mazaislacis rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Tā ir paša ražotāja GreenBoard ieteiktā
> tehnoloģija.
>
> Links uz viņu katalogu -
> [greenboard.ru]

No krieviem var daudz ko mācīties un skatīties viņu video, bet ne viss ir ir pareizs vai piemērojams Latvijas apstākļos.
Energoresursu cenas krievijā ir krietni zemākas, attiecīgi tur vairums izmantoto ārsienu risinajumu neatbildīs mūsu "gandrīz nulles enerģijas" prasībām.

Arī Latvijas klimats ir daudz slapjāks un daudz lielāka nozīme ir fasādes aizsardzībai pret mitrumu no visām pusēm. Piemērs kaut vai Latvijā esošās blokmājas - rudenī/ziemas sākumā izcili energoneefektīvas, izžūst tikai ap martu un tad sāk mazāk tērēt apkurei, bet kaut kur pie urālu kalniem tās rudeņos nesamirkst, sausās sienas ir ar daudz labāku siltuma noturību un apkures rēķini nav problēma.

Viņu bukletā fibrolīts ir abās pusēs- arī iekšpusē. Tas uz skrūvju rēķina iespējams noamartizē visas žūšanas izraisītas deformācijas. Ideja skrūvēt riģipsi uz tik masīva kokmateriāla ne pie kā laba nenovedīs- tas ir skaidrs, lai cik sauss viņš neliktos.

Paldies par ieteikumiem. Ja taisa ārējo šķērslatojumu, cik mm dēļu biezums ir minimālais?
Iekšpusē tad visdrīzāk jāliek plānais fibrolīts+reģipsis 1 kārtā. OSB man nepatīk. Ar ko vēl varētu apšūt iekšpusi fibrolīta vietā?

Šķērslatojuma izmērs atkarīgs no statņu attālumiem un no tā -ko uz tā plānots stiprināt. Vēl ciešā saistībā ar visu šito ir distances latu izmēri. Klasiskam dēļu apšuvumam "trīnītī" pilnīgi pietiek ar 25 mm distances latām un 25x100 latojumam. Katra kombinācija jāvērtē individuāli.
Par iekšējo apdari.
Ar fibrolītu tas manuprāt ir problemātiski. Riģipsi skrūvēt cauri fibrolītam pie koka nedrīkst. Līmēt? kā? Nespēju iedomāties, kā iespējams to pielīmēt tik blīvi klāt,lai tas ar fibrolītu veidotu vienotu masu.
Manā uzskatā nav pretīgākas akustikas par to,ko veido ar Perlfix līmēts riģipsis.
Atliek kaļķa-cementa apmetums/māla apmetums, bet tam būtu konstrukcija pirms tam gadu jāžavē ar funkcionējošu apkuri, manuprāt.
Varbūt domāju nepareizi un apmetumu var taisīt bez problēmām- nav tādas pieredzes-tikai pieņēmums.

Un vēl;
Pie ārējā karkasa jāņem vērā tas, lai neveidotos tikai vertikāls, vai tikai horizontāls ventilācijas kanāls jo vertikālā kanālā gaisa kustību pārsvarā nodrošina temperatūru starpība (fasādei uzkarstot) ,bet horizontālā kanālā tā vairāk ir vēja radīta gaisa kustība. Jābūt savienotiem abiem šiem kanāliem.

