Sveiki.
Varbūt kāds var padalīties pieredzē?

Vēlos būvēt māju, bet skatos no kāda bloka ,ņemt mazāk biezu + tad siltināt vai ņemt biezu bez siltinājuma, vnk apmest? Par jumtu, māja vienstāvu, kā un ar ko labāk siltināt griestus?

Būvēšanai.

375 biezs bloks bez siltinājuma, tikai apmest.

300 bloks + vate 100 vai 150mm

FIBO 300 + 120 vate

Paldies.

Kaut 2019.gada būvnormatīvs pieļauj mājas būvēšanu ar 375mm blokiem bez papildus siltināšanas, ar tiem vien nevar izpildīt 2021.gada prasības par "gandrīz nulles enerģijas" patēriņu. Vai nu logi jātaisa šauri kā šaujamlūkas vai jāpierāda, ka ēka ģenerēs siltumu ar siltumsūkņiem vai saules paneļiem. Tagad cilvēki liek pa 15cm vai 20 cm vati uz tā paša 375mm vai 300 mm bloka. Ja vati jāliek, tad tas papildus biezums gala cenu maina minimāli. Darbs, līme tikpat, siets tikpat, apmetums, krāsa tikpat. Garāki dībeļi, un biezāka vate. Toties siltumsūkņa kW mazāki,lētāks modelis, kas tad arī kompensē. sadārdzinājumu.

Aldiss rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Kaut 2019.gada būvnormatīvs pieļauj mājas būvēšanu
> ar 375mm blokiem bez papildus siltināšanas, ar
> tiem vien nevar izpildīt 2021.gada prasības par
> "gandrīz nulles enerģijas" patēriņu. Vai nu logi
> jātaisa šauri kā šaujamlūkas vai jāpierāda, ka ēka
> ģenerēs siltumu ar siltumsūkņiem vai saules
> paneļiem. Tagad cilvēki liek pa 15cm vai 20 cm
> vati uz tā paša 375mm vai 300 mm bloka. Ja vati
> jāliek, tad tas papildus biezums gala cenu maina
> minimāli. Darbs, līme tikpat, siets tikpat,
> apmetums, krāsa tikpat. Garāki dībeļi, un biezāka
> vate. Toties siltumsūkņa kW mazāki,lētāks modelis,
> kas tad arī kompensē. sadārdzinājumu.


Kāpēc jāizpilda kāda prasība, ja būvēju sev? Apkure- malkas katls.

Chip22 rakstīja:
--
>
> Kāpēc jāizpilda kāda prasība, ja būvēju sev?
> Apkure- malkas katls.

Ja gribi uzbūvēt legāli, tad ir jāievēro likumi un noteikumi. Vismaz papīriem jābūt kārtībā - ja likums saka "Tev nebūs daudz malkas kurināt", tad atliek to pieņemt.
Turklāt pamazām zaļie sāk aģitēt pret malkas izmantošanu apkurei. Šur tur Eiropā au ir aizliegta malkas katlu izmantošana/jaunu uzstādīšana un ir atļauiti tikai granulu katli. Lokāli ierobežojumi ir arī Latvijā - Rīgā.

Vienstāva mierīgi var būvēt arī no 200 vai 250mm fibo, ja pārsedzes der. Kubikmetra gala cena blokiem un vaitei ir līdzīgi, bet toties 3-5 reizes siltāk ar vati. Ieteiktu labāk skatīties uz variantu Fibo 200 vai 250 + vate ~200mm.

Sākt nevis ar bloku izvēli, bet plāniem un fasādēm un lai to (variantus) izskata/sarēķina energoauditors. Savādāk ar pastāvošajiem būvnormatīviem (obligāti visiem, kas kaut ko būvē) māju nenodosi ekspluatācijā (tam pamazām ieviešas sankcijas, pat diezgan bargas), ja neatbildīs vismaz minimālajām prasībām (tās tagad ir ļoti augstas). Kā jau augstāk raksta, tikai ar sienu (pamatu, pārsegumu, jumta) pīrāgu izvēli energoaprēķiniem ir par maz, jāņem vērā logu/ārdurvju platības un pašu izstrādājumu rādītāji, ārsienu platības, ēkas novietojumu pret debess pusēm attiecīgajā vietā un vēl kādu tūkstoti sīkāku rādītāju.

