UZ SĀKUMU :: DISKUSIJAS :: SLUDINĀJUMI :: UZDOD JAUTĀJUMU

Siltās grīdas uz augsta blīvuma putām
Autors: Gena (80.89.75.---)
Datums: 02/09/2021 11:07

Radusies ķecerīga doma, aizvietot projektā paredzētos 150 mm ekstudrētā polistirola loksnes ar 100 mm pūšamajām augsta blīvuma poliuretāna slēgtajām putām, siltumnoturība ziņā līdzīgi, saspiežamība tā pati, cenas cik saprotu 2x augstākā toties grīda pa 5 cm zemāka,kas ir būtiski,atkrīt sarežģītā komunikāciju iestrādes, plēves, pamata plāksnes līdzināšana(uz 2 m lineāla pamats staigā līdz 15 mm) Padalieties pieredzē,vai kas tāds vispār apsvērums! Pamatne- dz.betona plāksne no grunts neizolēta 600 mm.

Re: Siltās grīdas uz augsta blīvuma putām
Autors: Pašdarbnieks (89.254.148.---)
Datums: 02/09/2021 12:11

Privātmājai zem siltās grīdas nevajag ekstrudēto putoplastu. Parastais EPS 100 puķiks ir pilnīgi pietiekams. Pirmam kārtam ir jāsaprot pamatdoma, kāpēc vispār ir vajadzīgs tas putoplasts. Pirmamkārtam, lai novērstu līdz minimumam siltumzudumus uz grunti. Jo blivāks materiāls, jo lielāki siltumzudumi. Tāpēc iestrādājot vēl blīvāku materiālu, jums būtu nevis jāsamazina siltumizolācijas biezums, bet jāpalielina!!!

150mm ir jāveido divās kārtās 100(kurā ieštrobē elektrību, lokālos ūdensvadus, utt.) un 50mm pa virsu perpendikulāri, lai to visu nosegtu no augšas-lai jūs ar silto grīdu nesildat augstā ūdens trubas.

Re: Siltās grīdas uz augsta blīvuma putām
Autors: Aldiss (195.122.12.---)
Datums: 02/09/2021 12:28

Man ir zināma neuzticība tiem putu pūtējiem, tur ir plašas iespējas kaut ko sačakarēt vai apmānīt, kad sāk prasīt kādas putas pūtīs, kādi parametri un lai parāda uzrakstu uz mucas, tad sāk peldēt atbildēs, Nu pateiks - slēgtās putas ar U=0,22, bet patiesībā būs atvērtās ar U=0,34; saspiežamība tāda, bet patiesībā būs cita.

Bet, kā jau te raksta, tad privātmājām vairumā gadījumu pietek arī ar parasto EPS 100 un uz augšu. EPS 100 ilgtermiņa slodzes izturība ir 7,5 tonnas uz 1m2.

Bet, ja tev ir pamatu plātne un uz ekstrudētā putulasta jābalsta nesošās sienas, tad sirdsmieram ekstrudēto putplastu var likt tikai zem tām.

Nesapratu par dzelzbetona plāksni no pamatnes neizolētu 600mm biezumā. Tāds biezums apmēram ir zinātņu akadēmijas pamatiem. 30 vai 50 stāvi plānojas?

Re: Siltās grīdas uz augsta blīvuma putām
Autors: Pašdarbnieks (89.254.148.---)
Datums: 02/09/2021 12:31

Ja jūs uztraucaties par to, ka EPS putoplasts var izdeformēties, tad tam nav pamata. Man pat garažā zem lietas dzelzsbetona plātnes 100mm(kura būs divreiz smagāka par estrih70mm)ir eps 100 parastais baltais puķiks. Garažā stāvēja padoni ar BAK UN BK apmetuma maisiem, flīzes fisai mājai u.c. būvmateriāli. Slodze uz kvadrātu bija stabili ap 2 tonnām, un nekas nekur... Eksplutācijā no automašīnas riteņa uz plātni vairāk par 350kg nekad nebūs.
Principā zem grīdas stabili arī pietiktu ar 100mm parastā eps, jo ja tu uz fasādi liec 150mm(temperatūras līdz -30grād bet zem grīdas temperatūra +4-5grād.. To vairāk dara tīri konstruktīvi, lai vienkāršak var noslēpt komunikācijas un viss.

