Labdien,

Plānoju būvēt jaunu privātmāju vecās mājas vietā. bet tur diezgan tuvu aug milzīgas kļavas. No vienas puses kļavas, no otras puses Osis. Ja viņi izdomātu gāzties tad būtu mājai virsu. Ko darīt? Māju citā vietā nav iespējams būvēt. kokus cirst vai atstāt? Koka karkasa māja nesabruks ja uzgāzīsies 100 gadīgs osis?

Vispirms noskaidro vai tev vispār ļaus tos kokus zaģēt....Jo uz savu galvu jau to darīt nedrīkst Bet ja nu kaut kur dziļos laukos...Un protams ka skaidas vien pajuks no karkasnieces,ja tads koks uzgazisies.

Viens kas rada tās vietas skaistumu ir noteikti koki. Tādi koki ir vērtība gan no ainavas, gan saules patvēruma dēļ, gan kā vēstures liecība.

Ja kaut nedudz ir gaume un nav galvā montāžas putas, tad vajadzētu atsāt. Attiecībā uz kokiem pieaicini KOMPETENTU speciālistu (nevis zāģeri dzērāju), lai novērtē, ja pats baidies. Vislābāk protams paraunāt ar dabas raugu, nevis naudas draugu. Vispaŗ koki kas neaug mežā ir izturīgāki par meža kokiem, jo "norūdījušies". Māju apdrošini pret riskiem.

Teorija - šādi koki netiek uztverti kā privātīpašums, attiecīgi bez atļaujām aiztikt nedrīkst (minimums administratīvā atbildība). Par gāšanos - sākt ar pasakas par gudro Elzu lasīšanu. Par attālumiem var nebūt tik vienkārši. Kaut ne visur vietējie apbūves noteikumi šo regulē, praksē esmu sastapis 2 regulējumus, 5 m (var būt arī cits cipars) no stumbra (mizas) līdz sienai vai robežu nosaka koka vainags. Bet katrs gadījums ir individuāls, sāc ar arborista un arhitekta konsultācijām.

Kā jau minēts, jānovērtē konkrētā situācija. Trupes, dobumi, V veida žākles, sakņu sistēmas un vainaga simetriskums utt. Taču arī diezgan zemas kondīcijas kokam nepieciešamības gadījumā pastāv iespējas savstarpēji pastiprināt zaru konstrukcijas monolītumu, novērst stumbra šķelšanās iespējas utt. Samazinot vainagu, noīsinot zarus, pakļautību vētrai var samazināt vairākkārtīgi. Pat resns dobumains stumbrs ar nelieliem zariem var būt ekskluzīvs ainavas elements pārdesmit un vairāk gadus.
[goslitmuz.ru]
Gaumes lieta. Tomēr tehniskais stāvoklis un pasākumu lietderība jānovērtē kādam arboristu kantorim. Ja tie teiks, ka jānozāģē līdz ar zemi, tad gan acīmredzot citu variantu nav.

Pats savā sētā sadzīvoju ar abiem. Ošiem Latvijā tagad ir izplatīta slimība kuras rezultātā nopūst saknes. Ja šogad koks ir bez lapām, tad nākošā vētra to nogāzīs. Bez tam osis ļoti piedrazo apkārtni ar sīkiem sausiem zariem. Savukārt kļavu var no aukšas nozāģēt īsāku, tai tas netraucē. Radīsies daudz jaunu galotņu, spēj tik kontrolēt. Rudeņos ir jāpatīk vākt lapas :)

Par ošu slimību būs taisnība. Elektrības staba resnuma osis ziemas vējā izgāzās ar visu celmu diezgan negaidīti. Atlikušie sakņu stumbenīši ap celmu tikai kāda pusmetra garumā. Pagājušā vasarā vēl zaļoja.

No lieliem kokiem mājas tuvumā maz prieka-- vētrās baidies, vai kaut kas neuzkrīt, saknes cilā celiņus un pamatus, puķes negrib augt, lapas ne tikai uz zemes, bet arī uz jumta un notekās, sūnas uz jumta un trupe kokmateriālos.

Ja zāģēt, tad labāk zāģēt uzreiz pavisam nost, nevis izkropļot galotni to saīsinot. Iestādīsi jaunu koku, priecāsies cik skaisti aug un zaļo.

Aldiss rakstīja:
-------------------------------------------------------
> No lieliem kokiem mājas tuvumā maz prieka--



Kā nu kuram. Esmu uzaudzis lauku mājās, kur dārzs bija pilns ar kokiem - kļavas, bērzs, liepa. Bērzs ik pa laikam pat kalpoja kā zibensnovedējs. Tāpēc māju bez kokiem pat īsti nopietni neuztveru.

Arī es esmu uzaudzis mājās, kur 5m attālumā no sienas , dienvidu pusē bija trīs milzīgas liepas, kuru zari daļēji atradās virs jumta. Daudzus gadus māja bija drēgna, mikla un nemīlīga un tikai pēc koku nozāģēšanas atkal bija gaiss, siltums un mājīgums; arī odi vairs istabās nenāca. Koki ir jauki, ja tie neatrodas pa tuvu un neaizsedz logus.