Labs vakars.
Arī es ar ģimeni sākam apsvērt domu par savu māju. Vienu dienu pētot google uzgāju Dores mājas.
Daudz atsauksmju neatradu, bet tās, kas šeit atrodamas, ir pozitīvas.
Jautājums - kas būtu jāzina un/vai jāņem vērā, izvēloties celt Dores māju no līmbrusām?

Cik lasīju, viņu piedāvāto 20cm biezo ārsienu nav vajadzības papildus siltināt.
Ideja sekojoša.
Lentveida pamati siltināti ar 5cm puķiku. Grīdā 20cm. Koka logi ar trīs stiklu paketi. Būs divi pilni stāvi. Jumtā plānoju sapūst 30cm beramo vati. Būs piespiedu ventilācija.
Vai siltinājuma materiāli pietiekami tiek plānoti?

Un kāds var apgaismot, vai 1200m2 zemes ir pietiekami, lai uzceltu 180m2 divstāvu māju un ierīkotu zemes siltumsūkni? Šo info neatradu nekur.

SS kontūram vajag 3x mājas kurināmo platību. Tātad 500-600 m2.

20 cm koka siena neatbilst normatīvos noteiktajai siltuma caurlaidībai

Siltumizolācijas materiālu plānošanā ar prozu neies cauri. Jāskata LBN. Energoefektivitātes prasību paaugstināšanās nākamais solis 2021. gada 01. janvāris. Jaunbūvei jāiebrauc jau zem 60 kwh uz kvadrātmetru. Iespējams, ka tradicionālai guļbūvei pieļaujamas atlaides, bet vai Dores māja iet zem šī termina?
Ja zemes siltumsūknim ierobežota platība, var izskatīt dziļurbuma vai klāstera variantus.

U vērtība 20cm līmbrusai ir 0.585 (info no mājas lapas).
Paši viņi uzsver, ka atbilst normatīviem.

James rakstīja:
-------------------------------------------------------
> U vērtība 20cm līmbrusai ir 0.585 (info no mājas
> lapas). Paši viņi uzsver, ka atbilst normatīviem.

Dore tehniski nemelo, ja viņu mājas izstrādājums tiek pārdots kā tradicionālā guļbūve.

Skat. [likumi.lv] 3. tabulu Būves elementa un lineārā termiskā tilta siltuma caurlaidības koeficientu URM W/m²K maksimāli pieļaujamās vērtības, kur

2.2. sienas tradicionālajās guļbūvēs bez siltumizolācijas slāņa iebūvēšanas sienā - 0.65

Bet pēc būtības Dore apčakarē klientus, ja nepasaka, ka normālām dzīvojamo māju ārsienām max U vērtībā:
2.1. ārsienas - 0,23 jeb 2.5x mazāka nekā Dores māju 0.585.

Ja Dore klientiem šo atšķirību izskaidro, ieskaitot ietekmi uz apkuri naudas izteiksmē, tad viss kārtībā - tad cilvēks pats var veikt apzinātu izvēli.

Salīdzinājumam citu materiālu sienu siltuma caurlaidība no [bauroc.lv]

Bauroc Universal 375kg/m3 200mm - U = 0.45 W/m²K
Bauroc Classic 425kg/m3 150mm - U = 0.63 W/m²K
Fibo 3MPa 690 kg/m3 350mm - U = 0.55 W/m²K

Es teiktu, ka Dores māja ar tik lielu U koeficientu der kā māja nepatāvīgai dzīvošanai, kad apkures izdevumi nav tik būtiski.

Pavisam aptuvens aprēķins par zaudēto siltumu, ja salīdzina Dores U = 0.585, un normālu sienu U = 0.2 uz 180m2 divstāvu mājas. Perimetrs apmēram 40m, ārsienu augstums 6m (divi pilni stāvi), ārsienu laukumss = 40*6=240m2, stiklojuma laukumu (kas būs vienāds) ignorējam, vidējā sezonas T starpība starp āru un iekšu 20 grādi (K), apkures sezona - 6 mēneši. delta U = 0.585 - 0.2 = 0.385 W/m²K.

