Sveiki, doma uzbūvēt "nelielu" koka karkasa vasaras namiņu 4x7 ar mansarda stāvu un DIY uztaisīt pamatus no 12.gab. 160mm kanalizācijas trubām, kurās cerams neaizmirsīsim sabērt arī betonu :). Izskatās, ka dolomīts ir apmēram 1m-1.2m dziļumā. Vai tas būs OK, ka pamati būs tik sekli un pēc jau 1m sēdēs uz dolomīta? Vai tāpēc, ka tik salīdzinoši sekli būs ieliets betons, tie stabi nependelēsies pa kreisi, pa labi, jo nebūs pietiekami dziļi iespiesti augsnē, kas viņus iespējams labāk atturētu no horizontālām kustībām?

Paldies!

Lūk, te var redzēt manu DIY šedevra pamatu plānu [failiem.lv]

Pamata dziļumam jābūt zem grunts sasalšanas dziļuma. Grunts sasalšanas dziļumu savam reģionam var atrast ieguglējot "būvklimataloģija". Problmēma, var slēpties tajā, ka stipra vēja gadījumā tavs vasaras namiņš var aizlidot zilās tālajās, jo nav nekass kas tur viņu pie zemes- tas metriņš ar betonu, kurš sver 30kg, ar nekādu pretestību pret grunti izlīdīs taka prieks ārā, ja vējam būs kur ieķerties tai šķūnī. Ne pavelti stabveida pamatus vai nu taisa pietiekami dziļi, lai ir berze ar grunti vai arī ar pēdu lejā, lai to vertikālo slodzi netikai var vienmērīgāk izkliedēt uz grunti ,bet arī raujot no zemes ārā, ir jāizrauj pāris kubi ar zemes konusu, kuru svars ir vairākas tonnas..

Baigi sekli jums tur dolomīts - jātaisa karjers! :)
Ja tu balstīsies uz dolomīta, tad sēdēsi kā uz klints :) Par sasalšanas problēmu vispār nav jāsatraucas.
160 mm stabiņi ir tādi tievi :) Tādos bez vibrovāles betonu (šķemba) grūti iestrādāt. Parasti jau ņem bišķi resnāku diametru, kas tur nākamais solis mums ir?
Ja tu netaisies baigi pacelties ar tiem stabiem virs zemes, tad manā skatījumā tam diametram nav tādu problēmu kā Pašdarbnieks saka. Nav mums tādi vēji, lai šito stabiņu skaitu varētu izcelt. Būvei tomēr ir savs svars, ja vien tas nav tornis. Pilna mūsu zeme ar visādiem vieglas kosntrukcijas šķūņiem, kuri vispār uzlikti uz akmeņiem bez jebkādas piesaistes un nekas viņus negāž riņķī.
Galvenais taisi gaumīgu mājiņu. Dēļ mansrada dažreiz uztaisa neproporcionāli augstas būves un tad tā jocīgi izskatās, bet nu uztaisīt var visādi - ir redzētas arī neproporcionāls būves, kuras izskatās glīti dēļ savas apdares. Tā ka taisi tik augšā! :)

Btw ar to berzi ko Pašdarbnieks piemin ir mazliet savādāk. Vēlams tasīt tos stabus gludus, jo ja stabam grubuļaina virsma, tad viņu dēļ berzes smuki izcilā sals. Augšējā kārta sasalst kopā ar stabu un eleganti paceļ, kad apakšējais slānis sasalst - tāpēc stabos labāk izmantot gludus veidņus un novibrēt (tagad modē plastmasas caurules ar sāna griezumu, ielej un atveidņo un taisa nākamo lējumu). Drošība pret sala izcelšanu ir vai nu konuss vai pēda. Uz tavu gadījumu attiecas tikai pēda.

Uz pietiekoši liela laukuma, kas tavā gadījumā ir 4x7 m, arī 20 cm iedziļināt pamati būvi noturēs savā vietā, jo, lai kaut ko sagāztu, vējam ir jāizkustina stabiņš uz sānu un tās jau ir n-tonnas zemes. Vienkārši uz augšu vējš necels (nu ir jau arī tornado protams, bet stabiņi visdrīzāk paliks savās vietās, bet koki aizlidos) . Ir video redzētas dažas apgāztas fūres, bet tās nemaz nav piestiprinātas pie zemes, tik atbalstās pret zemi ar četriem vai sešiem riteņiim.

