deformacijas šuve rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Paga, nekritīsim nedaudz histēriskās galejībās.
> Viena lieta ir neorganika un otra lieta ir
> organika. Visas Jūsu nosauktās lietas, atskaitot
> puķiku, ir neorganika, tur pavisam cita ilgmūžība.
> Puķiks ir organika, kas liek to vērtēt krietni
> kritiskāk. Jaunos normatīvus šā kā tā bez puķikiem
> nevar izpildīt, bet uzskatīt, ka tas puķiks
> garantēti deformēsies 2% 50 gados ir naivi.
> Modernās mājas arvien vairāk ir kā modernās
> mašīnas - palietoji un parstrādāji, ņem jaunu.
> Tapēc tām nav jāstāv 100 gadu. Bet puķika
> ilgmūžību 50 gadu grizumā nevajag pārspīlēt. Man
> liekās, ka tas ražiotāja 2% izdomājums ir
> jāreizina vismaz ar 3, ja ne vairāk, pēc 50 gadu
> sēdēšanas kaut kadā mitrā pagrīdē.

Vieniem bail no putuplasta, citiem no vakcīnām.....

Deklarētie 2% ir pie nepārtrauktas slodzes 3 tonnas uz kvadrātmetru; realitātē uzkrautais svars nebūs vairāk par tonnu, tas kompensētu iespējamos ražotāja melus deklarētajās vērtībās. 2% uz 20 cm putuplastu ir 4mm 50 gados., uz 10cm putuplastu 2mm. Mājas pamati grunts deformāciju dēļ 50 gados nosēdīsies vairāk.
Bet, ja ražotājs nebūs melojis, tad sanāks pat mazāk.
Vai mani satrauc 4mm deformācija 50 gados vai kaut vai pēc gada? - nē, jo tā +/- būs uz visu plakni vienāda. LV siltās grīdas ienāca deviņdesmitajos gados, nu kaut šausmu stāstus televīzijā nerāda, kaut pagājusi jau 30 gadi.

Putuplasts, plastmasa, plēves maisiņš un PET pudele ir organika, tomēr pat atkritumu izgāztuvē sadalās n gadsimtu laikā.
Savukārt neorganika -Dzelzbetona metāla armatūra rūsējot pieaug tilpumā un saplēš betonu tā ka maz neliekas, piemērs kaut vai 25.jūnijā Miami sabrukusī ēka;

Pieņemsim, ka saplok tas puķiks pa 50 gadiem līdz pat 10%UN kas? Katra trešai paudzei grīdlīstes jānolaiž zemāk? Pieņemsim ,ka zonās, kur lietderīgā slodze lielāka, puķiks saplok ātrāk un var parādīties plaisa. Un kas?
Tie visi procesij jebkurā gadījumā ir vienmērīgi. Materiāla nogurums ir jebkurai metāla vai koka konstrukcijai. Vecās mājās visas sijas, jumta spāres ir banānā. Gazikam ir deklarēti 50 salturības cikli. Liepājā tos 50 ciklus var jau 5 gados sasniegt..naktī mīnusos, dienā +1.
Tāpēc vienmēr jāizvērtē par kurām lietām ir vērts cepties, bet kuras ir sekundāras.. un palielam visiem mums pēc 50gadiem, jau būs vienalga, kas tur ar to puķiku zem grīdas ir..))

Pašdarbnieks rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Pieņemsim, ka saplok tas puķiks pa 50 gadiem līdz
> pat 10%UN kas? Katra trešai paudzei grīdlīstes
> jānolaiž zemāk? Pieņemsim ,ka zonās, kur
> lietderīgā slodze lielāka, puķiks saplok ātrāk un
> var parādīties plaisa. Un kas?
> Tie visi procesij jebkurā gadījumā ir vienmērīgi.
> Materiāla nogurums ir jebkurai metāla vai koka
> konstrukcijai. Vecās mājās visas sijas, jumta
> spāres ir banānā. Gazikam ir deklarēti 50
> salturības cikli. Liepājā tos 50 ciklus var jau 5
> gados sasniegt..naktī mīnusos, dienā +1.
> Tāpēc vienmēr jāizvērtē par kurām lietām ir vērts
> cepties, bet kuras ir sekundāras.. un palielam
> visiem mums pēc 50gadiem, jau būs vienalga, kas
> tur ar to puķiku zem grīdas ir..))

Kāds ir tavs piedāvājums? Drošo, silto, labo, ilgnoturīgo materiālu komplektu lūdzu "studijā".