ir stradāts ar fibrolītu ( tolaik, 2000.gadu sākumā, vēl to ražoja Jelgavā) + apmetums. Gan fasādē, bet pa lielam tas lietas būtību nemaina. Problēma ir plaisāšana, pareizāk mikro plaisas .
Lai neplaisātu :
1. apmetums jātaisa vismaz 20 mm. Jāarmē, labāk protams ar rabica sietu, bet tas būtu jāstiprina mehāniski, pēc apakškārtas uzmešanas. Mūra fasādei tas nozīmē stiprināšanu ar dībeļiem caur fibrolītu pie mūra, reizē fiksējot gan plāksni gan armatūras sietu. koka statņiem sanāks, ka stiprināšanas solis būs apt. 600mm. Padaudz, tātad vajag kaut kādu papildus latojumu. Vai vienkārši ar naglu , pa vidu statņu solim, ieāķēt to sietu fibrolītā. Ar naglu, kā saprotat, augstāk par vienu stāvu būs riskanti.
2. apmetums jāveido kārtās. Kaļķa apmetums pie fibrolīta slikti ķeras. Apakškārta būs cementa bāzes apmetums, tad siets, beigās virsējā kārta var tikt veidota no cementa-kaļķu vai kaļķu- cementa javas
3. ar visu to pēc gada parādījās mikro plaisas. Tā kā fibrolīts tika izmantots fibrolīta-putuplasta-fibrolīta siltināšanas paneļa veidā, tad rūpnīca deva rekomendāciju apmetumam pakļauto firbrolīta ārējo kārtu ( 10mm) sagriezt ar fleksi 30x30 cm kvadrātos. Tas samazinot mikro plaisu risku. Nepamēģināju, jo rūpnīca Jelgavā nomira ātrāk, kā man savajadzējās viņu produktu nākošajai reizei.
Nu nezinu, vai vēlreiz tā ņemtos. Darīts tika, lai uztaisītu fasādei gludu smago apmetumu uz siltinājuma kārtas. 2000. gadu sākumā fasādes vate vēl bija kosmoss. pēc kam esmu taisījis smago apmetumu uz paroc linio vates, tāpat 20mm apmetums, mešana kārtās, rabica siets. dībeļi caur sietu. problēmu ar plaisām nav.
Iekštelpās droši vien fibrolīta vietā , zem apmetuma, var izvēlēties kokšķiedras plāksnes, cena būs līdzīga, siltumizolācijas erfekts lielāks.

Es nezinu kādēļ man tas fibrolīts neiedveš uzticību. Savukārt fasādes kokšķiedras vate ar plāno apmetumu (kādi 5-8mm) gan iedveš uzticību. Var pameklēt Steico ražotāja katalogu par risinājumiem.

Steico Protect maksā kosmosu. Fibrolīts ir 2x lētāks. Nav jau garantijas, ka Steico uzvedīsies savādāk par fibrolītu, arī viss var plaisāt.

sqq rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Es nezinu kādēļ man tas fibrolīts neiedveš
> uzticību. Savukārt fasādes kokšķiedras vate ar
> plāno apmetumu (kādi 5-8mm) gan iedveš uzticību.
> Var pameklēt Steico ražotāja katalogu par
> risinājumiem.
Jo lielāks materiāla blīvums ,jo koncentrētāki deformāciju radīti spriegumi savienojumu vietās.
Šī iemesla dēļ kokšķiedra ir piemērotāka un nerada tādus riskus.

Mazaislācis.-
Spriežot pēc izvēlētā karkasa konstruktīvā risinājuma- money,no problem.
Spundēta 25 mm kokšķiedra nav lēta,bet nav arī extra produkts.

Kokšķiedra zem riģipša iekšā ar nav nopietna skrūvju turētāja, bet "osb kaut kā nepatīk". Būve jau tāpat izskatās ir par miljonu, tad jau jāliek saplāksnis.

Nav jau skaidrs, ko topika iesācējs iecerējis būvēt - vienstāvu bungalo, vai 3 stāvu pili. Kādas ir galvenās vēlmes - vienīgais, kas ir skaidrs, ka nepatīk OSB plāksnes, bet kokšķiedra ar ~10-15 eur/m2, ir par dārgu, kaut fibrolīta plāksnes ir aptuveni vienā cenā. Ir vēlēšanās izmantot kā siltinājumu celulozes vati.
Vēlas apmestu fasādi.

Ir milzumdadaudz variantu, kā uzbūvēt karkasa māju - sākot no koka palešu krāvuma līdz līmētām konstrukcijām un apdarē izmantotu vagondēli līdz marmora plāksnēm.

