Sekojošas pārdomas - ja māja ir uz skrūvpāļiem, bet ir vēlme likt silto grīdu, kāds būtu efektīgs pīrāgs, ņemot vērā, ka betona klucis uz zemes nesanāks!?
Karkasa māja, kura stāv uz metāla siju rāmja, kas stiprinās pie skrūvpāļiem un ir minimums 50cm virs zemes. Konstrukcijas argumenti ir meža teritorija, kurā nav vēlme nobeigt visas koku saknes ar betona lenti vai plātni un metāla rāmis dod iespēju likt mazāk pāļus. Mērķis ir zeme/ūdens SS, bet ņemot vērā "betona popularitāti" grīdām, vai ir racionāli likt siltās grīdas, un, ja jā, vai svarīgāk likt metāla "izstarotāj-plāksnes", vai 3 kārtas reģipsi, imitējot betonu vai vēl kā citādi...!?

Kur problēma? Galvenais siltumizolācija attiecībā pret irbenājiem :) Galvenās konstruktīvās problēmas - aukstuma tiltiņi uz pāļiem...

šajā gadījumā rūpes par koku saknēm neiztur nekādu kritiku, ja zem savas skrūvpāļu mājas neplāno ierīkot koku saknēm domātu laistīšanas sistēmu.

nevajag mocīties!

Paldies par pirmajām atbildēm! Pēc konsultācijas ar inženieri, uzliekot "upurdēli" uz metāla sijām, kurš uzņems aukstumu, un uz tā veido karkasu, kas tiek siltināts, nav pārāk liels kondensāta risks un iespējams arī tiltus novērst gana labā līmenī! Savukārt, par saknēm - kritiku iztur gana labi, ņemot vērā, ka tā ir info gan no dārzniecības, gan ainavu arhitektu speciālistu puses. Reljefs ir ar kritumu, līdz ar to mitrums tur tiek klāt, pie tam, priedēm sakņu sistēma iztur šādu "slodzi", savukārt, izrokot 1,2m tranšeju vai pat pilnu bedri, griežot saknes, atņemot skābekli, utt., risks ir nesalīdzināmi lielāks. Ja vien v_t nav padziļinātas zināšanas šajā jomā (ko nenoliedzu, tiešām nezinu!), tad tomēr gribas paļauties uz speciālistu viedokli, kuriem nav nekāda interese par pamatiem vai celtniecību, līdz ar to "koruptīvi padomi" tie nav... :) Kā arī, lietus ūdens novadīšana zem mājas nelielā apjomā nav problēma un pie vaļējas pagrīdes diez vai tāpēc kaut kas uzreiz sāks pūt!?

Šoreiz tiešām vairāk domāju tieši par grīdu pīrāgu, ņemot vērā, ka zaudēju akumulācijas tilpumu, ko parasti dod betona plācenis, kā arī apakšā svilpo vējš! Tāpēc interesēja, vai kādam ir kāds labs padoms attiecībā uz silto grīdu, kas "karājas gaisā", bet nav otrais stāvs ar regulējamu klimatu no abām pusēm..!? Kā arī, iespējams, siltās grīdas nemaz nav laba doma šajā gadījumā, lai kā gribētos tieši šādu risinājumu...!?

Jebkurā gadījumā apakšā būs vajadzīga pabieza siltuizolācija, jo noizolēt no zemes +5 grādiem vienmēr ir vienkāršāk, nekā gaisā pakārtu konstrukciju.
Vispār jau arī šādā variantā betona slānis nav nekas neiespējams.Ja nu negribas to betonu ļoti, ļoti, bet akumulāciju tomēr gribas, tad pastāv taču arī cita veida siltuma akumulatori, tikai svars sanāk tik un tā tikpat liels, un tiek papildus aizņemta telpa. Variantā bez akumulācijas bufertvertne būs tik un tā nepieciešama, pretējā gadījumā siltusūknis slēgsies iekšā un ārā nenormāli daudz reižu. Katra ieslēgšanās un izslēgšanās ir saistīta ar pārejas procesiem, kas samazina iekārtu mūžu daudz vairāk, nekā tas būtu nepārtrauktas darbības rezultātā...

