Labdien! Interesējos par sienas pīrāga izveidi, kuru ir izstrādājis mans būvnieks.
Vai šādai sienai nebūs problēmas ar mitrumu? Šis ir variants bez ventilācijas spraugas pirms ārējās gala apdares:

Sienas pīrags:

1. Reģipsis, 2 kārtās (25mm)
2. Tvaika izolācijas plēve (TYVEK DuPont AirGuard Smart)
3. Siltinājums – Ekovate 240mm (iestrādes blīvums 60kg/m3)
4. Koka karkass
5. Difūzplēve Tyvek Housewrap
6. GreenBoard GB 600-25mm plāksnes (Fibrolīts)
7. Dziļuma grunts, armējošais javas slānis, stiklašķiedras siets iestrādāts nākošajā armējošajā slānī,
grunts, gala apmetums (elastīgs)
8. Skrūve

Foto šeit:
[content32-foto.inbox.lv]

Es tomēr uzskatu,ka šajā risinājumā slēpjas vairāki šaubīgi faktori. Nav minēts statņu izmērs un solis,bet pieņemot,ka statnis nekādi nevarētu būt mazāks par 200x40 solis max 40 cm- tas vēl jo vairāk rada šaubas par to -kā uzvedīsies riģipsis pa taisno pieskrūvēts pie statņiem. Koka karkasam tomēr prasās perpendikulārais latojums kas to satur- pie viena arī varētu uz tā rēķina dabūt klāt siltinājuma biezumu.
Iekšējā tvaika barjera ar mainīgu sd dārga un nepamatota- mūsu klimatā nav kondensēšanās risku pie pretējas tvaika kustības,turklāt ekovatei. Neesmu saskāries,bet māc šaubas par to kā uzvedīsies riģipsis kad pūtīs ekovati statņu starpās- kokšķiedru bez distances latām rauj nost. Varbūt ,ja pamatīgi noskrūvē, bet tāpat pataisno uz statņiem nebūtu prātīgi. Fasādfē vēja plēve manā skatījumā lieka- pie labas tvaika izolācijas iekšpusē- fibrolītu var iesaistīt siltinājumā.Blīvi iestrādāts pie vēja plēves tas tāpat negatīvi ietekmēs tvaika caurlaidību. Gruntēt fibrolītu pirms armēšanas arī nav jēgas.
Tas īsumā mans viedoklis- gan jau būs kāds atšķirīgs arī.



Labots 1 reizes. Pēdējo reizi labots 15/02/2022 10:58, labojis Praktiķis.

Paldies par viedokli un idejām, ņemšu verā. Šajā gadījumā koka karkass ir nestandarta.
Varbūt tas arī ietekmē reģipša montāžu pa tiešo?

Foto šeit:
[content32-foto.inbox.lv]

un šeit:
[content32-foto.inbox.lv]

Nu jā, pats karkass tiešām ir nestandarta pēc foto spriežot, kāds izskatās pārcenties, ja godīgi jāsaka, tā ka ir saprotama vēlme pēc ekovates, jo neviens lokšņu materiāls tur nav sakarīgi iestrādājams.
Bet pats pīrāgs jau nu gan nav nestandarta, vienīgi... mūsdienās visi normāli karkasi nāk ar iekšējo latojumu jeb 'servisa slāni' un ja godīgi, es no iekšpuses pirmo reģipša kārtu aizstātu ar vismaz 10mm osb. No ārpuses kaut kāds biški jocīgs risinājums, kad uz statiem liek virsū difūzijas membrānu un tad vēl pa tiešo virsū fibrolītu ar apmetumu, parasti jau tā nedara.

Vēl tikai piebilde - tā mājas bilde galīgi neiet kopā ar pīrāgu

Man gribētos teikt,ka iekšsienām,ja netaisa šķērslatojumu,tad osb 12 mm ir mazākais.
Lielās telpas pārsedze ( uz aci kādi 3m) nepavisam nav izveidota tāda uz kuras varētu droši balstīt jumtu.

