Vēlējos nomainīt veco ķirmju saēsto koka grīdu pret siltinatu grīdu - pabetonējums, siltinājums, virsbetonējums , linolejs. Apakšā velvētais pagrabs. Noņenot vecos dēļus un norokot netīro zemes virskartu, izrādās pagraba centrālā daļā pa diagonāli mūrēts balsta paaugstinājums ļoti tuvu grīdas līmenim. Kā pareizi ieliet pabetonējumu līdz vai ap šo paaugstināto daļu, lai nebūtu jāpaceļ stipri uz augšu vis grīdas līmenis?

Manuprāt, diezgan riskants pasākums. Te būtu nepieciešams apsekot pagraba velvju nesošās metāla konstrukcijas,gan rēķināt slodzes. Praksē esmu saskāries ar šādu velvju iebrukšanu, jo metāla siju gali ,kas balstās ārsienu konstrukcijā pastiprināti korodē dēļ pagraba mitrā klimata un tā,ka siju gali gandrīz cauru gadu ir rasas zonā. Pārsegumam ir vismaz 100 gadu un nav zināms cik daudz no metāla tajās vietās ir palicis pāri. Starp citu- metāla sijas redzamā -apakšdaļa tik ļoti nekorodē jo ir atklāta- tā kā vizuāli var likties,ka viss ir ok.

Kas ir "balsta paaugstinājums"?

Šobrīd aprakstītais pīrāgs nebūs ne pareizs, ne labs.

Ar ķieģeļu velvēm, visticamāk, viss ir vislabākajā kārtībā, bet, kas ar sijām, to der nopietni pārbaudīt, kā jau augstāk iesaka.

Nav pateikts, kas tā par ēku. Ja sena privātmāja, kas vismaz puslīdz uzturēta kārtībā, var nebūt problēmu. Ja daudzdzīvokļu māja, tad lasīt visos mēdijos publicēto svaigo ziņu par Matīsa ielu un daudz tādu ziņu šogad agrāk un iepriekšējos gados.

Maja celta 1889 gada. Pagrabs velvētu ķieģeļu - neizskatās ka tur vispār kādas metāla sijas. Pari bija koka sijas kas balstīja grīdu. Apakšā smiltis. Kokasijas no apakšas bija satrudejušas un ķirmju saestas. Nebija doma likt atpakaļ koka grīdu

Grūti vizualizēt kā tas izskatās, bet mans ieteikums-Virs velves uzklāj plēvi, izgrābto smilšu vietā saber smalko keramzītu, izlīdzini, virsū divas kārtas grīdas riģipša, linolejs. Ja pagraba velves izliekuma dēļ pa malām jāber pārāk daudz keramzīta, ieliec dziļākajās vietās putuplasta gabalus, bet tā, lai keramzīts tos nosedz vismaz 5cm kārtā.

Piekritu Aldim, ari gribēju tadu variantu piedavāt.Sava laika daudzas tadas grīdas saliktas. Tikai var nedaudz ieekonomet...Pēc tehnoloģijas kadreiz pirma karta bija parastais regipsis, tad ar PVA limi limeja nakošo kartu, tas jau gridenieks. Pec tam flize, liek laminatu, linoleju....Ātri, samera leti un sausi...

Varu piebilst ka keramzitam noteikti ne lielakam par 2-4mm frakcijai jabūt, un minimala karta 1,5-2 cm.Maksimala pec macina biezuma...

Parasto riģipsi es tomēr neieteiktu, ja nu nākošajos 30 vai 50 gados ir kāds negadījums ar ūdenī un tas nokļūst riģipsī... Varbūtība gan maza, bet tomēr.
Bet parastais mitrumizturīgais būs gana labs apakškārtai, vienīgi bišķi jāpiešpaktelē malas, jo tur riģipsis ir plānāks. Grīdas riģipsis ir vienādā biezumā un to piešpaktelēt nevajag.

Tagad apmēram skaidrs, ne pirmo reizi ar šādu objektu saskare. Dzelzs vai tērauda (ir atšķirība) sijas velvēs noteikti ir, kaut nevaru izslēgt citu variantu, bet tas parasti vairāksimtu gadu vecākās ēkās. Un, ja pagrabs desmitgadēm ilgi nav ticis vēdināts vai turēts sauss (piemēram, tur atrodas siltummezgls), tad sijas ir vairāk vai mazāk cietušas un kaut ko ar tām noteikti jādara (minimums - papildus balsti).

Kā jau augstāk raksta, smilšu vietā keramzīts un tālāk jau var izvērsties, tai skaitā ar estrich grīdu.

Gunika rakstīja:
-------------------------------------------------------

> izrādās pagraba centrālā daļā pa
> diagonāli mūrēts balsta paaugstinājums ļoti tuvu
> grīdas līmenim.


