Nopirkām nepabeigtu māju. Sarkano ķieģeļu mūris 2 kārtās, ārpusē putuplasts 5 cm. Betona pamati, aplīmēti ar putuplastu. Šūpojās grīdas. Izjaucām. No augšas 12mm OSB, tad dēļu klājums, tad brusas starp kurām 5 cm minerālvate un 5 cm putuplasts. Brusu apakšā stiprinātas latas un dēļi siltinājuma turēšanai. Brusu apakšas nopuvušas, dēlīši nobrukuši, viss slapjš, apaudzis ar baltu, stiegrainu sēni, brusas pārtrūkušas. Brusas gulēja uz ruberoida, kas palikts tām apakšā starp atbalsta ķieģeļu stabiņiem un pie sienām uz pamatu kantes. Pamati mitri, bet redzams, ka zem zemes pamati bijuši apstrādāti ar bitumu. Starp pamatiem visa telpa izklāta ar plēvi un ruberoidu, tam visam pa virsu salikts fibrolīts.
Pamatos bijušas iebūvētas caurules ventilācijai, bet mainoties saimniekiem, pēdējie māju aplīmēja ar putuplastu un ventilācijas caurules tapa aizvērtas. Pēdējie mājā dzīvoja pastāvīgi, visu gadu, apmēram 7 gadus, pēc tam māja nokļuva izsolē un bija tukša vēl 6 gadus.
Jautājumi - Kad un kāpēc varēja uzrasties sēne? Vai nomainot bojātos materiālus un atverot ventilāciju problēmas atkārtošanos atrisināsim? Vai atstāt plēvi un ruberoidu uz zemes seguma, kas ir apmēram 60 cm zem brusu līmeņa, vai jāizvāc pilnīgi visa fibrolīta, putuplasta u.t.t smalce, vai to var ar kko apstrādāt, lai iznīcinātu sēnes atlikumus. Un citi ieteikumi arī vēlami! Neesam buržuji un finanses ierobežotas, būs prieks par sakarīgiem, reāliem ieteikumiem. Forumā esmu jauniņā, tāpēc esiet, lūdzu, saprotoši, ja kādi jautājumi šķiet muļķīgi. Paldies!

Būs jau tas mitrums pa tiem pašiem pamatiem vien migrējis uz augšu. Ja jau zem zemes līmeņa pamati apstrādāti ar bitumu, tad aizdoma par augstiem gruntsūdeņiem. Bitums jau tikai daļēji no sāniem aizsargā. Zem pašiem pamatiem jau neviens hidroizolāciju nav bāzis un pamati jau nav viscaur "iekapsulēti". Šito grīdu ārā, apstrādāt ar pretsēņu preperātiem un no jauna ierīkot grīdu uz sausā betona bāzes, pie reizes ierīkojot silto grīdu. Koku likt tajā pašā vietā diezgan riskanti, jo daži sēņu paveidi varen dzīvotspējīgi. Piemērams brants var izaugt cauri arī mūrētai sienai. Siltā grīda savukārt dos iespēju nākotnē efektīvāk izmantot modernas apkures ierīces. Cenu starpība, man domāt, nav tik liela. Cilvji, kas ar to nodarbojušies varēs mani palabot...

Ja attaisīsiet vaļā ventilācijas caurumus un uztaisīsiet tādu pašu grīdas konstrukciju, tad grīdas konstrukcija nepūs. Aukstā pagrīde ir un paliek aukstā pagrīde - nav komforta nekāda un pēc manām domām tā ir vēsture.

Nevienu sēni pilnībā iznīcināt nav iespējams - sēņu sporas ir visur, vajag tik nodrošināt labvēlīgu vidi to augšanai.

Bet iesaku izvākt koka konstrukciju ārā - iekšā smiltis/šķembas/putuplasts un veidot sausā betona grīdu uz grunts. Visu, izņemot sausā betona ieklāšanu, var paši izdarīt. Un protams, kā jau ETT minēja, nepiemirst ieklāt siltās grīdas caurules.

Pilnīgi piekrītu Jampadracis - esošo ārā, betons uz putuplasta un siltās grīdas caurules - vienkārši un droši.

Es godīgi sakot neesmu drošs, ka ja uztaisītu visu tāpat vēlreiz un atvērt ventilāciju, ka būs viss labi. Teorētiski jā, bet kā ventilācija uzvedas praktiskajā dzīvē ir labs jautājums. Ja caurumi vaļā, bet tomēr neventilējas (reljefs, ēnas, temperatūras starpības), tad būs tas pats, jo Jampadracis pilnīgi precīzi pateica, ja sēnes uzradīsies vienmēr, ja ir labvēlīgi apstākļi. Ja to nebūs, tad nebūs arī sēnes, tāpēc man ir liela skepse par preparātiem pret sēnēm.

Mitrums visai smuki migrē no telpas (siltās) puses tvaku veidā uz auksto pagrīdi, kur pamazām kondensējas uz aukstajām betona virsmām, dēļiem. Ja pagrīde ir ventilējama, kaut kas izvējojas un neuzkrājas. Bet, ventilāciju aiztaisot ciet, ar laiku pagrīdē uzkrājas uzrājas mitrums un koks sāk pūt.

Ventilējama koka pagrīde bez siltumizolācijas vienmēr būs auksta, turklāt tur jau ir sēņu perēklis un jauna grīda arī visdrīzāk sāks trupēt.

Kā jaut te raksta - optimālais risinājums šādā situācijā ir piebērt pagrīdi ar šķembām, smilti vai granti, tad putuplasts un pa virsu betons. Nepūst un nedeg, salīdzinājumā ar koku lētāks variants.

No zemes (kas pagaidām vēl pārklāta ar veco plēvi un ruberoidu) līdz grīdas segumam 1 metrs. Pirmā stāva telpu platība 100 m2. Piebērt un betonēt toč būs lētāk par mēģinājumu ventilēt un ierīkot jaunu koka grīdu? 40 km no Rīgas, Jāņupe (transporta izmaksas arī būs oij, oij..)
Ok, betonēšana ir labākais variants, bet izskatās, ka būs nepaceļams līmenis dēļ izmaksām uz m2. Palabojiet, ja kļūdos!? Ko darīt ar to ruberoidu un plēvi? Ārā raut? Atstāt? Versijas?

Šitā ir ārstēšana pa telefonu. Neviens nezina, kas kur blietēts, kā ieklāts fibrolīts, Varbūt tik putoplastu pa virsu vajag un estrich nobeigumā. Tas gaisaplasts jau būtībā neko nemaksā. Nepaceļams līmenis vēlāk var būt ledusskapja nogrimšana pazemē :)

Vēsā rakstīja:
-------------------------------------------------------
> No zemes (kas pagaidām vēl pārklāta ar veco plēvi
> un ruberoidu) līdz grīdas segumam 1 metrs. Pirmā
> stāva telpu platība 100 m2. Piebērt un betonēt toč
> būs lētāk par mēģinājumu ventilēt un ierīkot jaunu
> koka grīdu? 40 km no Rīgas, Jāņupe (transporta
> izmaksas arī būs oij, oij..)
> Ok, betonēšana ir labākais variants, bet izskatās,
> ka būs nepaceļams līmenis dēļ izmaksām uz m2.
> Palabojiet, ja kļūdos!? Ko darīt ar to ruberoidu
> un plēvi? Ārā raut? Atstāt? Versijas?
Betonēšana, bez pamatnes sagatavošanas un putupasta-darbs+materiāls(cements, smiltis) izmaksās no 640-800, darbus darot vienā dienā/piegājienā.