Šodien uzzināju ,ka man nesen nopirktajam zemes gabalam visticamāk ir augsts grunts ūdeņu līmenis un dūņaina grunts (Runāju ar būvnieku ,kas raka kanalizāciju kaimiņam. (Mans gabals ir par 100metriem tuvāk ezeram). Kaimiņam esot bijis ierakstīts projektā nomainīt grunti 2 metru dziļumā (zem visas mājas) uz smilti un esot bijuši ļoti dārgi pamati. Viņš man ieteica taisīt pāļu pamatus, bet viens cits pazīstamais celtnieks teica,lai liekot plātni. Bija plānots būvēt 2 stāvu (100m2) māju no gāzbetona, bet tagad domāju,ka varbūt jāceļ ,kas cits.

Šādi ieteikumi kaimiņam liecina 3 lietas - projektētājs pārnodrošinās, projektētājs nepiedāvā optimālāko risinājumu, apakšā tiešām ir pilnīgs purvs.

Jātaisa ģeotehnisko izpēti (ģeoloģiju), tad varēs domāt konkrētāk. Manā praksē ir gadījumi, ka pāļi nav risinājums (>20m gari un bez garantijas, ka pietiks). Plātne ir visai universāls risinājums pat tieši uz kūdras slāņa.

Mani pieredze ir jau izmācījusi, ka ģeoloģiju ir jātaisa vienmēr, kaut vai tikai 1 urbumu.

jtdesign rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Šādi ieteikumi kaimiņam liecina 3 lietas -
> projektētājs pārnodrošinās, projektētājs nepiedāvā
> optimālāko risinājumu,

Jautājums jtdesign īsti ne par tēmu. Vai arhitekts, kā projekta atbildīgais, reāli nesīs kaut vai kādu atbildību, ja ēkā parādās plaisas? Jo nelielas plaisas gan betona konstrukcijās, gan sienās ir pieļaujamas, izņemot atsevišķus gadījumus īpašās dzbetona konstrukcijās un objektos. Neesmu meklējis EN standartos, bet GOSTos ir reglamentēti plaisu pieļaujamie izmēri. P.S. runa par privātmājām.

to Pavels.O
Protams, ka nesīs. Civiltiesiskā atbildības apdrošināšana ir obligāta. Viss atkarīgs no pasūtītāja vai kontrolējošām iestādēm vai tās ceļa rulli darbinās vai nē.
Procedūra gan būs gara - visādas ekspertīzes, vainīgā noskaidrošana - projekts, materiāli, veiktie darbi, varbūt Pāvels.O kā celtnieks uz stiegrām ieekonomējis un vēl, ko nespējam iedomāties ...

Par tēmu
2m dziļumā nomainīt grunti vai tajā pašā dziļumā izbūvēt pamatus nav "kosmoss" ... būs nedaudz dārgāk, tāpat pamati mālainās gruntīs pierīgā jābūvē 1.2m dziļumā, ja smilšaina grunts tad vēl dziļāk.
Jāstrīdās vēl par to, kas ir lētāk un labāk - pamatu plātne vai lentveida pamati, jārēķina pēc situācijas

p.s.
ja taisies būvēt, tad kas ir projektā ?!?!?
šis jautējums Tev būtu jāuzdot būvprojekta autoram ... šeit patiesību neatradīsi

Jautājums ir cits, ja ēka netiek atzīta par bīstamu, tad, iespējams, ekspertīzē pateiks, ka plaisas ir normāla lieta un ir pieļaujamas.
Jāsaprot, ka plaisa no plaisas atšķirsies un, piemēram, uz aci labi redzamā 0,5 mm bieza plaisa pamatos pasūtītājam liksies katastrofa, bet ekspertam nenozīmīgs un būvniekam vienaldzīga. Jautājums vai ir kas reglamentē plaisas un vai arhitekti realitātē par to atbild.