Betona plātnes nelīdzenumus noplanēt ar smalku smilti, plēve, EPS 100 putoplasts 70+50mm, siets, apkures trubas. Elektribu un ūdens vadus ieštrobē 70mm putoplasta slānī.

Jūs gan te ņemās...Un tagd neviens nav mainījis sapuvušas gridas? Daudzas vairak par 50 gadiem nostavejusas....Tad jau betons un pukiks ar nostavēs.Tas ta, ne pa temu...

Pašdarbnieks rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Betona plātnes nelīdzenumus noplanēt ar smalku
> smilti, plēve, EPS 100 putoplasts 70+50mm, siets,
> apkures trubas. Elektribu un ūdens vadus ieštrobē
> 70mm putoplasta slānī.


Pag, pag, putuplasts taču ir organika, nepārbaudīts un vēl sasēdīsies.... ;
Bet, ja nopietni, tad neredzu vajadzību elektriskos vadus štrobēt putuplastā, tie lieliski jūtas betonā. Par aukstā ūdens cauruli man divējādas sajūtas- uz virtuvi padevu zem putuplasta, bet uz tualeti pa silto grīdas betonu. Tur gan attālums neliels 1,5
Kāpēc tā? Tāpēc, ka man ir daudzi poda pogas spiedēji, uz skalojamās kastes līdz grīdas nomaiņai reizēm veidojās kondensāts.

Aldiss rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Pašdarbnieks rakstīja:
> -------------------------------------------------------
> > Betona plātnes nelīdzenumus noplanēt ar smalku
> > smilti, plēve, EPS 100 putoplasts 70+50mm,
> siets,
> > apkures trubas. Elektribu un ūdens vadus
> ieštrobē
> > 70mm putoplasta slānī.
>
>
> Pag, pag, putuplasts taču ir organika,
> nepārbaudīts un vēl sasēdīsies.... ;
> Bet, ja nopietni, tad neredzu vajadzību
> elektriskos vadus štrobēt putuplastā, tie lieliski
> jūtas betonā. Par aukstā ūdens cauruli man
> divējādas sajūtas- uz virtuvi padevu zem
> putuplasta, bet uz tualeti pa silto grīdas betonu.
> Tur gan attālums neliels 1,5
> Kāpēc tā? Tāpēc, ka man ir daudzi poda pogas
> spiedēji, uz skalojamās kastes līdz grīdas
> nomaiņai reizēm veidojās kondensāts.

Mīcoties pa to visu,lai nesabojā vadu izolāciju. Pinot lokus nekas lieks nav, darbs raitāks. Kā grib tā dar.., var jau arī ūdeni laist pa augšu.. ir tak ūdensvadu izolācijas čeholi. Vienīgais vai pietiks ar 7cm betonu,lai to visu nosegtu..

Te ir saite uz pieminēto Birša radiorunas atšifrējumu. Eh, vecums nenāk viens. Atsevišķus faktus skaidro pareizi, bet kopējo bildi salikt kopā vairs nespēj.

[www.lsm.lv]

sqq rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Aldim jāiet Birša vietā komentēt radio. Nopietni.
> Ļoti kompetents un gudrs foruma dalībnieks. Ja tas
> augstāk minētais citāts tiešām no Birša mutes
> skanējis, tad maigi sakot, tas ir diskreditējoši.
Piekrītu- nevienu muļķību vēl nav nācies lasīt Aldiss komentāros. Kas attiecas uz Birša kungu, tad nesaprotu kāpēc viņš vēl nav padzīts no ētera, arī Kuršos laikam viņš vēl konsultē. Tik daudz muļķību un aplamību ir no viņa runām dzirdēts....
Reiz ar vienu neticīgu pasūtītāju biju kopā uz konsultāciju pie "profesora" Pagāja 5 minūtes līdz kungs sāka iebraukt vienkāršā pamatu mezgla rasējumā. Viss ir normāli- vecums. Vistrakākais ir tas,ka pie viņa vairāk konsultējas tie,kas nevar izanalizēt viņa teikto un paturēt no tā visa noderīgo- jo kā jau teicu- reizēm stāsta pilnīgas muļķības.

Aldiss rakstīja:

> Eh, vecums nenāk viens.

Jā, diemžēl. Biju pie viņa Kuršos. Pieklājīgi noklausījos to, ko būtu varējis tepat vai YouTube uzzināt. Bet atbildi pēc problēmas būtības tā arī nesagaidīju.
Lai gan pretenziju jau arī nevar būt - par velti var dabūt tikai to, kas neko nemaksā.

