Mazais lacis

Siena ir labi, ja viena 4 daļa no pamatkonstrukcijām, kas tev jāizvēlas - būtībā sīka vienība, lai čakarētu prātu ar nepazīstamiem un nepārbaudītiem risinājumiem Latvijas apstākļos.

Kam tev pieķerties pie tā fibrolīta un tad '"čurāt pret vēju", lai atrastu pareizo risinājumu tā apmešanai. Pa manam rezultāts būs tāds, ka atradīsi veidu, ar ko to visu apmest un pēc gadiem (ja kabatas jau nebūs sausas) tikvaitā klapēsi pa virsu ventilējamo fasādi.

Manā projektā ir gāzbetons + siltinājums ar plāno apmetumu. Gadi iet un esmu nolēmis mainīt risinājumu un siltinājumu aizstāt ar siltinātu karkasu + ventilējamo fasādi. Kāpēc - tāpēc, ka tālu nav jāskatās - kaimiņu mājas apaugušas ar sūnām/sēnēm un vēl velnsziniko... tiem, kuriem tiktikko uzliktas fasādes - izskatās smuki, bet 2 gadi un tuvāk ieskatoties parādās pirmās pazīmes.

Nu es sev būtībā kožu pirkstos - ja būtu izlēmis jau no paša sākuma par ventilējamo fasādi, tad māju celtu no koka karsasa, lai nebūtu jādomā, kā to ventilējamo fasādi pie gāzbetona piekarināt. Tas gāzbetons ir birstošs mēsls - nekas cits neatliek, kā ķīmiski ielīmēt vītņstieņus un tad tālāk visu stiprināt. No iekšpuses arī kautkāds sviests - uzliku štukaturku - viss saplaisāja, jo materiāli nesaderīgi. Labi, ka vilku visu to garumā un špaktelēšanu veicu pēc kāda laika - pārvilka pāri plaisām un viss OK.

Par iekšējo latojuma slāni piekš komunikācijām - obligāta lieta. Jā, tirgū ir pieejami blīvējamie štrunti, kurus aplīmē ap elektrības vadu. Padomā reāli - nav jau padomju laiki, kad bija 2 rozetes istabā. Arī reklāma. Ģipškartonu ar ko stiprināsi - cik skrūvju caurumi? Stiprināsi pie sienas gleznu - vēl viens caurums tvaika plēvē... ģipškartona likšana pa taisno uz statiem ir oldscool lētais risinājums - to joprojām piekopj vecā kaluma ražotāji, ja nemaldos, somu māja. Visi, kuri ir jau aptaisījušies, tādu risinājumu nepiedāvā.

Par OSB - arī nepatīk, pilns ar formaldegīdiem, bla bla bla... bet paskaties, kas ir iekšā gruntīs, krāsās, montāžas līmēs, tajā pašā grīdas segumā, ko liksi... kopumā tas ir tas pats zaļās enerģijas farss - zaļa ir tikai reklāma.

mazaislacis rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Tur jau tā lieta, ka to neesmu es pats izdomājis,
> bet arhitekts uzprojektējis.
> Pēc šādas tehnoloģijas būvē daudzās vietās Eiropā,
> Krievijā un Skandināvijā.
>
> Man likās nestandarta risinājums, tāpēc arī nolēmu
> painteresēties vai nav galīgi garām un varbūt var
> šo to uzlabot.
Ja arhitekts darbojas tīri kā teorētiķis,bez praktiskas saskarsmes un analīzes iespējām- tad var veidoties ne tik vien samocīti risinājumi.
Par ekovates iepūšanu jāsaprot,ka lai to iestrādātu ar nepieciešamo blīvumu, vajadzīga neliela slēgta telpa- citādi-tajā vietā kur tiks pūsts viņa blīvēsies,bet apkārt birs kā sniedziņš-ko vairs nevarēs sablīvēt =tas ir garām.Sačakarēt jau var arī normālus risinājumus, bet šeit nav īsti saprotams koncepts.
Ja autoram nav iebildumu pret riģipsi- tad kāpēc ir vēlme te to fibrolītu iepīt?
Jāsaprot arī tas,ka lai dabūtu uz koka karkasa apmetumu- tas jebkurā variantā būs dārgāk ,to veido apzināti.

mazaislacis rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Piebilde par ventilācijas kārtas izveidi starp
> koka karkasu un fibrolīta plāksni. Fibrolīts 25mm
> ir diezgan labs siltumizolācijas materiāls,
Vispār fibrolīts kā siltumizolātors ir ļoti tuvs nullei. Bet nu atkal- ar ko salīdzina?....

