Vai kādam ir pieredze ar ICF? Izskatās, ka Latvijā šī tehnoloģija nav tik izplatīta kā dažādās koka paneļu variācijas. Kas ir labāk/sliktāk, salīdzinot izmaksas/kvalitāti/energoefektivitāti mūsu apstākļos un ar mūsu "vidējo būvnieku" darba stilu?

Pagaidām atradu tikai vienu Latvijas firmu, kas piedāvā ICF ar NEOPOR (pēc viņu dotā bloku ražotāja nosaukuma spriežot, blokus ražo Lietuvā) . Reklamējas, ka 3 nedēļu laikā gatavi nosiltināti pamati un sienas 108m2 mājai; kopā izmaksas 7000 EUR (droši vien nerēķinot darba izmaksas). Nez, kāds būtu šis rādītājs pamati+sienas citām populārākajām tehnoloģijām, un kā atšķirtos darba izmaksas, pieņemot, ka vienmēr atrodam kaut cik pieredzējušus un godprātīgus cilvēkus?

"Pie vienādas energoefektivitātes, ICF sistēma ir izdevīgāka (lētāka), kā citi būvniecības risinājumi" - hm, tiešām? Kuri "citi"? Kāds ir risks nohaltūrēt un salaist sviestā, ja salīdzina ar citām tehnoloģijām (koka paneļi/SIPS, gāzbetons)?

Kopumā jau ICF izskatās stabilāks variants nekā koka paneļi, jo tomēr betons paliek betons. Un ja tiešām lētāk par gāzbetona un koka paneļu... gandrīz vai pārāk labi, lai būtu ticami :)

P.S.
Tā firma (nesaukšu vārdā, lai nebūtu reklāma) arī piedāvā dažus gatavus māju projektus, bāzes cena ir 2500 EUR, ir iekļauta būvprojekta dokumentācija un ir saskaņots ar Būvvaldi; veikti energobilances aprēķini. Neesot nesošo sienu, tāpēc iekšējo plānojumu varot saregulēt pēc sirds patikas.



Labots 4 reizes. Pēdējo reizi labots 04/01/2022 11:50, labojis martiniks.

" ir saskaņots ar Būvvaldi" tas gan laikam ietver ceļošanu laikā. Saskaņot var tikai konkrētais zemes īpāšnieks izpildot konktētos būvvaldes untumus, kas ir unikāli un savādāki katram. Kas vakar derēja, tas šoden neder. Tur tāpat būs jābūt arhitektam, kas uz dokumentiem uzliks parakstu, protams, esoša dokumentācija atvieglo procesu, bet ne īpaši. Ne visi arhitekti gribēs ar sito ķēpaties, viņiem pārsvarā ir copy-paste jau esosajam portfolio. Kaut kas unikāls - labs cipars.

"veikti energobilances aprēķini" tas ir jebkurā projektā.

"Neesot nesošo sienu" laikam nav nesošo iekšsienu.

"Nez, kāds būtu šis rādītājs pamati+sienas citām populārākajām tehnoloģijām" atkarībā no ģeoloģijas izpētes uz konkrētās zemes, pamati var palikt ļoti dārgi, nepareizs jautājums.

Betons ir lēts, atvest to gan ir padārgi. Attiecīgi attālums no objekta līdz rūpnīcai var ļoti izmainīt tā cenu.

Salaist dēlī celtnieki var jebko. Un parasti arī salaiž. Ja nav uzraugošas personas, kas zina un viņus dzenā - tad garantēti. Pat tādi, kas māk konkrēto tehnoloģiju. Tie, kas par Jūsu naudu plāno iemācīties to tehnoloģiju - noteikti kaut ko salaidīs dēlī.

Tās betona kontrukcijas prasīs labus pamatus, attiecīgi tie būs lēti tikai tad, ja ir laba ģeoloģija. Ja ģeoloģija ir sūdīga - paliek tikai koka karkass vai mega dārgi betona pamati.

Ja gribam ekonomēt - ir pilns krievu youtube ar pārbaudītām vērtībām: 1) skrūvpāļi vai wc trubas ar betonu aizlietas; 2) ļodzīgs koka karkass; 3) iespaidīgi izdevumi apkurail 4) būvvalde, kas to graustu liek nojaukt; 5) niknums delfu komentāros un īrijas plašie lauki ar labu kompāniju celtniecības vagoniņos bez pases.

Cilvēki kaut kā palaiž garām ģeoloģiju. Tā nosaka, maniprāt sienu tehnoloģiju. Un tieši karkasniecēm ir vismazākās prasības pret pamatiem.

Mūsdienas visi labie gabali jau ir aizņemti, paliek arvien marginālāki gabali. Jā, arī 100 gadus atpakaļ cilvēki mājas cēla paskatoties kas zem zāles.

PSRS laiki, un 90-tie, kad varēja pa lēto dabūt darba spēku, ekskavatoru, brutāli rakt 5m bedres, kuras aizliet ar monumentālām simtiem tonnu betona, kas parbāzts ar kaut kur nospertu armatūras apjomu, sen ir pagājuši. Tā vairs nedara, jo tas ir **** dārgi.

Šī tehnoloģija LV ir jau vairāk kā 20 gadus minimums, bet jau toreiz runāja, ka tai nav nākotnes, jo pārāk daudz mīnusu, iespējams tāpēc arī šobrīd tā nav tik izplatīta.

Pieļauju, ka ar "saskaņots ar būvvaldi" viņi gribēja teikt, ka visi viņu projekti ir kaut reizi bijuši pieņemti būvvaldē un, tātad, ir kaut cik mazāks risks, ka kaut kur nepieņems.