Tātad apkures sezonā vidējā siltuma zudumu atšķirība starp Dores un normālu sienu māju būs = 0.385 W/m²K * 240m2 * 20K = 1.848 kW.

Siltuma zudumi sezonā kopā būs 1.85 kW * 24h * 30dienas * 6 mēneši = 8 MWh. Piemēram, Rīgā siltuma tarifs ir 51,90 EUR/MWh bez PVN. 180m2 Dores mājas apkure gada laikā izmaksās par 500 eiro (ar PVN) vairāk nekā normālā mājā. Apkure ar siltumsūkni. Pieņemšu visas sistēemas COP 4, siltumsūknis noēdīs 8000 kWh / 4 = 2000 kWh, kas pie cenas 0.18 EUR/kW, sastādīs +360 eiro sezonā Dores mājas apkurei. Un tas vēl neņemot vērā papildus izmaksas, jo vajadzēs lielākas jaudas siltumsūkni.

Apkures sistēmas maksimālai jaudai Dores mājā jābūt par vismaz 4kW lielākai nekā normālā mājā, lai izdzīvotu -20C. Lai izdzīvotu -30C - +5 kW.

Ambrosio rakstīja:
-------------------------------------------------------
> James rakstīja:
> -------------------------------------------------------
> > U vērtība 20cm līmbrusai ir 0.585 (info no
> mājas
> > lapas). Paši viņi uzsver, ka atbilst
> normatīviem.
>
> Dore tehniski nemelo, ja viņu mājas izstrādājums
> tiek pārdots kā tradicionālā guļbūve.
>
> Skat. [likumi.lv] 3. tabulu
> Būves elementa un lineārā termiskā tilta siltuma
> caurlaidības koeficientu URM W/m²K maksimāli
> pieļaujamās vērtības, kur
>
> 2.2. sienas tradicionālajās guļbūvēs bez
> siltumizolācijas slāņa iebūvēšanas sienā - 0.65
>
> Bet pēc būtības Dore apčakarē klientus, ja
> nepasaka, ka normālām dzīvojamo māju ārsienām max
> U vērtībā:
> 2.1. ārsienas - 0,23 jeb 2.5x mazāka nekā Dores
> māju 0.585.
>
> Ja Dore klientiem šo atšķirību izskaidro,
> ieskaitot ietekmi uz apkuri naudas izteiksmē, tad
> viss kārtībā - tad cilvēks pats var veikt apzinātu
> izvēli.
>
> Salīdzinājumam citu materiālu sienu siltuma
> caurlaidība no
> [bauroc.lv]
>
> Bauroc Universal 375kg/m3 200mm - U = 0.45 W/m²K
> Bauroc Classic 425kg/m3 150mm - U = 0.63 W/m²K
> Fibo 3MPa 690 kg/m3 350mm - U = 0.55 W/m²K
>
> Es teiktu, ka Dores māja ar tik lielu U
> koeficientu der kā māja nepatāvīgai dzīvošanai,
> kad apkures izdevumi nav tik būtiski.
>
> Pavisam aptuvens aprēķins par zaudēto siltumu, ja
> salīdzina Dores U = 0.585, un normālu sienu U =
> 0.2 uz 180m2 divstāvu mājas. Perimetrs apmēram
> 40m, ārsienu augstums 6m (divi pilni stāvi),
> ārsienu laukumss = 40*6=240m2, stiklojuma laukumu
> (kas būs vienāds) ignorējam, vidējā sezonas T
> starpība starp āru un iekšu 20 grādi (K), apkures
> sezona - 6 mēneši. delta U = 0.585 - 0.2 = 0.385
> W/m²K.
>
> Tātad apkures sezonā vidējā siltuma zudumu
> atšķirība starp Dores un normālu sienu māju būs =
> 0.385 W/m²K * 240m2 * 20K = 1.848 kW.
>
> Siltuma zudumi sezonā kopā būs 1.85 kW * 24h *
> 30dienas * 6 mēneši = 8 MWh. Piemēram, Rīgā
> siltuma tarifs ir 51,90 EUR/MWh bez PVN. 180m2
> Dores mājas apkure gada laikā izmaksās par 500
> eiro (ar PVN) vairāk nekā normālā mājā. Apkure ar
> siltumsūkni. Pieņemšu visas sistēemas COP 4,
> siltumsūknis noēdīs 8000 kWh / 4 = 2000 kWh, kas
> pie cenas 0.18 EUR/kW, sastādīs +360 eiro sezonā
> Dores mājas apkurei. Un tas vēl neņemot vērā
> papildus izmaksas, jo vajadzēs lielākas jaudas
> siltumsūkni.
>
> Apkures sistēmas maksimālai jaudai Dores mājā
> jābūt par vismaz 4kW lielākai nekā normālā mājā,
> lai izdzīvotu -20C. Lai izdzīvotu -30C - +5 kW.