Katrai plaisai ir kāds cēlonis, lielākā daļa ir nevēlami. Normāls nesošās būvkonstrukcijas darbs nav savienojams ar plaisu rašanos un par betonu runājot mikroplaisas aizsargkārtā ir pieļaujamas līdz zināmai robežai, bet tās ar aci ne vienmēr pamanīsi.
Normatīvi nosaka visas paredzamās plaisas organizēt, viņas būs un no tām neaizbēgt;
- pamatu un pamatnes sēšanās deformāciju šuves,
- temperatūras deformāciju šuves ... elementi izplešas un saraujas
- slapjo būvmateriālu cietēšanas rukuma šuves
u.t.t.

jtdesign rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Mani pieredze ir jau izmācījusi, ka ģeoloģiju ir
> jātaisa vienmēr, kaut vai tikai 1 urbumu.

Piekrītu. Un drošāk vairāk nekā 1 urbumu, jo ģeoloģija var nostaigāt (nesošo slāņu dziļums) pat vienas mājas ietvaros, it sevišķi, ja tas ir krasts uz ezera pusi. jtdesign mani varētu pielabot, bet es taisītu vismaz 2 urbumus pretējos stūros un tad skatītos - ja nav būtisku atšķirību, tad apstātos, ja ir - tad taisītu papildurbumu.

Tagad uz sitiena nevarēju atrast vienu video, kur tieši bija māja ezera krastā, kurai problēma tāda, ka viens stūris vai puse sāka sēsties un māja palika šķiba, jo nesošais un kūdras slāņi bija dažādi katrā mājas pusē. Ja nemaldos, tad tā bija pamatu plātne.

Te viens briesmu stāts par nepareizi izbūvētu plātni nelabvēlīgos apstākļos - [www.youtube.com]

Man gan daudz tālāk no ezera,bet nu šis video ir uztraucošs ...
[www.youtube.com]

Arturs112 rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Man gan daudz tālāk no ezera,bet nu šis video ir
> uztraucošs ...
> [www.youtube.com]

Šis arī ir tas video, ko uz sitiena nevarēju atrast. Tas tik vēlreiz atgādina veco patiesību - labāk ieguldīt vairāk naudas sākumā - veikt ģeoloģisko izpēti un pamatus projektēt konkrētai ģeoloģijai un mājai. It sevišķi, ja apstākļi ir nelabvēlīgi / neskaidri.

Par atbildību - LV likumdošanas akti paredz būvprojekta vadītāja (kas parasti ir arhitekts) atbildību pat par to, ka saule lec un riet. Tādi esam(c)

Par ģeoloģiju - pieredze ļauj vērtēt situāciju un atkarībā no tās ieteikt risinājumu. Ir vietas, kur pilnīgu droši pietiks ar 1 urbumu, ir, kur vajadzētu vismaz 6. Vidējā gadījumā (vidējā temperatūra slimnīcā) pietiks ar 2.

Man līdzīga situācija bija, tāpēc taisu koka karkasa māju uz plāksnes, noraku tikai melnzemi un ieliku drenāžu.

Veiciet ģeotehnisko izpēti vismaz 3 pārbaudes punktos pa projektējamās ēkas aptuveno novietojuma kontūru , obligāti skatieties, lai ir iekļauta statiskā zondēšana un grunts paraugu analīzes. Neaizmirstiet par gruntsūdens līmeni.
Ar izpētes rezultātiem ejiet pie arhitekta un būvkonstrukciju projektētāja, uz tā pamata varēsiet vērtēt un Jums ieteiks pamatu risinājumus.
Ideālā gadījumā saņemiet tehnisko uzdevumu izpētes veikšanai no BK projektētāja, to prasa likumdošana, bet praksē privātmājām reti tas notiek.

Jā ģeotehniskā izpēte nepieciešama, pēc tās jau var piemest cik garus pāļus nepieciešams + kādos slāņos ir nestspējīgas gruntis
Ja nav garāki par 8metriem nebūs baigais kosmoss, uz 100m2 māju teorētiski ar 16-20(gabaliem) pietiktu.