Vēl iepriekš neminēta nianse, ka šajā gadījumā nav iespējams veikt celulozes vates sauso iestrādi ar iepūšanu - tiktu neizbēgami sabojātas konstrukcijā ievietotās plēves. Tātad tikai mitrā iestrāde no vienas puses, kas ir par kādiem xx EUR dārgāka, toties vates nosegšanai var izmantot plāno 12mm kokšķiedru, fibrolītu vai riģipsi.
Mitrajai iestrādei savukārt neder šķērslatota konstrukcija- tādu var veidot pa virsu vati nosedzošajām plāksnēm.

Aldiss rakstīja:
--------------------------------------------------
>
> Vēl iepriekš neminēta nianse, ka šajā gadījumā
> nav iespējams veikt celulozes vates sauso iestrādi
> ar iepūšanu - tiktu neizbēgami sabojātas
> konstrukcijā ievietotās plēves.
Atvainojos,bet šis apgalvojums ir tik teorētisks ,ka tam nav pat mazākā sakara ar konkrēto situāciju. Raugoties no būvnormatīva skatpunkta- viss pareizi-taču jāsaprotot,ka būvnormatīvs ir viens uz visām situācijām -universāls,bet ne vienlīdz aktuāls.. Viedoklim varētu piekrist ja ekovates vietā būtu minerālās vates siltinājums ar niecīgu blīvumu, urbumi paliktu neaiztaisīti un plēve būtu vienīgais gaisblīvais materiāls ,kas atdala telpu silto gaisu no paša siltinājuma- turklāt neblīvai būtu jābūt arī ārējai vēja barjerai ,lai siltinājumā būtu gaisa apmaiņa.
Tvaika izolāciju nevajag uztvert kā cauru ūdens spaini- tā tas nedarbojas- katram materiālam ir sava ūdens tvaiku caurlaidības pretestība,pat gaisam. Ja tā tas nebūtu- tad lieko mitrumu būtu ļoti vienkārši izvadīt no telpas- atver logu-un lieta darīta.
Konkrētā situācija ir diametrāli pretēja. Ekovate - ir hidroskopisks materiāls ,kura funkcionalitāte daudz mazāk atkarīga no tvaika barjeras jo mitruma caurlaidība notiek divos veidos- difūzijas - ūdens tvaika veidā un kondensācijas-iztvaikošanas veidā .- tas ir daļu mitruma uzņem materiāla struktūra.
Starp citu- mitrai ekovates iestrādei ir viens būtisks trūkums- pēc tās iestrādes arī koka konstrukcija dabūn savu daļu mitruma-uzbriest,bet pēc izžūšanas paliek mikrospraugas. Nekas briesmīgs,bet tomēr.