Paldies par tik detalizētu skaidrojumu!

Labdien!

Visai skarbi un neprofesionāli sniegta informāciju uz Jūs interesējošu jautājumu. Kaut kāda daļa no informācijas ir patiesa, bet lielākā daļa ir pilnīgi nekorekta. Šobrīd būvnormatīvs atļauj būvēt frēzbaļķu mājas ar 20cm sienu biezumu, bet ir jāizpilda vairāki citi nosacījumi, arī jaunais būvnormatīvs to atļaus. Pieminētās izmaksas ir visai apšaubāmas, jo tik prasti kvalificēti speciālisti ar aprēķiniem un izmaksām nemētājas. Tāpat arī nevaru piekrist informācijai par siltumsūkņa jaudas minējumiem un sadārdzinājumiem. Tas nebūt tā nav un gan man personīgi, gan visā Latvijā un auksto reģionu valstīs ir daudz uzbūvētu māju, kurās jums klienti pateiks pilnīgi pretējo gan par minētajiem lielajiem rēķiniem, gan par jaudām u.c. Protams, var paņemt sliktu māju kā piemēru, kurā ir slikti izdarīts pilnīgi viss un pēc tam to visu novelt uz frēzbaļķu sienām. Māja sastāv no vairākām lietām un faktoriem, kas ietekmē labu rezultātu:
- Pamatu tips / siltinājums
- Sienas tips / Siltinājums
- Jumta tips / Siltinājums
- Logu un ārdurvju konstrukcijas (ŗamis, stikla pakete)
- Iebūves mezglu blīvums
- Termisko tiltu īpatsvars
- Apkures sistēmas izbūves kvalitāte, lietderības koef.
- Ventilācijas sistēmas izbūves kvalitāte, lietderības kof.
- Ēkas arhitektūra (norobežojošo konstrukciju laukumi, izbīdījumi, jumta pārkares u.c.)
- Ēkas novietojums zemesgabalā, orientācija pret Dienvidiem
- Ēkas pārkaršana vasarā, konstrukciju inerce, lai nebūtu jātērē nauda dzesēšanai
- Ēkas hermētiskums jeb blīvums
- Apgaismojums
- u.c.

Viegli pateikt slikts vai labs ir tikai tiem, kuri maz ko saprot kopuma.

Ja ir vēlme saprast šīs lietas pie cilvēkiem, kuri nodarbojas un būvē šāda tipa mājas jau vairāk kā padsmit gadus un to turpina veiksmīgi darīt, tad ir raksts, kuru var izlasīt vai sazināties tiešsaistē. Saite uz rakstu:
[www.facebook.com]

> Visai skarbi un neprofesionāli sniegta informāciju
> uz Jūs interesējošu jautājumu. Kaut kāda daļa no
> informācijas ir patiesa, bet lielākā daļa ir
> pilnīgi nekorekta.

