ekomaja - Paldies par bloga informāciju!

Tavu blogu esmu jau visu izlasījis, un no blogiem ko esmu lasījis ierindoju viņu Savā TOP blogu sarakstā!

Kaut esmu daudz iekomentējs par letveida pamatiem, mans favorīts ir Plātne. 90. gadu beigās "padod-pienes"palīgstrādnieka statusā bija iespēja vienā vasarā ieliet kādas 10 vienādas pamatu plāksnes Somijā aiz polārā loka jaunceļamā slēpotāju bāzē. Daudz laika pagājis, droši vien tagad ceļ labāk un savādāk. Lielākās atšķirības no ekomaja:
1) pamatnes sagatavošana bija sūnu laukuma attīrīšana starp priedēm, nu kādi 30-35 cm dziļumā, atsedzot kūrainu pamatni, kur vēl satrūdējušas saknes lien ārā.
2) izraktā vietā tika sabērts aptuveni tāds pats daudzums drupinātu akmeņu/smilšu/pelēku dubļu maisījuma.
3) viss laukums tika noklāts ar 2x10 cm putuplasta, izņemot zem nesošajām sienām, kur bija tikai viena kārta, nekādi ģeotekstili netika lietoti.
4)seciālie L bloki bortiem nebija - līmējām paši. Papildus nostiprināts ar vienu dēli no ārpuses.
5) Armatūra - metināts tievu, bet cinkotu drāšu režģis, pa perimetru nopietnāka necinkota armatūra.
6) betona biezums - 15 cm, zem nesošajām sienām 25 cm.
7) komunikācijas -ūdens, kanalizācija, daži elektrokabeļi - ievads, virtuve un sauna izvilkti uz savām vietām; siltās grīdas tikai daļā no platības.

Uz tādiem pamatiem somi vēlāk būvēja 1,5 stāvu fibo bloku mājiņas, kuras siltina ar vati un apdarina ar pusbaķi - likumi tur pieprasa, ka visām mājām jāizskatās pēc guļbūves,

Pamatu plātne vieglas konstrukcijas būvei neapšaubāmi ir labākais risinājums.Pareizi jāizplāno un ļoti rūpīgi visam jāpieiet- tas arī vis. Viens secinājums pēc pēdējās plātnes - nevajag likt visā grīdā vienas cietības putuplastu! Perimetrs un nesošās sienas viens (cietākais) , bet visur citur zem 10 cm betona var likt pat eps 60.

Es tomēr ieteiktu vienu kārtu ar labu ekstrudeto, jo tas ir ilgmūžīgāks un neuzsūc mitrumu. Tad vīrs tā jau var kādu EPS.

Praktiķis rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Pamatu plātne vieglas konstrukcijas būvei
> neapšaubāmi ir labākais risinājums.Pareizi
> jāizplāno un ļoti rūpīgi visam jāpieiet- tas arī
> vis. Viens secinājums pēc pēdējās plātnes -
> nevajag likt visā grīdā vienas cietības
> putuplastu! Perimetrs un nesošās sienas viens
> (cietākais) , bet visur citur zem 10 cm betona var
> likt pat eps 60.


Bet kā ar izmaksām ? Ja lentveida pamatus noved līdz tādam pašam komplektam kā plātņpamati?
pašrocīgi ir iespējams to paveikt vai vajag brigādi ?

Pēdējos pamatus uztaisīju praktiski viens izņemot finišā betona liešanu. Mūsdienu plātne nav tikai pamati, bet gan 1.stāva grida. Tātad jāsalīdzina nevis ar lentas pamatiem, bet kad lentai būs arī nosiltināta grīda ar apkuri un visām komunikācijām. Un pie tāda salīdzinājuma plātne uzvar. Turklāt tā dod visu to, ko cilvēks sagaida no pamatiem - laba nestspēja jebkurā gruntī un vienmēr sausi.

>>Bet kā ar izmaksām ? Ja lentveida pamatus noved līdz tādam pašam komplektam kā plātņpamati?
pašrocīgi ir iespējams to paveikt vai vajag brigādi ?>>
Šovasar mierīgi un bez stresa 3,5 (0,5 rēķinu 78gadu vecu onkuli) cilvēku sastāvā divās nedēļas nogalēs radiniekam salikām 90m2 plātņu pamatam putuplastu, armatūru, sietu, siltā ūdens caurules. Pamatne ar kanalizācijas izvadiem, ūdens un elektro ievada caurulēm jau bija uztaisīta iepriekšējā rudenī un es tur nepiedalījos.