Tavi pamati būs zemē iedziļināti 1m vai 1,2m un balstīsies uz dolomīta. Tik tālu forši, vienīgi 2m attālums starp stabiem, jo vēl vairāk 2 stāvu mājai man šķiet padaudz, es neliktu vairāk par 1,5m vai pat mazāk 1-1,2m - attiecīgi lāgas/vainags stabilāk atbalstās, nav risks, ka tas ielieksies, var ņemt mazāka kalibra materiālu.
Kanalizācijas cauruli pa lielam tev vajag tikai virszemes daļai. izurbtajā caurumā ieliek kanalizācijas cauruli, sāk pildīt ar betonu un cauruli pamazām ceļ uz augšu nesabrucinot grunti škidrajā betonā . Kad pieliets līdz zemes līmeņa virsmai, iesprauž virszemes daļai kanalizācijas caurules gabalu (piem pusmetrīgo) pielej to ar betonu. Koka karkasa mājai no izcilāšanas nav jābaidās, cik sals pacels, tik arī noliks atpakaļ vietā. Gāzbetonam gan, tam uzreiz plaisu pilnas sienas.

Ja grib izmīlēt kapeiku un betonu jauc pakāpeniski ar rokām, var kanalizācijas cauruli iezāģēt gareniski ar fleksi, aptīt ar pāris drātiņām, lai neveras vaļā, , ieliet betonu un pēc tā sacietēšanas cauruli noņemt un izmantot nākošā staba betonēšanai.

Vienīgi tādai mājai uz stabiem ir tā ne visai veidot ūdens/kanalizācijas pieslēgumus un tos aizsargāt pret sasalšanu ziemā.

Vinis Radio rakstīja: >>160 mm stabiņi ir tādi tievi :) Tādos bez vibrovāles betonu (šķemba) grūti iestrādāt.>>

diametram nav ne vainas. Šķemba jāņem smalkā , frakcija 8-16, koka līste 25x50 meistara rokās kļūst par "vibrostieni" . 0,5h-1h pēc betona ieliešanas sirdsmieram vēl var iespraust armatūras stieņus.

Vilnis_Radio rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Btw ar to berzi ko Pašdarbnieks piemin ir mazliet
> savādāk. Vēlams tasīt tos stabus gludus, jo ja
> stabam grubuļaina virsma, tad viņu dēļ berzes
> smuki izcilā sals. Augšējā kārta sasalst kopā ar
> stabu un eleganti paceļ, kad apakšējais slānis
> sasalst - tāpēc stabos labāk izmantot gludus
> veidņus un novibrēt (tagad modē plastmasas
> caurules ar sāna griezumu, ielej un atveidņo un
> taisa nākamo lējumu). Drošība pret sala izcelšanu
> ir vai nu konuss vai pēda. Uz tavu gadījumu
> attiecas tikai pēda.


Konuss, ja pareizi saprotu ir apakšā pie dolomīta izveidots ... konuss :) uz kura tad virsū uzlejam stabu - stabs saaug ar konusu un līdz ar to veidojas konstrukcija, kas noturēs stabu zemē. Bet kas ir pēda?

Vairāki pieminēja "vibrovāli" - būs jauns termins manā vārdnīcā :). Pieblietēšanai domāju iznomāt vīkendam no STATS šādu brīnumu - [statsrent.lv]

Vējam pūšot uz būdu, da jeb uz kādu kasti, viņš netikai viņu stumj prom, bet veidojas arī ārā cēlējs plaknē uz kuru viņš pūš. Jo augstāka būda, jo lielāks ārā cēlējs tuvākos pamatu pāļos. Lai saprastu, ko nozīmē izvilkt no zemes ārā metru garu kanalizācijas trubu piepildītu ar betonu var uztaisīt ļoti vienkāršu eksperimentu. Trubā iebetonē plakandzelzi to pieskrūvē pie dēles. Zem dēles paliec bloku un otrā dēles galā uzkāp. Dēli nevajadzēs garu.. pietiks ar metru un sievietes svaru otrā pusē. Stabs izlīdīs ārā vienā setā.
Jebkurā gadījumā mūsdienās uztaisīt kaut vai malkas šķūni tie ir vairāk tūkstoši eiro, nerunājot jau par kaut ko jēdzīgāku. Vai ir vērts riskēt ar naudu, lai pierādītu, ka būvfizika ir priekš lohiem?