Lūdzu, Dores pārstāvim konkrēti norādīt, kas manos aprēķinos ir nepareizi. Speciāli uzrakstīju detalizēti, lai ikviens var pats tos pārbaudīt un norādīt uz kļūdām, ja tādas ir.

> Pieminētās izmaksas ir
> visai apšaubāmas, jo tik prasti kvalificēti
> speciālisti ar aprēķiniem un izmaksām nemētājas.

Tātad kļūdas aprēķinos norādīt nevari, bet mētājies ar apgalvojumu, ka tā nevar būt, jo profi ar bezmaksas aprēķiniem nemētājas? Pirmkārt, es neveicu pilnu siltumzudumu aprēķinu, jo tas vispār nav iespējams nezināmai ēkas nezināmā vietā. Bet aprēķināt, kāda ir ietekme starp dažādu sienu siltuma zudumiem pie vienāda laukuma, ir pamatskolas matemātika, ja zināma sienas siltuma caurlaidības koeficients, sienas laukums, ārā un iekšas temperatūras delta.

> Tāpat arī nevaru piekrist informācijai par
> siltumsūkņa jaudas minējumiem un sadārdzinājumiem.

Ja nepiecišams vairāk siltuma, nav nepieciešams garāks kolektors? Ja nepieciešams jaudīgāks modelis, tad vienādas funkcionalitātes viena ražotāja siltumsūknis maksā lētāk (neņemot vērā kaut kādas akcijas)?

> Tas nebūt tā nav un gan man personīgi, gan visā
> Latvijā un auksto reģionu valstīs ir daudz
> uzbūvētu māju, kurās jums klienti pateiks pilnīgi
> pretējo gan par minētajiem lielajiem rēķiniem, gan
> par jaudām u.c.

Man patīk konkrēti skaitļi.

> Protams, var paņemt sliktu māju kā
> piemēru, kurā ir slikti izdarīts pilnīgi viss un
> pēc tam to visu novelt uz frēzbaļķu sienām.

Es salīdzinu vienādas kvalitātes mājas. Neviens sienu vai citu konstrukciju materiāls pats par sevi negarantē, ka māja būs kvalitatīva, jo tā saucamie celtnieki ar rokām no pēcpuses sačakarēt var pilnīgi visu.

> Māja sastāv no vairākām lietām un faktoriem, kas ietekmē labu rezultātu:
> - Pamatu tips / siltinājums
> - Sienas tips / Siltinājums
> - Jumta tips / Siltinājums
> - Logu un ārdurvju konstrukcijas (ŗamis, stikla pakete)
> - Iebūves mezglu blīvums
> - Termisko tiltu īpatsvars
> - Apkures sistēmas izbūves kvalitāte, lietderības koef.
> - Ventilācijas sistēmas izbūves kvalitāte, lietderības kof.
> - Ēkas arhitektūra (norobežojošo konstrukciju laukumi, izbīdījumi, jumta pārkares u.c.)
> - Ēkas novietojums zemesgabalā, orientācija pret Dienvidiem
> - Ēkas pārkaršana vasarā, konstrukciju inerce, lai nebūtu jātērē nauda dzesēšanai
> - Ēkas hermētiskums jeb blīvums
> - Apgaismojums
> - u.c.

Pilnīgi piekrītu, ka ir daudzas lietas un faktori, kas ietekmē labu rezultātu. Jo vairāk cilvēki to apzināsies, jo labāk. Taču visi augstāk minētie faktori ir jāievēro visās mājās neatkarīgi, vai tās ir fēzbaļķu mājas vai nav. Tāpēc uz ārsienu siltumzudumu atšķirību (frēzbaļķi vs cita siena) aprēķinu, tiem nav nekāda iespaida.

> Viegli pateikt slikts vai labs ir tikai tiem, kur maz ko saprot kopuma.