Vismaz Rīgā apkures veidam ir jābūt individuāli atļautam, ir speciāla domes komisija šim jautājumam.

Bloku var izveleties max planaku siltu gazbetonu 200-25o (nelielai ekai ari 100 mm siltummizolacija bus ok)

Jumtam lezens jumts, kura vispirms ieber mitro beramo ekovati, un tad uzliek jumta segumu (pretkondensata plevi pat butu velams likt 2 dazadu labu razotaju 2 kartas, nav darga izmaksa)

Manas domas, ka lai cilvēks būvē kā grib, pectam jau atradīs veidu, kā legalizēt (ja gribēs). Risks protams pastāv, par to atbild pats būvētājs. Nu piemēram to 375mm gāzbetona sienu projektā ielikt kā 200mm bloki +150mm siltinājums. Kas to individuālā kārtā vispār skatās un pieņemu, ka autors gluži Rīgas centrā to māju nebūvēs, spriežot pēc vēlmes kurināt ar malku.

No otras puses ir diezgan stulbi atstāt pliku 375mm bloku. Gana ilgu laiku dzīvoju 300mm bloku nenosiltinātā mājā, nekāda vaina, tik problēmas lien laukā ap logu/durvju ailām - tur kondensāts izkrīt - manas domas, ka baigi neko jēdzīgi nevar iestrādāt logus, ja nav sitinājums no ārpuses paredzēts.

Autors+ rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Bloku var izveleties max planaku siltu gazbetonu
> 200-25o (nelielai ekai ari 100 mm siltummizolacija
> bus ok)
>
> Jumtam lezens jumts, kura vispirms ieber mitro
> beramo ekovati, un tad uzliek jumta segumu
> (pretkondensata plevi pat butu velams likt 2
> dazadu labu razotaju 2 kartas, nav darga izmaksa)

Nepietiek ar griestu siltināšanu?

Jampadracis rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Manas domas, ka lai cilvēks būvē kā grib, pectam
> jau atradīs veidu, kā legalizēt (ja gribēs). Risks
> protams pastāv, par to atbild pats būvētājs. Nu
> piemēram to 375mm gāzbetona sienu projektā ielikt
> kā 200mm bloki +150mm siltinājums. Kas to
> individuālā kārtā vispār skatās un pieņemu, ka
> autors gluži Rīgas centrā to māju nebūvēs,
> spriežot pēc vēlmes kurināt ar malku.
>
> No otras puses ir diezgan stulbi atstāt pliku
> 375mm bloku. Gana ilgu laiku dzīvoju 300mm bloku
> nenosiltinātā mājā, nekāda vaina, tik problēmas
> lien laukā ap logu/durvju ailām - tur kondensāts
> izkrīt - manas domas, ka baigi neko jēdzīgi nevar
> iestrādāt logus, ja nav sitinājums no ārpuses
> paredzēts.


Ar ko siltināji 300mm bloku? Kā jumtu siltinājuma, vai tikai griestus?

Man cita situācija, projekts saskaņots 2014. gadā.

Izvēlējos ventilējamās fasādes risinājumu, piekarināju koka karkasu. Nosiltināju ar mīksto akmensvati 7+5cm. Grīdā 25cm putuplasts, Jumts savietotais - 35cm vate.

Pēc vecajām normām virs normas, pēc jaunajām normām nezinu - varbūt knapi palien zem noteiktā cipara.

Lezens 10-15° jumts - uzreiz skruvejas apaksa uz tam pasam sijam griestu regipsis!!