Praktiķis rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Aldiss rakstīja:
> --------------------------------------------------
> >
> > Vēl iepriekš neminēta nianse, ka šajā gadījumā
> > nav iespējams veikt celulozes vates sauso
> iestrādi
> > ar iepūšanu - tiktu neizbēgami sabojātas
> > konstrukcijā ievietotās plēves.
> Atvainojos,bet šis apgalvojums ir tik teorētisks
> ,ka tam nav pat mazākā sakara ar konkrēto
> situāciju. Raugoties no būvnormatīva skatpunkta-
> viss pareizi-taču jāsaprotot,ka būvnormatīvs ir
> viens uz visām situācijām -universāls,bet ne
> vienlīdz aktuāls.. Viedoklim varētu piekrist ja
> ekovates vietā būtu minerālās vates siltinājums ar
> niecīgu blīvumu, urbumi paliktu neaiztaisīti un
> plēve būtu vienīgais gaisblīvais materiāls ,kas
> atdala telpu silto gaisu no paša siltinājuma-
> turklāt neblīvai būtu jābūt arī ārējai vēja
> barjerai ,lai siltinājumā būtu gaisa apmaiņa.
> Tvaika izolāciju nevajag uztvert kā cauru ūdens
> spaini- tā tas nedarbojas- katram materiālam ir
> sava ūdens tvaiku caurlaidības pretestība,pat
> gaisam. Ja tā tas nebūtu- tad lieko mitrumu būtu
> ļoti vienkārši izvadīt no telpas- atver logu-un
> lieta darīta.
> Konkrētā situācija ir diametrāli pretēja. Ekovate
> e - ir hidroskopisks materiāls ,kura
> funkcionalitāte daudz mazāk atkarīga no tvaika
> barjeras jo mitruma caurlaidība notiek divos
> veidos- difūzijas - ūdens tvaika veidā un
> kondensācijas-iztvaikošanas veidā .- tas ir daļu
> mitruma uzņem materiāla struktūra.
> Starp citu- mitrai ekovates iestrādei ir viens
> s būtisks trūkums- pēc tās iestrādes arī koka
> konstrukcija dabūn savu daļu mitruma-uzbriest,bet
> pēc izžūšanas paliek mikrospraugas. Nekas
> briesmīgs,bet tomēr.

Par to, ka celulozes vate ir higroskopisks materiāls un pieļauj vairāk kļūdu un paviršību piekrītu, taču realizējot topika iesācēja ārsienas "pīrāgu" tā iecerētajā variantā fibrolīts-plēve-statnis-plēve-fibrolīts, ar kroņurbi taisot caurumu vates iepūšanai (ar lielu pārliecību) varu apgalvot, ka vismaz pāris vietās plēve tiks uztīta uz kroņurbja.

Ik pa gabalam saucaurumota plēve savu funkciju pilda vāji. Protams, no ārpuses pūšot un caurumam uzlīmējot lentu nav tik traki, bet, kā jau rakstīju iepriekš, veicot slapjo iestrādi nav satraukuma par plākšņu biezumu un to deformāciju vates spiediena rezultātā vai saraustītām plēvēm. Kaut gan, vai vispār tur plēve no ārpuses vajadzīga un ir arī viedoklis, ka celulozes vatei arī tvaika izolāciju iekšpusē nevajag...

Lai nu kā, bet apspriestais "pīrāgs" ir diezgan samocīts un tādu es sev netaisītu.

Praktiķis rakstīja:
>>Starp citu- mitrai ekovates iestrādei ir viens būtisks trūkums- pēc tās iestrādes arī koka konstrukcija dabūn savu daļu mitruma-uzbriest,bet pēc izžūšanas paliek mikrospraugas>>

Iespējams tas atkarīgs no vates pūtēja un izmantotā vates veida, bet vienīgajā reizē, kad manā objektā tika pūsta celulozes vate slapjā veidā, ailē vispirms tika izsmidzinātāta atšķaidīta pva līme. Rezultātā vate ir pielīmēta pie statņiem un, manā gadījumā, arī OSB. Kurā vietā varētu būt mikrospraugas, nezinu.

Piebilde par ventilācijas kārtas izveidi starp koka karkasu un fibrolīta plāksni. Fibrolīts 25mm ir diezgan labs siltumizolācijas materiāls, taisot šo ventilācijas kārtu, tas vairs nepildīs savas siltumizolācijas funkcijas.
Par apmetumu armējošajai kārtai var pielikt klāt polipropilēna diegus, pēc tam nākošajā kārtā iestrādāt sietu un tad dekoratīvo apmetumu. Kas tur var plaisāt?
Rekur pilna instrukcija - [files.inbox.lv]

Vate sienās tiks iepūsta no augšas, nevis taisīti caurumi un pūsts no pašas sienas. Karkasa uzbūve ļauj izpildīt šādu pūšanas veidu, tā kā nekādi caurumi nav jātaisa. Mitrā iestrāde nederēs.
Neesmu redzējis ka plēvi var noraut nost vai sabojājot iepūšot vati. Vēderu viņa protams var taisīt, bet ne jau saplīst. Un vate tiks pūsta tad kad sienas no iekšpuses un ārpuses jau būs apšūtas ar plākšņu materiāliem.