Tiem, kam grūtības ar rakstītā uztveršanu - es neteicu ne labi, ne slikti, es uzrakstīju - Ja Dore klientiem šo atšķirību izskaidro, ieskaitot ietekmi uz apkuri naudas izteiksmē, tad viss kārtībā - tad cilvēks pats var veikt apzinātu izvēli. Var droši klientiem pieminēt, ka atšķirībā no citiem, Dore pievērš uzmanību tām daudzajām lietām un faktoriem, kas jau ir pluss.

> ir raksts, kuru var izlasīt vai sazināties tiešsaistē. Saite uz rakstu:
> [www.facebook.com]

No raksta - apkurināmā platība 120m2, siltumenerģijas patēriņš gadā 140kWh/m2. Tātad apkurei aiziet 16.8 MWh siltuma gadā. Rakstā minētā māja ir vienstāvu - tātad ārsienu platība ir mazāka pret apkurināmo platību nekā divstāvu mājā, apkurināmā platība arī mazāka, bet šajā diskusijā cilvēks jautāja par 180m2 divstāvu māju. Manuprāt, manis minētā 360 eiro papildus maksa gadā par s/s apkuri ar frēzbaļķu sienām diezgan labi iederas šajā stāstā.

Papildus ieteikums lasītājiem - labāk būvēt vienstāvu frāzbaļķu mājās, jo tām mazāka sienu siltumneefektivitātes ietekme uz kopējiem siltuma zudumiem - ārējo sienu laukums mazāks nekā tādas pašas platības divstāvu mājai. Bet ja patīk tieši frēzbaļķu mājas izskats, tad ļoti iespējams, ka atkarībā no maciņa biezuma nav nemaz vērts uztraukties par lielākām apkures izmaksām. Pie tam, ja alternatīvs variants ir nezināmu celtnieku uzbūvēts brāķis, ne māja, tad labi uzbūvētai frēzbaļķu mājai apkures izmaksas būs mazākas un dzīvošana patīkamāka.

Lūdzu, MartinsRuu, nopublicē (ieliec saiti uz) siltumtehnikas aprēķinu PHPP šai konkrētajai rakstā minētajai majai, un tad 2. variantu, kurā ārsienu U būtu nevis 0.585, bet 0.2 W/m2*K. Nomainīt šo vērtību var ļoti ātri, un tad mums te būs publiski visiem analizējami pavisam precīzi un korekti salīdzināmi dati.

Papildinot Ambrosio -
>>No raksta - apkurināmā platība 120m2, siltumenerģijas patēriņš gadā 140kWh/m2. >>

No 2021. gada visām jaunajām ēkām ir jābūt t.s. "gandrīz nulles enerģijas ēkām" , kas nozīmē ne vairāk kā 90kWh/m2, tajā skaitā apkurei- ne vairāk kā 40kWh/m2. Līdz 21. gadam jaunajām mājām pieļaujamais siltumenerģijas patēriņš apkurei ir 60kWh/m2.

Lai sasniegtu normatīvus, var mēģināt kompensēt štruntīgu sienu siltumizolāciju ar metru biezu izolāciju pamatos un bēniņos, normālu izmēru logu vietā taisīt šauras šaujamlūkas vai durvis taisīt kā priekš rūķīšiem. To visu papildināt ar pārgudru rekuperāciju, saules kolektoru , siltuma atgūšanu no notekūdeņiem un cerēt uz energo sertifikāta izsniedzēja radošo domu datu interpretēšanā.

Grētas Tunbergas atbalstītāji var jau sākt zīmēt plakātus piketam pie feisbukā aprakstītās mājas.

Tātad šeit ir divi varianti:
1. Celt Dores māju ar papildus siltinājumu (izmaksas gan jau kosmoss), ko viņi arī piedāvā.