P.S.
Lido lido tās karkasa būdas, kur šādi pieiet tām lietām.. Esmu pats redzējis, ka 200m2 nepabeigts karkass apšūts ar OSB, pēc tāda parasta kurzemes piekrastes vējeļa 27m/s brāzmas, mētājas driskās kaimiņa laukā.. Drošvien cilvēks arī gribēja ieekonomēt.. ar zemes bori kanalizācijas caurules saurbt un maukt virsū divstāv māju..
Lai jau izdodas.

Pašdarbiek, - neticu, ka 27m/s izcēla tur tajā vietā to 200m2 māju ar stabiem ārā un visu grīdas klāju saplosīja. Nu piedod man par manu neticību. :)) 27m/s šti osb nekur nevar aizlidināt. To ka no sienām plāksnes varēja noraut - iespējams, bet mēs te debatējam par pamatiem. :) Man domāt jānoņem no stāsta fantāzija bišķi nost.

Skaidrs, ka mazēkai ir jāizmanto tas, ka nav vajadzīgas inženiera konsultācijas projekta izskatā, bet es personīgi saimnieka vietā darītu tā.
No dēlēm saskrūvētu tādas 50x50cm kastītes, 15-20cm augstas. Izraktu bedri ar lāpstu. Izlocītu divas m10 armatūras L veidā un iebetonētu. Pēc tam uz tām armatūrām uzmauktu to pašu 100-160 cm kanalizācijas cauruli un aizbetonētu.Galā pēc līmeņa ,pirms betons sacietējis, iesēdinātu betonējamo kurpi. Pēc tam aizrušinātu zem neblietējot. Ja negribas vai nav iespējams dēļ augsta gruntsūdens, akmeņiem rakt dziļu bedri (šajā gadījumā nav iespējams), es uz tās caurules uzmauktu virsū vienu puķika loksni un tad piebērtu ar zemi. Tā panākot, ka zem pēdas zeme nesasals.
Un tad veido karkasu. Lēti, vienkārši un galvenais droši.
Lai veicas.

Vilnis_Radio rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Pašdarbiek, - neticu, ka 27m/s izcēla tur tajā
> vietā to 200m2 māju ar stabiem ārā un visu grīdas
> klāju saplosīja. Nu piedod man par manu neticību.
> :)) 27m/s šti osb nekur nevar aizlidināt. To ka no
> sienām plāksnes varēja noraut - iespējams, bet mēs
> te debatējam par pamatiem. :) Man domāt jānoņem no
> stāsta fantāzija bišķi nost.


Nekādas fantāzijas. Kādus gadus 15 atpakaļ, Papē tieši aiz priekškāpas leišu investors būvēja viesu namus. Pats tur vienā no tām mājām klapēju koka šindeļa jumtu. Būvdarba vadītājs piektdienā večiem piedāvāja apskrūvēt svaigu pabeigtu karkasu ar osbām-2.5LS pa loksni vēl tagad atceros:)). Veči pa perimetru to būdu apskrūvēja un mauca mājā. Svētdienā to būdu aizpūta.

Mans šķūnelis vienkārši uz fibo blokiem uzlikts (apakšā noblietēta smalkā grants)un pēc pēdējām vētrām stāv kā stāvējis.
[failiem.lv]

Pašdarbnieks rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Skaidrs, ka mazēkai ir jāizmanto tas, ka nav
> vajadzīgas inženiera konsultācijas projekta
> izskatā, bet es personīgi saimnieka vietā darītu
> tā.
> No dēlēm saskrūvētu tādas 50x50cm kastītes,
> , 15-20cm augstas. Izraktu bedri ar lāpstu.
> Izlocītu divas m10 armatūras L veidā un
> iebetonētu. Pēc tam uz tām armatūrām uzmauktu to
> pašu 100-160 cm kanalizācijas cauruli un
> aizbetonētu.Galā pēc līmeņa ,pirms betons
> sacietējis, iesēdinātu betonējamo kurpi. Pēc tam
> aizrušinātu zem neblietējot. Ja negribas vai nav
> iespējams dēļ augsta gruntsūdens, akmeņiem rakt
> dziļu bedri (šajā gadījumā nav iespējams), es uz
> tās caurules uzmauktu virsū vienu puķika loksni un
> tad piebērtu ar zemi. Tā panākot, ka zem pēdas
> zeme nesasals.
> Un tad veido karkasu. Lēti, vienkārši un galvenais
> droši.
> Lai veicas.

