Man ir doma savu maaju buuveet pielietojot dobeles panelis paliekoshos vaidnjus. Maaju var uzcelt triis etapos, pamati, pirmais staavs , otrais staavs. Siltinaat vairaak nevajag jo gan no iekshpuses , gan no aarienes jau viss ir nosiltinaats, atliek pa vidam saliet betonu un maaja dazos meeneshos gatava. daudzi man iebilst pret sho izstraadaajumu kaa Dobeles paneis paliekoshiem vaidnjim, jo luuk neelpos sienas, dziivosi kaa termosaa, bet man nevajag lai sienas elpotu, man ir tam kam jaaelpo un lai telpaas notiktu laba ventilaacija atliek tikai ieriikot iespeejams nedaudz krutaaku ventilaaciju nekaa parasti tradicionaalo. Rezultaataa eeka ir daudz leetaaka nekaa to buuveetu no fibo, aerok un citiem materiaaliem, lielaaka ekonoomija uz apkures reekjina, mazaak jaapielieto darba speeks , jo tas arii nemaz maksaa, nevajag smago tehniku un t.t.
Jo vairaak sienas ir elpojoshaakas jo lielaaka difuuzija notiek caur sienaam un lielaaki siltuma zudumi. Buuveejot eeku no koka vai citiem materiaaliem , vai tad sho eeku sienas neietiniet pleevee, kur tad paliek taa elposhana. Man taa raadaas ka ar to sienu elposhanu vai neelposhanu tikai cakaree mums smadzenes, atliek ieriikot labu ventilaaciju un shii probleema ir atrisinaata - atkriit pati par sevi, vai tad taa nav ???

2005cccc@#$%&inbox.lv
Arnis ,
Paldies

Senākā koka māju "ietīšana" laikam būs apšuve ar ruberoīdu kolchozu laikos. Jau šī "ilgā" pieredze liecina, cik "labi" sienas saglabājas. Gaisa kondicionēšana mājokļos joprojām reti sastopama, jo kas to apmaksās?
Neskatoties uz "modernās" celtniecības tempiem nedomāju, ka plēvēs vai putuplastos šobrīd dzīvotu vairāk kā 10% iedzīvotāju.
Izvēlies, ko vēlies un dzīvo, kur izvēlējies!

Un vai ir zināmas izmaksas šiem paneļiem? Piemēram ņemot biezākos paneļus 15-25-5, kur 5 un 15 putupolistirols un 25 betons. Pagaidām pat aptuveni nav izdevies uzzināt cik tas maksā.

Nu laikam jau Dobelā būs atklājuši ko jaunu :-)))Nekad neesi aizdomājies kāda rutka pēc Skandināvijā tiek ļoti lielā vairumā būvētas koka karkasa mājas,laikam jau šiem nepatīk tērēt lielu naudu par apkuri,ventilāciju,kondicionēšanu.
Smago tehniku nevajaga-nu varipamēģināt ar rokām pieliet kaut tikai pamatus,drīkst arī pāris spaiņus uzstiept otrajā stāvā.Nekaitētu arī paneļus un armatūru ar tačku pavizināt no Dobeles.
Laverso jau mēģināja un mēģina vēl tagad šamo tehnoloģiju tirgot,pajautā šiem,kā sokas?

vienstāvs - plēvēs dzīvo visi!!!, kam ir siltinātināti jumti un karkasa mājas. pāris komentu tālāk lops saka tā - "Nekad neesi aizdomājies kāda rutka pēc Skandināvijā tiek ļoti lielā vairumā būvētas koka karkasa mājas,laikam jau šiem nepatīk tērēt lielu naudu par apkuri,ventilāciju,kondicionēšanu." tie 10% būs jau pārsniegti. svarīgi ir kur, kā un kādu plēvi uzliek.

lops - par spaiņiem un tačkām galīgi garām. a paliekošo veidņu tehnoloģijai kā idejai nav ne vaina. nolikt var visu. bet kā lai tiek uz priekšu, ja jauno nepamēģina praksē?
par ventilāciju ir jādomā arī karkasa būvniecībā.

starp citu, dobelē nestrādāju un nepārstāvu.