Re: Siltās grīdas uz augsta blīvuma putām
Autors: Pašdarbnieks (89.254.148.---)
Datums: 02/09/2021 13:04

Aldiss rakstīja:


> Nesapratu par dzelzbetona plāksni no pamatnes
> neizolētu 600mm biezumā. Tāds biezums apmēram ir
> zinātņu akadēmijas pamatiem. 30 vai 50 stāvi
> plānojas?

Tas ir ļoti skumji. Cilvēks,kas ir patāls no tā visa nav vainīgs, bet inženieris, kas to ir "radījis", ir pār plecu metams.. Šitais jau parāda ļoti spilgti to problēmu, kura ir visapkārt Latvijas būvniecībā.. Neadekvāti projekti, neadekvātas konstrukcijas, vēlme īstermiņā nopelnīt 300%..
Man atsaucas atmiņā viens spilgts piemērs, kad manas sievas draudzenei būvnieks iedeva tāmi un 29K par pamatu izbūvi un minimāliem zemes darbiem(aizbēršana). Grunts zem mājas vienkārši ideāla, smalka grants smilts... Tajā pašā laikā es tik tiko biju iebetonējis, nosiltinājis un aizbēris savu lentu zem tādas paša izmēra mājas(200m2). Man viss izmaksāja 7K. Un pat varēja vēkl ietaupīt, neņemot nomas veidņus, bet veidojot veidņus no OSB vai finiera pēc tam tos iestrādājot otrā stāva grīdās..

Re: Siltās grīdas uz augsta blīvuma putām
Autors: deformācijas šuve (89.35.30.---)
Datums: 02/09/2021 13:27

600mm pamatu plāksne, protams, ir respektabls vides objekts. Tur jau svars ta kāds tikai pašiem pamatiem vien. Tādā pat stroiķis var noslīkt betonā. Man liekas, tas būtu drīzāk kosmodromam piemērots. Es sāktu ekonomēt drošivien uz to, nevis putām vai puķiku.

Re: Siltās grīdas uz augsta blīvuma putām
Autors: sqq (77.219.10.---)
Datums: 02/09/2021 14:08

woow, 600mm plāksne ir iespaidīgi! Neticu, ka kāds tādu ir uzprojektējis privātmājai.
Visticamāk runa ir par ribu pa ārējo perimetru, kur tie 600mm tīri konstruktīvi vēl būtu pamatoti - 300mm cokols un 300mm biski zem zemes lai paiet (tas gan padaudz bet ok), pārējā daļā plāksne ap 150mm, zem nesošajām iekšsienām atkal bišķi ņiprāka riba. Varbūt pasūtītājs īsti neorientējas pamatu rasējumos, bet ja nu tiešām betona plāksne ir 600, tad respekts visiem (sarkasms).

Re: Siltās grīdas uz augsta blīvuma putām
Autors: deformācijas šuve (89.35.30.---)
Datums: 02/09/2021 14:54

Nu vēl variants, ka tā māja top uz kaut kādas atraktas bumbu patvertnes jumta. Ja tas vides objekts ir jau ieliets, tad neredzu problēmu 1,5cm kūkumus iztaisnot +- ar cementa javu, uzmest parastu puķiku un neākstīties ar putām. Puķikam gan sliktāka tvaika izolācija.

Re: Siltās grīdas uz augsta blīvuma putām
Autors: Aldiss (195.122.12.---)
Datums: 02/09/2021 17:52

deformācijas šuve rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Nu vēl variants, ka tā māja top uz kaut kādas
> atraktas bumbu patvertnes jumta. Ja tas vides
> objekts ir jau ieliets, tad neredzu problēmu 1,5cm
> kūkumus iztaisnot +- ar cementa javu, uzmest
> parastu puķiku un neākstīties ar putām. Puķikam
> gan sliktāka tvaika izolācija.