Manas šaubas:
1) Tvaika izolācijas plēve ar savu mainīgo SD vērtību no 0,05 līdz 30. Kurā virzienā kurā brīdī vada tvaiku ne pārāk saprotu, turklāt , kā jau raksta Praktiķis mums īsti nav riska ar kondensāta veidošanos vasarā, kad ārpusē ir karsts un mitrs - +40 , bet iekšpusē ir kodicionēts gaiss ar +15. Parasta polietilēna plēve , kas maksā kapeikas dos labāku rezultātu.

2) gudrās plēves piespiestas cieši pie nākošā slāņa materiāla. Tepat forumā ir viens bēdu stāsts, kur ārpuses difuzijplēve/vējplēve bija piespiesta pie OSB - mikrospraugas aizsegtas, mitruma izvade uz āru nenotiek Tyvek Housewrap, vismaz pēc ražotāja dokumentācijas, pieprasa bŗīvas ventilācijas spraugas esamību ārpusē.

3) iekšpusē sarežģīti izveidot elektrības komunikācijas, jo tās veido pārrāvumu tvaika izolācijā.
4) ģipškartons 2x12mm un iepūsta ekovate ar blīvumu 60kg/m3. Nedaudz izaicinoši, ja mazs solis starp statņiem, tad varbūt, bet 60kg/m3 tiek panākts ar diezgan lielu spiedienu un visai liela varbūtība, ka ģipškartons uzpūtīs "vēderu"

5) klasiskā ventilējamā fasāde nodrošina labāku žūšanu un mitruma nenonākšanu konstrukcijā. Viena naga, plaisa un slīps lietus nonāk fasādē.

Praktiķis rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Man gribētos teikt,ka iekšsienām,ja netaisa
> šķērslatojumu,tad osb 12 mm ir mazākais.
> Lielās telpas pārsedze ( uz aci kādi 3m)
> ) nepavisam nav izveidota tāda uz kuras varētu
> droši balstīt jumtu.
Atvainojos-starpstāvu pārsegumu.

Ja bildē ir konkrētā māja ne piemērs, tad izskatās pēc spāniski rakstošas zemes, līdz ar to iespējams, ka izpildās situācija par +40C ārā un kondicionieri iekšā.

Hmm rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Ja bildē ir konkrētā māja ne piemērs, tad izskatās
> pēc spāniski rakstošas zemes, līdz ar to
> iespējams, ka izpildās situācija par +40C ārā un
> kondicionieri iekšā.

Vispār jau tā uzsilšana ir cikliska-pa dienu uzsilst-vakarā atdziest. Līdz dārgajai membrānai nemaz nepagūst tikt.
Vēl: pieļauju,ka šāda fasāde drīz vien saplaisās- un tas būs tikai loģiski. Pareizāk būtu veidot latojumu ar distances latām un ventilējamu fasādi.

Spriežot pēc konkrētajām bildēm par karkasa konstrukciju var spriest, ka konstruktors vienkārši ir sajucis prātā. Bet pēc sienas pīrāga apraksta uzreiz ir jautājums, vai visa elektroinstalācija būs ārējā virs reģipša un redzama, jo šādā sienā to iestrādāt nav iespējams, tvaika izolācija būs vienos caurumos un no tās paliks tikai nosaukums, tā nestrādās. Kāpēc divas reģipša kārtas, kas ar to ir gribēts pateikt? Kāpēc ne osb+reģipsis, kas ir daudz praktiskāk un stabilāk. Ārējā difūzijas membrāna pilnīgi lieka un bezjēdzīga, tā arī nestrādās. Starp to un greenbord vajadzētu ventilācijas kārtu, bet tad iepūšot vati to tāpat izspiedīs. Nesaprotami, kāpēc nepieciešams visu tik ļoti sarežģīt un meklēt piedzīvojumus izgudrojot kaut ko jaunu.

Hmm rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Ja bildē ir konkrētā māja ne piemērs, tad izskatās
> pēc spāniski rakstošas zemes, līdz ar to
> iespējams, ka izpildās situācija par +40C ārā un
> kondicionieri iekšā.

