Sveiki.

Gatavojos būvēt nelielu māju.
Pašreizējā ir no keramzītblokiem, bet jaunajā gribētos tikt ātrāk iekšā pie iekšdarbiem un dzīvošanas.
Metu aci uz piedāvātajām "gatavajām" koka paneļu/karkasa mājām.

Kādi ir plusi, mīnusi salīdzinot ar vieglbetona būvēm? Vairāk interesē ilgtermiņa ekspluatācija. Kas notiek ar koka karkasu pēc, teiksim 20 gadiem?

Plusus tu vari izlasīt karkasu ražotāju mājaslapās.
Pēc 20gadiem normāli uzcelts karkass stāv labi, pietiks visam mūžam un vēl pāri paliks. :D, svarīgi izmantot kvalitatīvus materiālus un pareizi tos iestrādāt, kas rūpnīcas variantā ir jau ar lielu ticamību atstrādāts. Kas tad viņam var notikt? Galvenie argumenti un fobijas ir, ka koks pūst un izolāciju sagrauž peles. Nepūst, ja ir tvaikizolācija un ūdens tieši regulāri netek virsū , par pelēm es neesmu dzirdējis godīgi sakot, ka būtu kāda sagrauzta siena. Forumā par šo visvairāk baiļu stāstu var izlasīt, cik ļoti pelēm garšo akmensvate un cik ļoti negaršo ekovate :D
Atceries, ka 'mūra' un karkasa ēku vienīgā atšķirība ir sienu materiālā jo jumtu tāpat taisa no kokiem un pārsegumu es samērā reti esmu redzējis, ka kāds privātais liek no dzelzbetona (bet liek šad tad).

Pats sen mokos ar dilēmu, kādu mitekli iegādāties vai celt.. esmu diezgan paurbies cauri tēmām un informācijai saistībā ar karkasnieku un betona bluķu salīdzinājumu, ko tu arī vari izdarīt. Bet nu mani secinājumi īsumā:

1) karkasnieku uzcelt 10reiz ātrāk, lētāk tikai uz tā rēķina, ka darbinieki, kas to ceļ, strādā mazāku laiku (līdz ar ko nav aktuāli, ja runa par dolgostroju, kuru celsi pats) + mazāki pamati, jo māja viegla, kas arī drusku ļauj ekonomēt;

2) lai karkasnieku nenoēd bioloģiskie kaitnieki, lai nenopūst no ūdens utt., nepieciešams stingri ievērot tehnoloģiju, tādēļ labāk celt tur, kur ir daudz atsauksmju, es vēl izmantoju lursoftu, lai pačekotu, cik liels apgrozījums ir firmai un vai tas aug;

3) karkasnieka sienas, iespējams, nostāvēs mazāk nekā ķieģelis vai betons, bet tas ilgums varētu būt aktuāls tikai, ja vēlies māju atstāt vairākām nākamajām paaudzēm;

4) koka mājām ir slikta skaņas izolācija - šis punkts mani uztrauc visvairāk, jo cilvēki, kas dzīvo lielāko karkasa firmu mājās bieži sūdzas par skaņu... liekas, ka principā to risina, bet laikam ne pie mums Latvijā vai arī maksā pārāk dārgi;

5) ja notiek ugunsgrēks, tad karkasnieku var noslaucīt šaufelē, bet bluķu māju būs čakarīgi un dārgi jaukt nost;

6) koka karkasa mājās nav siltuma akumulētāja (nezinu, vai masīvs kamīns ar kieģeļu mūri daudz līdz), tādēļ tās ātri maina temperatūru, kāda ir apkārtējā vidē, no kā izriet, ka vajag labu automatizēto sildīšanu, ko parasti taisa silto grīdu veidā, kā arī kondicionieri vasarai. Vēl īsti nesapratu kādēļ, bet it kā karkasniekos ir sliktāks gaiss - gaisa mitrums, tādēļ vajadzīga laba ventilācija.

No kā izriet secinājums, ka cenas ziņā abi ir līdzīgi, karkasnieks uzvar celšanas laika ziņā, bet par abu kvalitāti grūti spriest, lēš, ka ar bluķiem var mazākas lažas salaist, karkasniekos daudz kļūdas pieļauj, bet ja ievēro tehnoloģiju, tad laikam nav lielas atšķirības dzīves kvalitātē, izņemot skaņas izolāciju...

1), 2) Un tagad atgriežamies pie realitātes. Pareizi uzcelta karkasniece būs gāzbetona būves vērtībā. Ja tā nav, tātad uz kaut ko tiek ietaupīts un visbiežāk uz lēto darba spēku, kurš neizgulējies hvz ko ir sastrādājis pa nakti tajā karkasa panelī.
3) Par paaudzēm taisnība. Bet... Ja gribas iedzīt sienā 150mm skrūvi bez stresa, tad labāk dzelzsbetons. :)
4) Muļķības. Ja savu monolītu veidosi bez reģipša, tobiš ar apmetumu akumulējošu, tad skaņas caurlaidība būs ideāla kā reiz arī gāzbetonam. Ja grib izolēt, tad jebkurai konstrukcijai ir nepieciešama skaņas izolācija un nav svarīgi vai tas ir karkass vai gāzbetons. Dzelzbetona 200mm siena vispār skan cauri tā, it ka būtu no viena preskartona slāņa.
5) Karkasniecei tāda maza nianse, ko pārkāpj būvētāji - ugunsdrošības nolūkos elektrības vadi ir jāvelk iekšā otrajā reģipša slānī un kārbas arī jāizolē, nevis ka parasti to dara, izvelk vadus cauri koka konstrukcijām.
6) Te būs nedaudz savādāk - akumullējošās sienas tikai izlīdzina komforta sajūtu telpā. Ja pārstāj kurināt, jā ok... būs ilgāks periods siltuma atdevē, bet, ja pārdzisina telpu par ilgu, tad pēc tam uzsildīt un dabūt atpakaļ komforta temperatūru, tas ir - neizstarojošo vēsumu no sienām, būs ilga padarīšana. Abās ēkās nepieciešama pastāvīga apkure.
Par mitrumu - pareizi izbūvētai karaksniecei ir termosa princips jeb siltumnīcas. Viss kas telpa rada mitrumu, faktiski tur arī paliks. Tātad telpā būs mitrs gaiss. Nepieciešama pareizi izbūvēta arī mitrumizolācija. Un te ir tāda nianse, jo pareizāk izbūvēts gazbetons, jo lielāka iespējamība, ka tajā būs tieši tāds pats mitruma daudzums. Pie šodienas būvnormatīviem uzceļot pareizi bez izbūvētas ventilācijas celt māju ir stulbums. Kaut ko jau runāja par rekuperatora pieņemšanu kā obligāto būvnormatīvos un pareizi vien būtu.

Ja uz šodienu jāizvēlas, tad ir SIP paneļi, kur pieļaujamo kļūdu procents ir 10 pret 90 karkasniecei. Bet ēkas princips ir identisks. Un būve gan darbs lētāki. Pie tam pamatiem dzelzbetona pāļi dzenas 1 dienas laika un ir 2-3x lētāks veids kā lentas pamati.

Karkasnieci/sip māju uzliekot uz plātņu pamatiem vai aprīkojot estrich grīdām, lielā mērā tiek atrisināta situminerce. Arī lielu daļu elektrības kabeļu var laist pa grīdu,