Skaidrojums/fotogrāfijas/skices šim būtu vairāk kā noderīgas.

Piekrītu Praktiķa k-gam.

Lai tur vispar kaut ko saktu darīt, ir jāizvērtē, vai tas pagraba pārsegums nav avārijas stāvoklī. Un, ja nav, tad kādas slodzes tas varētu izturēt. Pagrabi vispar tāda diezgan agresīva vide mēdz būt, ja neventilējas, mitri utjp. Saēd praksē pat dobo dzelzsbetona pārseguma paneli tā, ka pec 20 gadiem ļerpatas paliek. Ok, tas panelis nav paredzēts pagrabiem, bet sausām vietām, bet kā piemērs.

Vienmēr man izbrīnē cilvēki, kad gatavi iegāzt(un pakast) projektā N tūkstošus, bet pasaukt geologu vai inženieri, samaksāt tos 300 EUR, ni un ni. Labāk forumā uzsitīs klaču.

Es, personīgi, tur neko smagāku par koku neliktu, un, ja kārojas siltās grīdas - ir normali risinājumi arī koka grīdām ar visām fīčām. Beramie, gr'īdām paredzēti, viegli siltumizolacijas matriāli utt. Visticamakais, tas konstrukrīvais risinājums arī tālajā 1880. gadā nepieļāva iegāzt betonu.

Vispār man bail būtu dzīvot "uz šaru" piebetonētās šādās telpās.

"pa diagonāli mūrēts balsta paaugstinājums ļoti tuvu grīdas līmenim"

Acīmredzot tas nav vienkārši parastas velves, bet tā istaba ir makten liela un tāpēc ir pa vidu pagrabā balsts kaut kāds(vai pat siena), uz kuru slodze no grīdas tiek uzņemta caur kaut kadu mūrējumu(satur profilu?) jau virs velvēm. Iespejams, ka pašas velves arī uz tā balstās. Drošivien arī grīda uz šitā balstijas pirms sapuva un velves slodzi nemaz neuzņēma.

Izlausās pēc kaut kā nedaudz eksotiska un bez inženiera apsekošanas te neiztikt.

"pa diagonāli mūrēts balsta paaugstinājums ļoti tuvu grīdas līmenim"

Vēl man šitas asociējas ar sen atpakaļ nojauktas sienas pārpalikumiem, kas palikuši zem mainītas grīdas. A tās "smiltis" uz velvēm ir mēsli, kas no zābakiem 140 gados ir sabiruši caur dēļu šķirbām.

Nopūtu putekļus no kristāla bumbas, ieskatījos, sāk izskatīties pēc krusta velves ... bet man tā bumba ar izcilu precizitāti nekad izcēlusies, tāpēc gribu tos foto.

Un vēl - pēc manas saprašanas šāds velvju pārsegums būtu slogojams tikai velvju aukstākajos punktos- viss velves nesošais princips ir tieši tajā- tāpēc tāds piebetonējums vai keramzīta piebērums īsti nebūtu pareizs risinājums.
Es ieteiktu tādu risinājumu- pārliecināties par velvju konstruktīvo stāvokli, konstruktoram sarēķināt nestspējas rezerves- ja tādas ir horizontālu piebērumu veidot no putuplasta javas (neatceros kā sauca šo tehnoloģiju un uzņēmumu kas ar to nodarbojās) atstājot pašas velvju augšas nepārklātas- virsū stiegrotra plātne.

Ir gan foto gan video no augšas un apakšas - iedosiet @ nosūtīšu. Te forumā laikam nevar puevienot?

Foto ielikt kādā failiemelvē veidīgajā un šeit saiti, kā jau daudzi to dara.

Velves ir ūberizturīga konstrukcija, nepārspīlējot, uz tām var tanku uzlikt un nekas nenotiks. Rīgas (citās pilsētās arī) 100+ gadīgās pagrabu pārsegumu konstrukcijas ir ķieģeļu velves pa dzelzs/tērauda sijām. Problēma parasti ir ar sijām (sarūsē), velve pat ar vairākiem izbirušiem ķieģeļiem ir joprojām darboties spējīgas.

Diemžēl ar failiemelve īsti neprotu apieties.
Kas attiecas par metāla sijām - vizuāli nekas nekur neliecina par metāla klātbūtni. Pagraba platums 250cm arka velve apgāzta U formā. Gala sienas un sānu stāvā daļa mūrēta no laukakmeņiem. Griestu daļa ar velvi no ķieģeļiem ar kaļķa javu un sānā lodziņš arī ar arku. Vienīgā redzamā metāla daļa - griestos iemūrēts āķis gaļas pakāršanai.
Patreiz meklēju būvinžinieri, kas objektā varētu novērtēt situāciju.