Vēlos būvēt māju, bet skatos no kāda bloka ,ņemt mazāk biezu + tad siltināt vai ņemt biezu bez siltinājuma, vienkārši apmest? Par jumtu, māja vienstāvu, kā un ar ko labāk siltināt griestus? ( Chip22 (85.254.75.--- 240117)
Vispār šāda veida jautājums pārāk nenoteikts – ko tu vēlies!- lētākas izmaksas uzreiz vai perspektīvā? Jautājumu var salīdzināt ar mašīnas iegādi – Mersedess ar 5l degvielas patēriņu 100km vai Zaporožecu ar patēriņu 20l. Bet Mersedess maksā 1 miljonu, kamēr Zaporožecs 100 Eiro. Te [Aldiss] minētās normas nosaka to, ka tev jāpērk Mersedess! Jo galu galā šo normu sūtība vērsta uz to, ka cilvēcei un konkrēti katram jāuzņemas atbildība ne vien par savu paša bērnu nākotni, bet arī par badā mirstoš Etiopijas nēģeri. Ja analizējam izmaksas, kur tu tērē savu naudu, tad tavas individuālās ēkas ilgbūvēšanas priekšrocība slēpjas apstāklī, ka vari kvalitatīvāk izvēlēties naudas SAVAS naudas izlietošanas gaitu. Piemēram - nesošajam ēkas karkasam 20cm vai pat 15cm (koka stāvstatņu kombinācija ar gāzbetonu) - sienai siltumizolāciju 15..25..40cm varēsi veikt kaut vai 5...10 gadus dzīvojot ēkā. Jā varbūt apkures sistēmai būs zināmas neērtības... Tas pats attiecas uz ēku ar diviem stāviem – otrā stāva izbūvi dari lēni un kvalitatīvi, daudz vēlāk, vadoties no dzīves vajadzības. Tāda taču bija 20 gds. 'sākuma ideoloģija – vienstāvu ēka ar plašiem neizbūvētiem bēniņiem, jo te patiešām jumta seguma ietaupījums stāvam vai maza slīpuma nav būtisks. Diemžēl ēka prasa patiesi DOMĀJOŠA arhitekta līdzdalību, pievienojos [jtdesign] teiktajam, nevis kā tagad ejošu naudas mūļu pavadībā – kur tendence pārLOGOT dzīvojamās telpas, nevis radīt neapkurināmu verandu pie ēkas vai pat verandu uz jumta - sedzot ar dobā caurspīdīgā polikarbonāta plātnēm.

Ar pieeju - pabeigs pamazām ir zināmas problēmas:
1) Mūžīga stroika, nevis dzīvošana, bet var jau būt ka tas kādam patīk.
2) Nepabeigtjiem '"nesvarīgajiem' darbiem ir tendence tā arī netikt pabeigtiem nekad.
3) Būvatļaujas derīguma termiņs nav bezgalīgs un bez pabeigtas fasādes nesanāks nodot ekspuatācijā
[www.slideshare.net]

Vienstavu eku izbuvet lidz apdzivojamas stavoklim uzreiz ari var tikai dalju ekas

Pēc pašreizējiem normatīviem cel no kā vēlies, jāsiltina tāpatās būs jebkura veida bloki. Es galā uzcēlu no keraterma fibo vietā, jo tam šobrīd ir vis atbilstošākās cenas, gan silikātam gan keramzīt blokiem šobrīd ir pārspīlētas cenas, un neredzu jēgu pārmaksāt. Neviens no blokiem nav ideāls, līdz ar to izvēlies pēc cenas vai gaumes....

Labdien, Paskatījos bloku cenu. Tās ir abnormāli augsta! Radās pārdomas...
Ja nemam slaveno Bauro C blokus 500mm tad uz vienu māju kuru sienas ir teiksim 150m2 mums vajag 75m3 ar blokiem vai 10125EUR par blokiem. ja nemam 300mm bloku jau tikai 45m3 vai jau tikai 6100EUR ja panemam un nosiltinam šo 300mm bloku un uzliekam to pašu apmetumu, bet noizolējam ar īstu siltumizolāciju (nevis iedomājamies ka gāzbetons ir siltumizolācija) 150mm vati kas maksās ~2700EUR. Ja uzliek nīsto EPS jau tikai 1350EUR.
Papildus nāk tikai līmjava un vates līmēšana viss pārējais tas pats. Neredzu jēgu biezam blokam un barot bloku ražotāju nereālo apetīti...
Cenas paņemu no pirmā e-veikala...

man pašam fibo 250 + siltumizolācija tik pat bieza.

In <a href="[quordlegame.net">quordle<];, there are various options for randomly choosing records from a database table, each having pros and cons. One method may be better suited than the others depending on the particular requirements of the application.