Aldiss:
"Lai nu kā, bet apspriestais "pīrāgs" ir diezgan samocīts un tādu es sev netaisītu."
Kāds būtu drošāks un vienkāršāks pīrāgs pašu spēkiem siltai saimniecības mājelei koka karkasa izpildījumā, izmantojot siltināšanai Paroc plāksnes un bez apmetuma variantā?

neapmests fibrolīts tāpat kā neapmests keramzītbetona bloku mūris nav nekāds izolators. tur gaisa plūsma staigā krustu šķērsu.
Ja vēlme izglītoties, paskatat dataholz.eu, tur austriešiem ui, ui kur daudz dažādu koka karkasa konstrukciju piemēru, ar visiem būvfizikas aprēķiniem. izstrādājuši un lapu pārrauga Austrian Forest Products Research Society , ticamība augsta. Nevajag pašiem piepūst vaigus un izdomāt lietas, kuras citi sen ir sapratuši, izvērtējuši un par labu atzinuši

Fibrolīta siltumvadītspēja ir 0,066 w/mk, bet piemēram minerālvatei 0,042, EPS100 putuplatsam 0,036.
Neteiktu ka ir slikta. Ja rēķina ka parastam kokam ir 0,4.

Pašlaik iet runa par ārējo apdari. Ārējai apdarei reģipsis īsti nederēs.

Lācīt, pareizi, nevajag klausīt šitos īgnos kungus.
Viņiem vienkārši skauž, ka pašiem nebūs tik laba risinājuma.

mazaislacis rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Fibrolīta siltumvadītspēja ir 0,066 w/mk, bet
> piemēram minerālvatei 0,042, EPS100 putuplatsam
> 0,036.
> Neteiktu ka ir slikta. Ja rēķina ka parastam
> kokam ir 0,4.
>
> Pašlaik iet runa par ārējo apdari. Ārējai apdarei
> reģipsis īsti nederēs.
Nevajag akli pieķerties cipariem. Man,piemēram ,rodas jautājums- uz kā rēķina materiāls ar tilpummasu 600kg/m3 var sasniegt vairākas reizes zemāku siltumvadītspēju kā koks,kura tilpummasa ir 450 kg/m3 ???
Protams,ka tas ir gaiss. Bet, lai gaiss darbotos kā siltumizolātors-tam ir jābūt nekustīgam! Un te veidojas milzīga atšķirība- vai mēs laboratorijā testējam 1m/2 un iegūstam sev izdevīgo vērtību vai tā ir vesela fasāde ..
Šis ir tas gadījums -kad realitātei- ar to, kas uz papīra būs ļoti maz kā kopēja.

Vēl tas,ka 25 mm plāksnes apmetot, tā tilpummasa būs ap 1000kg/m3.
Tāpēc arī vienādojuma beigās iznākums tuvu nullei.

Sveiki visiem, lai netaisīt jaunu topiku un ja jau aizgāja runa par fasādēm gribu uzjautat ko tauta domā. Mājai Ir gāzbetona siena 365 mm, pēc projekta siltinat nevajag bet lai nodotu ekspluatācijā fasādi vajag pabeigt. Dekoratīvais apmetums neuzruna, svarstos starp cedral dēli uz koka karkasa vai kiegelflizem (cik saprotu tas var likt virsū pa tiešo uz gāzbetona). Ko vīri jūs ieteiktu izvēlēties?

Bez Cedral ir arī Jameshardie.

Par Cedral atsauksmes būs pēc 15 gadiem.

Neko nezinu par flīzēm pa tiešo uz gāzbetona. Tik zinu, ko viena tante teica = nu, man viens pieredzējis celtnieks atrunāja iekštelpās likt pa taisno flīzes pie gāzbetona - teicās, ka ar laiku lecot nost. Nezinu vai tā ir taisnība - neriskēju būt celmlauzis kā mazaislācis :)

Ar tādu domāšanu mēs joprojām dzīvotu viduslaikos.

ASD rakstīja : >>Kāds būtu drošāks un vienkāršāks pīrāgs pašu spēkiem siltai saimniecības mājelei koka karkasa izpildījumā, izmantojot siltināšanai Paroc plāksnes un bez apmetuma variantā?>>

Paroc pats piedāvā šādu risinājumu :

[www.paroc.lv]

plusi : - tvaika izolācija ievietota aiz pirmās izolācijas 50mm slāņa, trūkumi - shēmā nav skaidrs, kā nodrošina konstrukcijas stabilitāti (atgāžņi, šķēsbruses), attiecīgi par to 'jādomā pašam..

tātad no iekšas:
1) riģipsis-
2) 50 bruse ar soli 600 pa centriem, kur pa vidu liek ar 50mm Paroc ULTRA 50x565x1220 vates pildījumu - šeit ievietojam arī vadus, rozetes.
3) tvaika izolācija (piem. polietlēna plēve 200 mikroni)
3) 50x150mm statnis ar soli 600 pa centriem, kuru piepildām ar vati 150mm Paroc ULTRA 50x565x1220. šur tur ieliekam šķērseniskas bruses stabilitātei, it īpaši stūros.
4) Paroc pretvēja plāksne 50mm (cortex šķiet nav nopērkams, jāņem was35) 1200x1800mm, kas liekas pāri statņiem.
5) kalibrētais dēlis 20/25/32 mm , kas piespiež vati, skrūvējams caur distanceri, lai nepiespiež pa daudz vai nepaliek vaļigs. Caur šo tad arī nolīmeņo fasādes taisnumu, ja nav lietots super druper kalibrēts statņu materiāls,
6) vagondēlis, saidings, apdares plāksnes.

