Nevajadzētu tomēr jaukt sekas ar iemesliem.

Cilvēks vienmēr ir karojis un šādi paplašinājis savas pārstāvētās grupas teritoriju, ietekmi. Eiropa pēdējās desmitgadēs izvirta līdz līmenim, ka pašu militārais spēks pietika tikai dzenāt no dzimšanas iedegušus aborigēnus citos kontinentos. Vieta nepaliek tukša un krievi izspēlēja savu gambītu. Ja paskatās kartē un vēsturē, tad LV ir vienmēr sēdējusi sadures punktā starp lielākiem spēkiem un neviens te vietējiem nav nekad prasījis kaut kādas atļaujas. Vai tie nākuši no austrumiem, vai rietumiem. Tas pats arī Ukrainas gadījumā. Šī ir potenciāla karadarbības zona, ja sāksies kaut kāda stīvēšanās, palūkojiet kartē. Racionāli paliek 2 varianti: iemācīties peldēt vai nelekt krieviem acīs. A te tauta strīdās, vienam panorāma zombē, otrs kļuvis par kaut kādu pašpasludināto ētikas un tiesikuma pravieti, ka redz, kāds izdomājis karot - fuj, fuj. Karš nekādā izpildījumā nav skaists. A bļaustīšanās par to, kas sāka ir bezjēdzīga, tam nav nozīmes praktiskas, jāskatās ir uz priekšu. Krievs ir krievs, prasts kā vāļenks un tā arī uzvedās, brīnīties par to un sašust nav jēgas. Gribi šim sadot? Uz priekšu. Tikai paskaiti galviņas un militāro spēku samēru, Ja kādam liekās, ka turki ar portugāļiem dzīs krievus atpakaļ uz izejas pozīcijām, no Daugavas atpakaļ uz LV robežu, tad man jāsaka - vainu jāpārstāj dzert, vai arī ir smagas problēmas ar vēlmjdomāšanu un dzīvošanu iedomu pasaulītē.

=> Reality check

Kartē ir lietderīgi skatīties. Tikpat lietderīgi ir skatīties vēstures grāmatā. Kura no impērijām pasaules vēsturē nav izjukusi pa vīlēm? Laikam jau visas, sākot ar Romu un beidzot ar Lielo Britāniju. Kāpēc lai Krievija būtu izņēmums? Vai tāpēc, ka gatavi slānīt savējos, lai svešie baidās? Diez vai tāpēc tā izvilks ilgāk. Kad vadzis ir pilns, tas lūzt, un man nez kāpēc šķiet, ka tieši šobrīd mēs atrodamies laikmeta griežos.

Pareizi martell raksta, vēsture atkārtojas. Vienmēr! Ja sanāk būt Parīzē, iesaku lietderīgi pavadīt laiku un apmeklēt armijas muzeju. Biju tur pirms daudziem gadiem un toreiz sapratu, ka karš Eiropā būs. Agrāk vai vēlāk, bet būs. Skatot vēsturiskās kartes, katrā gadsimta ir bijis karš vai vairāki, un kārte mainās kā kolaideskopā. Vidēji sanāk, ka ik pa 50 gadiem robežas tiek pārbīdītas. Kāpēc gan lai tagad pēkšņi būtu savādāk? Vai cilvēce ir kļuvusi savādāka? Gan jau ka šis cikls (vēlme karot, sadot kaimiņam pa žokli) ir saistīts ar cilvēka un sabiedrības "attīstības" ciklu. Valstis, kas sasniegušas zināmu labklājību sāk relaksēt un nez kāpēc sak domāt, ka citur ir tāda pati sabiedrība- pašpietiekama, cieņpilna utt., bet tā jau no laika gala ir lielākā klūda jeb problēma, ko pieļauj šīs attīstītās sabiedrības. Vienmēr būs kāds idiots, kurš gribēs "mainīt pasaules kārtību" ar fizisku spēku. Ja tā ir bijis pēdējos 2000 gadus vai rīt būs savādāk? Kāmēr būs cilvēki, tie karos, un karos fiziski nevis kibertelpā, kā mums te pēdēja laikā stāstīja, ka tankus un raķetes jau nevajag, viss notiks internetā komentāru līmenī.

Cilvēki no tā īslaicīgā miera posma skurbuma aties. Es esmu bijis Parīzes militārajā muzejā. Vispār man no vēstures nāk prātā Bizanijas un Konstantinolopoles liktenis. Pirms to nonesa "mežoņi, kam neinteresēja cieņpilnas attiecības" no blakus kontinenta, tā bija savā ziņā ES protorips - librālisms, multikulturālisms, demokrātija, iespaidīgas cilvēktiesības priekš tā laika, migrācija, iekļaujošā sabiedrība utt. Un tā laika lielie rakstveži rakstīja daļa "bet kas notiks ar šo pasaules gaismas bāku, simtu, tūkstošu gadu vēsturi, šo augsto sabiedrības līmeni". Da nekas, nonesa pa tīro un kazas pēctam ganijās un čurāja uz tiem monumentiem, kamēr turku priekšteči nepārbūvēja pa savai modei no A-Z. Visādās "augsti attīstītas civilizācijas, kam prātā runāt un cienīt" kapitulē, ja zaudē paši savu militāro spēku.

Viss ir laicīgs, arī, kā vesture rāda - multikulturāli liberālismi, starptautisko tiesību ietvari un citas lietas, kas strādā ciktāl aiz tām stāv nopietna militāra vara.

Romas impērijas sabrukumu dažs labs gaidīja aš 2000 gadus un sagaidīja, bet nevajag domāt, ka sabrukuma rezultātā radītie cunami nenoslaucīja mazus kaimiņus.

Cikliskums, karma un neizbēgamīga. Tad kāpēc mīzt?