Internetos uzdūros šādam bloga ierakstam - [ekomaja.wordpress.com] kaut kas līdzīgs Pašdarbnieka idejai... Paldies visiem par iesaisti - štukosim :)

Pašdarbnieki rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Mans šķūnelis vienkārši uz fibo blokiem uzlikts
> (apakšā noblietēta smalkā grants)un pēc pēdējām
> vētrām stāv kā stāvējis.
> [failiem.lv]

Vēja spiedienu uz tavu "celtni"ietekmē arī apkārtējā apbūve, veģitācija utt. Klajā laukā ar skatu uz jūrr.. vai atrodas tipiskā pieRīgas pagalmā, ko ieskauj kaimiņu mājas, žogi, koki utt.. . Arī atrašanās vieta.. pūtiens Liepājā un Alūksnē tomēr ir dažāds.. Iekšzemē pie 20m/s koki gāžas un mēdz pat mājām jumtus raut nost, pie jūras varbūt kāda skuja no priedēm nokrīt..

Man kaut kas līdzīgs ir praksē, nav ne vainas, bet attālumi ir gana lieli, ja noekonomesi uz brusam. Var grīda šūpoties. Ja neliksi flīzes, tad pie kājas.
Vai tiešām tik sekls dolomīts? Sāksi rakt, secinasi kā tur īsti ir.
Zem zemes jēga no caurules diži nav, lētāk ir piemest bedri ar betonu. Forma ir vajadzīga virs zemes.

netērē naudu tai vibrovālei....kā jau te teica koka laitņa vai āmurs.pasit smuki apkārt caurulei un viss tev savibrēsies. man stāv 2 šķūņi,pirtiņa un vasaras mājiņa uz stabiņiem. es dariju tā -raku bedri 0.6x 0.6 x1.3. apakšā iebetonēju tādu kā pēdu iekšā akmeņi.tad tur iekšā vertikāli 4 armaturas stieņi.un virsū mitrumizturīgā saplākšņa 0.2x0,2 veidni,lai vieglāk darboties,veidni neskrūvē,bet satin ar drāti(ja berde pielīst,gruntsūdens)tad iebāžot roku drāt vienkārši pārkniebj.pēc tam putru iekšā un vītņstieni pa vidu.Pa dienu ,labi iespringstot ,3 stabiņus var uztaisīt.pēc 2 dienām ņēmu veidni nost ,un bedri aizrok un iet uz nākamajiem tris stabiem.Urrjot un strādājot ar cauruli ,to droši vien,var izdarīt pa dienu divām.

Ja vien tās caurules nestāv jau desmitiem gadu žogmalē, nav saprotama tāda tērēšanās, jo konstrukcijai tas papildu apvalks neko nozīmīgi nedod. Daudz saprātīgāk ir izmanto kartona cauruli izurbtā (ne izraktā) caurumā. Caurumus zemē urbj ar attiecīga izmēra rokas urbi (https://www.eginalas.lv/lv/katalogs/fiskars-quikdrill-zemes-urbis-l/i841.html).

Es ieteiktu garenvirzienā ielikt vēl vienu stabiņu.

Ja betonu maisa ar rokām un dienā izurbtajos caurumos iebetonē 3-4 stabiņus, tad labāk ir ņemt kanalizācijas caurules, jo tās nākošajā vai aiznākošajā dienā var pārizmantot nākošajam stabiņam. Ja kaut kur tuvumā rok kanalizāciju par Eiropas Savienības līdzekļiem, tad var paskatīties tur-parasti ir pilnas grāvjmalas ar atgriezumiem, atliek tikai savākt.