Betons tika ieliets divas dienas vēlāk bez manas līdzdalības, vēlāk noslīpēts līdz bērna dibena gludumam.


Tiesa, bloku līmētāji tāpat pamanījās nokēzīt plātni ar līmi un slīpēšanu vajadzēs atkārtot.

var aptuveni pateikt cik uz m2 plātņu pamati izmaksā (protams iznemot grunts sagatavošanu, jo tā laikam katram individuāli! ) ja liek silto grīdu ?

TomsC rakstīja:
-------------------------------------------------------
> var aptuveni pateikt cik uz m2 plātņu pamati
> izmaksā (protams iznemot grunts sagatavošanu, jo
> tā laikam katram individuāli! ) ja liek silto
> grīdu ?

Nolīgstot meistarus vajadzētu rēķināties ar ne mazāk kā 110-120eur par kvadrātmetru.

Platnei tomer ir arii dazas nianses ko te nav pieminejusi, salidzinot ar lentveida pamatiem un griidu. Viena nianse, ka apsildamaa betona masa ir daudz lielaka nekaa estrik gridai. Platnei ir ribas, pa perimetru sabiezinajums utt, tas nozimee, ka arii siltuma zudumi uz leju bus nedaudz lielaki neka pareizi uztaisitam atseviskas gridas betona placenim. Vel viena atskiriba, ka zem estrikveidigaa var likt eps100, bet platnei tam jabut ekstrudetajam.

Sqq rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Platnei tomer ir arii dazas nianses ko te nav
> pieminejusi, salidzinot ar lentveida pamatiem un
> griidu. Viena nianse, ka apsildamaa betona masa ir
> daudz lielaka nekaa estrik gridai. Platnei ir
> ribas, pa perimetru sabiezinajums utt, tas
> nozimee, ka arii siltuma zudumi uz leju bus
> nedaudz lielaki neka pareizi uztaisitam atseviskas
> gridas betona placenim. Vel viena atskiriba, ka
> zem estrikveidigaa var likt eps100, bet platnei
> tam jabut ekstrudetajam.


Tieši par to betona masu esmu domājis! manas domas ir, ka butu lielāki siltuma zudumi tieši dēļ tām ribām kas ir zem nesošajām konstrukcijām. Viens ir tas, ka viņas lēnāk uzsilst bet tomēr arī kalpo kā siltuma akumulācija, tur vajadzētu baigo ekspertu kas mācētu pateikt precīzi plusus un mīnusus siltajai grīdai Plātņu pamatos! Zinātnisku viedokli, kas balstīts uz pētījumiem!

Un sev noteikti tad liktu elstrudēto , nevis riskētu ar parasto!

Grauzēji nevar iemesties zem tik zemiem pamatiem? plātņu pamati jau ir sekli!

>>Platnei ir ribas, pa perimetru sabiezinajums utt, tas nozimee, ka arii siltuma zudumi uz leju bus nedaudz lielaki neka pareizi uztaisitam atseviskas gridas betona placenim>>

Perimetru sabiezinājumu no grunts šķir 100mm putuplasta slānis, bet pārējo plāceni 200mm; siltuma zudumi tur salīdzinot ar parastu "pareizi" izbūvētu estrich ir mazāki, jo tas saskaras ar sienu vai pamatu, kur nav šādas 100mm siltuma izolācijas.
Par izmaksām-uzzvanīju radiniekam, kuram vasarā palīdzēju putuplastu un armatūru montēt- uz 110 kvadrātmetriem materiālos un grunts virskārtas nošķūrēšana un šķembu sabēršana sanācis aptuveni 5300Eur. Tas ir pie 200mm tehnonicol xps carbon plātnei, 100mm zem nesošā sienām.
Betons 15cm, 25cm zem sienām, armatūra, siltā ūdens caurules, ūdens un apkures caurules, montāžas materiāli un instrumentu noma(bliete, nivelieris) . Bez grīdu kolektoriem.
Cenā nav ietverta paša braukāšana pa veikaliem, mazo materiālu pievešana. Šķembu, grants, putuplasta, betona un armatūras piegāde cenā.

Ņemot firmu cena būtu x2. Savu darbu jau nerēķina, bet atšķirībā no citiem darbiem, plātnes izbūve ir salīdzinoši viegli veicams darbs, kas neprasa milzu iepriekšējo pieredzi, lielu spēku vai veselības sabeigšanu cilājot smagumus. Līdz betona ieliešanai var kaut 10 reizes pārtaisīt.