Ja vēlas biezāku izolācijas slāni, var skrūvēt klāt šķerseniski 50x50 bruses un likt vati starp tām;
Var arī iekšpusē netaisīt latojumu, bet skrūvēt riģipša profilu skavas, likt CD profilus un starpu piepildīt ar vates kārtu. bet tad prasītos pa vidu kaut plānākais osb, citādi visai nestabila konstrukcija var sanākt vai vate nošļukt.

-

Sanāk tvaikizolācija aiz vates nevis pirms? vai kautko ne tā saprotu.

Distanc rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Sanāk tvaikizolācija aiz vates nevis pirms? vai
> kautko ne tā saprotu.

Jā, tieši tā. Tvaika izolācija atrodas aiz pirmā, plānā 50mm vates slāņa. Tā atrodas siltajā pusē, kondensāta riski nedraud, jo otrpus tvaika izolācijai ir vēl 200mm (=150m+50mm) vates.
Šajā 50mm slānī velk vadus, liek rozetes, ja vajag-apkures caurules.

Kā īsti ir ar plēves pielietošanu koka konstrukcijā grīdai,otrā stāva siju starpas aizpildītas ar vati,plānots latojums(lāgojums kā kurš sauc),tad pa virsu 22mm osb, tālāk grīdas segums.Jautājums vai uz sijām pirms latojuma ir jāliek plēve vai nav.
Paldies.

Distanc rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Kā īsti ir ar plēves pielietošanu koka
> konstrukcijā grīdai,otrā stāva siju starpas
> aizpildītas ar vati,plānots latojums(lāgojums kā
> kurš sauc),tad pa virsu 22mm osb, tālāk grīdas
> segums.Jautājums vai uz sijām pirms latojuma ir
> jāliek plēve vai nav.
> Paldies.

Atbilde- nē, plēve virs sijām jāliek nav.

Ja plānots, ka otrais stāvs varētu būt kādā dzīves posmā neapdzīvots/ neapkurināts, tad var pieskavot plēvi ZEM sijām no apakšas. Palīdz arī pret smakām, ja apakšā ir virtuve, kur bez nosūcēja cep sīpolus vai sautē kāpostus. Arī, ja apakšā ir dušas telpa.
Plēve zem sijām ļoti vēlama, ja apakšējā stāvā griestu apdare veidota no vagondēļa vai kādām dekoratīvām plāksnēm ar spraugām starp tām.

Pirmā stāva griesti ir apšūti ar reģipsi,siju starpas ir aizpildītas ar dēļiem cieši viens pie otra un tajos iekrāmēta vate.Starp reģipsi un sijām ir 10cm sprauga kurā nav ne vate ne plēve,nez kāpec likās , ka tur bija obligāti jābūt plēvei.

Distanc rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Pirmā stāva griesti ir apšūti ar reģipsi,siju
> starpas ir aizpildītas ar dēļiem cieši viens pie
> otra un tajos iekrāmēta vate.Starp reģipsi un
> sijām ir 10cm sprauga kurā nav ne vate ne
> plēve,nez kāpec likās , ka tur bija obligāti jābūt
> plēvei.

Nu tad neko, dzīvo nost un būs jau labi, ģipškartons, ja bez spraugām novērsīs gaisa plūsmas no pirmā uz otro stāvu. Plēve vai kaut celtniecības kartons būtu bijusi laba papildus barjera vertikālajām gaisa kustībām un tvaika migrācijai no apakšas uz augšu, ja nu gadījumā 2.stāvs netiek apkurināts.

Zinu vairākas mājas, kuras šī gada gāzes cenu dēļ samazināja/ izslēdza apkuri otrajā stāvā un pārcēlās uz pirmo. Bērni izauguši, dzīvo ārzemēs, 250m2 uz diviem par daudz...
Tie, kam griestos vate un plēve pasākums veiksmīgs, tiem, kam griestos vate un šķirbaina dēļu apdare, otrā stāvā pelē drēbes, tiem, kam nav iespējams atdalīt stāvus vai pa vidu tukšums, jāmaksā lielos rēķinus vai jāsalst.
Mājas būvētas pirms 15-20 gadiem, kad normatīvi siltumizolācijai bija citi.

Tu laikam esi vecās paaudzes projektētājs :)