Turpinot par sho teemu :
Es pat zinu Latvijaa vairaakas skolas buuvee ar iznomaato veidnju paliidziibu, un siltinaashanai kaa pamatu njem putjiku. Ja jau skolas var buuveet principaa ar sho pashu tehnoloogiju, kur prasibas ir diezgan augstas, ja neteiktu vairaak, tad kaapeec nevareetu buuveet privaat maajas. Bet runaajot par ventilaaciju nevajag neko krutu , tur nezin kaadas kondicioneeshanas iekaartas. Jaabuut kaartiigam projektam ( kas nemaksaa nemaz tik daargi )ar pareiziem apreekjiniem - taa buutu dabiigaa ventilaacija un plus piespiedu reguleejamaa ventilaacija, kura neprasa nekaadus nenormaalus pateerinjus. Izmaksas Dobeles panelim 20 Ls uz kv.m. plus betons ko tanii jasapilda, tas videeji buutu 0,15 kubi, kas maksaa liidz 10 latiem. To sapildiishanai nevajag ne spainjus ne tackas atbrauc smagais ar bocku un sapilda vienaa piegaajiemaa pa staavam vien. Es ar neesmu nekaads Dobeles pan. paarstaavis vai reklaamas agents, vienkaarshi man simpatizee shii tehnoloogija. Es nesaku ka slikti ir dziivot kiegelju , fibo, aeroc un galu galaa koka buuveetaas maajaas, bet shodienas apstaaklji piespiez reekjinaat un izveeleeties to ko var atljauties, to kas ir leetaaks , bet ne mazaak sliktaaks par paareejo, un nav nosleepums, tie kas razo Latvijaa un ne tikai celtnieciibas materiaalus ( fibo, aeroc, lode un t.t. ) negrib pazaudeet savu vietu tirguu un taapeec visam jaunajam liek sprunguljus ritenjos, lai tik neatnjemtu klientus. Vai tad taa nav ...?

Iespējams, ka prasībās viss ir, tomēr realitātē tās bieži neievēro - klasēs un auditorijās mēdz nebūt neviena gaisa aizplūdes, kur nu vēl pieplūdes kanāla, kamdēļ pat ziemā 45 minūtes nevar nosēdēt bez loga atvēršanas! Publiskām telpām gan "sienu elpošana" vien nelīdzēs, vajadzēs vēl vismaz šķirbainu logu. Ārzemju filmās "kā vajadzētu būvēt" putuplasts bieži ir pamatu un grīdas līmenī, bet neesmu to manījis augstāk.

Tas tiesa ka klasees un auditorijaas nav ne gaisa aizpluude ne it iipashi piepluude, bet shiis skolas diemzeel celtas padomju laikos un diez vai kaads par tik nopietnaam , bet reizee saprotamaam un vienkaarshaam lietaam aizdomaajaa. Shodienas apstaakljos ir citaadi normatiivi, jauni standarti un t.t. Protams tiek piljautas ne mazums kljuudas, bet nu vienaa dienaa mees nevaram sasniegt visu.

Skandinaavijaa ar savulaik (staasta, pirms 30-40 gadiem) bij baigais tur progress un attiistiiba, jaunas tehnologjijas la la la. Kas notiek tagad? Lielu dalju pleesh/jauc nost. Kaapeec? A citas veertiibas paraadaas.
Cerams, ka arii betoneetaajiem/putuplastotaajiem paraadiisies citas veertiibas, ne tikai "leetaak+aatraak".

...pārsegums varētu būt ekonomiski un ērti būvējams, bet nezinot paneļa/veidņa cenu konkrēti vērtēt grūti, katrā ziņā betona ietaupījums iznāk liels.