Es plāksnei rēķināju izmaksas aptuveni 50eur uz kvadrātmetru, bet tur daudz dažādas variācijas. Piemēram L bloki ir dažāda augstuma, liekot minimālo 30cm, nosiltinot perimetru ar 10cm EPS un uzberot virsū kaut ko 10cm- grīda sanāk tikai10cm virs grunts. Var likt augstākus L blokus, tad uzreiz mainās putuplasta daudzums vidū. Tad vēl armējums- līdzīgām mājām viens būvinženieris rēķina divas kārtas 12mm, cits rēķina vienu kārtu, vēl cits simbolisku armējumu un virsū fibrobetonu. Putuplasta cietības atšķirības zem sienām un grīdas arī netiek ņemtas vērā. Armējumu divas kārtas un apkures caurules 10cm nesabāzt, tātad betona daudzums arī var variēt nopietnos daudzumos. Arī apkures cauruļu cenas var atšķirties par 50%, kā arī var būt dažāds instalācijas solis un līdz ar to kopējais daudzums (cik speciālistu- tik viedokļu). L bloki arī var būt ļoti dažādās cenās atkarībā no cietības un ražotāja- lētākais un tuvākais tenapors, vēl ir igauņu ražojumi, kurus tirgo arī Lietuvā, var arī īstos un dārgos zviedru, kuri jau ir aplīmēti ar šķiedrcementa plāksnēm un ir arī gatavi stūru elementi, kā arī var izmantot Finnfoam sistēmu. Protams katrā situācijā vēl atšķirīgas zemes darbu izmaksas, melnzemes slāņa biezums, līdz ar to šķembu( gandrīz zelta cenā) vai grants daudzums, gruntsūdeņu augstums u.c. Bet jebkurā gadījumā plāksne ir nesalīdzināmi ātrāk un lētāk par tradicionālo lentu, pie kuras spītīgi visi turas, galvenokārt pateicoties arhitektiem.

Man kurtuves telpā betons pa taisno uz grunts bez putuplasta. Virsmu temperatūras atšķirība 3 grādi- griesti 26/ grīda 23.. Tas vis pateicoties griestu siltinājumam ~80 cm un sienas 30+. Jo vājāks siltinājums griesti/sienas ,jo gaiss vairāk noslāņojas=attiecīgi grīda vēsāka-tam ir mazs sakars ar xps biezumu grīdā. Nu neiet siltums uz leju-tas ceļas augšup. Plātnē putuplasta biezums ir konstruktīvu apsvērumu dēļ- ne siltinājumam- tas tiek pārprasts. Mājā man ir 5 cm putuplasts zem betona- virsū 3 slāņu parkets. Temperatūra griesti/grīda 20/19 C
Tāpat konstruktīvu apsvērumu dēļ j zem nesošajām sienām jāliek xps ,bet citur putuplasts ar zemāku spiedes izturību. Jo biezāks/stingrāks betons ,jo var atļauties zem tā likt zemākas spiedes izturības putuplastu ( tas par iepriekš rakstīto saistībā ar estrixt grīdu)
Plātnei pamatne visa no xps, otrā kārta eps 100 (60) pāreja 45 grādos.
Siltuma zudumi caur sabiezinājuma vietām- nenopietni. Lentu arī pareizi nosiltinot nebūs nekāda vaina- jāsaprot nianses- tas arī vis.

Vispār ja tā labi padomā, tad no 1.janvāra ir atļauts projektēt tikai gandrīz nulles enerģijas patēriņa ēkas. Tas nozīmē daudz putuplasta, daudz vates, nekādu aukstuma tiltu, trīs stiklu pakešu logi un obligāta rekuperācija. Un tad jautājums par apkuri-- vai tādu vispār vajag. Vai vajag siltās grīdas, ja tāpat būs jāliek rekuperācija, visdrīzāk ar gaisa pieslidīšanu? Manam bosam Babītē tradicionālās apkures nav, nav arī silto grīdu. Ir rekuperācija ar pieslidīšanu. Pasīvā māja-plātnes pamati, karkasa māja ar 40cm vati sienās un 70cm griestos.

Laikam jau viss lielākā problēma ir tajā, ka plātņu pamatus nekad dzīvē nēsmu ne redzējis un kur nu vēl taisījis! Tas baida.. .jāpačolē būs vidio...
Ja kadam ir uzkrājusies informācija par plātņu pamatiem... interneta adrese.... vai kas cit un var padalīties.. būšu ļoti pateicīgs!

kāpēc vēl baidos no plātņu pamatiem! trubas būs savilktas, kanalizāčija savilkta, kaut kas no elektrības! tie visi izvadi , trubu gali tur mētāsies! nesmu nekāds biezo kabatu īpašnieks, un sienas noteikti mūrēsies tikai nakšajā sezonā! ne ātrāk! baidos vai mazie huligāni neaiziet un visu tur ar tām trubām nesačakarē... nesalauž!

