1m augstu režģogu kam armējums ir kātiltam var kaut ko noraut?????

Zem esošo māju lentveida pamatiem apakšā grunts nesasalst, jo tie visdrīzāk ir dziļāki. Tavs režģžogs ir tikai 30 cm zem zemes un balstās uz 26 gabaliem dziļi zemē iebetonētiem pāļiem, stabiliem un stingriem pāļiem, kurus ārā izraut nav iespējams. Sasalstot gruntij (tajā esošajam ūdenim), pieaug tās tilpums, tā ceļ uz augšu režgžogu. Nav būtiski, cik liels tas ir un kā armēts, tas tiek spiests uz augšu. Ūdens sasalstot tilpumā pieaug par 10% un saplēst var kā spainīti, tā betonētu baseinu. Būvējot ceļus, milzīgas granīta klintis tiek sašķeltas gabalos, tajās ieurbjot caurumus un sasaldējot ielieto ūdeni. Šķidrais slāpeklis komplektā ar ūdeni ir efektīvāks kā dinamīts.

Nu gan te drāma tiek burta, ieliec perimetra siltumizolāciju un dzīvo mierīgs.
Vienīgi es ātri pārlasot par tām kaimiņu mājām, kas ir pat lielākas un stāvot uz lentveida pamatiem, pie sevis nodomāju, vai vajadzēja tādus pāļus urbt. Jā, lasīju, ka inženieris to sarēķinājis, bet inženieru kvalitāte un kompetence ir ļoti dažāda un ceru, ka painteresējies vēl pie kāda speciālista pirms būvēji.

sq Wrote:
-------------------------------------------------------
> Nu gan te drāma tiek burta, ieliec perimetra
> siltumizolāciju un dzīvo mierīgs.
> Vienīgi es ātri pārlasot par tām kaimiņu
> mājām, kas ir pat lielākas un stāvot uz
> lentveida pamatiem, pie sevis nodomāju, vai
> vajadzēja tādus pāļus urbt. Jā, lasīju, ka
> inženieris to sarēķinājis, bet inženieru
> kvalitāte un kompetence ir ļoti dažāda un
> ceru, ka painteresējies vēl pie kāda
> speciālista pirms būvēji.

Tieši to mēs arī neizdarījām kaut gan bija doma. Tagd par to nedomāju, bet JĀ piekrītu vajadzēja paprasīt lai neatkarīgs būvinženieris paskatās. Bet nu kas darīts tas darīts, nav tik traki par cik pagaidām visi izdevumi dalās uz diviem.