Ar pamatiem un ģeoloģiju - mjā, izklausās sarežģīti. Atrast zemes gabalu piemērotā vietā jau tā ir grūti, bet ja vēl jāmeklē tāds, kur drīkst likt nopietnus pamatus, tad gandrīz vai "mission impossible".

Nu ICF jau sen nav nekāds jaunums, ir igauņu Termoplokk (LV pārstāv Mateuss), ir latvijas Dobeles panelis (vietējais SIA Tenax), ir poļu Izodom (pārstāv SIA “Ekobloki”), savukārt lietuviešu putuplasta izplatītājs LV ir ECSOEN.

Iepriekš nenosauktā ECSOEN priekšrocība ir tā, ka piedāvā par visai draudzīgu cenu arī mājas projektu- idejiski vienstāva kaste ar četrām nesošajām perimetra sienām, kurām pa virsu nāk jumta kopnes, bez nevienas nesošās starpsienas. Tās no riģipša var salikt vēlāk kur vien vēlies, kaut taisīt bīdāmas starpsienas uz riteņiem. Tādēļ jebkurš projekts savā ziņā ir "tipveida" un atliek tik piesaistīt zemes gabalam un iesniegt būvvaldē. Un šāda projekta cena nav "10% no projekta summas".

Dobeles panelis inividuālam privātam būvniekam ir visai sarežģīts, neērts un liels (šķiet tur joprojām tiek lietots parastais putuplasts, nevis Neopor), par Izodom nav viedokļa un pieredzes, bet igauņu un lietuviešu ICF būvēšanas sistēmas ir visai pārdomātas un "muļķu drošas". Igauņu termoplokk ir komplektējams ar metāla vadulām (tiesa dārgām) vēlākai riģipša pieskrūvēšanai, tas dod arī papildus stiprību betona ieliešanas laikā. Veidņu stiprība pietrūkst lietuviešu putuplastam iekšējās sienas biezums ir tikai 5cm, ja vienā piegājienā ielej vairāk par 2m betona, siena var arī neizturēt vai izpūst "vēderu".. tad nu vai nu jālej ļoti prātīgi vai vēl labāk divos piegājienos- no rīta/vakarā. Bet, ja visu dara firma, tad tā jau nav pasūtītāja sāpe. Igauņiem sistēmai sienās ir 12 cm betona, lietuviešiem 15cm, t.i, ar lietuviešu sistēmu var būvēt daudzstāvu ēkas.
Neopor putuplasta priekšrocība pār parasto EPS (dobeles panelis) ir tāda, ka tas var palikt kaut pusgadu saulē - mazums, kas celtniecībā aizķeras un sabremzējas. Dobeles panelis pa šo laiku jau būs nodzeltējis un padrupis.

" ja vēl jāmeklē tāds, kur drīkst likt nopietnus pamatus, tad gandrīz vai "mission impossible"."

Tāpec jau karkasenes ir topā, tās uzbūvēt var jebkur. Trakākajā gadījumā ir pāļi caur x metru kūdru un ļodzīgāka grīda, siltinājums virs pagrīdes. Bet karkasenēm atkal problēmas jau vecu vecās. Šmuci, ko pīrāgā meistari sastrādā tā, uzreizām neredzēsi. Caurumainas plēves, nedalikts siltinājums, nehermētiskums utml. Protams, var taisīt spiediena testu, bet būvnieks tāpat beigās pateiks "sam durak" un pazudīs. Šķību gāzbetona sienu ar plaisām jau pamanīsi. Karkasniecēm nav nevainas, JA VISS IR PĒC TEHNOLOĢIJAS. Un te akal līko roku problēma. Atrodi sākumā zemi, izpeti ģeoloģiju un skaties tālak.

Protams, arī saplaisājušas mūra sienas var aizmērēt ar kaut ko un dzīvot tāpat ar lielāku patēriņu. Bet kaut kā pie mūsdienu cenām pohujisti, kam apmierina jebkāds rezutāts jaunbūvei, ka tik izkatās pēc mājas, paliek mazāk.

Ne visi, bet daudzi , kas būvē ar ICF izvēlas plātņu pamatus un tad jau nav nekādas 2m bedres jārok un liec plātni kaut purvā.
Arī 12 vai 15 cm betona siena ar iekšējiem putuplasta caurumiem nekādu mega svaru klasiskā vienstāva izpildījumā nerada - vairāk svars nāks no jumta kopnēm un sniega. Mājas svars būs pat mazāks kā no 30- 37cm ecolight gāzbetona,.
Ja nu gadījumā tiek lieta lenta, tad pamati gāzbetonam kā minimums būs 30cm plati, bet ar ICF, atkarībā no ražotāja tie būs tikai 12-15cm. Pēda abos gadījumos vienāda. Turklāt ar ICF tiek iegūti uzreiz daļēji siltināti pamati, attiecīgi tad nevajag dziļumu 1,2m, ja pievieno horizontālo siltinājumu pamatu pēdai.

Pievienoju saiti uz lietuviešu mājas lapu (google tulkotājs palīdzēs) ar apcerējumu par dažādām putuplasta bloku sistēmām:[www.ekspertai.lt]

Plātne jau nemainīs to, ka kūdra sēžās kopā ar visu māju. Viena puse sēdīsies vairāk. Kūdras un organikas problēma ir ne tikai zema nestspēja, bet tas, ka tā sēžās netkarīgi no visiem apstākļiem. Arī bez mājas. Tie ir puvekļi, kas trūd. Tas viens. Otrkart, plātne, kurai ir cirpes slodzes pa perimetru no betona sienām, ir savādāka kā tā plātne, kurai tādu nav, tā ir vienkārši siltināta betona grīda ar vieglām koka sienām. Platnes ir dažādas un dažādas ir to cenas, ribas, armatūras, biezumi, perimetra siltinājums, lai neuzceļ augšā.