2. Celt mūra māju no Fibo ar 20cm siltinājumu.

Varianti ir stipri vairāk kā divi.
Ir arī gāzbetons ar vai bez papildus siltumizolāciju, ir koka karkasa mājas ar minerālvates vai celulozes vates pildījumu, ir SIP putuplasta paneļu mājas un paliekošo betona formu mājas. Teorētiski var izmantot arī sendvičpaneļus- tādus, kādus izmanto ražošanas objektiem un lielveikaliem. Cik patīkami katrā no tādām mājām dzīvot neapspriežu, bet ne jau sienām vien ir izšķirošā nozīme.

Mazliet cits domu lidojums māju celtniecībā, nav manīts,ka pie mums kāds tā būvētu, bet, lai iekļautos nākotnes nulles enerģijas ēkas normatīvos, daudz variantu nav. Pretēji Dobeles panelim, te putuplasts paliek iekšpusē:

[youtu.be]


[youtu.be]

Sākotnēji plānoju māju no Fibo blokiem. Gāzbetonu neizskatīju kā opciju. Tīri subjektīvi.
Tad uzdūros Dores mājām. Parādīju sievai. Viņa starā par izskatu. Tā nu domāju, ka jāpapēta, kas pa kam.

Ir info par vienu Dores dvīņu māju. 160m2 (kopā 320m2) 20cm līmbrusa. Siltās grīdas abos stāvos. 3-stiklu koka logi. 70Eur mēnesi par gāzi. Cik sapratu izlīdzinātais. Skaidrs,ka tur par vienu sienu mazāk, kur siltums tiek ārā. Tā būtu vēl vairāk.

Katrai ēkai būs kāds mīnuss un pluss.
Frēzbaļķu mājai ir JĀPATĪK! Ja tā ir, tad tie 100-300 eur gadā neko neizteiks. Pašam patīkami dzīvot. Tas ir, ja patīk. Aizbrauc uz kādu viesu namu uz dienām 3 un padzīvo "kokā". Patiks - būvē. :)

"Labāk" vispār ir slidens jēdziens.

Bēdīgā ziņa, ka to pieminēto Dores dvīņu māju ne pēc esošajiem un vēl jo vairāk - nākotnes noteikumiem pieņemt eksluatācijā nevarēs.

70 eur mēnesī jeb 840eur par gāzes apkuri ir ~ 16800kwh, jeb 105kWh/m2.

Esošie likumi pieļauj 60kWh/m2 apkurei, bet no 2021.gada - tikai 40kWh/m2, kopējam patēriņam ar ventilēšanu, rekuperāciju, apgaismojumu un karstā ūdens sagatavošanu nepārsniedzot 90kWh/m2.

Zinu arī māju īpašniekus, kas dzīvo mūra mājā un par visu kopā maksā 90Eur/mēn par gāzi.
Man patīk Teorētiķa komentārs.
Šeit galvenais, vai Dores garantē, ka māju varēs nodot ekspluatācijā. Gan jau viņi izsniedz energosertifikātu.

James rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Zinu arī māju īpašniekus, kas dzīvo mūra mājā un
> par visu kopā maksā 90Eur/mēn par gāzi.

Nepasakot mājas apkurināmo platību, 90 EUR/mēn par gāzi pilnīgi neko neizsaka. Un arī sienu materiāls pats par sevi neko nenozīmē. Atkarīgs ir viss mājas kompleksais risinājums un kvalitatīvs izpildījums.

Briesmīgs piemērs, ko man kādreiz pastāstīja cilvēks, kas nodarbojas ar blīvuma pārbaudēm un energoefektivitātes ieteikumiem. Māja no keramzītbetona blokiem, siltinājums "uz pļekām" (veidojas ventilācijas kanāls starp sienu un siltinājumu, kurš reāli nestrādā vairs efektīvi), keramzītbetons nav apmests ne no ārpuses, ne no iekšpuses, iekšpusēe pielikts reģipsis uz profilliem. Vējainā laikā tādu māju nevar piekurināt, gāzes patēriņš abnormāls.