O-jā savulaik skatījos jaunbūvi Ozolniekos, kas tapusi uz bumbu patversmes jumta. 250+m2 pagraba.... bet 1.5 cm līmeņu starpībai uz 600mm betona plāceņa nav jēgas cemeta javu tērēt, derēs arī parastas smiltiņas.

Re: Siltās grīdas uz augsta blīvuma putām
Autors: Gena (212.3.194.---)
Datums: 02/09/2021 19:53

Esmu redzējis, ka XPS liek zem pašas plāksnes, bet tās ir ar gludu apakšu, sabiezinājums tikai pa perimetru, nekāda mitruma migrācija uz augšu nenotiek, manā projektā zem visām sienām ribas 600 mm, kas 45 gr leņķī pāriet 200 mm nenesošajā plātnes daļā( gāzbetona mūris ar vairākām nesošajam sienām), 10-15 cm šķembu iestrāde nesanāca kvalitatīvi, maigi sakot, galīgi... līdz ar to lielākā pamatu daļa ir ciešā saskarsmē ar grunti - pa lielam uzbērta slāņa, bet apakšā gan rupja, gan putekļaina smilts, dūņains māls, plastisks māls utt.
Droši vien jau palikšu pie plākšņu materiāla, it sevišķi izmaksu ziņā, bet tā jau būtu ērti, nekāda pamata līdzināšana, komunikācijas karājās gaisā, atbrauc vīri, neilgā laikā iepūš putas, viss blīvi, mitruma migrācija pārrauta, griesti 5 cm augstāki

nu baltā EPS putuplasta pielietošana ekstrudētā vieta vilinoša, pat ļoti, tomēr ir sanācis iepazīties ar Dr.Birša k-ga citātu:" zem apsildāmās grīdas nevajadzētu likt tik daudz putupolistirola jeb putuplasta – būšot gana ar 50, nevis 150 mm: “Pirmkārt, tam vajadzētu būt ekstrudētam jeb cietam – ar 50 mm pilnīgi pietiek. Ja liekam 150 mm, tad jāatceras, ka šis siltumizolācijas slānis blīvēsies un mainīs savu biezumu vismaz par 10 % – tātad par 15 mm. Tas nozīmē, ka siltajai grīdai jādomā rezerve, lai tā nesaplīstu.

Otrkārt, ja būs biezā putupolistirola kārta, tad, mainoties temperatūrai ziemā un vasarā, tā izšūposies. Apsildāmā grīda pēc divarpus vai trīs gadiem būs jānomaina. Tāpēc vajadzētu iztikt ar 50 mm putupolistirola vai vēl labāk putupoliuretāna"

Re: Siltās grīdas uz augsta blīvuma putām
Autors: Es te (83.177.148.---)
Datums: 02/09/2021 20:45

radio1: dr.Birš gudri dirš, un ne vairāk

Re: Siltās grīdas uz augsta blīvuma putām
Autors: binary (90.139.28.---)
Datums: 02/09/2021 21:21

"go grīdas" lapā pieminēta vēl kaut kāda "šķidrā putuplasta ieklāšana", vari uzzvanīt, pavaicāt, kas tas ir.

Re: Siltās grīdas uz augsta blīvuma putām
Autors: Aldiss (81.198.244.---)
Datums: 03/09/2021 08:55

>>>Otrkārt, ja būs biezā putupolistirola kārta, tad, mainoties temperatūrai ziemā un vasarā, tā izšūposies. Apsildāmā grīda pēc divarpus vai trīs gadiem būs jānomaina. Tāpēc vajadzētu iztikt ar 50 mm putupolistirola vai vēl labāk putupoliuretāna">>>>