Nu ja tā ir Spānija, tad gudrās plēves no visām pusēm varētu būt saprotamas, jo tvaika virziens ir vasarā ir pilnīgi pretējs Latvijas apstākļiem. Bet es šādai karkasa mājai vienalga taisītu ventilējošo fasādi ( jo vairāk - Spānijā), lai aizsargātos ne tikai no mitruma, bet arī no telpas uzkaršanas vasarā. Saulei apspīdot sienu, tā sakarst. Ventilācijas spraugā veidojas spēcīga vilkme, kas savukārt dzesē fasādi. Uzzkarsusī fasāde tieši nesaskaras ar iekšējo sienu un rēķins par kondicionēšanu ir daudz mazāks.

Paraugs ir no Spānijas, bet šādas mājas cēļ arī citur Eiropā un Krievijā.

Elektroizvades vietas var tak kārtīgi noizolēt ar TYVEK AirGuard vai līdzīgu līmlentu.
Šī karkasa pluss ir tāds, ka to var salikt nedēļas laikā, liekas kā Lego.
Latvijā piejamais fibrolīts ir ar blīvumu 460kg/m3, bet GreenBoard ir 600 kg/m3.
Tam vajadzētu būt jūtami stiprākam.

Tvaika izolācijas un difūzplēves var arī citas piemeklēt. OSB kā materiāls nepatīk.
Varbūt iekšpusi apšūt ar to pašu fibrolītu?

Lielais fibrolīta blīvums jau arī ir tā problēma lai to izmantotu fasādē šādā veidā Plānā apmetuma kārta var nespēt noamartizētu tā termisko staigāšanu + vēl tas,ka arī karkass dos kādas papildu kustības.

>>Šī karkasa pluss ir tāds, ka to var salikt nedēļas laikā, liekas kā Lego>>>

Meistariem visi karkasi "liekas kā lego nedēļas laikā", vēl ātrāk- YouTube video, bet šim karkasam
nepārprotami ir vairāki trūkumi pielietošanai Latvijas klimatiskajos apstākļos - nav ventilējama fasāde, trūkumi tvaika izolācijā un izvadīšanā, masīvs 240mm statnis kā aukstuma tilts, 240mm kalibrētā zāģmateriāla cena visai sāpīgi kož, plaisu rašanās iespējas ģipškartonā koka mitruma izmaiņu dēļ un tā tālāk.

Rezultātā iegūsi dārgu un energo neefektīvu karkasu.

Vispār interesanti kurai firmai šitik līks pīrāgs sanācis. Tā teikt apmaldījās 2 priedēs. Vispār izskatās, ka bilde nospiesta kkur internetā un klāt pielikts Lv tulkojums.

Tā ir paša ražotāja GreenBoard ieteiktā tehnoloģija.

Links uz viņu katalogu - [greenboard.ru]

Bilde ir no ražotāja, materiāli no pārtulkotāja. Tur kur iekšā iezīmēts fibrolīts pārtulkotājs ielicis 2x GKB, kur akmens vate tur pārtulkotājs ielicis ekovati, tvaika barjerai un pretvēja plēvei tulkotājs ielicis savus brendus, vēl var nošaut šķībi ar 'neelpojoša' apmetuma izvēli.

Skaidrs....
Bet ja vadās pēc ražotāja norādēm, vajadzētu būt ok?

Man ir personīga pieredze tajā,ka ekonomējot un taisot koka karkasu bez šķērslatojuma finālā nekas labs nesanāk. Šeit tāpat-tiek paņemts konkrēts karkass un atsevišķa apšuvuma sistēma,kas savstarpēji ir nesaderīga. Lai varētu koka karkasu apšūt bez šķērslatojuma ir jāveic virkne papildpasākumu, kas salīdzinājumā ar šķērslatojumu ir darbietilpīgāk un sarežģītāk. Jautājums- kāda velna pēc?
Koka karkasam ārējo apšuvumu veidot neventilējamu ir diletantisms- turklāt, lai to izdarītu, nekādu būtisku papildus izmaksu nav, bet ir ieguvumi,ko iepriekš izsmeļoši izklāstīja lietotājs Aldiss.
Pagājšgad objektā mainījām fasādes apšuvumu vienai karkasa mājai. Saimnieks pašrocīgi bija vienai sienai nomainījis un aiz nezināšanas ventilācijas spraugu aizpildījis ar vati- tā teikt- lai siltāk! Tad lūk-tā istaba vasarā uzkarsa krietni ātrāk uz vairāk par pārējo māju.