Ja kas, tad ūdens ir gandrīz piecreiz inertāks par tāda paša svara betonu. Piecreiz vairāk siltuma atdos, kamēr atdzisīs par vienu grādu. Saliekam silto grīdu cilpas pēc iespējas blīvāk un izmantojam maksimāli resnas caurules. Inertums un akumulācija garantēta. Protams, pasākumam ir sava matemātika cauruļu un kolektoru izteiksmē, bet te jau saimniekam pašam savi EUR jārēķina.

pabeidzot domu par saknēm.
ss būs jārok āra kontūrs. vairākos simtos kvadrātmetru. vai tad no tām saknēm nejuks skrandas, jeb ir doma to kontūru arī karināt virs zemes?

koks kompensēs zaudēto sakņu daļu.
man arī ir koki tiešā tuvumā un nekas tiem nav noticis. pirms padsmit gadiem pieliktajiem putnu būrīšiem vairs knapi tieku klāt. baigi augstu uzrāpušies.

vēlreiz ieteikšu nemocīties. un padomāt, varbūt, par pagraba izbūvēšanu.

Jā, par ūdeni taisnība, varbūt lielu daļu atrisina lielākas caurules. Protams, ir jau tas betons iespējams, bet pagaidām ir zināma pretestība šim variantam...
Par saknēm - pirmkārt, ir arī urbumi, ne tikai kolektors simtos kvadrātmetru, bet arī tam ir vieta metrus 20 no mājas, kur sākas pļava. Ēka nav meža vidū, bet malā. Un jā, tad pēc teorijas labāk arī būvēt pļavā, bet šoreiz ne par to un gaumes atšķiras... :)
Kā arī protams, zināms buferis būs, tā slēgšanās lieta ir dzirdēta! Oriģināli bija vēlme to visu vēl sajūgt ar kamīnkrāsni ar ūdens oderi, bet tad akumulatoram jau jābūt uz tonnu un sāku apšaubīt nepieciešamību. Šaubu pamats - tikai dēļ tām reizēm, kad iekurt gribas, bet temperatūra nav nepieciešama un tad uzvarīt sistēmu nav prieks... Bet, neesmu šajā ziņā eksperts un, varbūt arī, lai 500L uzvārītu, vajag 6h kurināt un tad varbūt nav slikti, lai reizēm gatavo tikai silto ūdeni, bet nelaiž cirkulāciju uz grīdām, ja akumulācijas tvertnes siltumu novada uz visu sistēmu, ne tikai apkuri...!?

Ja nu tik ļoti lielas bažas par priežu saknēm, tad varbūt vari izskatīt drenāžas (cauruļu) ierīkošanu gaisam/ūdenim zem betona grīdas plāceņa? Pamatus taisi kā iecerēts-uz stabiem, bet grīdas apakšu neatstāj karājoties gaisā, bet gan noliec uz piebērtas grunts/smilts. Galvenais-salikt daudz armatūras pret nevienmērīgu nosēšanos.

P.s.

Man pašam lieli koki tuvu pie mājas nepatīk. Ir vētras laikā būts mežā, kad koki lūst kā skali.
Un odi mežmalā vasarā arī nav patīkama lieta.

Māja jau ir uzcelta uz skrūvpāļiem vai tikai tiks celta? Īsti neizprotu tēmu, ja reiz arhitektam bija jau jāsaplāno tavs sapnis ierīkot pīrāgu ar silto grīdu.
Ja māja tikai taps, tad es liktu 224-227mm sip paneļus uz pamata vainaga.
Siltai grīdai taisītu:
[zulakwood.lv]
var vēl meklēt pēc vārda THERMOFLOOR vai silto grīdu sistēmas durelī

Zulakwood risinājums un tam līdzīgie ir labs risinājums koka grīdām, praksē arī viss forši. Uzsilst ātri salīdzinājumā ar betonu. Bet dārgs ... OSB ar gropēm - kosmos (var aizstāt ar koka dēļiem 25x100mm c/c 216mm un starp dēļiem likt trubu.. Bet arī pašas plāksnes - kosmos .. 20EUR m2 tikai plāksnēs (aptuveni)...
OSB ar gropēm, plāknes, grīdas ģipsis .. viss kopā dārgi, ja var atļauties, tad ir ok!