Atgriežoties pie Birša runas raidījumā_

Hipotēze nr1 -
"zem apsildāmās grīdas nevajadzētu likt tik tvaika izolācijas plēvi", ==>Piekrītu Birša kungam, Tvaika izolāciju novieto siltajā pusē. Zem putuplasta tik tiešām nav vēlams likt plēvi, ja nu kāds nejaukais kondensāts tur izveidojas, starp putuplastu un plēvi, tad mitrums tur paliks mūžīgi mūžos. Baigi jau netraucē, bet labāk, lai izkliedējas gruntī/smiltīs,/šķembās. Plēvi var likt virs putuplasta, lai betons putulpasta šķirbās nesalītu, gadījumos, ja plāknes nav ideāli sakļautas. Cita situācija ir dauzstāvu namos- tur plēves vēlams likt,, lai mitrms grīdas betonēšanas laikā nenonāku pie apakšēja kaimiņa.

Hipotēze nr2 - "Pirmkārt, tam vajadzētu būt ekstrudētam jeb cietam – ar 50 mm pilnīgi pietiek." ==>Nepiekrītu. Par siltumizolācijas biezumu Birša kungs ir atmetis LBN prasības norobežojošām konstrukcijām. Protams, var jau izvirpulot zīmulīti un sarēķināt, ka uzliks biezu siltumizolāciju cokolam un pierēķināt , ka visa grunts zem mājās 1,4m dziļumā kļūst par siltumizolāciju un pa minimumiem iziet.
Parastajam EPS100 putuplastam ir pilnīgi pietiekoša slodzes noturība vairumā gadījumu privātmāju,, ekstrudēto putuplastu ir jēga likt, ja guļamistabā plānots novietot tanku.


Hipotēze nr3: "ja liekam 150 mm, tad jāatceras, ka šis siltumizolācijas slānis blīvēsies un mainīs savu biezumu vismaz par 10 % – tātad par 15 mm. Tas nozīmē, ka siltajai grīdai jādomā rezerve, lai tā nesaplīstu."

==> nevis vismaz, bet maksimāi noslogotai ilgtermiņā varētu tā būt. Gan jau kādas 100 000 grīdas Latvijā ir salietas un lietotas vairākus gadu desmitus bez apkures nomaiņas reizi 3 gados.. Turklāt ne jau siltajai grīdai vajadzīga rezerve, tā smuki un vienmērīgi nosēdīsies visā plaknē par dažiem mm , ko neviens nepamanīs. Rezerve vajadzīga silto grīdu caurulu savienojumiemm uz kolektoru - tās pie kolektora sienā nedrīkst nostiprināt kā ģitāras stīgas,

Hipotēze n4 "vai vēl labāk putupoliuretāna plāksni ar foliju no abām pusēm" - torētiski jā, bet uzmanīgi. Tur jāskatās, kuras plāksnes drīkst šādi pielietot. Alumīnija folija saskarē ar grunts mitrumu/betonu korodē, to ir viegli saskrāpēt. Ir PIR/PUR plākšnu modeļi, kas ūden uzsūc ne sliktāk kā virtuves sūklis, kas starp citu, arī ir gatavots no poliuretāna.

Hipotēse nr 5 "Tāpat Biršs norādīja, ka būvnieka ieteikums nelikt šķembas, jo mitrums tik augstu netikšot, ir kļūdains."
==> kapilārais mitrums staigā tur kur staigā. ja tās ir skalotās šķembas, tad gan kapilārais mitrums uz aukšu tiek vāji, , bet, ja tās ir šķembas ar dolomīta putekļiem lielā apjomā, tad nav būtiskas atšķirības ar grunti, Turklāt piemērs par smilšu apklāšanu ar plēvi vakarā ir pilnīgi ne pa tēmu, Tādu pašu rezultātu iegūsim apklājot ar plēvi škembu kaudzi. Arī tur plēve norasos.

Hipotēze nr 6 ==> Cēsu baznīcas grīdā arī ir kondensēts, lai gan baznīcas grīda atrodas Rīgas Pērerbaznīcas gaiļa augstumā. Ūdens kāpj jebkurā augstumā, ja vien ir, kur uzkāpt. Savukārt pa šķembām ūdens augšā netiek,” uzsvēra būvinženieris. Aizrunājies pavisam mežā. Kapilārā mitruma pacelšanās augstumu dažādās vielās var aprēķināt ar formulām, ja tāda vēlēšanās.. Izslēdziet lietu, sniegu un Cēsis izkaltīs, no jūras ūdeni neizsūks.
Turklāt jāatceras, ka šķembas ir dažādas. Ja ar dolomīta putekļu putru vai sajauktas ar smiltīm, tad kapilāro mitrumu tās paceļ visai labi.