Somiem grīdu siltumizolācijas prasībsas augstākas kā mums pasīvo māju sienām, 30-40 centimetri putuplasta tur jau ir kļuvis par standartu. Kāpēc tieši grīdās audzēt siltumizolāciju? - Tāpēc, ka to izdarīt ir visvienkāršāk. uzliec tik papildus kārtu. Nav jābūvē karkass,milzum biezas sienas vai pārsegumi. Un, ja ir nosiltinātas sienas un griesti ar 30+cm siltumizolāciju, tad caur grīdu zudumi izskatās proporcionāli ļoti lieli. ~20+grādu starpība (+30...+7) starp silto grīdu un grunti tomēr nav maz. Apmēram tikpat, cik sienām ((+22...0) apkures sezonas lielākajā daļā.. Tās dažas dienas gadā ar -10 un vairāk neskaitām.
Turklāt putupolistirolam termiskais izplešanās koeficients ir mazāks kā betonam, tad jau pēc analoģijas tev pamatu plāksnē nevajadzētu likt 600mm betona, bet gan 25mm, jo 600mm izpletīsies daudz vairāk kā 25mm un izšūpošana būs lielaka nekā cunami viļņos.
Ja vēl neuzbūvētā mājā +5cm papildus griestu augstums ir milzīgs ieguvums, lai izvēlētos poliuretānu,, tad ieliec pa perimetru vēl vienu gāzbetona rindu. Būs +20 cm, es saprastum ja tā būtu esoša māja, kāds mansards, kur cīņa ir par katru centimentru


Nezinu nevienu gadījumu, kad apkures sistēma būtu bijusi jānomaina "grīdas izšūpošanās" dēl. Protams, ja iebetonēsi kapara caurules, var būt visādi, bet plastmasnieces var gan izstiept gan saliekt un par šo jau nu vajadzētu vismazāk satraukties,

Re: Siltās grīdas uz augsta blīvuma putām
Autors: deformacijas šuve (192.96.202.---)
Datums: 03/09/2021 10:38

Nu diezin vai tur kaut kas izšūposies, drīzāk lēnām sēdīsies, jo organika ir organika, tā ir pakļauta ķīmiskajiem procesiem, kamer parvēršas ar laiku neizbēgami neorganikā. Nu bet tas ir diezgan lēns process. Tāpec jau tās autokravas ar puķiku bāž zem plātnes, kur sēšanās ir pie kājas, nevis virs plātnes, kur jāsāk vēl domāt arī par tvaika izolēšanu. Puķiku tomēr ražo rūpnīcā, kamer putas var iepūst hvz kādas un tās jau pirmajā sezonā var sarauties galīgi ne pēc plāna. Es pēc savas pieredzes labāk izmantoju tehnoloģijas, kas ir, pirmkart, idiotu/ļaunprāšu/haltūrētāju drošas - vidējais stroiķis ne tikai var salauzt kuvaldu ar dzelzs kātu, bet pat tajā iesiet mezglu. Ar gatavām plāksnēm i kontrole vieglāka, i mazāka brāķa iespēja. Nekad būvobjektos netiek ievērotas tehnoloģijas, variējas tikai starp gandrīz apmierinoši līdz totāls pizgjec.

Re: Siltās grīdas uz augsta blīvuma putām
Autors: sqq (77.219.10.---)
Datums: 03/09/2021 10:38

Aldim jāiet Birša vietā komentēt radio. Nopietni. Ļoti kompetents un gudrs foruma dalībnieks. Ja tas augstāk minētais citāts tiešām no Birša mutes skanējis, tad maigi sakot, tas ir diskreditējoši.

Re: Siltās grīdas uz augsta blīvuma putām
Autors: Aldiess (195.122.1.---)
Datums: 03/09/2021 11:12

Nu diezin vai tur kaut kas izšūposies, drīzāk lēnām sēdīsies, jo organika ir organika, tā ir pakļauta ķīmiskajiem procesiem, kamer parvēršas ar laiku neizbēgami neorganikā. Nu bet tas ir diezgan lēns proces.