Betona plāksni var arī ieliet, tik jāparedz sijām nestspēja attiecīgi. Šis izmaksās būs draudzīgāks un koka sijas padarīs stingākas. Ja sīkie joņos glāzes negrabēs otrā istabas galā.

Reģipsī arī var būvēt, ja pārseguma nestspēja nav pietiekama vai ir citi iemesli. Ar reģipsi izbūvēta sistēma ar draudzīgāka tiem, kas paši kko dara. Turklāt reģipša atgriezumus var dabūt pa kapeikām. Tik tā čakarēšanās ar graizīšanu.. un būtu labi gropes taisīt lielākas kā caurules diametrs un piepildīt ar flīžu līmi, lai tā savukārt apņem cauruli (lai ir kārtīgs kontakts siltumnesējam ar materiālu). Bet jārēķinās, ka reģipsim būs cits blīvums un attiecīgi siltumatdeve būs stliktāka, sliktāka vairāk kā 2 reizes... Tas nozīmēs, ka būs jāceļ siltumnesēja temperatūra.

Īsumā:
1. Labi, dārgi
2. Labi
3. Normāli/labi, lēti

piekārtā veidā koka karkasā siltās grīdas jebkurā gadījumā būs salīdzinoši dārgāk, kā jebkurš radiatoru risinājums arī ar akumulācijas tvertni.
Ja tomēr paliec pie siltajām grīdām tad Proktologa 2.risinājums ir vislabākais, jo no pieredzes, siltās grīdas bez armēta betona nebūs ilgmūžīgs. visi esošie saprāta cenu risinājumi ar laiku nosēžas, sāk staigāt utt. grīda sāk "peldēt".
Viens risinājums nesen īstenots, vajadzētu būt labi un nav tik dārgi, tikai telpas pārsegumus tad jāplāno nedaudz augstākus:
grīdas sijām no apakšas uzlikām 2 mitrumizturīgā reģipša kārtas tam vēl apakšā 5cm putaplastu. siju biezumā iebērām beramo vati (vismaz 15cm), nedaudz nospiežot. tad beizais follijs pāri sijām un atkal 2 reģipša kārtas. tad armējām un likām siltās grīdas ar visu betonu 7-8 cm. nu un uz betona jau flīzes, lamināts vai kas cits. Svarīgs šajā gadījumā būs apakšējais pīrāgs zem betona/siltajām grīdām, jo biezāks, jo labāks, bet tajā pat laikā siju nestspēja neļauj reģipša un betona/silto grīdu kārtai peldēt.

ar siltajām grīdām ir viens mīnuss - ilgi silst un jāuztur pastāvīgi vienmērīga temperatūra. Kategoriski neder "brīvdienu mājām", jo ziemā uzcelt temperatūru no 15* uz komforta 22* var aizņemt pat nedēļu. Kamēr grīda, kamēr visi apdares materiāli iekštelpās, kamēr mēbeles uzsilst.

Grūti piekrist par staigāšanu un sēšanos. Latas pienaglotas pienesoša karkasa ar naglām. Ģipši tiek izskrūvēti ar skrūvēm 20 gab uz m2, grūti iedomāties, kas tur varētu staigāk. Ja ievēro tehnoloģiju ko paredz ražotājs problēmām nevajadzētu būt nevienā no risinājumiem (pieredzē realizēti projekti)

Cita lieta ja būvnieks sāk improvizēt vai citu iemeslu dēļ atkāpjas no pareizas sauso, silto grīdu montāžas.

Kam dēl tiek likts follijs zem 2 reģipša kārtām? Ar domu, ka tas atstaros siltumu? Vai nav jābūt attiecīgi gaisa škirkārtai lai tas darbotos?