Ladien, vai kādam ir praktiska pieredze ar siltajām grīdām uz koka pamatnes?

Šeit vairāk info:

[varupats.lv]

Gribētu zināt kā šis risinājums kalpo reālā dzīvē.

Man ir tāds princips kā linka 1.daļā. Tikai no skaidu plāksnes. Pa virsu grīdas reģipsis un lamināts vai vinils(vannas istabā) bez apakškāja. Darbojas kā paredzēts. Vienīgi, ja ir pilnīgs klusums un siltums tiek padots, tad nedaudz var dzirdēt cauruļu kustības skaņu. Kādi 5-10 klusi klikšķi. Ērta, ātra un viegla montāža

Manuprāt galīgi garām, domāts peldošajām grīdām, efektivitāte zema, piekrītu, montāža ļoti viegla. Bet te jājautā cilvēkiem, kuriem ir saskare dzīvošanā bijusi ar abiem variantiem, šo un betonā iestrādātu.

Tieši mans gadījums. 1.stāvā klasiskās siltās grīdas ar caurulēm estrich betonā. 2.stāvā uz koka pārseguma(mansardā)kā aprakstīts augstāk. Pēc telpu temperatūras un subjektīvām sajūtām nav pilnīgi nekādas atšķirības starp stāviem un telpām tajos.

Jā, bet te ir jāsaprot, kā darbojas apkure, ja viss ir pilnīgi automātiski, tad temperatūra vienmēr būs tā kā tā ir uzstādīta, kā varētu pārbaudīt, ja ir uzstādīti termostati katram stāvam savs, uz cik grādiem viņi ir uzstādīti, tādā veidā varētu redzēt, cik efektīvi strādā katrs stāvs, plus vēl jāsaprot, ka siltums iet uz augšu, un otro stāvu vieglāk uzsildīt, daudzi visādi faktori, jā bet interesants jautājums, domāju iestrādāts betonā ir daudz efektīvāks risinājums. Pats sev mājās otrajā stāvā, uz koka pārseguma uztaisīju estrika apsildāmo grīdu.

Tie papildus 5-6cm betona rada pietiekamu svaru. Plus pārseguma pīrāgs paliek biezāks.

audi-xtr rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Jā, bet te ir jāsaprot, kā darbojas apkure, ja
> viss ir pilnīgi automātiski, tad temperatūra
> vienmēr būs tā kā tā ir uzstādīta, kā varētu
> pārbaudīt, ja ir uzstādīti termostati katram
> stāvam savs, uz cik grādiem viņi ir uzstādīti,
> tādā veidā varētu redzēt, cik efektīvi strādā
> katrs stāvs, plus vēl jāsaprot, ka siltums iet uz
> augšu, un otro stāvu vieglāk uzsildīt, daudzi
> visādi faktori, jā bet interesants jautājums,
> domāju iestrādāts betonā ir daudz efektīvāks
> risinājums. Pats sev mājās otrajā stāvā, uz koka
> pārseguma uztaisīju estrika apsildāmo grīdu.

Vai klunkšķi nevarētu būt dēļ tā kā sistēmā gaiss ?

Grūti pateikt, jādzird ir tie klikšķi, parasti ir tā, ja būtu lieli gaisa klikšķi, tad tev ūdens necirkulētu un nesildītu, kad ir maz gaisa, tad var dzirdēt, ka čalo un ūdens cirkulē.

Sistēmā nav gaiss. Klikšķi ir no tā, ka izfrēzētajos kanālos ir nedaudz vietas kur caurulei padoties pie termiskās izplešanās. Man būtu bijis jāuzliek 8 tonnas betona uz koka pārsegumiem, ja izvēlētos estrichu. Tā kā būvēju pēc projekta un tajā nebija paredzēta tāda slodze, tad izvēlējos variantu ar skaidu plāksni un alumīnija siltumizkliedes plāksnēm..

Tev kolektors ir viens, vai katrā stāvā savs? Vai tev ir kaut kāda automātika, uz katru loku vai tu visu ar roku regulē? Paldies

Man pirmā stāvā ir nu jau klasika-estrihs un siltā grīda.
Otrā stāva vanenē virs osb mīkstā laminātu hidroizolācija, korķi, kur var nostiprināt trubiņas, starp trubiņām divas kārtas ar reģipša atgriezumiem. Visas spraugas aizlietas ar cementa javu. Pāri viena kārta grīdas reģipša un viss tas apstrādāts ar hidroizolāciju. Pēc tam flīzes.
Viss funkcionē, neburbuļo nu jau kādas divas sezonas. Telpa silta, grīda silta.

Kolektori divi. Lejā 8 kontūri, augšā 4. Neko nekad neesmu regulējis. Kā palaida, tā arī viss strādā, sabalansēja pēc kontūru garumiem. Ir viens āra temperatūras devējs un viens iekštelpu. Pat spiedienu neesmu pacēlis sistēmā pēc 2,5 gadiem. Nav krities

Es noskopojos un savā mansardā vispār apkuri neievilku. Arī biju domājis par līdzīgu risinājumu, bet nolēmu noriskēt. Nu mani apmierina kā ir. Jā, lielā salā, kad iet virs 20 grādiem, tad man mansardā jau ir ap 17-18 tikai. Nu neko, dzīvoju kā ir. tiklīdz sals atslābst, tā gandrīz vai karsti paliek. :) Galvenais ir labs siltinājums.

Skaidrs tad tev viss sabalansēts, īsti izsecināt nevar, vienīgais būtu interesanti zināt, uz cik ūdens termostats noregulēts vienam un otram kolektoram, tad varētu secinājumus veikt.

Var radiatoru iebuvet ari grida, ir specialie, vai ari var kadu parastu sienas iebuvet zemgridas kaste un virsu uzlikt metala resti

Audi-xtr. Nekādus secinājumus no tā tu nevari izdarīt, jo nepieciešamā papildus siltuma daudzums 2 stāvā ir atkarīgs:
a) no otrā stāva siltinājuma,
b) no tā cik daudz siltums pienāk klāt no pirmā stāva caur pārsegumu,

Piekrītu, gan jā gan nē, to objektīvāk varētu spriest mājas īpašnieks, jo viņš zina, kā viņam mājās sienas un jumts ir nosiltināts. Kā piem, ja viņam jau tagad otrā stāva kolektoram ūdens temp ir lielāka, tad jau daudz ko var izsecināt. Bet tas tikai kā piemērs, nesaku ka tā ir, vienkārši interesanta tēma, varam paanalizēt.

Betona vienīgā atšķirība ir siltuma inerce. Tas var būt noderīgāk, ja neautomatizēts cietā kurināmā katls. Ja granulas vai siltumsūknis, vai betona klucis, vai šāds risinājums nav nekādas starpības. Siltums konkrētas telpas uzsildīšanai nepieciešams vienāds.