Sveiki!

Plānoju mainīt mājai jumtu un pēc tam šo jauno jumtu siltināt, lai varētu bēniņos taisīt istabas.

Šobrīd griestos ir sentēvu siltinājums. Pīrāgs ir šāds - dēļi, skaidas, dēļi, izdedži.
Dēļus, kuriem pa vidu ir skaidas es taisos atstāt, bet ko darīt ar izdedžiem? Kādi ir plusi un mīnusi, ja viņus atstātu? No plusiem vienīgais kas nāk prātā ir skaņas izolācija un tas, ka nebūtu jācīnās ar bezjēdzīgi daudz būvgružiem. No mīnusiem - lieks svars.
Kāds būtu ilgtermiņā jēdzīgākais variants?

Izdedži starp spārēm? Es, protams, visu nezinu, bet šo redzu pirmoreiz (praksē nav nācies saskarties ar veciem siltinātiem slīpiem jumtiem). Arī skaidas turpat liekas īpatnēji.

Rakstīts, ka griestos, nevis spārēs...

Jā, šobrīd sentēvu siltinājums ir griestos, jebšu bēniņu "grīdā". Pēc jaunā jumta nosiltināšanas šis starpstāvu siltinājums vairs nebūs nepieciešams, tāpēc domāju ko ar viņu iesākt.

Tad var nedarīt neko (kaudze naudas un laika ietaupās). Ja kaut kas birst uz galvas, griesti ieliekušies u.c. nejaucības, tad vismaz kaut ko darīt nāksies.

Kā saka politiķi: Interesants jautājums? Taču tas samērā plašs. Tā idioti-arhitekti ( [lv.wikipedia.org] ; [www.tvnet.lv] ) ejot naudas mūļu pavadībā - “ka tikai lētāk” būvē pilnībā stiklotas būves-siltumnīcas, kurās normāli cilvēki bojā veselību. Kantordarbos tāda izgaismošana lieka un vitrīnas vai logi tiek aizklāti ... Secinājums: jebkuras konstruktīvi vieglas būves patstāvīgai dzīvošanai cilvēkiem ilgtermiņā radīs problēmas. Tapēc nekādus pasākumus iebūvēto elementu atslogošanai. Pārsegumos, ja vajag izlieces slogojuma iespaidā, sijas var pastiprināt vai grīdu guldīt uz jaunām sijām. Te gan uzreiz uzpeld jauns jautājums – izbūvēto bēniņtelpu augstums, jo tas prasa atbildēt uz sākotnējo jautājumu – kāda telpu noslodze PATSTĀVĪGAI dzīvošanai – sezonāla vasarās, kad logus var turēt atvērtus vai... , jo arī telpu normāla kubatūra ietekmē dzīves kvalitāti, kur vienam cilvēkam ieteicami savi 22m3 apjoma. Savulaik, tas ir 19gds. Būvnormatīvi tieši to pieprasīja, taču Padomijai uz to bija uzspļaut – tev mīļais pietiek ar telpu augstumu 2,2m un no rīta dodies slaukt govis...

Parasti gan ļauži ar dakteru uzstādītajām diagnozēm nelielās, bet , ja par 22m3 telpas vienam cilvēkam, tad padomju laika mājās šis normatīvs tika pārpildīts ar uzviju. 10m2 telpa ar 2,2m augstiem griestiem kā reiz ir 22m2...., vienīgi griesti padoju laika mājās bija 2,45.
19. gadsimta zemnieku būdiņās griesti izteikti bija zemi, toties sabiedriskajās vai muizņieku mājās izteikti augsti - tā lai ar karoga kātu varētu ienākt.

jtdesign rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Tad var nedarīt neko (kaudze naudas un laika
> ietaupās). Ja kaut kas birst uz galvas, griesti
> ieliekušies u.c. nejaucības, tad vismaz kaut ko
> darīt nāksies.

Šobrīd nekas nav ieliecies. Kad māju nopirku, pirms sāku aktīvi bradāt pa bēniņiem, pat vecais griestu apmetums īsti nebija saplaisājis.

Plāns attiecībā uz griestiem ir pieskrūvēt sietu, lai nekas tur nekad nebirst, un pēc tam reģipsi, iestieptos griestus vai nu ko izdomāšu.

Ok, tad šobrīd izskatās, ka pietiks tos izdedžus nolīdzināt, pirms tam izgrābjot pārējos atkritumus un varēšu taisīt grīdu.

Varbūt vēl ir kādi viedokļi par to kā būtu pareizāk?

Aldiss-am? Tu varētu painteresēties, kā ritēja zemnieku dzīve 19gds. Saimniecībās. Cik daudz diennakts laika bija atrasties telpās pie “televizora” vai kaut vai grāmatas. Un tu zini, kāda ir tradicionālo zemnieku saimniecību dzīvojamo ēku gaisa caurlaidība. Bez šaubām es atvainojos par to, ka nenorādiju 19gds. Cara laikos pieņemto normatīvu aprobežojumus – tas ir ēkas no mūra, lai nedegtu, pilsētās. Ja nemaldos tad jau Rīgā ap 14 gds. Rīgas Dome pieņēma lēmumu par to, ka aizsargvaļņa iekšpusē drīkst būvēt tikai no mūra. Un jā tad dzīvokļa augstums bija variabls – saimniekam viens, bet kalpiem cits ... taču veidojās tā saucamās kalpoņu istabiņas ~6m2 lielumā ar 4m augstiem griestiem.

Logi bēniņos lieli, no bēniņu plānotās grīdas līdz korei ir gandrīz 5m, griestu augstums pietiks.