Kaa jau ieprieksh mineeju : Izmaksas Dobeles panelim 20 Ls uz kv.m. plus betons ko tanii jasapilda, tas videeji buutu 0,15 kubi, kas maksaa liidz 10 latiem. Gatava siena ar visu siltinaashanu gan no iekshas , gan no aarpuses par 30Ls,- Vispaar Dobeles panelim vajadzeetu man preemiju iedot ka es taa vinjus labi relameeju.

to Arniscccc: arī (it kā pedantiskajā) Vācijā, arī pavisam nesen celtas...
Diez vai tur trūkst normatīvu vai pērkami būvinspektori, drīzāk norāda vienu telpas lietošanas mērķi, bet izmanto - citam.
Pie mums jau kompartijas laikos izskaidroja "cost-effeciency" - "ekonomikai jābūt ekonomiskai"!

To Vienstāvs : Tu domaa ka ietaupot uz dobeles panelja reekjina es varu zaudeet citaas poziicijaas ???

Diez vai zaudējumi varētu būt tieši rēķināmi naudas izteiksmē.
Ieguvums varētu būt labāka veselība, garastāvoklis un darbaspējas ilglaicīgā periodā un vairākās paaudzēs - no jaunā daudz kas vēl nav pārbaudīts pat 10 gadu garumā. Tomēr šo to mēs jau šodien zinām, piemēram, ka rekūperācijas sistēmās vairojas visādas sēnes utt ko apkaro ar ... ķimikālijām.
Ekoloģiska būvniecība par tradicionālu noteikti ir dārgāka, ko varbūt mazliet atsver pašdarītā un talku īpatsvars. Arī censties veselīgi ēst pilsētniekam ir dārgāk nekā ēst visu, ko veikalā ar atlaidēm ceļ priekšā.

To Vienstāvs : Vai nevareetu precizeet par kaadaam rekūperācijas sistēmām attieciibaa pret buuveem iet runa, jo rekūperācijas sit.pielieto degvielu - naftas produktu tvaiku savaakshanai ???

Es līdz šim ar to sapratu siltummaini ventilācijā, kas ieplūstošo gaisu uzsilda uz izplūstošā dzesēšanas rēķina. Būvizstādē tādu lērums, lielveikalu plauktos atšķirībā no kondicionieriem gan vēl nemana.
Pirmais gūglējums: "Rekuperacija - tai energijos taupymas".

To Vienstāvs: Paldies par padomu. Par shaadu ventilaacijas paveidu nebiju nemaz dzirdeejis, tas mani ljoti ieintereseeja , meegjinaashu ko uzrakt shinii lietaa .

Mēģinot veidot mākslīgi klimatu, kādu agrāk nodrošināja paši materiāli, mēs diez vai esam apzinājuši visus iespējamos balkusefektus. Tradicionālo tehnoloģiju energoefektivitāte droši vien ir ierobežota, "pasīvo māju" ar senču metodēm neuztaisīsi un arī nevajag. Tomēr savi Hi-Tech elementi arī agrāk izmantoti, piemēram "siltās grīdās" uz gaisa kanāliem Piebalgā.
Pēteris Rimša 2003.jūnija "Praktiskajā būvniecībā" min "sienas ar konvektīvu siltumapmaiņu", kas ietaupot līdz 30%. Varbūt kāds par tādām zin ko sīkāk?

Lai vienā piegājienā ielietu veselu stāvu cik man zināms jāīrē speciālas sastatnes (kas nav lēts prieks), jo betons izspiež apakšējo rindu. Kāpēc gan neiegādāties laminēto saplāksni, izgatavot veidnes, uzliet ēku līdz jumtam un nosiltināt. Cements, grants, armatūra, putupolistirols un pāris veču ar lāpstām par patsmit ls/dienā. Ticiet - var vareni ietaupīt....

Nekaadas izspieshanas nenotiek, jo Dobeles paneli ieliek profilos kuri piestiprinaati pie pamatiem.