Toties putuplasts kapilāro mitrumu nepaceļ, vai , pareizāk sakot paceļ ļļoooooooti maz. Un tātad, vai ir jēga satraukties par kapilāro mitrumu zem putuplasta? Atbilde - nē, jo tas netraucē un putuplastā iekšā netiks,
Tādēļ no kapilārā mitruma viedokļa ir pilnīgi vienalga, kas ir apakšā putuplastam - šķembas, grants, grunts vai kvarca smiltis.

Toties man ir savs, īpašs viedoklis par šķembām uz kurām tiek uzbērtas smiltis, Kā te tiek piedāvāts "150mm šķembas, 50 mm smiltis" Kur problēma?
Ja tās ir skalotās tīrās 'celtniecības" šķebas, tad vairumā gadījumu (nesaku visos - atkarīgs no frakcijas, mitruma, blietes un centības) , vienalga cik centīgi blietēsi, paliks kaut kur sķirbas stap šķembām, kur smiltīm ievietoties. t.i, ilgstošā laika periodā smiltis ivar pārvietoties uz širmām starp šķembu spraugām. Ja neticat - uzlejiet bagātīgi ūdeni uz noblietētajām smiltīm virs nobietētām šķembām. Tas tad arī ir viens no iemesliem, kāpēc estrich rodas plaisas. Būtu tīras šķembas vai tīra grunts- viss joprojām būtu savās vietās.

Tādēļ pamatne zem siltās grīdas manā skatījumā būtu veidojama uz tīras grunts vai smiltīm Ja nu tik ļoti tomēr gribam šķembas, tad ņemam celu būves maislījumu ar smiltīm vai skalojam smiltis starp šķembām. Bet, ja bail no kapilārā mitruma, tad nemam smalkās šķembas (8-16 frakciju), jo tās atšķirībā no rupjajām šķembām var labi noblietēt līdz līdzenam stāvoklim, tā, ka var likt virsū putuplastu, BEZ smilšu kārtas pa virsu.

Es nekur neesmu rakstījis, ka no puķika jābaidās, tieši otrādi, es ieteicu to lietot šīs diskusijas sākumā, kā arī norādīju, ka bez šādām tehnoloģijām mēs nevaram izpildīt normatīvus. Tālak es norādīju, ka pieņemt kā kaut kādu aksiomu puķika ražotāja dotos lielumus, kuri ir dabūti ar dakšām zīmējot ūdenī, bez praktiska pierādījuma, ir naivi. Vairāk vai mazāk. Kas attiecās uz Biršs pret Aldiss, tad teikšu tā RTU būvniekos kursa darbos, zinatnisko gradu darbos mēs varam tādu kosmosu izlasīt, ka klausoties tukšus pātarus bez eksperimentāliem pierādījumiem, kuru veikšanas metodika ir skaidri izklāstīta, var katrs pec sava noskaņojuma un pārliecības. Tas nav empīrisks pierādījums - "nu bet man čomi uztaisija ar X un pēc Y laika viss ir skaisti", tas ir "viena tante teica". Ja parokas dziļāk izrādās, ka čoms ir 1 un vispar bija bišķi citāda tehnoloģija.

Papīrs pacieš visu. Arī puķiku, kas ir teju mūžīgs. Katram sava galva uz pleciem. Taisnība ir kautkur visiem, der visos ieklausīties.

Par tukšajiem patariem attiecās gan uz mani, gan Biršu, gan Aldiss. Izlasīt varam, kaut ko likt aiz auss varam. Katram ir kaut kads savs viedoklis, visi viedokļi atšķitās tikai ar to, kurš ir mazāk nepareizs, nevis, kurš ir 100% pareizs. Aldiss ir zinošs cilvēks, tāpat kā Birša k-gs. Katram ir kaut kāds viedoklis, kurš ir vairāk vai mazāk pareizā virzienā.

Paldies par manu augsto novērtējumu attiecībā uz šī foruma satura bagātināšanu.
Pēc izglītības neesmu ne celtnieks, ne arhitekts, ne būviženieris, Tatad tikai .irsējs bez reāla seguma, kurš kaut ko ceļ, būvē un rekonstruē. Turklāt mans viedoklis ne vienmēr sakrīt ar manu viedokli un man ir tiesības mainīt manu viedoli bez brīdinājuma.

Tā kā lasiet, domājiet, salīdziniet un galvenais - uzdodiet jautājumus , precizējiet situāciju un izsakiet savu viedokli!