Iedomāsimies diezgan tipisku situāciju.

Cilvēks sāk būvēt māju, bet pats no būvniecības procesiem neko daudz nesaprot, tāpēc darbus uztic kādiem kaut cik uzticamiem cilvēkiem vai firmām. Tā kā objekts atrodas tālu no mājām un cilvēkam nav laika bieži izbraukāt, rodas jautājums - kā pieskatīt to visu procesu, lai darbi tiek veikti pēc projekta, labā kvalitātē? Vai ir kādas firmas, kas piedāvā "trešās puses" ekspertus, padomdevējus? Un kā zināt, ka pašiem ekspertiem var uzticēties?

Saskatījos Youtube video, kur brigāde salielījās, ka visu izdarīšot perfekti, it īpaši zinot, ka viss process tiks filmēts un publiskots. Pēc sienu būvēšanas atnāca gāzbetona firmas piedāvātais bezmaksas (izrādās, daži materiālu ražotāji tādus piedāvā!) eksperts un izraka dažas problēmas, kas šķita tādas, ko būvētājiem ar pieredzi it kā vajadzētu zināt. Piemēram, tas, ka līme ir jāklāj gareniski sienas virzienā - ja uzklāj šķērsām, tad šuvēm cauri spīd gaisma un pūš. Var jau teikt - sīkums, nāks siltinājums, apdare, viss būs ciet. Bet tomēr nav labi. Vietām atrada, ka armatūra izlien ārā no līmes. Pajautāja "Pag, kā jums iekšsienas ir savienotas ar ārsienu?" - izrādījās, ka samūrētas kopā tieši tāpat kā ārsienas, uz ko eksperts teica, ka vajadzēja gan veidot deformācijas šuves.

Izsaukt ekspertu procesa beigās acīmredzami ir jau par vēlu. Bet kad būtu pašā laikā un cik bieži, un cik tas beigās izmaksātu? Arī psiholoģiskā puse ir svarīga - lai attiecības nav ne pārāk asas, ne arī draudzīgas -- lai būvētāji neapvainotos, ka viņiem skatās uz nagiem, un lai būvētāji nesarunā ar ekspertu, ka dažas kļūdas viņš noignorēs.

Vai kādam ir ar to pieredze? Vai šādi neatkarīgi eksperti ir pieprasīts un normāls pakalpojums par saprātīgu cenu, vai tomēr dārga eksotika?

Sanāk 4. varianti.

1. Abi āži - konflikti un bardaks visu laiku.
2. Celtnieks ne visai - uzraugs labs. ( ja piedabūs celtniekus strādāt pareizi, tad labi, lielāka iespēja ka pazudīs celtnieks).
3. Celtnieks labs - uzraugs intresants, savas taisnības cīnītājs. ( Pazaudēsi labus celtniekus vai arī attiecības ar viņiem).
4. Abi labi. ( pazūd jēga uzraugam, bet sirds mierīga).

Sanāk - uzraugs jāņem tāpēc ka, ja nu sanāk variants 2, lai varētu nonākt pie varianta 4.

Taisnība, gribētos jau to 4. variantu :)

Par 1. un 3. - tie tad pārceļas uz manu atbildību - uzreiz pasaku abiem, ka ja ir problēmas, tad lai sūdzas man, un tad es domāju tālāk, ko nu darīt, meklēt citu ekspertu vai celtnieku.

Taču baida vēl 5. variants - abi neprasmīgi, bet nemaz nekonfliktē, un beigās es tā arī neuzzinu, ka viss ir sabūvēts greizi :D

Tādus cilvēkus sauc par būvuzraugiem un nav nekas reti sastopams lielākos objektos. Viņš arī ness kaut kādu juridisku atbildību par celtnieku kasjakiem, kurus nav uzdevis novērst.

Ir kaudze objektu, kur būvuzraugs ir obligāta normatīvu prasība, bet pasūtītājs tādu drīkst izvēlēties vienmēr. Ar visu iegrāmatošanu BIS un pārējiem celtniecības birokrātijas aksesuāriem. Tā kā būvuzrauga sertifikāts ir augstu barības ķēdē, negodprātīgi pildīt savus pienākumus nav diez ko izdevīgi.

Lielos objektos būvuzraugs atrodas visu dienu, mazākos vienlaikus strādā vairākos (desmitos) visās Latvijas pusēs.

Privātajā, individuālās mājas būvniecībā būvuzraugs ir eksotika, galvenokārt izmaksu dēļ Apjomi mazi, darbi ātri iet uz priekšu, kas nozīmē, ka būvuzraugam teju katru dienu ir jābūt klāt un nav milzīgas atšķirības uzraudzīt mazu vai lielu objektu. Pārbaudīt 5000m2 pamatiem armatūras montāžu ir tikai nedaudz ilgāk kā 100m2; Celtnieki 5000m2 montēs divas nedēļas, bet privātmājai - vienu divas dienas. Lai būvuzraugs ierastos objektā tieši tajā brīdī, kad tur ir ko pārbaudīt pirms nākošā celtniecības soļa ir attiecīgi jāmaksā, bet to jau tikai daži var atļauties.