>>kāpēc vēl baidos no plātņu pamatiem! trubas būs savilktas, kanalizāčija savilkta, kaut kas no elektrības! tie visi izvadi , trubu gali tur mētāsies! nesmu nekāds biezo kabatu īpašnieks, un sienas noteikti mūrēsies tikai nakšajā sezonā! ne ātrāk! baidos vai mazie huligāni neaiziet un visu tur ar tām trubām nesačakarē... nesalauž!>>

Arguments labs. Daļēji problēmu var apiet ūdensvadam un elektrībai ieliekot tikai kanālus, kur pēc tam tiks ievilkti vadi. Augšu var noplēst, nolocīt, bet ārā neizraus. Piemēram ūdensvadam ielikt D40 ievadu, kuram pēc tam cauri izvelk D32, elektrībai varētu likt gofru, bet, ja izvelk ārā drātiņu, tad varētu būt grūtības vēlāk ievilkt kabeli, varbūt d20 melnā ūdens caurule vai d16 siltā ūdens caurule labāka-pa to kabelis uz priekšu iet viegli. Silto grīdu cauruļu gali gan kaut kā jāpaslēpj, kaut jāiemūrē. Kanalizācijas galam, kaut nolauztam pieslēgties varēsi.

Apmēram tā [youtu.be]

Praktiķis rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Man kurtuves telpā betons pa taisno uz grunts bez
> putuplasta. Virsmu temperatūras atšķirība 3 grādi-
> griesti 26/ grīda 23.. Tas vis pateicoties griestu
> siltinājumam ~80 cm un sienas 30+. Jo vājāks
> siltinājums griesti/sienas ,jo gaiss vairāk
> noslāņojas=attiecīgi grīda vēsāka-tam ir mazs
> sakars ar xps biezumu grīdā. Nu neiet siltums uz
> leju-tas ceļas augšup. Plātnē putuplasta biezums
> ir konstruktīvu apsvērumu dēļ- ne siltinājumam-
> tas tiek pārprasts. Mājā man ir 5 cm putuplasts
> zem betona- virsū 3 slāņu parkets. Temperatūra
> griesti/grīda 20/19 C
> Tāpat konstruktīvu apsvērumu dēļ j zem nesošajām
> m sienām jāliek xps ,bet citur putuplasts ar
> zemāku spiedes izturību. Jo biezāks/stingrāks
> betons ,jo var atļauties zem tā likt zemākas
> spiedes izturības putuplastu ( tas par iepriekš
> rakstīto saistībā ar estrixt grīdu)
> Plātnei pamatne visa no xps, otrā kārta eps 100
> (60) pāreja 45 grādos.
> Siltuma zudumi caur sabiezinājuma vietām-
> - nenopietni. Lentu arī pareizi nosiltinot nebūs
> nekāda vaina- jāsaprot nianses- tas arī vis.

Tu daudzas aplamas lietas runā. Un nesaprazdams pamatus maldini cilvekus.Gaiss protams siltais ceļas augšup. Bet siltums var iet uz leju un vins to dara. Pie siltajām grīdām tas ir izteiktāk.

Par tiem 5cm zem betona un tas ir pietiekami... ja pats stulbs tas nekas, bet kad citiem to iebazt gribi...

Botisks piemērs, ka reiz tev, noliec trubu vertikali un pieliec pirkstu apakšā un augšu sildi ar degli, pec desmit minutem vari turpinat savu dziesmu, ka siltums neiet uz leju.

Siltums izplatās pa materiālu, tā siltumvadītspēja atkarīga no materiāla blīvuma. Ari eps, xps vada siltumu. Protams runa par niecīgām vērtībām.

[drive.google.com]
[drive.google.com]


Saskicēju Pamatus ar FBI blokiem! Ideistiski lielo OSB veidņu vietā varētu šādi! vakar sazimeju un parēķināju! aptuveni izmakas varētu būt tādas pašas kā ar lielajiem veidņiem!

Jautājums? ... Vai FBI bloku pamati ir tik pat izturīgi kā monolīt pamati? Viņi tomēr saustatpēji nav ar armatūrām sasaistīti. tikai viens otram bakus nolikti un labākajā gadījumā apakša starp pēdu un bloku ir uz javas uzsēdināta! Vienīgi augša ir izlīdzinošā monolītu kārta uzlieta!