Tenax EPS 100 putuplastam ilgtermiņa deklarētā deformācija 50 gados pie noslodzes 3 tonnas uz 1m2 ir 2%. , siltās grīdas pašvars pie 10cm kārtas ir max 240kg/m2, protams, mēs varam dzīvojamā istabā salikt paletes ar betona sauso maisījumu ....,
Pat, ja visu māju balstām uz plātnes, cik tad tā sver? 70, 80 vai 100 tonnas jeb 1tonna uz 1m2....

Re: Siltās grīdas uz augsta blīvuma putām
Autors: Pašdarbnieks (89.254.148.---)
Datums: 03/09/2021 11:38

Viss cieņu profesoram, bet viņš ir teorētiķis, kurš ir iesprūdis laikā.. to varētu teikt par lielāko daļu tās fakultātes pasniedzējiem.. Un man liekas, ka pie vainas ir arī radio laiks, jo jautājumi parasti ir diezgan prasti, un atbildes ir muļķu drošas-jeb bieži vien neracionālas vai dārgas realizācijā vai turpmākā eksplutācijā. Tīri mans viedoklis, kuru es neuzspiežu nevienam.

Re: Siltās grīdas uz augsta blīvuma putām
Autors: deformacijas šuve (192.96.202.---)
Datums: 03/09/2021 12:09

"Tenax EPS 100 putuplastam ilgtermiņa deklarētā deformācija 50 gados pie noslodzes 3 tonnas uz 1m2 ir 2%"

Tie ir teoretiski pieņēmumi bez empīriska satura. Es skeptiski skatos uz organiku, kas nav reāli pārbaudīta ar eksperimentu, un, kuras datus dod pats ražotājs-pārdevējs. Jebkurā šādā organikā visi procesi turpinās, to nosaka elementāra organiskā ķīmija. Cik ātri tie notiek vidējos LV apstākļos? To var pārbaudīt tikai eksperimentāli. Pieņemt kaut kadu koef. X, kuru pamato ražotājs no plika gaisa un balstīties uz to ... Nu, ja garantija būvei ir 20 gadu, tad gan jau var. Bet Birša k-gu norakstīt nevajadzētu, kaut kur ir vidusceļš starp veco, parbaudīto un mārketologu stāstiem par savu produktu.

Re: Siltās grīdas uz augsta blīvuma putām
Autors: Aldiss (77.219.13.---)
Datums: 03/09/2021 14:50

Putuplastu (polistirolu) par laika nepārbaudītu un nezināmu materiālu nenosaukt, to izmanto jau 82 gadus, savukārt gāzbetons ir tikai par 11 gadiem vecāks. Pat dzelzbetonam ir tikai 130 gadi un stiklašķiedras vatei 88 gadu, savukārt
ķieģeļus sāka lietot pirms 6000 gadiem.
Tā kā būvēsim tikai ar ķieģeļiem un kaļķu javu.

Re: Siltās grīdas uz augsta blīvuma putām
Autors: deformacijas šuve (192.96.202.---)
Datums: 03/09/2021 15:52

Paga, nekritīsim nedaudz histēriskās galejībās. Viena lieta ir neorganika un otra lieta ir organika. Visas Jūsu nosauktās lietas, atskaitot puķiku, ir neorganika, tur pavisam cita ilgmūžība. Puķiks ir organika, kas liek to vērtēt krietni kritiskāk. Jaunos normatīvus šā kā tā bez puķikiem nevar izpildīt, bet uzskatīt, ka tas puķiks garantēti deformēsies 2% 50 gados ir naivi. Modernās mājas arvien vairāk ir kā modernās mašīnas - palietoji un parstrādāji, ņem jaunu. Tapēc tām nav jāstāv 100 gadu. Bet puķika ilgmūžību 50 gadu grizumā nevajag pārspīlēt. Man liekās, ka tas ražiotāja 2% izdomājums ir jāreizina vismaz ar 3, ja ne vairāk, pēc 50 gadu sēdēšanas kaut kadā mitrā pagrīdē.

Portāls Building.Lv neatbild par ievietoto ziņu saturu, par ziņu saturu atbild to ievietotāji.