Un par mitrumu runājot - mājā jātaisa normāla ventilācijas sistēma, tad nebūs nekāda mitruma un ekovate neuzņems nekādu mitrumu, pat ja nebūs nekādas plēves.

Autors izklausās pēc manis projektēšanas stadijā tajā tālajā 2013. gadā :D

Teorētiski izgudro visādus tehnoloģiski lētākos risinājumus, kurus īsti neviens nav darījis. Aizspriedumi pret atsevišķiem materiāliem.

Bet, kad nonāc pie reālas projekta izpildes, tad tik nolaidies uz zemes un sāc domāt, ko lietas labā var darīt, lai galīgi neaptaisītos...

Tur jau tā lieta, ka to neesmu es pats izdomājis, bet arhitekts uzprojektējis.
Pēc šādas tehnoloģijas būvē daudzās vietās Eiropā, Krievijā un Skandināvijā.

Man likās nestandarta risinājums, tāpēc arī nolēmu painteresēties vai nav galīgi garām un varbūt var šo to uzlabot.

mazaislacis rakstīja: >>Vate sienās tiks iepūsta no augšas, nevis taisīti caurumi un pūsts no pašas sienas. Karkasa uzbūve ļauj izpildīt šādu pūšanas veidu, tā kā nekādi caurumi nav jātaisa.>>

Vēlu veiksmi aizpūst vati 2,5m -3m uz leju vajadzīgajā bīvumā (60kg/m3) un samontēt stabilu karkasu ar 240mm brusēm, kuram ir vaļējs dobums no augšas līdz apakšai bez šķērsavienojumiem. Citviet šķērsavienojumu/atgāžņu funkciju veiktu OSB, bet visas mājas stabiliāti balstīt uz fibrolītu 25mm ....,.nu liels izaicinājums, turklāt bez šķērsavienojumiem 240mm bruse, ja sadomās vērpties mitruma izmaiņu ietekmē, tad tā arī vērpsies un kustinās līdz fibrolīta plāksnes

Galu galā ņemšanās ar biezām apmetuma kārtam izmaksās dārgāk kā pulēta marmora plāksnes....

vienu es esmu piefiksējis - ir samērā daudz cilvēku (un tas ir cilvēcīgi saprotams), kas vēlas izdomāt divriteni no jauna, tradicionālam, praksē pārbaudītam standarta karkasa pīrāgam sāk izdomāt kaut kādus alternatīvus risinājumus , redz pret osb viņam ir aizspriedumi, kaut kas cits ir par dārgu, neder utt vienvārdsakot kā teicienā par zivtiņas apēšanu
plus vēl tas ka apkārt tiešām ir daudz gaisa jaucēju firmeles kas nokačā bildes un interneta, saliek savu brendingu, tur tie cilvēki bieži vien vispār nesaprot kas ir koka karkass, tik skrien līdzi vispārējam pieprasījumam tirgū un piedāvā savu produktu

mazaislacis rakstīja:
>>Tur jau tā lieta, ka to neesmu es pats izdomājis, bet arhitekts uzprojektējis.
Pēc šādas tehnoloģijas būvē daudzās vietās Eiropā, Krievijā un Skandināvijā.>>


Velns jau slēpjas detaļās, darīt var visādi, bet šis variants nav īsti labs Latvijas mitrajiem apstākļiem, jo koks būs neventilējamā fasādē, nosegts ar biezu apmetuma kārtu un dekoratīvo apmetumu pa virsu.

Ja sienas būtu plānākās - statņi 100-150mm, būtu daudz mazākas deformācijas risku iespējas koka mitruma izmaiņu ietekmē. Arī, ja fibrolīts būtu nevis plānais 25mm, bet gan biezāks - 40mm, konstrukcija būtu stabilāka