Jautājums... Vai finieris kā tvaika barjera iekšā ir normāls risinājums (ekovate pa vidu un kokšķiedra ārpusē).

Pīrāgs šobrīd uzzīmētais (no ārpuses)

Koka apdare
50mm latojums / ventilācija
pretvēja plēve
25-35mm kokšķiedras plāknses
150mm koka karkass un eko vai kokšķiedras vate
250mm vate
100mm koka karkass un vate
9-12mm LV finieris

pretvēja plēve ārpusē, lai var apdares likšanu ievilkt. Iekšā finiera galvenā funkcija ir kalpot kā "nekas nav pastāvīgāks par pagaidu risinājumu" apdarei. Mērķis ir dabūt dzīvojamu māju pēc iespējas ātri, iekšā apdari var likt arī dažus gadus vēlāk.

ubakus.com man izrēķina U vērtību 0,075 un kondensātu saka, ka tikpat kā nebūs. Tas ir tad, kad ievadu LV finiera datus no tabulām, jo tas finieris, kas viņiem tur savos datos ir, ir kaut kas ļoti prastāks, krietni mitruma caurlaidīgāks un tad tur nekas labs nesanāk.

Nerunājot par estētiku, vai konstruktīvi šis ir korekts risinājums?

Jā, tikai šuves jānolīmē pieklājīgi.
Un kas ar komunikācijām? Rozetes gan jau būs arī ārsienās. Tātad kārbas jānoblīvē...

1.Kāda mārutka pēc pretvēja plēve, ja ir kokšķiedras plāksnes.
2. Kas tā par vati pārējos slāņos? Medicīniskā, attīrītā kokvilnas, akmensvate, stikla vate, minerālvate, linu vate, kokosķieras vate vai padomijas atkritumi?
3. Kas ir LV finieris? Finieris ir līdz 3mm, tālāk saplāksnis, kurš var būt visdažādākais, arī ūdensizturīgs...

Šuves plānā būtu uz karkasa (tikai vertikālās, horizontāli bez šuvēm) - starp karkasu un saplāksni liktu izolējošo līmlentu.

1. vienīgais pamatojums pretvēja plēvei ir reālistisks savu spēju novērtējums, kas liek domāt, ka ārējā apdare gaidīs nākamo gadu - un lai arī tām plāksnēm daļai rakstīts, ka var tā nostāvēt, plēve šķiet relatīvi maza piepūle, lai samazinātu iespēju, ka ziemeļu pusē sūna sāk augt.
2. tā pat ekovate vai kokšķiedras. tas ir, bērta/pūsta no augšas visā 500mm platumā.
3. jā, protams, saplāksnis. Parametrus priekš ubakus ņēmu no vienkāršā Riga Ply specifikācijas.



Labots 1 reizes. Pēdējo reizi labots 27/11/2022 13:50, labojis knagis.

>>>tā pat ekovate vai kokšķiedras. tas ir, bērta/pūsta no augšas visā 500mm platumā.>>

Tā nevarēs. 1) Nav iespējams vati iepūst 2m tālumā normālā blīvumā, lai pēc tam nesasēstos un neveidotos tukšumi. Tiek urbti caurumi košķiedrā pa 60-1m attālumā un pūsts caur tiem. 2) konstrukcijas stabilitātei starp brusēm šur tur ir nepieciešami sraišļi, citādi bruses mitruma izmaiņu dēļ sadomās vērties propellerī, izraus naglas no kokšķiedras, jo tā neko netur.

>Nav iespējams vati iepūst 2m tālumā normālā blīvumā, lai pēc tam nesasēstos un neveidotos tukšumi.

Ar vieniem pūtējiem runāju, teica, ka esot izdarāms. Bet manā gadījumā galvenais, ka tā augša paliek vaļā, līdz ar to pēc gada varu skaidri redzēt, cik daudz ir nosēdies un cik vajag papildināt. Vismaz nu tāds man tas plāns.

knagis rakstīja:
-------------------------------------------------------
> >Nav iespējams vati iepūst 2m tālumā normālā
> blīvumā, lai pēc tam nesasēstos un neveidotos
> tukšumi.
>
> Ar vieniem pūtējiem runāju, teica, ka esot
> izdarāms. Bet manā gadījumā galvenais, ka tā augša
> paliek vaļā, līdz ar to pēc gada varu skaidri
> redzēt, cik daudz ir nosēdies un cik vajag
> papildināt. Vismaz nu tāds man tas plāns.

Dari kā gribi, es tik brīdināju. Novirzes no standartizētiem un pārbaudītiem risinājumiem ir uzprasīšanās uz nepatikšanām un lielākām gala izmaksām.

Saplāksnis ir teju 3x dārgāks par OSB, par saplākšņa cenu vari iekšpusē gan tvaika plēvi, gan osb gan arī ģipškartonu pieskrūvēt.

Parunā arī ar citiem vates pūtējiem, gan jau tie otrie pateiks, ko par pirmajiem domā.

Izrādās, ka nejēdzu pareizo OSB izvēlēties iekš ubakus. Tur ir OSB, kurš tiešām mitrumam neko nedod, un normālais OSB3 (pat konkrēti Swiss Krono, tas pats ražotājs, kuru Depo var dabūt), kuram mitruma caurlaidība ir tikpat niecīga kā finierim. Līdz ar to loģiski, ka no finiera nekādas jēgas, jāliek OSB un reģipsis pa virsu.