Salīdzinot ar rakstā minētās Dores mājas siltumenerģijas patēriņš gadā 140kWh/m2, paskatījos savu apkures sistēmas siltumskaitītāju - man sanāk ap 60 kWh/m2 gadā. Divstāvu māja ar cokolstāvu. Visur siltās grīdas, ieskaitot cokolstāvu, izņemot garāžu, kur ar radiatoru tiek uzturēta pozitīva temperatūra. Mājai liela platība. Māju cēlu pirms 12 gadiem. Nekas pārdabisks - pamatu plātne, siltināta no apakšas ar 5cm XPS (izņemot zem nesošajām ienām - noraustījos), cokols siltināts ar 5cm XPS, sienas no 25 cm 3Mpa Fibo - no iekšpuses apmetums, no ārpuses -apests, lai gaisa caurlaidību minimizētu, tad 10 cm akmens vate pielīmēta bez "ventilācijas atstarpes", koka logi ar vieenkameru stiklu (selektīvo pārklājumu, gāzi un plastmasas distanceriem), 2. stāvā nelielā daļa mansarda slīpums - siltinājums 30+ cm ekovate, uz bēniņiem - 40+ cm, rekuperācijas iekārta (eefektivitāte no 0 grādiem uz 20 grādiem - 95+%), mansarda daļa un bēniņu pārsegums noizolēts ar Proclima tvaika izolāciju (šuves ar līmlentu, izvadi ar manžetēm), vēja barjera, kur vajag. Īsāk sakot - nekas pārdabisks. Tagad, ja celtu vēlreiz, dažas lietas darītu savādāk un sanāktu labāk, efektīvāk un arī relatīvi lētāk.

> Man patīk Teorētiķa komentārs.

Arī piekrītu - svarīgi, lai cilvēkam patiktu vide, kurā viņš dzīvo. Es gan laikam varētu būt netipisks, bet lietas, ko es konstatēju jau pēc mājas uzcelšanas - konkrēti man mājas ārskats nav tik būtisks, jo māju no ārpuses redzu relatīvi reti, man svarīgāk, lai iekšā dzīvot un strādāt būtu ērti. Piemēram, ventilācijas sistēma ir obligāta. Izrādījās, ka personīgi es uz griestiem un grīdu, pat sienām, īpašu uzmanību nepievēršu. Tām nav jābūt perfektām, bet es tik daudz laika un pūļu iztērēju, lai būtu pēc iespējas skaistāk :) Izrādījās, ka man pietiktu ar vienkārši glīti un saskanīgi, tīri un galvenais funkcionāli un ilgmūžīgi. Bet katram cilvēkam ir sava uztvera un tāpēc jāskatās, kas pašam tiešām ir būtiski, nevis tāpēc, ka tā dara citi.

> Šeit galvenais, vai Dores garantē, ka māju varēs
> nodot ekspluatācijā. Gan jau viņi izsniedz
> energosertifikātu.

Kad slēgsi ar Dori līgumu, pārliecinies, ka tāds punkts, ka Dore uzņemas finansiālu risksu nodot māju ekspluatācijā. Ja tāda punkta nav vai tādu punktu negrib iekļaut, tad tas būs spilgts "sarkanais karodziņš".

Tie, kas grib guļbūvi - pajautājiet kādam, kas jau dzīvo tādā, KĀ skan viss cauri šādā mājā. Ne pa velti mūzikas instrumentus taisa no koka.... Un nav starpības 100 vai 250mm, skan cauri caur sienām/starp stāviem drausmīgi :(

Youtubē paskatieties atsauksmes par šitām frēzbaļķu mājām. Un skatieties nevis angļu auditoriju, bet krievu kontentu.. kas pēc klimata mums ir tuvāks. Nu tur tās atsauksmes pārsvarā ir stipri negatīvas.

Eksplutācijā jau varēs nodot , bet nevarēs nodod kā dzīvojamo māju.